twitter facebook instagram

Matīsam Karro ir noslēpums...

21.Jūl.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
239
4-Karro-CERIIBA-DSC_5793.jpg

„Es nevaru sevi iztēloties no rīta ejam uz darbu un tad vakarā braukt mājās. Man ir foršs sporta veids,” Latvijas ambiciozākais motokrosists Matīss Karro pēc pasaules čempionāta Latvijas Grand Prix izcīņas, kas notika Ķegumā, atklāj karaliskā motokrosa neredzamās puses. Par smago sezonu, traumām, pieciem velosipēdiem, ģimeni, naudu...

Norunājām satikties pēc sacensībām nākamajā rītā pie Karro mājās, Titurgā. Jau pēcpusdienā viņš ar mehāniķi izlido uz Beļģiju, gatavoties nākamajam pasaules čempionāta posmam, tāpēc laika nav daudz. Kad intervijas rītā zvanu, lai precizētu adresi, saņemu atbildi, ka jādodas uz Uzvaras prospektu. Jā, nosaukums ārkārtīgi trāpīgs un spēcīgs — Matīsam ir tituli no Baltijas līdz pasaulei, bet arī vecāki ir dvēselē ar sporta dzirksti — tēvs Ainārs bija motokrosists un vēlāk viens no labākajiem motošosejas braucējiem visā PSRS, bet mamma Ilze ir kluba Reactor fitnesa trenere.

