twitter facebook instagram

Latvijas Jātnieku federācija

19.Jūn.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
327
Latvijas Jātnieku federācija

PREZIDENTS

Agris BLAUS.Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents kopš 2002. gada; šajā amatā pārvēlēts ceturto termiņu pēc kārtas. Pēc profesijas Agris Blaus ir jurists — beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un aizvien vēl strādā šajā specialitātē. Viņš aktīvi darbojas arī uzņēmējsabiedrībā un vairākus gadus ir valdes loceklis Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā.

"Mans stāsts sportā aizsākās bērnībā. Jau vidusskolas laikā nodarbojos ar vieglatlētiku — trenējos pie Ulda Kurzemnieka. Pēc tam biju pirmajā virknējumā PSRS izlasē bobslejā. Vēlāk sāku studēt, un toreiz izvēle krita par labu studijām. Tajā laikā augstskolas nebija tik pretimnākošas studentiem, kas vēlējās nodarboties ar sportu profesionālā līmenī," Agris Blaus stāsta par šķēršļiem duālajai karjerai PSRS laikā.

"Zirgi man ir patikuši jau kopš bērnības, bet iespējas trenēties toreiz nebija. Pēc augstskolas beigšanas, sākot strādāt juridiskajā sfērā, es satiku domubiedrus, man bija arī lauku īpašums. Tajā laikā radās ideja iegādāties zirgu atpūtai. Pēc pirmā zirga iegādes sapratu, ka vēlos visu attīstīt tālāk — uzcēlu stalli, iegādājos vairākus zirgus," par savu aizraušanos ar zirgiem atklāj Latvijas Jātnieku federācijas prezidents. "Šī aizraušanās pārauga profesionālā zirgaudzēšanā — manā īpašumā tobrīd bija vairāk nekā 20 sporta zirgu. Kādi 6—7 zirgi tiek gatavoti augsta līmeņa sacensībām."

Ar Agra zirgiem sacensībās piedalās divas perspektīvas sportistes no Saldus Jāšanas sporta skolas — Mārīte Pinte un Monta Pareiza. Monta Pareiza ir 16 gadus veca, bet Mārīte Pinte startē pieaugušo konkurencē.

"Man liels gandarījums par Montu, jo viņai izdevies strauji attīstīt savu sportistes karjeru, un jau šobrīd viņa spēj konkurēt sacensībās pieaugušajiem," ar lepnumu atzīst Agris Blaus.

KĀDĒĻ IZVĒLĒTIES JĀŠANAS SPORTU?

Šis sports aizrauj kā mazos, tā lielos. Mūsdienās tiek izdomāti arvien jauni veidi, kā nākt pie zirga, jo ar tā palīdzību var attīstīt līderības prasmes. Zirgs arī nomierina un palīdz atbrīvot prātu no pasaulīgām problēmām. Pat tie, kas nejāj, var relaksēties, pēc garas un nogurdinošas darba dienas uzliekot dzīvniekam roku, to pabarojot ar burkānu vai izstaigājoties.

Nodarbošanās ar jāšanu ir uzskatāma par vidējas intensitātes treniņu — nodarbojoties ar rikšošanu, stundas laikā var sadedzināt līdz pat 360 kalorijām. Šajā sporta veidā tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas.

"Paralēli jāšanas treniņiem, jaunie sportisti apgūst tādas iemaņas kā dzīvnieka padzirdīšana, tīrīšana, apseglošana un izvešana pastaigā — tā viņos radot apziņu, ka par zirgu ir jārūpējas. Protams, blakus ir treneris, kas pamāca un seko līdzi. Es ticu, ka, darbojoties ar zirgiem, bērns izaugs par labestīgu cilvēku," par papildu apmācībām treniņu procesā stāsta Blaus.

SITUĀCIJA

"Jāšanas sports Latvijā strauji attīstās. Ir jūtama liela jauniešu interese uzsākt treniņus. Īpaši var izcelt meitenes no 12 līdz 14 gadu vecumam. Sacensības notiek katru nedēļas nogali, un gandrīz katru mēnesi federācijā tiek uzņemti jauni biedri — vēl 2014. gadā federācijā darbojās 55, šogad jau 70 biedri," jāšanas sporta aktuālo situāciju Latvijā īsi raksturo LJF prezidents.

Disciplīnas.Jāšanas sporta veida disciplīnas ir konkūrs, iejāde, poniju jāšana, paralimpiskā iejāde, pajūgu braukšana, amatieru jāšana un tautas klases jāšana. Latvijā populārākie ir konkūrs jeb šķēršļu pārvarēšana un iejāde.

Reizi gadā Latvijā notiek Pasaules kausa izcīņas Centrāleiropas posms konkūrā, kurā piedalās sportisti no septiņām līdz pat desmit Eiropas valstīm. Šajās sacensībās dalībnieki krāj punktus pasaules reitingam, kā arī punktus Pasaules kausa finālam. Pasaules kausa finālā 2015. un 2016. gadā Latviju pārstāvēja Kristaps Neretnieks, iegūstot 19. un 21. vietu, savukārt pērn Pasaules kausa finālā Lasvegasā piedalījās Andis Vārna.

Paralimpiskā disciplīna.Pateicoties Darjas Tihomirovas entuziasmam, Latvija ir sasniegusi augstus rezultātus paralimpiskajā disciplīnā. Paralimpietis Rihards Snikus Londonas spēlēs 2012. gadā izcīnīja ceturto, bet Riodežaneiro — sesto vietu. Pasaules čempionātā paralimpiskajā iejādē Rihards ieņēma piekto vietu. Latviju ar labiem rezultātiem šobrīd pārstāv vēl trīs četri sportisti.

