Maticins: no dīķa uz Kanādu

Viens no galvenajiem sporta notikumiem decembrī
būs pasaules junioru (U-20) čempionāts hokejā. Elites grupā otro reizi startēs
arī Latvijas komanda. Jau nākamajā nedēļā Latvijas junioru izlase trenera
Andreja Maticina vadībā sanāks kopā, lai sāktu gatavoties atbildīgajiem mačiem,
kas Ziemassvētkos sāksies Kanādā. Maticins atklāj mūsu hokeja problēmas un
novērtē jauno superklubu Dinamo.

Diemžēl Latvijas
junioru izlases galvenais treneris Andrejs
Maticins čempionātu gaida ne pārāk labā noskaņojumā, jo radušās negaidītas grūtības: „Rīgas-2000 vadība atteikusies laist uz izlases treniņiem trīs nozīmīgus
spēlētājus - Jāni Straupi, Jāni Ozoliņu un Ronaldu Cinku. Viņi pievienosies
komandai tikai īsi pirms izlidošanas uz Kanādu. Gribējām laikus sapulcēties
kopā, lai kārtīgi pastrādātu un sagatavotos pasaules čempionāta mačiem, bet
tagad viss treniņu process ir izjaukts. Tā vietā ir jālāpa caurumi. Kanādā
vairs nebūs laika ko mainīt, tur būs tikai sportiskās formas uzturēšanas treniņi.
Viņu vietā jāaicina rezervisti, kurus pēc tam būs neērti atstāt mājās. Ja mums
būtu liela spēlētāju izvēle, tad varētu neuztraukties un ņemt līdzi citus
spēlētājus, bet tagad katrs hokejists ir zelta vērtē. Turklāt Rīgas-2000 pārstāvji ir sliktā noskaņojumā,
jo komanda Baltkrievijas čempionātā pārsvarā zaudē. Tā ir dīvaina situācija - mums
ir jāpārliecina Latvijas klubi, lai laistu spēlētājus uz valsts izlasi. Žēl, ka
ar Rīgu-2000 kopīgu valodu tā arī
neatradām. Vēl varētu saprast, ja tagad būtu play-off vai arī viņi cīnītos par pirmajām vietām."

Pēdējā pārbaude

Novembrī Maticinam bija
iespēja pārbaudīt komandas gatavību starptautiskajā turnīrā Norvēģijā, kur
pretī stājās Šveices, Slovākijas un Norvēģijas vienaudži. Mūsu jaunieši palika
trešajā vietā, ar 2:5 zaudējot Šveicei un 3:11 - Slovākijai, bet pēcspēles bullīšu sērijā pieveica norvēģus - 5:4.
Jāpiebilst, ka slovāki būs Latvijas komandas pretinieki arī Kanādā, kur mūsu
grupā vēl spēlēs Zviedrija, Krievija un Somija.

„Norvēģijā mums
nebija uzdevuma izcīnīt kādu konkrētu vietu, bet apskatīt dažus jaunus puišus,
iepazīties ar pretiniekiem, tikt skaidrībā ar vārtsargiem. Pārliecinājāmies, ka
spēlēt var ar visiem, vairāki hokejisti parādīja atzīstamu sniegumu. Tajā pašā
laikā redzējām, ka Latvijas hokejs sāk atpalikt no konkurentiem - Eiropā spēlē
ātru, atlētisku hokeju, bet mūsu puišiem ir grūti pārorientēties no Latvijas
hokeja dīķa uz Eiropas prasībām. Ja spēlēsim tāpat kā Latvijā, tad Kanādā būs
grūti - pārāk liela ir meistarības atšķirība. Tomēr vairāki hokejisti
pierādīja, ka var spēlēt augstākā līmenī. Uzvārdus gan pagaidām negribētu saukt
-jaunieši un viņu vecāki to var uztvert neadekvāti. Par spēlētāju individuālo
sniegumu parunāsim pēc pasaules čempionāta. Zinām, kas mums Kanādā ir jādara,
un tikai no mums atkarīgs, kā to realizēsim uz ledus. Puišiem jāsaprot, ka
spēlēt izlasē ir pavisam cita lieta, nekā spēlēt klubā. Reāli skatos uz lietām,
un, objektīvi vērtējot, mums nav lielu izredžu noturēties elitē. Tomēr katra
spēle sākas ar 0:0. Galvenais, lai puiši saprot, ka tā ir viņu izdevība, lai
viņi nedomā, ka, iekāpjot lidmašīnā, uzdevums jau ir izpildīts."