NEVAR SAČKOT

Karro vēl ir nedaudz samiegojies, taču tas nepavisam neierobežo viņa patīkamo atvērtību un sirsnību. Starp citu, reti gadās sastapt kādu ar tik dabiski skruļļainiem matiem, kurus viņš no stiprās saules nedaudz paslēpis zem rūtainās hiphopa stila cepures ar taisnu nadziņu. 19 gadus vecajam dzelzs zirga jātniekam šī ir 16. sezona motosportā. Neapnīk? „Es to daru ar prieku, un man neviens neuzspiež,” iesāk Karro. „Pats saprotu, ja kaut ko neizdaru, tas ir uz manas sirdsapziņas. Tāpēc ir jātrenējas, jāgatavojas katrām sacensībām un nevar sačkot. Ja gribi būt pats labākais, tad ir jāstrādā. Un es gribu būt pats labākais,” viņš apstiprina sponsoru mājaslapā route77energy.com minēto, ka starp Karro mērķiem ir MX2 un MX1 klašu pasaules čempiona tituli.
„Mani uzaudzināja Andris Bārbalis Ādažos. Braucām divreiz dienā un jau kopš bērna kājas,” Karro pats iesāk stāstu par motosportista, sporta meistara motokrosā un motobolista atstāto ietekmi. Pēdējos divarpus gadus Karro strādā pēc ekipāžu braucēja Kaspara Stupeļa sastādītās treniņu programmas. No citiem Matīss padomus smeļas reti, dažkārt pabrauc kopā ar Lauri Freibergu.
„Vienreiz saslimsti ar motosportu, un tad vairs netiec vaļā,” nosmej Karro. „Kad bija potītes trauma — trīs mēneši bez sporta — iekšā viss vārījās, es varu... gribējās izlādēt enerģiju. Skrien vai riteni min — tas nav tas.” Jāatgādina, ka sezonas pirmajā posmā Bulgārijā Karro ar kāju neveiksmīgi aizķēra smilšu valni un salauza potītes kaulu. Nācās izlaist nākamos sešus posmus, kas faktiski ir stopzīme lielākajiem sezonas plāniem. „Kāds vairs tur kopējais sezonas mērķis... Katrā posmā jāsasniedz iespējami labākais rezultāts, jo šī ir ļoti svarīga sezona.”
MX braucēju vidū valda skarba gaisotne. Labas attiecības Karro ir ar igauni Tanelu Leoku, bet lielu draugu dalībnieku vidū viņam nav. „Liekas, ka mēs (MX motokrosisti) daudz braukājam pa ārzemēm; forši ir būt ārzemēs, bet no citu valstu kultūras daudz neko neredzi. Redzi tikai putekļus vai dubļus,” Karro raksturo ikdienu. Nākamreiz Latvijā viņš būs tikai rudenī, bet no varenās pasaules neko daudz vairāk par smilšainām trasēm un dažas pastaigas pa vecpilsētām viņš neredzēs.
Pieci velosipēdi
Dienas režīms Karro nav tik saspringts, kā varētu padomāt. No 8.00 līdz 9.00 jāpieceļas, jāveic rīta rosme. Tad aptuveni stundu pirmais treniņš (dažkārt fiziskais — riteņa griešana, peldēšana) un brīvs laiks līdz vakaram, kad sākas otrais treniņš. Vakariņas, pēc tam var pasēdēt internetā vai noskatīties kādu filmu. „Ir savi darbi, kas jāizdara, un jāstrādā tālāk,” piebilst Karro. Dienā viņš uz sava Honda moča pavada vidēji divas stundas.
„Es ļoti daudz ņemos ar riteņiem. Man mājās ir pieci velosipēdi — vienritenis, ritenis lēkšanai, MTB, šosejas velo, kā arī fiksītis — velosipēds ar cieto rumbu bez bremzēm, tagad Rīgā ir tāds jauns stils.” Saku — tas jau tas hipsteru velosipēds. „Jā, jā!” piebalso Karro. Tiesa, hipstera birku Karro piešūt nevar — viņam nav Iphone un arī nekāds cits viedtālrunis. Nepatīk no telefona sēdēt internetā.
Atgriežoties pie velosipēdiem, tie arī Karro noder motokrosa tehnikas slīpēšanai. Pavasarī braucis uz BMX trasi Kleistos trenēties pie attiecīga speciālista. „Tas iedod man asumu braukšanai ar moci. Tā var palielināt ķermeņa kustīgumu un veiklību.”
Karro atzīst, ka pašaizliedzīgi trenējas tikai pēdējos trīs gadus, kopš regulāri startē pasaules čempionāta MX2 klasē: „Pirms tam nebiju tik gudrs,” ironizē. „Vienkārši daudz braucu ar moci. Un pēc tam ar riteni fiziskajai gatavībai — no viena Rīgas gala līdz otram galam, lai kārtīgi izlēkātos. Ar draugiem iztrakojāmies pa Biķernieku mežu.” Pēc garās sezonas vienmēr esot jālamā gadu jaunākais brālis Emīls, kurš Matīsa prombūtnes laikā laužot viņa riteņus. Karro te jokojot, te caur zobiem norūc: „Un nevar nomazgāt.”
Jauns pagrieziena punkts?
Treknākais pagrieziena punkts Karro karjerā notika 14 gadu vecumā, kad viņš sāka trenēties pie Avo Leoka. Pateicoties viņam, dzīves ceļi Karro saveda kopā ar kādu dienvidafrikāņu menedžeri no Beļģijas, kas tālāk pavēra logu uz pasaules līmeņa cienīgu konkurenci. Veiksmīgi starti pasaules junioru čempionātā konkurējošā komandā (Beursfoon) un tālāk iekļaušanās karaliskajā MX apritē. „2009. gads bija labs, lai arī sezonas vidū bija trauma. 2010. gadu es gribu aizmirst — pavisam neveicās. Un tad šī sezona, kas varētu būt man pavisam liels pagrieziens turpmāk,” Karro saintriģē. „Jau ir plāni nākamajai sezonai, kā strādāt un ko es gribētu sasniegt, tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi nobraukt atlikušos posmus un labi sevi parādīt, lai nākamgad varētu spert uz priekšu to lielo soli. Kāds ir šis lielais solis? To es paturēšu pie sevis.” Karro kategoriski noliedz, ka tā būs pāreja uz MX1 līmeni (MX2 var startēt līdz 23 gadiem), kaut gan pats norāda uz sava raženā auguma un fiziskā spēka priekšrocībām par labu tieši motokrosa visprestižākajai MX1 klasei. Spriediet paši...
Pirms pāris gadiem intervijā „Sports” Karro izteicās, ka viens no viņa sapņiem ir izbraukt ar rallija mašīnu. Viņš pats to piemirsis, taču jebkurā gadījumā „sapni” nav izdevies piepildīt. „Bet es labprāt gribētu izbraukt ar rallija mašīnu. Un arī uzlēkt,” abi ar Karro gardi nosmejamies. Lai gan pats intervijās vairākkārt strikti norādījis, ka motofrīstailā negrasās iesaistīties, viņš gribētu iemācīties uzmest backflip (salto). „Tagad jau džeki taisa dubulto.”

UZ PJEDESTĀLA AR LAUZTU SKRIEMELI

Savas smagākās traumas Karro atceras nelabprāt. Lūzumus neskaita. Četru gadu laikā, kopš braucu MX2 čempionātā, tādi bijuši divi — 2009. gadā kājas īkšķa lūzums un šogad minētais potītes savainojums (tpu, tpu, tpu — citas likstas nav bijušas). „Reiz gaisā mocis apstājās. Salūza. Piezemējos ar galvu zemē... Pēc tam es vēl nobraucu savus divus braucienus un izcīnīju 3. vietu. Naktī nevarēju pagulēt. No rīta ārsts pateica, ka lauzts mugurkaula skriemelis,” Karro rekonstruē sāpīgāko kritienu, pēc kura arī iedzīvojies lielākajā traumā. Tas bija pirms četriem gadiem Latvijā, Ķegumā. Visu cieņu Ķeguma Zelta zirga trases veidotājiem par izcili noorganizēto Latvijas Grand Prix, bet Matīss savulaik teicis, ka „Ķegums nav vieglākā trase, kur atgriezties, — sarežģīta smilšaina”. Kā ir tagad? „Grūti teikt, ka trase tagad būtu smilšaina. Ar katru gadu kļūst arvien cietāka un cietāka,” Karro izvairās izcelt vai kritizēt vienu vai otru trasi. „Es cenšos tā, lai man visas trases patiktu — eju uz jebkuru sacensību vietu ar pozitīvām domām.”

