twitter facebook instagram

Made in Latvia

21.Sep.2015 - Ieva Runge

Numurs: 
306
Made in Latvia

Viens no pēdējās piecgades kulta sporta veidiem Latvijā ir ielu vingrošana. Un par to varam būt pateicīgi Mārim Šlēziņam, kas šo sporta veidu uz saviem pleciem ir iznesis ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Šlēziņš ir Pasaules Ielu vingrošanas federācijas dibinātājs un prezidents.

Māris Šlēziņš ir arī visnotaļ pazīstams orators. Viņš uzstājies visā Latvijā ar saviem iedvesmojošajiem stāstiem, dzīves atziņām un pārdomām, aicinot bērnus mācīties no viņa kļūdām un būt stipriem un uzņēmīgiem.

UZSPRIDZINA SOCIĀLOS TĪKLUS

Ielu vingrošanas pirmsākumi meklējami tālā vēsturē. Masveidīgi šī kustība sāka attīstīties 21. gs. pašā sākumā ASV, jauniešiem izejot ielās un pārsteidzot ar savu radošumu un izveicību vingrojumos urbānā vidē.

Laikā, kad Latvijā toni noteica ekonomiskā krīze, arī ceļu un tiltu projektētājs Šlēziņš piedzīvoja pagrimumu biznesā. Taču 2009. gadā, sekojot interneta modes tendencēm, Šlēziņš ar domubiedriem izveidoja sociālu projektu Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrība. Protams, kā jau izbijis vieglatlēts, pats arī iemēģinājis roku šajā sporta veidā.

Māris atceras: „Uzfilmējām video un publicējām to sociālajā tīklā draugiem.lv. Īsā laikā video noskatījās 40 000 cilvēku!” Tas bija mirklis, kad acīs uzplaiksnījusi uguntiņa.

„Pateicoties mūsu sociālajai aktivitātei, brīvprātīgi strādājot ar jauniešiem, ielu vingrošana ieguva atpazīstamību visā Latvijā,” stāsta Šlēziņš. Plats solis uz augšu bijis ielu vingrošanas nonākšana televīzijas šovā Zelta talanti, kurā ielu vingrotāji piedzīvoja triumfu. Panākums ielu vingrošanā pievērsa plašu sabiedrības uzmanību, kurai pateicoties izdevās iegūt sponsoru atbalstu.

KO TĀLĀK?

Tas palīdzēja ielu vingrošanai sasniegt jaunu līmeni. Iepriekš nevienam īsti nezināmie entuziasti tika aicināti uz tikšanos pašvaldībās ar uzņēmējiem un arī uz citiem pasākumiem. „Grūdiens bija spēcīgs, un viss notika tik strauji, ka 2010. gada izskaņā sākām domāt — ko tālāk?” Latvijā bija zināms līmenis sasniegts, sākās skatīšanās apkārt — kas notiek ielu vingrošanā citās valstīs —, pētīti video YouTube, pamazām tika veidota komunikācija starptautiskā līmenī.

Pēc vairāku gadu ilga darba ar bērniem un jauniešiem Latvijā Šlēziņš 2011. gadā izveidoja Pasaules Ielu vingrošanas federāciju, kas reģistrēta Latvijā. Tas deva iespēju Grīziņkalnā noorganizēt pirmo pasaules čempionātu, kurā sacentās 10 valstu ielu vingrotāji.

„Atceros, sēdējām kafejnīcā ar Renāru Zeltiņu un Raimondu Elbakjanu. Ierosināju, ka varētu noorganizēt starptautisku ielu vingrošanas turnīru un nosaukt to par pasaules čempionātu, jo neviens neko tamlīdzīgu nebija darījis,” stāsta Šlēziņš. Ideja sasniedza dzirdīgas ausis, bet otrs federācijas dibinātājs, jurists Raivis Leimanis, konceptuāli izpētīja federāciju rašanās vēsturi, lai varētu izveidot organizācijas juridisko pamatu.

LAIPNI LŪGTI ELLĒ!

