twitter facebook

Leldes stikla kalni

13.Mar.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
324
Leldes stikla kalni

Pirms trim gadiem sezonas pašā karstumā mūsu labākā Soču olimpiete kalnu slēpošanā Lelde Gasūna strādāja sporta preču veikalā. Pērnziem, sekojot Kristapam Zvejniekam, viņa slalomā pirmo reizi iekļuva pasaules labāko simtniekā, šogad ieguva pirmos Pasaules kausa izcīņas punktus. Tie nav vienīgie kūleņi viņas karjerā.

Šāgada trešajā dienā Lelde Gasūna izpelnījās kalnu slēpošanas augstākās sabiedrības uzmanību. Pasaules kausa (PK) izcīņas Zagrebas posmā viņa kļuva par pirmo Latvijas dāmu, kas slalomā, iekļūstot labāko trīsdesmitniekā, kvalificējās arī otrajam braucienam, izcīnot 22. vietu. Decembrī Norvēģijā Lelde bija finišējusi septiņpadsmitā Eiropas kausa (EK) izcīņā, janvāra beigās Šveicē šajā seriālā viņa izcīnīja vēl 18. vietu, bet... Pasaules čempionātā Sanktmoricā trieciens iepriekšējās sportistes trasē izrautā ledus bedrītē atsita vaļā stiprinājumu, Leldi atstājot uz vienas slēpes. Tādējādi latvietes augstākais sniegums sezonas lielākajās sacensībās palika 39. vieta milzu slalomā, kurā pamatsacensībām viņa kvalificējās ar otro labāko rezultātu.

“Šajā sporta veidā kļūdu iespēju procents ir milzīgs,” skaidro Latvijas izlases galvenais treneris Dinārs Doršs. “Ja no 40 startiem sezonā četri ir lieliski, tas jau ir labi. Piemēram, visu ziemu veiksmīgi startēt Pasaules kausa izcīņā spēj tikai kādi 10 slalomisti.”

BEZ PELĒKĀS KRĀSAS

“Divu gadu laikā, kopš Lelde cenšas nostiprināties Pasaules kausa izcīņas apritē, ieguldītais darbs sāk atmaksāties,” vērtē Doršs. “Lai arī 22. vieta Latvijai ir rekords, ar ko mums vajadzētu lepoties, to vēl nevar uzskatīt par nostiprināšanos. Bet tas ir signāls, ka šāda nostiprināšanās iespējama. Pērn Kristaps Zvejnieks, šogad Lelde Gasūna — tas vieš optimismu pārējos mūsu sportistos.

Lelde iepriekš ilgstoši šūpojās augstos optimisma-pesimisma viļņos. Viņai bija svarīgi — reiz paveikt, lai gūtu pārliecību un turpinātu ceļu stabilitātes virzienā. Līdz šim treniņos viņa spējusi vairāk nekā sacensībās. Tas gan ir raksturīgi gandrīz visiem sportistiem. Tikai atšķirībai nevajadzētu būt tik lielai. Tās samazināšana ir process, kurā piedalās pieredze, spēja izprast savu veiksmju un neveiksmju iemeslus, salikt to visu kopā galvā.”

Treniņos gūtā varēšanas apziņa Leldei sacensību trasē liek doties pēc principa visu vai neko! Diezgan bieži gadās — nekas... “Nav taču jēgas startēt nobraukšanas pēc!” Lelde skaidrojas kaismīgiem argumentiem. “Vai tāpēc es katru rītu ceļos piecos un līdz pēcpusdienai trenējos uz kalna!? Tāpēc ir tā — vai nu dari, vai nedari.”