ĶEGUMĀ PIETRŪKA IZTURĪBAS

Ar ko paliks atmiņā aizvadītais Grand Prix posms Ķegumā? „Mājas. Skaļi fani. Un 10. vieta kopvērtējumā,” komentē Karro. „Sen nebija būts desmitniekā. Atcerēšos.”
Pēc smagajām kvalifikācijas sacīkstēm talantīgajam latviešu puisim spēka vēl bija gana. Tiesa, pirmajā braucienā pēc starta Karro iekļuva kritienā. Atbiris pelotona astes galā uz 30. pozīciju, skanot līdzjutēju taurēm un attiecīgajā sektorā ik apli izšaujoties rokām, ko pavadīja skaļas ovācijas — tas ir Karro!—, latvietis rāpās augstāk un augstāk — kā Everestā. Katrā aplī Karro burtiski aprija pa vienam sāncensim, finišējot 15. vietā. Īpaši labi viņam padevās viļņainais trases pēdējais sektors, kurā Karro veica gandrīz visas apdzīšanas. „Ātrāk uz priekšu tiek lecot, nevis braucot pa viļņiem. Bet lēkšana prasa spēku,” Karro norāda uz savām stiprākajām pusēm, ko izdevās nodemonstrēt izdangātajā trases kāpumā pirms asā līkuma trases augstākajā punktā.
Otrajā braucienā starts izdevās labs, un Karro bija jau 7. pozīcijā: „Smagais brauciens un kvalifikācija laupīja spēku, un tā sāka pietrūkt,” sportists skaidro, kāpēc necīnījās par augstākām pozīcijām, bet centās nosargāt iegūto. Finišā Karro iebrauca 9. vietā, kas summā deva 10. vietu. Vispatiesākās Karro emocijas varēja redzēt LTV sporta ziņās, kur tūdaļ pēc finiša Karro aizelsies jūsmoja par sasniegto rezultātu. „Esmu apmierināts, ļoti apmierināts. Ir ļoti grūti iebraukt desmitniekā,” Normunda Meldera mikrofonā bļāva Karro. Pēc finiša un intervijā Karro jau bija krietni miermīlīgāks. Fanus gar trases malām arī cīņas karstumā viņš pamana. „Mana lielāka fane ir māsīca Ilva no Apes. Brauciena laikā pamanīju — šī ar dzeltenu karogu pārliekusies pāri nožogojumam trakoti atbalsta mani,” jūsmo Karro.

ČETRI MILJONI VAI 200 TŪKSTOŠI

Ieejot sportistu boksos, acis žilbst, cik vizuāli pievilcīgi izskatās KTM, Suzuki, Honda, Yamaha, Kawasaki un citu ražotāju darbnīcas, bet komandu fūres ar reklāmām apgleznotas kā mākslas darbi. Faktiski boksi ir pilnībā pakārtoti mārketinga vajadzībām. Rodas iespaids, ka šeit apgrozās milzu nauda, taču tā gluži nav. „Man ir nodrošināts viss sacensībām, vienīgais, ko paturu pie sevis, ir balvu fondā iegūtais,” no komandas puses Karro nekādu algu nesaņem un ir ārkārtīgi priecīgs par sagādāto un aprūpēto tehniku. Lielākā balva, ko karjeras laikā izdevies vinnēt, ir aptuveni 1000 lati.
MX2 sezonas līderis ir 17 gadus vecais vācu brīnumbērns Kens Roksens, kura rezultātu pamatā ir lielākas konkurences iespējas un labāka tehnika. „Paskaties, KTM rūpnīcas komandai budžets ir četri miljoni gadā, manai komandai — labi ja 200 tūkstoši eiro. Paskaiti, kāda ir starpība un cik var ieguldīt darbā ar motociklu.” Karro argumentē, ja viņam iedotu Kena moci, pāris vietas augstāk viņš būtu, taču neko vairāk. „Uzskatu, ka mans mocis ir pietiekami ātrs, lai finišētu pirmajā piecniekā. Visa pamatā ir smags darbs. Paies pāris gadi, un gan jau Kenu man izdosies apsteigt,” Karro mērķtiecība un pārliecība harmonizē. Tās ir tieši tik daudz, cik vajag.
Kristaps ZAĻKALNS

Matīss KARRO
Motokrosists
Dzimis: 1991. gada 21. oktobrī Rīgā
Augums, svars: 182 cm, 74 kg
Izglītība: Rīgas 84. vidusskola (līdz 10. klasei), Apes vidusskola
Sportā kopš 3 gadu vecuma
Lielākie sasniegumi: 2008. gada pasaules junioru čempions, 2008. gada Nīderlandes Grand Prix 7. vieta, astoņkārtējs Latvijas čempions
Hobiji: BMX, slēpošana
Iecienītākā mūzika: rokmūzika — Killers, Guns & Roses u. c.
Mīļākā filma: Hangover