Trešā klase

Pirms gada Latvijas
junioru izlase Maticina vadībā triumfēja pasaules čempionāta pirmajā divīzijā,
izšķirošajā mačā ar 3:1 pārspējot Baltkrievijas vienaudžus. Tomēr, salīdzinot
ar pagājušo gadu, komandas sastāvs mainīsies vismaz par pusi, jo deviņi no
Rīgas turnīra uzvarētājiem jau pārauguši junioru vecumu (šogad drīkstēs spēlēt
1989. gadā dzimušie un jaunāki). Viņu vidū arī vairāki agrākie junioru izlases
līderi - Kaspars Daugaviņš, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš un Artūrs Kulda.
Vai viņiem atrasta līdzvērtīga maiņa?

„1988. gads mums bija
labs, tāpēc līdzvērtīgu maiņu ir grūti atrast. Tēlaini izsakoties, ja ar 1988.
gadā dzimušajiem puišiem varējām uzreiz iet skolas piektajā klasē, tad tagad
sākam  trešajā. It īpaši 1990. gadā
dzimušo spēlētāju vidū mums nav lielas izvēles," saka Maticins.

Ierindā gan palicis
viens no pagājušā čempionāta galvenajiem varoņiem vārtsargs Nauris Enkuzens,
kurš pērn zelta mačā ar Baltkrieviju demonstrēja apbrīnojamu reakciju. Šo
sezonu Nauris sāka Rīga-2000 sastāvā,
taču tā arī neguva iespēju pierādīt sevi, ne reizi netiekot laukumā
Baltkrievijas čempionāta mačos. Tagad Enkuzens krāj spēļu pieredzi Latvijas
čempionātā LSPA/Rīgas sastāvā.

„Enkuzenam nemaz
nedeva izredzes nostiprināties Rīgas-2000
sastāvā. Izveidojusies savāda situācija - mums ir talantīgs vārtsargs, taču
izrādās, ka viņš nevienam nav vajadzīgs. Tagad viņa vietā Rīgas-2000 sastāvā spēlē tādi, kuri vairs ne uz ko nepretendē un
kurus nekādi nevar nosaukt par perspektīviem sportistiem. Mēs ticam Enkuzenam.
Viņš joprojām ir mūsu pirmais numurs, ir nopietns un atbildīgs puisis."

Amatieru līmenis

Šogad liela daļa
Latvijas junioru izlases spēlētāju pārstāv Baltkrievijas čempionāta vienības.
Vai tas ir liels pluss?

„Tur jau tā lieta, ka
viņi brīžiem spēlē, brīžiem - ne. Norvēģijā saskaitījām, ka 10 mūsu hokejistiem
nav regulāras nopietnu spēļu prakses. Droša vieta kluba sastāvā ir tikai dažiem
izlases kandidātiem no Daugavpils Latgales,
taču tā ir vājākā Baltkrievijas čempionāta komanda," atklāj Latvijas junioru
izlases galvenais treneris.  