Jā, viņa nav pelēkās krāsas cienītāja. Viņa nav no tām, kas vienkārši bauda atrašanos šajā ārēji smalkajā kalnu slēpošanas apritē. “Es gandrīz nekad neesmu bijusi apmierināta ar savu rezultātu,” skaidro slēpotāja. “Trasē vienmēr ir bijušas vietas, kuras varētu izbraukt vēl labāk.” Lelde pilnībā piekrīt, ka stabilitātes viņai joprojām trūkstot, no 60 griezieniem visi neizdoties perfekti. Un ne tādēļ, ka būtu nepietiekama fiziskā sagatavotība. “Jāmācās sacensībām fokusēties mentāli efektīvāk,” sportiste norāda uz izaugsmes iespēju. Tas attiecas uz vēl smalkākām lietām par trases konfigurācijas apgūšanu no galvas. Šis process jāpaveic pusstundā, kad vismaz puskilometru garā trase ar aptuveni 60 vārtiem un mainīgu reljefu atvērta apskatei. Bobslejisti un kamaniņnieki kalnu slēpošanā labi varētu trenēt atmiņu!

AR CIEŅU PRET KALNU

“Viņai patīk ar pleciem pārāk gāzties iekšā griezienā, tādējādi ne vienmēr būvējot pietiekami pārliecinošu spiedienu uz ārējās slēpes, savukārt no grieziena izbraukt, par daudz balansējot uz slēpju pakaļgaliem,” tipiskākās Gasūnas kļūdas analizē izlases galvenais treneris. “Tā var izpildīt 10 labus griezienus, bet vienpadsmitajā, visdrīzāk, būs problēmas, jo mazo kļūdiņu limits sakrāsies nokavētā grieziena sākumā.”

Lai gan Lelde specializējas slalomā, kur viņai patlaban ir 13,13 FIS punkti un milzu slalomā (18,95), treniņprocesā tiek izmantotas arī ātrumdisciplīnas. “Tās norūda sportistu, nostiprina viņa tehnisko platformu,” paskaidro Dinārs Doršs. Tāpēc Lelde reizumis startē arī FIS sacensībās supergigantā. “Bet pret ātrumdisciplīnām jāizturas ar lielāku cieņu,” piebilst treneris. “Tajās jābūt gatavam ne tikai tikt lejā pa kalnu, bet patiesi braukt pa trasi, kas prasa realizēt nopietnu sagatavošanās programmu. Citādi tas ir bīstami.”

Latvijas Slēpošanas federācija labākajiem sportistiem nodrošina savu programmu. “Prioritāte ir gatavošanās Latvijas čempionātam un Baltijas kausa izcīņai, kuras jau kļuvušas par vērienīgām reģionālām FIS kategorijas sacensībām ar augstu reitingu slalomā, Somijā — arī milzu slalomā,” izlases darba vadlīnijas iezīmē Dinārs Doršs. “Tad dalība pasaules čempionātā. Ja kāds grib ko vēl vairāk, sākas atbilžu meklēšana uz daudziem jautājumiem. Vispirms — kur tam dabūt naudu?”

Latvijas izlasē Gasūnas treneris ir Dinārs Doršs. “Īstenojot privātās programmas, Leldei ir ļoti labs atbalstītājs, menedžeris, mentors un daļēji arī treneris vienā personā — Kaspars Loss, kura dēls arī šoziem pirmo gadu ir junioru izlasē,” skaidro Doršs. “Mūsu sadarbība ir ļoti konstruktīva.”

“Sākot no septembra, 110 treniņdienas, 40 starti — tāda bija federācijas piedāvātā iespēja, ko Lelde izmantoja daļēji, jo viņai tāpat kā Kristapam Zvejniekam, gatavojoties Eiropas un Pasaules kausa izcīņas posmiem, paralēli bija jārealizē sava īpaša programma,” norāda Dinārs Doršs, piebilstot, ka, pēc augstākajiem rezultātiem tiecoties, gadā uz slēpēm jāpavada vismaz 200 treniņdienas. Normāli — 250. Gasūna un Zvejnieks šo līmeni arī sasniedzot. “Lielajās izlasēs jaunie sportisti līdz pirmajām sacensībām, tātad vasarā, uz slēpēm trenējas 60 dienas, pieredzējušākajiem var pietikt arī ar 40. Ar tiem, kas to var atļauties, esam centušies šādu 45 dienu ciklu realizēt.”

