Mazo apļu virtuozs uz hokeja ledus

Pērn Eiropas čempionātā Šefīldā izcīnot divas piektās un vienu astoto vietu, latviešu šorttrekists Haralds Silovs iekļuva un nostiprinājās kontinenta labāko meistaru priekšpulkā. Viņa prestižu vairoja arī pirmā bronzas medaļa Pasaules kausa izcīņas priekšpēdējā posmā Hērenvenā 1000 m distancē. Arī šis veikums pieder Haralda 2007. gada sportiskajai bilancei. Cerīga vizītkarte Eiropas meistarsacīkstēm, kas šodien sākas Ventspilī.

Šorttreka smagā bērnība
Haralds Silovs ir 21 gadu vecs un desmit no tiem veltījis šorttrekam. Šis sporta veids Latvijā dzima 1997. gadā. No tiem, kuri toreiz  iestājās  šorttreka nodaļā, slidošanai uzticīgi palikuši tikai divi - Evita Krievāne un Haralds Silovs. Būtu palicis arī Haralda vecākais brālis Helmuts, taču veselības dēļ aktīvai sportošanai vajadzēja likt punktu.Sākums bija grūts, trūka inventāra, Latvijā to nevarēja dabūt, ar noteikumu zināšanu vien bija par maz, vajadzēja arī kādu speciālistu, kas pamācītu slidošanas tehniku. Par pirmo padomdevēju kļuva labvēlis no Ungārijas Ākošs Banhedi. Pateicoties topošo šorttrekistu vecāku finansiālam atbalstam, šis sporta veids Latvijā izkūņojās no zīdaiņu autiņiem, jo radās iespējas trenēties un sacensties ārzemēs - vispirms jau Austrumeiropas valstīs Ungārijā, Polijā, Čehijā. Sarežģītajam karuselim cauri gājuši arī Latvijas šorttreka celmlauži Haralds Silovs un Evita Krievāne. Par īstu meistarības un pieredzes skolu mūsējiem kļuva starti Austrumeiropas seriāla Maple Cup sacensībās. Spoži veicās Haraldam, kurš bijis gan seriāla uzvarētājs, gan daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs junioriem un pieaugušajiem. Sekmējās arī Evitai. Taču pienāca laiks, kad jaunie varoņi bija izsmēluši izaugsmes potences Maple Cup apritē un vajadzēja meklēt citus variantus talanta slīpēšanai. Tos atrada un sāka īstenot Ventspils treneris Māris Birzulis.

Allaž laikam priekšā

„Strādājot ar Haraldu, vajadzēja meklēt īpašas metodes, jo apdāvinātais puisis allaž bija bioloģiskajam laikam priekšā. Vēl būdams jaunietis, viņš starptautiskajos mačos dažkārt startēja vīru konkurencē, tiecoties pēc godalgotajām vietām. Tā, gandrīz vai nemanot, pagāja juniora vecums, tikai retumis piedaloties sacensībās,  pasaules  junioru čempionātus pat izlaižot, jo viņš bija gatavs spēkoties ar šorttreka diženākajiem vīriem, nebaidoties pat no slavas apdvestajiem Āzijas lielmeistariem," secina Birzulis. „Izdevās rast pareizo karjeras turpinājumu, sākot sadarbību ar izcilo Nīderlandes šorttreka speciālistu Jerunu Oteru, kurš izveidoja Eiropas mazo valstu (Nīderlande, Beļģija, Latvija, Šveice) treniņu grupu un komandu, uzņemoties tās vadību. Šajā internacionālajā ansamblī tika uzņemti arī Latvijas šorttreka līderi - vispirms Krievāne, mazliet vēlāk Silovs. Sadarbība bija ļoti sekmīga. Krievāne piedalījās Turīnas olimpiskajās spēlēs, bet Silovs, kuram šajā olimpiskajā ciklā rezultāti bija vēl labāki, Turīnas spēļu ceļazīmi nesaņēma, jo Starptautiskā federācija pēdējā brīdī mainīja kvalifikācijas noteikumus. Oters nebija likumu noteicējs."

Haralds Silovs par Jerunu Oteru: „Viņš ir lielisks praktiķis, tehniķis, stratēģis, treniņos lielu uzmanību pievērš psiholoģijai, draudzīga kolektīva veidošanai ikdienā. Daudzveidīgā treniņu metodika nodarbības padara saistošākas, interesantākas. Pateicoties Nīderlandes trenera prasmei, pēdējos pāris gados strauji progresēju meistarībā, taktikas izpratnē un ātruma izturībā, Viņš man palīdzēja savākties stresa brīžos, kad vēl nebiju pārvarējis jaunības trakumu. Bet ne jau vienmēr treneris var būt līdzās, jo viņam jārūpējas arī par pārējiem audzēkņiem."

