twitter facebook instagram

Mazās skolas lielais spēks

25.Dec.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
333
Mazās skolas lielais spēks

Viņš bija viens no tiem vīriem, kura izvietotos kontrolpunktus šogad meklēja pasaules čempionāta dalībnieki rogainingā. Viņš ir arī Smiltenes novada sieviešu volejbola čempionāta galvenais tiesnesis un Smiltenes sporta centra valdes loceklis, kā arī pilda citus pienākumus, jo sevišķi aktīvi orientēšanās sportā. Bet vispirms Māris Stabiņš ir Grundzāles pamatskolas sporta skolotājs un klases audzinātājs.

“Kad mācījos Rankas pamatskolā, uz skolu atnāca strādāt fizkultūras skolotāja Aina Pūce. Viņa mani pieradināja pie slodzēm, un Gulbenes rajona skolu sacensībās sāku gūt panākumus skriešanā,” savu sākumu sportā ieskicē Māris Stabiņš. “Pļavā netālu no Rankas krejotavas biju izveidojis sporta laukumu, kur visi Rankas puiši nāca spēlēt volejbolu un futbolu. Savā starpā rīkojām arī sacensības ar velosipēdiem. Ziemā uz Rankas vecā parka dīķa notika hokeja mači, brīvdienās devāmies spēlēt hokeju uz Rēveļiem, bet nākamajā nedēļā rēveļnieki nāca pie mums.

Devītajā klasē mācījos Murjāņu sporta internātskolā. Trenējos skriet vidējās distances pie Arņa Bisenieka un Jāņa Hasnera. Pēc tam mācības turpināju Lejasciema vidusskolā, kur fizkultūras skolotājs bija Roberts Rutkasts. Tur ar tūrismu aktīvi darbojās fizikas skolotājs Arkādijs Petaško, kas mani uzaicināja uz treniņiem orientēšanās sportā un pievērsa startiem Alūksnes Horizontā. Toreiz tas bija pirmais Horizonta gads, šogad noslēdzām jau 33. sezonu.

Pateicoties šiem abiem skolotājiem, esmu izvēlējies savu dzīves ceļu. Pēc dienesta padomju armijā stājos Fizkultūras institūtā, bet paliku aiz strīpas. Uzzināju, ka Grundzāles pamatskolā vajadzīgs fizkultūras skolotājs. Darbā mani pieņēma toreizējais skolas direktors Vilis Sarmulis. Viņš man deva daudz padomu, kā strādāt. Pēc gada iestājos Fizkultūras institūta neklātienē. Divreiz gadā bija jādodas uz sesijām Rīgā. Kādā no tām sanāca pabūt arī barikādēs Vecrīgā. Sporta akadēmiju pabeidzu bez aizķeršanās, tomēr joprojām sapņos redzu, ka man tā jābeidz, bet neesmu nokārtojis eksāmenu anatomijā.”

— Vai jums ir sava recepte, kā iemācīt bērniem mīlēt sportu?

— Bērniem dabiski ir kustēties — tātad sportot. Ja uz skolu atnāk kāds, kam nepatīk kustēties, tad ir jādomā, kas tam par iemeslu. Svarīga ir ģimene. Ja vecāki ar savu atvasi kopā mājās atrod laiku uzspēlēt jebkuru spēli, bērnam sportot patiks. Vēl labāk, ja tētis vai mamma kopā ar bērniem piedalās kādās tautas sacensībās.

Tad vēl būtiski ir draugi un klases biedri. Ja visa klase ir aktīva sportā, tad pavilks līdzi jebkuru. Sporta skolotāja personībai arī ir liela nozīme.

Mana recepte ir ļoti vienkārša: mīli sportu un aizrauj citus!

— Jūsu īpašais paņēmiens, kā bērnus rosināt aktivitātēm?

— Skolā vismaz reizi gadā rīkojam sacensības kopā ar vecākiem, kad visa skola tiek sadalīta komandās. Komandā ir dažādu dzimumu un vecumu bērni, tādējādi vecāko klašu skolēni ir ieinteresēti palīdzēt, atbalstīt un pat apmācīt jaunākos. Sadalīšana komandās ir bijusi dažāda. Piemēram, organizējot ziemas festivālu, komandās dalījāmies pēc horoskopiem.