Čempionātā nepiedalījās visi spēcīgākie ielu vingrotāji. „Viņi mums meta ar akmeņiem — bija sajūta, ka pasaule sadodas rokās pret mums. Amerikāņi, krievi, ukraiņi internetā publicēja virkni naidīgu video, kas bija vērsti pret mums, un aicināja citus vingrotājus nedoties uz mūsu organizēto čempionātu. Ielu vingrotāji nevēlējās, lai underground* kustība pārtop sportā.” Šlēziņš stāsta, ka bijis jāiztur milzīgs spiediens. „Cilvēka būtība ir tāda — viņš grib būt klāt veiksmes stāstam. Sākumā daudzi bija sajūsmā un gatavi iesaistīties sadarbībā, taču tālāk, redzot, ka mums neiet tik raiti ar organizēšanu... Beigās mēs palikām vieni, un man nācās aizņemties naudu, lai noorganizētu čempionātu,” Šlēziņš pamatoti sūkstās, ka darbus nācās iznest uz pašu pleciem, tostarp pašu spēkiem skrūvējot kopā laukuma konstrukcijas...

Taču iespēja čempionāta laikā vienkopus satikt ielu vingrošanas lietpratējus no desmit valstīm pavēra ceļu Ģenerālās asamblejas sasaukšanai, lai parakstītu memorandu par federācijas dibināšanu. „Dokumentus juridiski sakārtojām, un tika pāršķirta jauna lappuse ielu vingrošanas vēsturē,” teic Māris Šlēziņš. Sākotnēji lauzīta galva, kur federāciju reģistrēt, lai iegūtu vajadzīgo statusu un reprezentāciju — Lozannā, Londonā vai varbūt tepat Rīgā? Taču, kā vēlāk izrādījās, dislokācijai nav nekādas nozīmes.

BIEDRI NO 70 VALSTĪM

Tā kā 2011. gada 28. augustā federācija bija oficiāli nodibināta, darbs varēja uzņemt apgriezienus. „2012. gadā vairs nevienam nevajadzēja lūgties, lai brauc uz čempionātu. Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka zem federācijas karoga pulcējam vairāk nekā 100 biedru no 70 valstīm. Ejam tikai uz augšu!” Federācijas šefs ir pārliecināts, ka ielu vingrošanas sportam piemīt milzīgs potenciāls.

Pirmie trīs pasaules čempionāti tika rīkoti Latvijā, bet šogad čempionāts risinājās Krievijā — ar Krievijas Sporta ministrijas atbalstu. Tāpat notiek 22 Pasaules kausa izcīņas posmi, kas risinās visā pasaulē. „Sidnejā, Honkongā, Taibei, Zagrebā, Madridē, Londonā, Štutgartē, Ņujorkā, Karakasā, Johannesburgā un citur,” uzskaita Šlēziņš (pilnu sarakstu interesenti var atrast Pasaules ielu vingrošanas federācijas mājaslapā wswcf.org).

13. jūnijā viens Pasaules kausa posms risinājās Jūrmalā Baltic Beach Hotel & SPA laukumā.

Pasaules Ielu vingrošanas federācijas mērķis ir ambiciozs. „Mēs gribam panākt, lai 16 gadu laikā ielu vingrošana tiek iekļauta olimpisko spēļu programmā,” uzstāj Šlēziņš. Var jau kritizēt, ka latiņa pacelta visnotaļ utopiskā augstumā. Taču vērts atgādināt: mazi mērķi — mazi rezultāti, lieli mērķi — lieli rezultāti.

