twitter facebook instagram

Leonīds Vedējs. Latvijas hokeja izlases kapteinis

30.Okt.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
343
Leonīds Vedējs. Latvijas hokeja izlases kapteinis

Kad pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā Latvijas sportisti pievērsās jaunam sporta veidam, ko tolaik dēvēja par Kanādas hokeju, neviens nevarēja prognozēt, ka šis sporta veids mūsu zemē kļūs par vienu no populārākajiem. Par to varam būt pateicīgi pirmajiem celmlaužiem, kuri sāka spēlēt hokeju paši un aizrāva citus. Viens no ievērojamākajiem hokeja pionieriem Latvijā bija Leonīds Vedējs.

Leonīds Vedējs pasaulē nāca Daugavpilī 1908. gada 12. oktobrī (pēc vecā stila — 29. septembrī) policijas ierēdņa Jūlija Vedēja un viņa sievas Jozefīnes Vedējas (dz. Kočana) ģimenē. Pēc nepilniem diviem mēnešiem Daugavpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs jaundzimušo kristīja par Leonīdu Jāni.

Vidējo izglītību Leonīds Vedējs ieguva Rīgā. No 1922. līdz 1927. gadam Leonīds mācījās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā jeb t.s. Lomonosova ģimnāzijā. Jau vidusskolas gados viņš ļoti labprāt sportoja, bet tā pa īstam sporta gaitas uzsāka pēc tam, kad 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē.

Jaunā studenta sportiskās intereses bija diezgan daudzpusīgas — viņš aizrāvās ar bendiju (hokejs ar bumbiņu), futbolu, volejbolu. Sākumā Leonīds Vedējs startēja dažādos sporta klubos, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskajā sporta biedrībā(LU ASB), Rīgas Futbola klubā (RFK). Vēlāk Leonīds Vedējs pārgāja uz Universitātes Sportu(US), un drīzumā tieši hokejs kļuva par viņa galveno aizraušanos un kaislību sportā.

PIRMĀ VALSTSSACĪKSTE, PIRMAIS EIROPAS ČEMPIONĀTS

Kad 1930./1931. g. sezonā tika organizēta pirmā US hokeja komanda, tai piebiedrojās Leonīds Vedējs. Tā kā Vedēja pamatpozīcija bendijā bija pussargs, tas lieti noderēja hokeja laukumā, proti, viņš kā spēlētājs ļoti labi darbojās gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Sākumā Vedējs hokejā startēja galvenokārt uzbrucēja postenī, taču pēc pāris gadiem pilnībā specializējās aizsarga pozīcijā.

Ne vienmēr bendija spēlētājiem izdevās veiksmīgi pārslēgties uz jauno dinamisko sporta veidu kanādiešu stilā un kļūt par tikpat labiem hokejistiem. Taču Leonīds Vedējs to paveica un jau drīzumā kļuva par vienu no labākajiem hokeja spēlētājiem valstī. Tādēļ, kad 1932. gada februārī tika komplektēta pirmā Latvijas hokeja valstsvienība, Leonīds Vedējs spēlēja tās sastāvā. Jāteic, ka tolaik komandas pieteikums spēlei bija ievērojami īsāks nekā mūsdienās. Bez vārtsarga bija tikai astoņi laukuma spēlētāji, un Vedējs bija starp tiem.

1932. gada 27. februāris bija nozīmīga diena Latvijas ziemas sportā. Todien notika pirmā oficiālā hokeja spēle Latvijas un Lietuvas valstsvienībām. Kaut arī lietuvieši sāka hokeju spēlēt dažus gadus pirms mūsējiem, arī Lietuvas izlasei tā bija pirmā oficiālā valstssacīkste. Ilgākas pieredzes dēļ par favorītiem tika uzskatīti lietuvieši, un Rīgas žurnālisti jau gatavoja avīžu lasītājus šķietami neizbēgamam zaudējumam. Taču Latvijas hokejisti prata pārsteigt gan lietuviešus, gan skatītājus Rīgā, kuri bija pulcējušies Latvijas Sporta biedrībasslidotavā (tagadējās Rīgas 49. vidusskolas teritorijā). Latvijas izlase uzvarēja pretinieku ar 3:0, un pēc uzvaras sporta priekšniecība pieņēma lēmumu, ka Latvijas hokeja izlase startēs savā pirmajā turnīrā — Eiropas čempionātā Berlīnē 1932. gada martā.