Mācību gada pēdējā dienā pēc apbalvošanas visi sporta laukumā nakšņo teltīs. Pirms tam pasēžam pie kopīga ugunskura.

Starpbrīžos sporta zāle nav aizslēgta. Ir iespēja uzspēlēt volejbolu, kartupeļus vai pamētāt bumbu grozā. Futbola un basketbola laukumā vienmēr ir kāda bumba.

Uz Grundzāles pamatskolas bāzes esmu arī Smiltenes BJSS orientēšanās un vieglatlētikas treneris, uz treniņiem atļauju nākt arī tiem, kas oficiāli nav sporta skolas audzēkņi.

Vecāko klašu meitenes reizi nedēļā nāk uz pagasta sieviešu volejbola komandas treniņiem. Bieži spēlē skolas komanda pret pagasta sieviešu komandu. Spēki ir līdzīgi, un spēlēs ir daudz emociju, kas, sportojot šajā līmenī, ir pats galvenais. Skolas meiteņu komanda piedalās arī Smiltenes novada sieviešu volejbola čempionātā.

— Kad jūs sakāt — šī stunda man izdevās! Kas liecina par to?

— Šogad uz mūsu skolu kādā no vecākajām klasēm atnāca mācīties meitene. Tā kā šajā klasē ir pieci skolēni, kas atnākuši no citām skolām, stundā mācīju to, kas viņiem iepriekš nebija iemācīts. Pēc stundas šī meitene teica: “Beidzot man sāk patikt sports!” Tā arī ir atbilde uz jautājumu. Skolotājam ir jāmāk iejusties bērna lomā un, kopā strādājot, panākt vēlamo.

— Kā tiekat galā ar skolas sportistiem, kas reizēm sporta stundās ir augstprātīgi, jo prot vairāk nekā citi?

— Es viņiem piedāvāju sacensties ar mani. Ja kādā sporta disciplīnā mani pārspēj, tad paspiežu viņam roku. Šī atzinība viņiem ir ļoti svarīga.  

Pašreiz skolā tādu ir maz. 2017. gada izlaidumā vairāk nekā puse klases bija sportisti, bet viņi nebija iedomīgi. Tieši otrādi — paši uzņēmās iniciatīvu, piemēram, iemācīt draugiem mest šķēpu. Tas ir īpašs stāsts. Viņi bija pirmklasnieki, kad skola uzvarēja IZM projektu konkursā un varējām iegādāties inventāru par 6000 latiem. Ar šo inventāru klase izauga. Šovasar šīs klases audzēkņi izcīnīja vienīgās trīs zelta medaļas Smiltenes novadam Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Tas izdevās šķēpmetējam Klāvam Ozoliņam un orientieristēm Agnijai Caunei, Zandai Stabiņai un Elīnai Skopānei stafetē, kā arī Agnijai Caunei vidējā distancē.

Šī klase bija komandas kodols arī toreiz, kad uzvarējām vieglatlētikas sacensībās Ziemeļu stīga Ziemeļvidzemes skolu konkurencē.

— Ko darāt ar nepaklausīgiem dauzoņām un lielajiem sliņķiem?

— Tādu mūsu skolā nav. Mēs lepojamies, ka mūsu skolā nav arī smēķētāju, jo skolēniem ir interesanta, saturīga dzīve. Vienmēr gan ir bijuši tā saucamie futbolisti, kam patīk, skolotājam neredzot, iespert ar volejbola bumbu pa griestiem. Tad uz pāris nedēļām zāle starpbrīžos ir aizslēgta. Tā mēģinu viņus audzināt ar kolektīvo metodi, jo jācieš visiem.

Ir tādi mazi sliņķīši vai aizmāršas, kas nāk uz stundu bez sporta tērpa. Pirmo reizi tiek piedots. Ja tas kļūst par ieradumu, tad klases audzinātāja iesaista vecākus un sporta tērps izmazgājas, salāpās vai atrodas.

— Kas darbā sagādā gandarījumu?