TAUTAS SPORTS UZ FITNESA BĀZES

Popularizējot ielu vingrošanu, uzmanība sākotnēji tika vērsta uz sociāli zemākajiem iedzīvotāju slāņiem, taču situācija ir mainījusies: „Tur, kur ir bagātie, ir arī nabagie. Tur, kur ir nabagie, bagāto nav,” neslēpj Šlēziņš. Proti, federācija starptautiskā līmenī ir piesaistījusi vienu no pasaulē lielākajiem sporta inventāra ražotājiem Reebok, un viņu pētījumi liecina, ka ielu vingrošanai ir miljoniem sekotāju, taču viņi nenodarbojas ar šo sporta veidu, jo nevar atļauties iegādāties nepieciešamo inventāru. „Citiem sporta veidiem varbūt sekotāju ir desmitreiz mazāk, toties viņu pirktspēja ir daudzreiz augstāka. Tādēļ esam grozījuši darbības virzienu. Cenšamies mainīt priekšstatu par ielu vingrošanu kā aptrakušu puišu atrakciju. Patiesībā tās pamatā ir veselīgs un vispārpieejams fitnesa veids, izmantojot savu svaru. Kas cilvēkam var būt vēl dabiskāk par vingrošanu ar to, ko daba devusi?”

Ja ir vēlēšanās nodarboties ar ielu vingrošanu, Šlēziņš aicina interesentus izmantot interneta videoresursu YouTube un pameklēt informāciju, kā sākt vingrot brīvā dabā.

Žēl, ka Māris Šlēziņš ir nonācis līdz secinājumam, ka nav vērts organizēt masveida ielu vingrošanas treniņus un auklēties ar bērniem un jauniešiem. Taču — no otras puses — bez atbalsta no augšas ilgtermiņā tas ir problemātiski, lai neteiktu — neiespējami. Tajā pašā laikā mājaslapā ieluvingrosana.lv atrodamas vairāk nekā 20 vietas un kontakti visā Latvijā (Rīgā, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Tukumā, Saldū, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā, Siguldā, Ludzā, Ogrē, Dobelē, Pļaviņās, Viesītē, Aizkrauklē, Madonā, Salaspilī, Skaistkalnē, Smiltenē, Ikšķilē), kur un pie kā var trenēties ielu vingrošanā.

„Patlaban mēs vairāk neuzskaitām, cik daudz cilvēku nodarbojas ar ielu vingrošanu, jo fokusējamies uz ielu vingrošanas infrastruktūras attīstību.” Šlēziņš norāda, ka ielu vingrotāju skaits nevar palielināties, kamēr attiecīgās pilsētas vai ciema iedzīvotāji nav tikuši pie sava laukuma. Ja būs vingrošanas laukums — parādīsies arī vingrotāji, uzskata Šlēziņš. Latvijā vingrošanas federācijai ir izdevies panākt to, ka tiek atjaunoti aptuveni 100 vingrošanas parki Latvijā un izveidoti vairāk nekā 30 jauni laukumi.

Sportisti netiek licencēti, tas gan palīdzētu veikt uzskaiti, taču tādā veidā federācija var izvairīties no saistībām, kurām šobrīd varētu nepietikt ne personāla, ne finansiālās kapacitātes.

„Mēs attīstām tautas sportu — sportu, kas paredzēts visām paaudzēm. Jau ceturto gadu rīkojam Spēka dienu. Un vairs nav tādu reģionu, kuri tajā neiesaistītos — ir prieks redzēt, kā pašvaldības sadarbojas, kā arī veiksmīgi apgūst Eiropas fondu līdzekļus laukuma un inventāru iegādei.” Šogad Spēka diena norisinājās 12. septembrī un vingrošana notika 80 spēka punktos visā Latvijā.

Federācija nav oficiāli atzīta, tāpēc nevar pretendēt uz valsts finansējumu, kā arī uz iekļaušanu olimpisko spēļu sastāvā. Šlēziņš norāda, ka oficiāla statusa iegūšanai ir savi mīnusi — birokrātiskais slogs. „Es mūsu federāciju vienmēr salīdzinu ar augošu bērnu — tagad mēs esam tādā kā tīņa stadijā...” Šlēziņš apgalvo, ka federācija tuvojas oficiāla statusa iegūšanai, tāpat no 2016. gadā Latvijā varētu būt oficiāla ielu vingrošanas savienība.