“Mūsu prieks bija neaprakstāms. Un kā nu ne! Mēs dabūsim redzēt, kā īsti spēlē Kanādas hokeju, gūt zināmu mācību un pieredzi šinī, mums vēl svešajā, sporta veidā,” vēlāk atcerējās Leonīds Vedējs. Tiesa, tik vienkārši ar to braukšanu negāja... Latvijas Ziemas sporta savienībai (LZSS) ar finansējuma iegūšanu veicās sliktāk, nekā sākumā iecerēts, un dažbrīd pat tika izziņots, ka dalība čempionātā tiek atcelta. Tomēr ar kopīgām pūlēm, sporta organizāciju atbalstu un privātpersonu līdzekļiem Latvijas hokeja izlase devās uz 1932. gada Eiropas čempionātu, kur vairums mūsu hokejistu pirmo reizi ieraudzīja mākslīgo ledu, jumtu virs arēnas un tam laikam modernāko hokeja ekipējumu. Brauciens uz Berlīni atstāja spēcīgu iespaidu arī uz Latvijas izlases spēlētāju Leonīdu Vedēju.

Turpmāk Latvija arvien mērķtiecīgāk iekļāvās starptautiskajā hokeja apritē, bet Leonīds Vedējs kļuva par vienu no valstsvienības līderiem. Viņš bija Latvijas hokeja izlases sastāvā ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišpartenkirhenē un vēl četros pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939). Turklāt, sākot no 1935. gada pasaules meistarsacīkstēm Davosā, Vedējs bija valstsvienības kapteinis.

KOMANDAS MOTORS

Īpašu atzinību izlases kapteinis Vedējs izpelnījās Latvijas hokeja komandas starptautisko spēļu sērijā 1938. gadā. Togad valstsvienība spēlēja arī pasaules čempionātā Prāgā, un daudzi laikabiedri to uzskatīja par mūsu hokeja izlases labāko startu 30. gadu starptautiskajos turnīros. Kaut arī meistarsacīkšu kopvērtējumā Latvijas hokejisti ieņēma tikai dalītu 10.—12. vietu 14 izlašu konkurencē, mūsu komanda nodemonstrēja pašaizliedzīgu cīņu. 1938. gada februārī pirmo reizi Latvijas hokeja valstsvienība pasaules čempionātu sāka ar uzvaru un pēc tam sīksti cīnījās ar turnīra favorītiem. Togad mūsējie pirmo reizi sacentās ar ASV izlasi un sīvā cīņā piekāpās ar 0:1. “Bijām zaudētāji, bet jutāmies kā uzvarētāji. Laikrakstos un žurnālos skatījām savus uzņēmumus un glaimojošas atsauksmes,” rakstīja valstsvienības kapteinis Vedējs. Sporta žurnālisti un citi aculiecinieki īpaši slavēja mūsu vārtsargu Robertu Lapaini. Tāpat augstu novērtēta tika Latvijas izlases aizsargu — Leonīda Vedēja un Kārļa Paegles — darbība laukumā.

Leonīds Vedējs bija pašaizliedzīgs, enerģisks un ļoti emocionāls spēlētājs, kurš aizrāva līdzbiedrus un par savu komandu cīnījās visiem līdzekļiem. Viņa fiziski asā spēle nereti tika novērtēta ar noraidījumiem no laukuma, taču nenoliedzami Vedējs bija gan izlases, gan US hokeja vienības dzinējspēks. Laikabiedri stāstīja, ka Vedēja īpašais paņēmiens bija izstieptā pēcpuse, ar kuras palīdzību tika apturēti daudzi pretinieku uzbrukumi. Hokeja laukumā gadījās arī karstasinīgākas epizodes ar Leonīda Vedēja līdzdalību. 1936. gada 1. martā kādas spēles laikā Rīgā viņš tā salecās ar spēles tiesnesi, ka par soģa nolamāšanu un nepakļaušanos tiesneša norādījumiem tika diskvalificēts uz turpmāko sezonu (1936./1937. g.). Sods bija skarbs — nedrīkstēja piedalīties oficiālajās spēlēs ne kluba, ne izlases rindās, taču Vedējs palika uzticīgs savai vienībai USarī tosezon. Viņš startēja pārbaudes sacīkstēs, kas nebija oficiālo turnīru ietvaros. Viņš arī pavadīja komandu un bija tās atbalsts aiz apmales. Ne bez aktīvas Vedēja līdzdalības US1937. gadā izcīnīja savu pirmo Latvijas meistara jeb čempiona titulu. Savukārt 1940. gadā Leonīds Vedējs USsastāvā beidzot tika arī pie sava pirmā valsts meistara titula.

USun Latvijas izlases kapteinim Leonīdam Vedējam pieder īpašs rekords. Viņš ir tas Latvijas hokejists, kas aizvadījis visvairāk oficiālās valstssacīkstes pirms valsts okupācijas. Vedējs spēlēja 34 valstssacīkstēs no 36. Viņa ieguldījums tika augstu novērtēts, un 30. gadu beigās Leonīds Vedējs tika apbalvots ar LZSS zelta nozīmi. Jāpiebilst, ka viņš ir vienīgais hokejists, kurš saņēmis šādu apbalvojumu.