— Draudzīgais kolektīvs — labākais skolotāju kolektīvs Latvijā! Esam kā ģimene. Kopā tiek atzīmētas jubilejas, braukts ekskursijās. Jebkurā jautājumā būs, ar ko aprunāties, kam palūgt padomu, metodisko vai kādu citu palīdzību. Skolotāju kolektīvā esam tikai trīs vīrieši. Šogad piedalījāmies Latvijas skolotāju kausa izcīņā volejbolā Koknesē.

Gandarījumu sagādā arī tas, ka, būdama mazā lauku skola ar 83 skolēniem, kā līdzīgs ar līdzīgu varam konkurēt novada sacensībās ar Smiltenes vidusskolu un Latvijas sacensībās ar lielajām Rīgas skolām. Šogad Latvijas skolu Ziemas olimpiskajā festivālā Ērgļos tikām pie bronzas medaļām kamaniņu sportā un orientēšanās sacensībās ar slēpēm. Lielajā skolu stafetē, kur uzdrīkstējās piedalīties tikai 10 skolas, konkurencē ar vidusskolniekiem tikām pie sestās vietas. Divus gadus Ērgļos esam startējuši arī ar savu hokeja komandu.

Startējām Latvijas skolu orientēšanās kausā un finālsacensībās Jelgavā izcīnījām piekto vietu vairāk nekā 40 skolu konkurencē. Konkurenci sastāda arī paša audzēkņi no sporta skolas, kas šajās sacensībās pārstāv Valmieras Pārgaujas ģimnāziju un Smiltenes vidusskolu.

— Kā pilnveidojat sevi?

— Vairākas reizes gadā apmeklēju dažādus skolotāju un treneru kursus. Esmu ieguvis tiesības mācīt sportuspeciālās izglītības programmās vispārizglītojošās izglītības iestādēs.

Ar prieku piedalos Latvijas Sporta veterānu sporta spēlēs vieglatlētikā, orientēšanās sezonas laikā kopā ar audzēkņiem startēju visās orientēšanās sacensībās pēc kārtas. Gadās, ka sanāk pieci starti nedēļā.

— Savos sportiskajos hobijos iesaistāt arī skolēnus?

— Šovasar kopā ar skolēniem startējām orientēšanās sacensībās Rumānijā Transilvania OPEN. Brīvajā laikā apmeklējām Turdas sālsraktuves un Turdas aizu, kur pēdas atstājis pats Drakula. Pa ceļam uz Rumāniju peldējāmies Miškolcu termālajos baseinos, kur viena telpa skolēniem īpaši patika, jo tās griesti bija kā planetārijā ar zvaigznēm un telpā bija ļoti interesanta akustika.

Pagājušajā gadā startējām sacensībās OO-CUP, tās notika trijās valstīs — Austrijā, Itālijā un Slovēnijā.

Es nenodalu darbu skolā no darba sporta skolā. Domāju, ka ieguvēji no tā ir skolēni, kam rodas vairāk stundu fiziskajām aktivitātēm. Savukārt sporta skolas audzēkņiem rodas iespēja iejusties trenera amatā, apmācot savus biedrus.

— Vai jūtama saikne starp skolēnu sporta stundās un Latvijas atlētu startu pasaules līmeņa sacensībās?

— Lai radītu lielāku interesi par Eiropas čempionātu basketbolā šogad Smiltenes novada skolēniem noorganizēju konkursu Eurobasket 2017 trijās kārtās. Jautājumi bija publicēti portālā smiltene.lv.

Pats esmu izaudzinājis Latvijas orientēšanās izlases dalībnieku, divkārtēju Stipro skrējiena laureātu Artūru Pauliņu. Artūra augstākais sasniegums ir šogad pasaules čempionātā Igaunijā izcīnītā 20. vieta garajā distancē. Artūram ir fenomenālas darbaspējas, un viņš sevi vēl pierādīs. Ar audzēkņiem bijām arī Igaunijā atbalstīt Latvijas izlases stafešu komandu un Cēsīs, kad notika Pasaules kausa izcīņas posms. Meitenēm bija ļoti svarīgi nofotografēties ar pasaules labākajiem orientieristiem.