MĀTES MEITA ZIEMEĻPOLĀ

Leldes mamma Gunta Kalniņa pēc pasaules junioru čempionāta laureātes Ullas Lodziņas, kura astoņdesmito gadu otrajā pusē PK spēja finišēt labāko desmitniekā nobraucienā, bija pēdējā latviete, kas iekļuva PSRS kalnu slēpošanas izlasē. Viņai tas nebija īstais brīdis, jo tieši tolaik sāka šķobīties un brukt kopā gan padomju impērija, gan tās izlase, un Guntai savu slalomistes talantu vairs nebija iespējams pilnībā apliecināt, jo atjaunotajā Latvijas valstī bija jāsāk staigāt vīzēs, ar kurām līdz kalniem aiziet bija grūti. Toties tepat pie mājām bija bobsleja trase un, Gunta Kalniņa, kļuvusi par Guntu Gasūnu, savas sportiskās ambīcijas vairākus gadus centās īstenot dāmu bobslejā Olgas Lapšovas ekipāžā.

Kā jau tādas mātes meita Lelde uz slēpēm tika likta trešajā ziemā. Septiņu gadu vecumā par viņas pirmo oficiālo treneri kļuva leģendārais Andis Korde. Mamma, kurai vienmēr bijis savs funktieris, par meitu nākotni domājot, ne tikai absolvēja LSPA, bet izveidoja arī savu klubu Ziemeļpols, kurā Lelde trenējās, līdz kļuva par FIS sacensību dalībnieci.

Tad notika negaidītais. Lelde paziņoja, ka... pāriet uz snovbordu un trīs gadus no kalnu slēpošanas pazuda vispār! “Treniņi diendienā, mentāli biju nogurusi no slēpošanas,” atceras sportiste. “Tas padsmitnieces vecums arī tāds nesaprotams.” Mazā dumpiniece beidzot darīja to, kas patika pašai, pat dovnhill riteņbraukšanu centās apgūt, bet kalnu slēpošana pamazām sāka vilkt atpakaļ, līdz atvilka arī. Iespējams, tas notiktu agrāk nekā 18 gadu vecumā, bet bija jau kauns mammai atzīties. Jaunākā māsa izlīdzēja, nosūdzot, ka Lelde atkal grib trenēties.

PIE PUTRAS DAŽĀDĀS VIRTUVĒS

Tikai 19 gadu vecumā pēc sezonas, kurā Lelde Siguldā trenējās divreiz cītīgāk par visiem, viņa atgriezās starptautisko FIS sacensību apritē. Mātei klubā vispirms bija jārūpējas par pārējiem audzēkņiem, kas tādu meistarību vēl nebija sasnieguši. Savukārt meitai tagad ambīcijas arvien ātrāk centās raut augšup rezultātus un kļuva skaidrs, ka nepieciešams treneris, kas prot vārīt putru kalnu slēpošanas smalkākajā virtuvē. Pirmo reizi pie tāda viņa nonāca 20 gadu vecumā. Tas bija itālis Nikolo Paloni, ar kura palīdzību izdevās nokļūt divkārtējās olimpiskās čempiones slovēnietes Tīnas Mazes un Itālijas dāmu izlases bijušā trenera Livio Magoni uzraudzībā. “Tā lēnā garā tie pakāpieni tiek būvēti,” nopūšas Lelde.

Bet arī šīs trepes neveda tieši pie zvaigznēm. Otrā starptautiskā sezona beidzās ar meniska operāciju, un arī nākamajos trijos gados lielākas vai mazākas ķibeles Leldi sita ārā no līdzsvara. Pilnībā Gasūna atguvās tikai pirmsolimpiskajā sezonā, kvalificējoties Soču spēlēm, kurās slalomā laboja Latvijas dāmu olimpisko rekordu, pirmo reizi iekļūstot labāko trīsdesmitniekā. Bet pēc tam — potītes trauma! Un kādu laiku Lelde bija sastopama aiz Ski Box veikala letes Rīgā vai starp Aerodium darbiniekiem Siguldā. “Vajadzēja pašai sevi finansiāli uzturēt,” Lelde liek noprast par savu spēju būt patstāvīgai.