ARĪ STUDENTU IZLASES KAPTEINIS

Leonīda Vedēja dalība starptautiskajās hokeja spēlēs neaprobežojās ar valstssacīkstēm vien. Vedējs regulāri piedalījās tā sauktajās pilsētu hokeja sacīkstēs Rīgas izlases sastāvā vai citās starptautiskajās spēlēs. Turklāt 30. gados Leonīds Vedējs startēja arī Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā. Tolaik diezgan populāri bija studentu turnīri. Jau 1931. gada martā mūsu studentu izlases rindās viņš spēlēja pret Lietuvas studentu vienību. Latvijas studentu hokeja komanda diezgan pieklājīgi cīnījās arī akadēmiskajās meistarsacīkstēs jeb, kā tagad teiktu, universiādēs Bardonekijā (Itālijā) 1933. gadā un Sanktmoricā (Šveicē) 1935. gadā. Abos turnīros startēja arī Leonīds Vedējs, turklāt 1935. gada turnīrā Sanktmoricā Leonīds Vedējs bija Latvijas studentu izlases kapteinis. Togad mūsu studentu vienība ar panākumiem piedalījās un uzvarēja SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) hokeja turnīrā Rīgā.

Kā jau daudzi hokejisti, Leonīds Vedējs vasaras sezonā nodevās futbolam. Jau savu sporta gaitu sākumā viņš spēlēja futbolu galvaspilsētas superkluba RFK rezerves komandās, bet vēlāk itin veiksmīgi iekļāvās USfutbola vienībā un Latvijas studentu futbola izlasē. Savukārt studentu korporāciju turnīros pārstāvēja Lettgallia komandas krāsas. Vedēja pamatpozīcija futbola laukumā bija pussargs.

NO RĪGAS DINAMO LĪDZ HC AUGSBURG

Būtisks bija Leonīda Vedēja ieguldījums hokeja organizatoriskajā darbā un jauno hokejistu sagatavošanā. 30. gados viņš aktīvi līdzdarbojās LZSS Hokeja sekcijas vadības darbā, bija US Hokeja sekcijas vadītājs un UShokejistu treneris. Kad 1940. gada vasarā Padomju Savienība okupēja Latviju, līdzšinējā sporta sistēma tika iznīcināta un tika veidota jauna — pēc PSRS ģīmja un līdzības. Par spīti tam, daudzi sportisti nepameta stadionus un slidotavas. Leonīds Vedējs tāpat kā liela daļa agrāko US hokejistu tika iekļauts jaunizveidotajā Rīgas Dinamohokeja komandā, kas 1940./1941. g. sezonā kļuva par pirmo Latvijas PSR čempionvienību. 1941. g. janvārī viņš tika apstiprināts par Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas Hokeja un bendija sekcijas priekšsēdētāju. Turklāt Vedējs bija Rīgas DinamoHokeja sekcijas vadītājs, apmeklēja Maskavu, kur iepazinās ar Maskavas Dinamo darbību un arī iepazīstināja krievu funkcionārus un sportistus ar hokeja spēli. Padomju Savienības galvaspilsētā sporta priekšnieki un atlēti ieinteresējās par viņiem jauno sporta veidu, taču turpmāko virzību pārtrauca Vācijas un PSRS karadarbība.

Latvijas teritorijā padomju okupāciju nomainīja nacistu režīms, bet, neraugoties uz to, rosība sporta laukumos nerima. Leonīds Vedējs turpināja spēlēt darbību atjaunojušajā Universitātes Sporta komandā, kura uzvarēja kara laika meistarsacīkstēs 1942. gadā. Viņš atkal bija USvienības kapteinis, tās treneris un USHokeja sekcijas vadītājs. Vienlaikus Vedējs bija arī visas okupētās Latvijas hokeja dzīves vadītājs. Daudz darba ieguldīja, lai trenētu jaunos hokejistus un sniegtu iespēju spēlēt hokeju arī kara laikā. Viens no viņa audzēkņiem — Haralds Norītis — rakstīja, ka Vedējs ziedoja daudz enerģijas, lai paceltu hokeja līmeni Latvijā un lai “radītu apstākļus, kur hokejs var veidoties un attīstīties”. Tā tas turpinājās līdz 1944. gadam, kad Latvijai pāri vēlās fronte un Leonīdam Vedējam bija jādodas karā Latviešu leģiona rindās.