Jāpiebilst, ka mūsu
klubi Baltkrievijas čempionātā nevar lepoties ar labiem panākumiem - turnīra
distances vidū vislabāk veicas Liepājas
metalurgam, kas ieņem devīto vietu, Rīga-2000
atrodas 11. pozīcijā, ASK/Ogre - 12.,
bet Latgale ir pēdējā, 14. vietā. Jau
pirms Baltkrievijas čempionāta starta bija skaidrs, ka mūsu vienības
nepretendēs uz pirmajām vietām, taču tik neveiksmīga spēle pārspēj pat
pesimistiskākās prognozes.

„Man tas nav
pārsteigums, jo redzēju, kā komandas vasarā gatavojās sezonai. Ja pat Liepājas metalurgam, kur ir sakārtota
vide, klājas grūti, tad par pārējiem nav ko runāt."

Šosezon pilnībā ēnā
aizgājis Latvijas čempionāts, kur arī spēlē daudzi Latvijas junioru izlases
kandidāti. Interesanti, ka arī pats 35 gadus vecais Maticins ir pieteikts
komandas Ozolnieki/Monarch sastāvā
(pagaidām gan viņš piedalījies tikai vienā spēlē), bet par pirmo vietu cīnās arī
lietuviešu Energija.

„Tas ir amatieru
līmenis. Ja jaunieši spēlē, piemēram, pret Ozolniekiem,
tad viņi automātiski pāriet uz tiem pašiem ātrumiem. Kad jāspēlē izlases
sastāvā, tad tur ir pavisam cits hokejs. Jo ātrāk sāksim spēlēt nevis ar
Lietuvas un Igaunijas komandām, bet ar augstāka līmeņa pretiniekiem, tad arī
ātrāk sapratīsim, kāds tur ir hokejs. Tagad sanāk tā, ka 14 gadu vecumā mēs vēl
kaut ko varam, bet 18 gados jau ir grūti turēt līdzi. Ja kardināli kaut ko
nemainīsim, tad nākotne rādās visai drūmās krāsās."

Dinamo
kuģis

Šī sezona Latvijas
hokejā ir īpaša, jo uzmanības centrā nonācis jaunais Rīgas superklubs Dinamo, kas startē Kontinentālajā Hokeja
līgā. Kāds iespaids radies par Dinamo
sezonas pirmo pusi?

„Divējāds. Saskaitīju,
ka seši leģionāri guvuši vairāk vārtu nekā visi pārējie kopā. Šķiet, ka ir
pārāk liela atšķirība klasē starp vietējiem un ārzemniekiem. Leģionāri tiek
galā ar saviem pienākumiem, bet mūsējiem jāmēģina turēt līdzi. Nav normāli, ja
Latvijas izlases uzbrucēji 30 mačos gūst vienus vai divus vārtus. Var būt
lejupslīde nedēļu vai divas, bet ne jau trīs mēnešus. Ja Krievijā uzbrucējiem
būtu tāda statistika, tad viņus uzreiz izmestu no komandas. Nevajag arī
stāstīt, ka mūsējie par maz tiek laukumā - esmu 14 gadus spēlējis ārzemēs, visu
saprotu. Tās ir bērnu runas. Tad jau labāk viņu vietā dot iespēju kādam
jaunajam. Domāju, ka, piemēram, Straupe ne ar ko nebūtu sliktāks. Gribētos, lai
Dinamo būtu sava sistēma, jo tagad
sanāk tā, ka vienkārši savāca naudu, sameklēja spēlētājus un kuģis devās ceļā.
Par nākotni tur neviens nedomā. It kā Rīga-2000
uzskatāma par Dinamo fārmklubu, taču
tā neveic šīs funkcijas."

Kristiāns GIRVIČS

Citāts

Latvijas hokejs sāk
atpalikt no konkurentiem - Eiropā spēlē ātru, atlētisku hokeju, bet mūsu
puišiem ir grūti pārorientēties no Latvijas hokeja dīķa uz Eiropas prasībām

Fotoparaksts

Rīgā.
Pirms gada Latvijas junioru izlase Andreja Maticina vadībā izcīnīja ceļazīmi uz
pasaules čempionāta elites grupu