"Rezultātu ziņā mēs apsteidzām ne tikai pārējās Baltijas valstis, bet arī Krieviju. Latvijā paralimpiskā jāšana aizsākās no reitterapijas, kurā cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem ir iespēja kontaktā ar zirgu uzlabot savu veselību. Rihards Snikus bija viens no viņiem," stāsta Agris Blaus.

Sacensības.Zirgaudzēšanā jāiegulda liels darbs. Likumsakarīgi, ka, investējot sporta zirgos, to vērtība spēj krasi pieaugt. Iegādājoties četrgadīgu zirgu, ar to sāk strādāt sportists individuāli vai arī sportists kopā ar treneri. Piecus gadus vecs zirgs sāk startēt sacensībās, lecot mazākos augstumus — līdz 1 m vai 1,10 m. Sešos gados zirgi sāk lēkt 1,20 m un 1,25 m, bet septiņu gadu vecumā jau 1,25 m un 1,30 m. Astoņus un deviņus gadus veci zirgi var lēkt augsta līmeņa jāšanas sporta sacensību (Grand Prix) maršrutus, kas ir 1,50 m un pat 1,60 m.

Pārvaramo šķēršļu augstums variē atkarībā no sacensību līmeņa un to organizatoru iecerēm. Pasaules kausu posmos, kas ik gadu tiek rīkoti Rīgā, šķēršļi var būt līdz pat 1,60 m augsti.

Izmaksas.Trīsgadīgu līdz četrgadīgu zirgu var iegādāties par 5 līdz 10 tūkstošiem eiro. Šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka būs nepieciešams pašaizliedzīgs un ilgstošs darbs, lai sagatavotu zirgu sacensībām. Pērkot jau sagatavotu zirgu, summa, no kuras būs jāšķiras, var sasniegt pat vairākus miljonus. Cenu diktē tas, kā zirgs startē sacensībās, kādi ir panākumi un cik perspektīvs ir ilgtermiņā.

Par izmaksām jāšanas sportā. Agris Blaus uzskata, ka Latvijā pārsvarā iegādājas salīdzinoši lētākus zirgus, tos sagatavo un pārdod jau par augstāku cenu. Tas dod iespēju izdzīvot šajā industrijā, jo jāšanas sports ir dārgs — dzīvnieks ir jātransportē uz sacensībām, nepieciešams speciāls inventārs, kā arī papildu tam — veterinārārsta pakalpojumi.

Iesaistītās puses.Jāšanas sporta specifika ir tāda, ka visu iesaistīto pušu — jātnieka, zirga īpašnieka, trenera, sporta federācijas vai kluba — intereses ir jāsaskaņo. Ir situācijas, kad īpašnieks grib zirgu pārdot, bet federācija ir cerējusi ar šo zirgu attiecīgajā gadā startēt un sasniegt augstus rezultātus

Šobrīd tikai aptuveni 25 % sportistu ir arī zirga īpašnieki, kaut gan jauno jātnieku grupā (līdz 16 gadiem) ir pretēja tendence. Jo sportists startē augstākā līmenī, jo biežāk sportistam zirgu dod sponsors.

Sadarbība ar veterinārārstiem.Latvijas Jātnieku federācija sadarbojas ar Valsts Veterināro dienestu un daudziem veterinārārstiem, kuri specializējas zirgu kopšanā. Vieni no zināmākajiem LJF sadarbības partneriem ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās klīnikas speciālisti Nauris Laizāns un Daina Laizāne, kas kopīgi ir izveidojuši Eiropas standartiem atbilstošu klīniku.

Apmācības.Latvijas Jātnieku federācija saviem biedriem organizē apmācību seminārus galvenajās sporta veida disciplīnās — konkūrā, iejādē un pajūga braukšanā. Vadīt šos seminārus aicina augstas klases speciālistus no Somijas, Krievijas, Vācijas, Baltkrievijas un Norvēģijas. Ik rudeni notiek Starptautiskās Jātnieku federācijas (FEI) neklātienes sacensības iejādē — FEI World Dressage Challenge. Tās reizē ir gan apmācības, gan sacensības. Tiesnešus šīm sacensībām norīko Starptautiskā Jātnieku federācija. 2016. gadā šīm sacensībām tika piesaistīts tiesnesis no Brazīlijas. Šādas tikšanās, kurās piedalās treneri no vairākām pasaules valstīm, palīdz lauzt ierūsējušus uzskatus un mainīt veidu, kā tiek organizēti treniņi. Kā piemēru var minēt to, ka padomju laikā valdīja uzskats, ka jātniekam zirgs ir jātur ciešā kontrolē, taču mūsdienās, lai zirga lēciens būtu dabiskāks, pavadai ļauj būt elastīgai.

STRATĒĢIJA

Viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir piesaistīt sponsorus, lai varētu atbalstīt sportistus. Lielākais izaicinājums ir piesaistīt finanšu līdzekļus no uzņēmumiem, ja potenciālā sponsora vadītājam ģimenē vai draugu lokā nav saistības ar jāšanas sportu. Federācijas ilggadējie sponsori ir Moduls Riga, Archers un Wess Motors. Liels atbalsts tiek saņemts arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas, kas ir atvērtas un ieinteresētas šā sporta veida attīstībā Latvijā. Federācijas mērķis ir dalība Pasaules kausa izcīņā un olimpiskajās spēlēs.

STATISTIKA

Sportisti: 300—350

Jaunieši līdz 18 gadu vecumam: 40—45

Treneri: 23, no tiem 7 sporta centrā Kleisti

Izplatība: Rīga, Mārupe, Jelgava, Salaspils, Ropaži, Ķekava, Burtnieki, Saldus un citur Latvijā

Autori: Līga Vanaga