Artūrs joprojām ir labs padomdevējs maniem vecākajiem audzēkņiem. Panākumi ir arī viņiem. Par to liecina Matīsa Slikšjāņa iegūtā LSFP stipendija. Šovasar Ilgvars Caune Latvijas izlases sastāvā izcīnīja 2. vietu Eiropas jauniešu čempionātā stafetē.

— Kā sadarbojaties ar pašvaldību?

— Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece vairākus gadus startējusi tautas orientēšanās sacensībās un izprot mūsu vajadzības, palīdz sagādāt transportu. Viņa uzrakstīja projektu Lauku atbalsta dienestam, un skolas sporta laukumā tika izbūvēts 125 m garš celiņš ar modernu vieglatlētikas segumu. Vēl netālu no skolas ar viņas gādību ir tapusi rampa un āra trenažieru laukums. Vecāko klašu puiši aizgāja pie viņas ar stāstu, ka vajag sporta laukumā stieni, uz kura vingrot — tas ir iekļauts nākamā gada budžetā. Kad pagājušajā gadā radās iespēja nopirkt jaunus basketbola grozus ar vairogiem, viņa slēdza līgumu ar firmu un kārtoja visus jautājumus, lai ātrāk varētu tikt pie jaunā inventāra.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir mans bijušais audzēknis. Ja ir kāds aktuāls finansējuma jautājums, cik iespējams, tiek sniegts atbalsts. Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Smiltenes sporta centra vadītāju Guntaru Marksu.

Izcila sadarbība ir ar Smiltenes novada Jaunsardzes vadītāju Mārtiņu Latveru. Jaunsardzei ir vajadzīgi mani audzēkņi, īpaši orientieristi, jo ir vieni no labākajiem Latvijā. Jaunsardze atbalsta mūs ar inventāru un finansējumu sacensībām. Mūsu sadarbības rezultātā skolēni ir startējuši Latvijas jaunsardzes komandā Baltijas biatlona sacensībās. Paldies jāsaka arī Smiltenes BJSS par atbalstu maniem audzēkņiem.

— Jūsu aizraušanās ārpus sporta.

— Ārpus sporta tā ir sēņošana. To gan grūti no sporta nodalīt, jo visās manās sēņu vietās ir uzzīmētas orientēšanās kartes. Patīk arī fotografēt.

— Kāds ir Grundzāles pamatskolas un paša augstākais sasniegums sacensībās?

2015. gadā skolas meiteņu komanda pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā Turcijā izcīnīja otro vietu komandu vērtējumā. Individuāli Agnija Caune kļuva par pasaules skolēnu čempioni vidējā distancē.

Par savu augstāko sportisko sasniegumu uzskatu to, ka Siguldas kalnu maratona 55 km distanci esmu noskrējis trīs reizes.

 

Māris STABIŅŠ

Grundzāles pamatskolas sporta skolotājs, klases audzinātājs

Dzimis: 1968. gada 11. janvārī Gulbenē

Izglītība: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Darba pieredze:

2009.—pašlaik orientēšanās treneris Smiltenes BJSS

2012.—pašlaik vieglatlētikas treneris Smiltenes BJSS

1996.—pašlaik sporta metodiķis Grundzāles pagastā

1995.—2009. VFS treneris Valkas rajona BJSS

2001.—2009. orientēšanās treneris Valkas rajona BJSS

1995.—1998. sporta skolotājs un klases audzinātājs Palsmanes speciālajā skolā

Citi pienākumi: Smiltenes sporta centra valdes loceklis, OK Azimuts valdes loceklis, Smiltenes novada sieviešu volejbolačempionāta galvenais tiesnesis, viens no Smiltenes novadā rīkoto orientēšanās sacensību organizatoru komandas vilcējspēkiem

Trenera aktivitāte: A kategorijas treneris orientēšanās sportā, Latvijas izlases treneris 2017. gadā Baltijas čempionātā Lietuvā un pasaules skolēnu čempionātā Itālijā, Sicīlijā

Ģimenes stāvoklis: meitas Zanda (16 gadi) un Anete (10 gadi), draudzene Anita

Vaļasprieki: Eiropas apceļošana, piedaloties orientēšanās sacensībās, sēņošana, dambrete, šahs, 80. gadu mūzika 

Autori: 
Santa Roze