DIVOS STILOS

Var klasificēt divu stilu ielu vingrošanu. Sacensības notiek freestyle* disciplīnā. „Tiesneši vērtē katrs savu elementu kategoriju — dinamiku, statiskumu, stilu, kombinācijas, cik tīri tiek izpildīti vingrinājumi,” Šlēziņš stāsta, ka atšķirībā no klasiskās vingrošanas vērtēšanas sistēma neietver tik skrupulozu punktu atņemšanu par sportistu pieļautajām kļūdām.

Ielu vingrošanā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta sportistu radošumam: „Jo vairāk sportists spēs izlīst no rāmja un pārsteigt tiesnešus, jo labāk. Taču kopumā priekšnesums sastāv no elementiem, kuriem vingrojumā ir jābūt. Tā ir sportista improvizācija uz stieņa cīņā ar gravitāciju mūzikas pavadībā.”

Savukārt otra ielas vingrošanas kategorija ir spēka sacensības. „Pievilkšanās, atspiešanās uz zemes, līdztekas — vingrinājumi uz skaitu un laiku —, tā nav tik skatāma disciplīna, tā ir interesanta tiem, kuri ar to nodarbojas. Tādēļ šajā disciplīnā pasaules čempionātu rīkojam online režīmā — mums ir speciāla interneta platforma streetworkout.net, kur viss notiek.

Tiek strādāts arī pie komandu sacensību ieviešanas. 2017. gadā Eiropas sporta galvaspilsēta būs Marseļa, tādēļ Šlēziņš ir iecerējis tur sarīkot pirmo Nāciju kausa izcīņu.

ARĀBU VILINĀJUMS

Māris Šlēziņš apgalvo, ka regulāri saņem piedāvājumu federāciju pārcelt uz kādu citu valsti. „Pēdējais nopietnais piedāvājums bija no Apvienotajiem Arābu Emirātiem — Dubaijas štata. Arābi šobrīd vēlas panākt, lai visas starptautiskās sporta federācijas pārceļas pie viņiem, piedāvājot beznodokļu zonu.” Kontakts ar arābiem izveidojies Dubaijā, sadarbojoties pasaules kausa posma rīkošanā.

Taču Šlēziņš ir lepns, ka federācija ir bāzēta dzimtenē, Latvijā, tikai gribētos, lai to vairāk novērtē valsts, ministrijas, sporta funkcionāri. Īpaši — finansiāla atbalsta izteiksmē. „Es negribu sev dziedāt slavas dziesmas, bet, ja man kādā brīdī būtu nolaidušās rokas, ielu vingrošanā tā arī viss būtu palicis un apstājies.”

LATVIJAS ZVAIGZNE — LAIZĀNS

Pēdējā pasaules čempionātā, kas jūlija izskaņā notika Krievijas galvaspilsētā Maskavā, sacensībās piedalījās rekordliels skaits — dalībnieki no 48 valstīm (pērn PČ piedalījās 40 valstis, 2013. gadā — 30, 2012. gadā — 20 valstis). „Nacionālie čempionāti pēc vienotiem noteikumiem un tiesāšanas sistēmas risinājās 60 valstīs, taču dažādu apsvērumu dēļ dažu valstu sportisti uz turnīru nevarēja ierasties,” komentē Šlēziņš.

Latvijas vingrotājs 16 gadus vecais mārupietis Daniels Laizāns sīvajā konkurencē ieguva bronzas medaļu, bet Sintija Tīruma finišēja 15. pozīcijā. Šlēziņš lakoniski norāda, ka Laizāna iespētais ir iespaidīgs panākums: „Daniels ir atgriezis Latvijas vārdu ielu vingrošanas elitē. Sintija ir laba atlēte, taču viņai vēl ir, kur augt, un čempionātā Krievijā viņai arī neveicās.”