Pēc kara Rietumvācijā nonākušie latviešu sportisti loloja domu izveidot trimdā nonākušo Latvijas hokejistu vienību. Vienubrīd tas izdevās vācu klubā HC Augsburg, kur 40. gadu beigās sastāva lielāko daļu veidoja latviešu hokejisti un tādēļ arī vācieši šo vienību mēdza dēvēt par latviešu komandu. Neraugoties uz aktīvā hokeja gaitām jau diezgan pieklājīgo vecumu, 38 gadus vecais Leonīds Vedējs 1946./1947. gada sezonā epizodiski uzspēlēja gan HC Augsburg, gan arī HC Balticakomandā. HC Balticabija vienība, kurā pulcējās trimdā nonākušie Baltijas valstu hokejisti. Tāpat Leonīds Vedējs bija īpašas latviešu komandas sastāvā turnīrā Garmišpartenkirhenē 1947. gada decembrī.

Taču drīz latviešu hokejistu ceļi pašķīrās. Vieni pārcēlās uz ASV, citi — uz Kanādu, Austrāliju, daži palika Eiropā. Leonīds Vedējs pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur kopā ar ģimeni apmetās Grandrepidsā.

PROFESIONĀLIS!

Atšķirībā no daudziem saviem studējošajiem un sporta līdzbiedriem Vedējs studijas pabeidza salīdzinoši laicīgi un sekmīgi. 1934. gadā Latvijas Universitātē viņš ieguva agronoma grādu un no tā laika diezgan veiksmīgi darbojās ne tikai sportā, bet arī savā profesionālajā karjerā. 30. gados viņš strādāja par bakteriologu Zemkopības ministrijas Bakterioloģiskās nodaļas laboratorijā. Viņa pienākumos ietilpa piena produktu un ūdens paraugu analizēšana, arī eksportam paredzētā Latvijas sviesta kvalitātes kontrole. Bakterioloģiskās izpētes jomā Vedējs turpināja darboties arī vēlāk. Padomju okupācijas laikā viņš bija Piensaimniecības ražojumu kontroles laboratorijas bakteriologs, bet nacistu okupācijas gados — bakteriologs Pārtikas nodrošināšanas departamenta Ķīmiski-bakterioloģiskajā laboratorijā.

Arī pēc kara Rietumvācijā Leonīds Vedējs strādāja par bakteriologu, šoreiz – bērnu sanatorijā Nirnbergā. Pēc pārcelšanās uz ASV viņš ieguva darbu slimnīcas laboratorijā un līdztekus strādāja fizisku darbu fabrikā. Taču jau drīzumā uzsāka darbu piena pārstrādes uzņēmuma Joppe’s Dairy Cobakterioloģiskajā laboratorijā. Ar panākumiem darbojās šajā uzņēmumā līdz pat aiziešanai pensijā 80. gados un bija uzņēmuma konsultants pēc tam. Jāpiebilst, ka Vedējs bija arī vairāku zinātnisko pētījumu un publikāciju autors.

Leonīds Vedējs sagaidīja brīdi, kad Latvija atguva neatkarību. Viņš bija viens no tiem, kurš palīdzēja saglabāt mūsu sporta vēsturisko mantojumu un atmiņas. Viņa memuāri, korespondence un saglabātie fotomateriāli ir lieliska liecība par Latvijas hokeja pirmajiem soļiem.

Leonīds Vedējs aizgāja mūžībā 1995. gada 4. februārī Grandrepidsā. Kā jau daudzas spēcīgas un emocionālas personības Vedēju vērtēja pretrunīgi. Viņam bija sirsnīgi draugi un tikpat kaislīgi oponenti. Taču jebkuram kritiķim nāksies atzīt, ka bez Leonīda Vedēja Latvijas hokejs 20. gs. 30. –40. gados būtu citādāks, daudz citādāks.

 

Īpaša pateicība raksta tapšanā Leonīda Vedēja meitai Janai Vedējai Āboliņai, kā arī komandas biedram un audzēknim Haraldam Norītim.

 

Leonīds VEDĒJS

Latvijas hokeja izlases kapteinis, Ziemas olimpisko spēļu dalībnieks (1936)

Iesaukas: Ļoņa, Ļoņka

Dzimis: 1908. gada 12. oktobrī Daugavpilī

Miris: 1995. g. 4. februārī Grandrepidsā, ASV

Hokejā: aizsargs, sākotnēji arī uzbrucējs

Latvijas hokeja izlasē:

34 valstssacīkstes (1932–1940), t. sk. ziemas olimpiskās spēles (1936);

četri pasaules čempionāti (1933, 1935, 1938, 1939);

Eiropas čempionāts (1932);

izlases kapteinis (1935–1936, 1938–1940)

Pārstāvētie hokeja klubi:

Universitātes Sports, Dinamo(Rīga), HC Augsburg, HC Baltica

Autori: Andris Zeļenkovs