Būtībā kalnu slēpošanā otro reizi viņa atgriezusies tāpēc, ka treneris Einārs Lansmanis piedāvājis pievienoties International Ski Team. Pateicoties kluba šefa un uzņēmēja Kaspara Losa atbalstam, Leldei bija iespējams trenēties itāļu eksperta Livio Magoni vadībā. Tagad gan uz lielajām sacensībām Pasaules un Eiropas kausa izcīņas posmiem Leldi pavada Kaspars viens pats. Viņam jāpilda vismaz piecu speciālistu funkcijas, sākot ar komandas menedžeri, treneri un beidzot ar slēpju sagatavotāju.

BRĪVO MIRKĻU LIETDERĪBA

Pat sezonas karstākajā viducī Lelde atrod brīžus, kuros pavilkt uz priekšu rudenī iesāktās studijas LSPA. “Nokārtoju eksāmenu anatomijā — septītnieks!” izspurgusi no auditorijas priecīgi smaida Lelde, kurai jau nākamajā dienā jādodas uz kārtējām sacensībām Alpos. Viņai treniņos uz slēpēm vien jāpavada vismaz 200 dienas gadā, un jaunā dāma prot lietderīgi izmantot no sporta brīvos mirkļus. Starp citu, LSPA Lelde studē vienā grupā ar septiņus gadus jaunāko māsu Evelīnu, kura slalomā arī ir pasaules labāko piecsimtniekā, bet traumas dēļ sacensībās varēja atsākt piedalīties tikai šīs sezonas beigās.

Vai Lelde ir čakla un apzinīga meitene? Ar drošu viņa atzīst, ka tās esot viņas labākās īpašības, un tūlīt piebilst, ka milzīgais nogurums pēc treniņiem bieži traucējot tās izrādīt. Šis čaklums un apzinīgums gan nenozīmē bezierunu pakļaušanos monotonam vienveidības ritmam. Sagatavošanās periodā Leldes treniņiem raksturīga dažādība — viņa gan slido, gan brauc ar riteni, gan peld, gan vingro, gan darbojas smagatlētikas zālē un stadionā. Pēdējā laikā interesantus treniņu plānus kalnu slēpošanai nepieciešamo fizisko īpašību izkopšanai Leldei stāda jaunais Siguldas treneris Andris Krūmiņš.

Kāpēc studijas uzsākusi tieši tagad, kad nākamās olimpiskās spēles un iespējamā sporta karjeras virsotne jau vīd tepat aiz loga? “Nemācoties man šķita, ka es degradējos,” pārliecinoši argumentē Latvijas izlases līdere. “Turklāt studijas man palīdz sportā — anatomija, fizioloģija, psiholoģija — ļoti lietderīgas zināšanas!”

Latvieši kalnu slēpošanā nekad nav bijuši rezultātu mašīnas, bet vienmēr kāds tiecies uz visaugstākajiem rezultātiem, saprotot, ka šajā ceļā ar nemitīgu trenēšanos vien nepietiks.

 

Lelde GASŪNA

Kalnu slēpotāja (International Ski Team), LSPA studente

Dzimusi: 1990. gada 17. septembrī Siguldā

Augums, svars: 169 cm, 64 kg

Izglītība: Siguldas Valsts ģimnāzija, LSPA 1. kursa studente

Sportā: no 3 gadu vecuma

Pirmais treneris: Andis Korde

Lielākie sasniegumi: 22. v. slalomā 2017. g. PK posmā, 17. un 18. v. slalomā 2017. g. EK posmos, 30. v. slalomā 2014. g. olimpiskajās spēlēs, 36. v. slalomā 2011. g. PČ, 39. v. milzu slalomā 2017. g. PČ

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Vaļasprieki: klinšu kāpšana, niršana, māksla

Autori: 
Dainis Caune