Pirms pāris gadiem Torņakalnā notika bezmaksas treniņi, un uz vienu no tiem bija atnācis arī Daniels. „Atceros, mazu kautrīgu puiku, kurš gribēja pavingrot. Pāris gadu laikā ar savu gribasspēku, darbasparu, fanātismu, talantu un vecāku atbalstu viņš ir sasniedzis pasaules Top 3 līmeni.” Daniels trenējas katru dienu un treniņiem velta aptuveni trīs stundas. „Viņš vēl ir jauns, un viņam viss vēl priekšā!” piebilst Šlēziņš. Latvijas čempionātā startē aptuveni 100 dalībnieku, un pēdējos divos gados Laizāns ir triumfējis pašmāju mačos.

Latvijas čempionāts ir vienas dienas sacensības, kuras notiek freestyle un spēka vingrojumu kategorijās.

Interesanti, ka sākotnēji ielu vingrošanas sacensībās vīrieši un sievietes startēja kopā, uz vienas skatuves — kā saka Šlēziņš. „Tikai 2014. gadā Nīderlandē nolēmām sarīkot atsevišķu pasaules čempionātu sievietēm, un redzētais tik ļoti pārsteidza, ka turpmāk čempionāts notiks gan vīriešiem, gan sievietēm atsevišķi.”

Vidējais ielu vingrotāju vecums, kurā sportisti startē sacensībās, ir no 15 līdz 35 gadiem.

IELU VINGROŠANA KĀ BIZNESS

Šobrīd Šlēziņš strādā pie vairākiem biznesa virzieniem, kas tiek attīstīti uz ielu vingrošanas bāzes. Viens — treneru sertifikācija. „Mēs to piedāvāsim kā biznesa modeli sporta sertificēšanas aģentūrām visā pasaulē — papildus apmācīt fitnesa instruktorus, lai viņi ir sagatavoti trenēt ielu vingrotājus,” Šlēziņš stāsta, ka ir liela interese no cilvēkiem, kas grib kvalitatīvi trenēties vingrošanā brīvā dabā. Tādēļ arī šāda programma tiek ieviesta.

Savukārt otrs patlaban daudz, daudz apjomīgāks virziens ir ielu vingrošanas laukumu ražošana, kas atpazīstama zem zīmola Kenguru Pro.Firma ir bāzēta Krievijā, bet Šlēziņš, ražojot laukumus, var likt lietā savas projektētāja iemaņas.„Varam palielīties, ka tikko viens mūsu Latvijā projektētais un dizainētais laukums tika uzbūvēts Parīzē pie Disnejlendas — pretī bronzas Mickey Mouse statujai.”

Francijai pavisam ir piegādāti 60 šādi laukumi. Kopumā Latvijā ražotie ielu vingrošanas laukumi ir nu jau vairākās pasaules valstīs, arī Karību salās un AAE, arī tepat Latvijā, piemēram, Ventspilī, slejas Latvijā lielākais un labākais ielu vingrošanas laukums.

Šlēziņš uzsver, ka Kenguru Pro ir federācijas ģenerālsponsors: „Šis arī ir viens no veidiem, kā atbalstām federāciju.”

 

Māris ŠLĒZIŅŠ

Pasaules Ielu vingrošanas federācijas prezidents, uzņēmējs, projektētājs

Dzimis: 1983. gada 29. decembrī Rīgā

Izglītība: RTU inženiera grāds, prof. maģistra un prof. bakalaura diploms ceļu un tiltu būvniecībā, Imantas latviešu ģimnāzija, Rīgas 69. vidusskola

Pirmā trenere: Regīna Ābeltiņa

Lielākie sasniegumi sportā: 86 medaļu un vairāk nekā 300 diplomu kolekcija vieglatlētikas, triatlona un duatlona sacensībās, Latvijas jauniešu rekordists 1500 m šķēršļu skrējienā (17 gadu vecumā)

Citi sporta veidi: bokss, veikbords

Mūzika: hiphops, ikdienā klausās Latvijas Radio un Biznesa radio

Kino: Forests Gamps(Toms Henks)

Grāmatas: visa Apvāršņa sērija

 

*Underground — neoficiāla kustība, kas bieži vien darbojas kā subkultūra pēc saviem, nerakstītiem likumiem

**Freestyle — brīvais stils

Autori: 
Kristaps Zaļkalns