Konflikti uz ledus un aiz apmales

 „Stress rodas tad, kad slidojuma laikā kāds no pretiniekiem sāk

 grūstīties. Ne vienmēr pāridarītāju tiesneši diskvalificēja. Pērn Eiropas čempionātā Šefīldā 1000 m slidojuma pusfinālā distanci beidzu trešais, bet finālam kvalificējās pirmie divi. Labi, ka tiesneši bija modri. Redzot, ka anglis latvieti pagrūda, viņi britu pārstāvi diskvalificēja, un es varēju turpināt cīņu par medaļām. Taču pieslidoja angļu treneris un sāka grūstīties. Biju jau noskaņojies atbildes rīcībai, bet starp mums nostājās arbitri. Finālā izredžu bija maz. Es ar vācieti Hēlingu pret trim itāļiem. Dienvidnieki nostrādāja kā riteņbraukšanā - divi mani vaktēja, lai trešais mērķa līniju šķērsotu pirmais. Šo trijotni vajadzēja sašķelt, bet to varēja izdarīt, tikai pārkāpjot noteikumus. Mani diskvalificēja, tāpēc paliku piektais," turpina Haralds. „Ar šo epizodi gribēju uzsvērt, cik nervozs dažkārt ir mūsu sporta veids. Kļūstot vecākam, attīstās arī spēja savaldīties. Iespējams arī, ka tas ir psihologa Jeruna Otera nopelns. Pēc Šefīldas viņš izteicās, ka es pēc diviem gadiem būšu Eiropas čempionāta medaļnieku vidū, jo esot viens no viņa talantīgākajiem audzēkņiem. SLatvijas izlases treneris Māris Birzulis apgalvoja, ka tas notikšot jau Ventspilī. Man, protams, pret šādiem apgalvojumiem iebildumu nevar būt."

Daudzpusība

Haralds Silovs bijis Latvijas čempions skrituļslidošanā pieaugušajiem, viņam ir pilns medaļu komplekts valsts jauniešu un junioru meistarsacīkstēs kalnu riteņbraukšanā. Viņvasar, esot treniņnometnē Kanādā, pilnībā atklājās vēl viens Haralda apslēptais talants. Piedaloties starptautiskajās sacensībās klasiskajā ātrslidošanā Olympic Oval Summer classic Kalgari, viņš ievērojami laboja Latvijas rekordus, kas turējās neskarti 30 un vairāk gadu. Jaunie sasniegumi: 500 m - 38,30, 1000 m - 1:13,33, 1500 m - 1:55,99, 3000 m - 3:55,23. Ar šādiem rezultātiem godam varētu startēt arī pasaules meistarsacīkstēs, taču, dzenoties pēc diviem zaķiem, var palikt tukšā, jo galvenais Haraldam tomēr ir un paliek šorttreks.

Parāds nav brālis

Pēcolimpiskā sezona pagaidām vēl neolimpietim Silovam  pagāja kā vienā elpas vilcienā. Treniņi un sacensības vienā laidā. Izlaidis PK pirmos divus posmos, kas notika Āzijā, viņš bija pamatīgi atspēries, lai labus rezultātus sāktu krāt divos Kanādas posmos, taču jau pirmajā no tiem piedzīvoja fiasko - treniņā sastieptas cirkšņa saites. Sacensību dienā Haralds ledus ovālā ieradās uz kruķiem. Vēl pēc nedēļas Monreālā viņš jau izgāja uz starta. Cerētie rezultāti, protams, izpalika. Tad bija veiksmīgais Eiropas čempionāts un ne visai labais sezonas finišs pasaules čempionātā. Bet bija lielisks PK posms Hērenvenā. Lielākais panākums līdzšinējās sporta gaitās - bronza kilometrā, tiesa, nestartējot aziātiem.

Neraugoties uz aizņemtību treniņos un sacensībās, Haralds pērn absolvēja Ventspils augstskolas pirmo kursu. Vecāki viņu nespieda iegūt augstāko izglītību. Tas bija Haralda lēmums, jo viņa vēlme pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas ir kļūt par biznesmeni. Sportists domas nav mainījis arī tagad, lai gan, kā pats nule izteicās, augstskolā vēl nav bijis, bet visus mācību parādus nokārtošot pēc atgriešanās no pasaules čempionāta, kas marta vidū risināsies Korejā. Tālajos un ilgajos pārbraucienos mācību grāmatu izdodoties atvērt vien ar lielu piespiešanos, jo pārāk liela ir treniņu slodze.

Tfu, tfu, tfu - vesels kā rutks

Pagājušo gadu Haralds Silovs beidza ar izcilību, Drēzdenes olimpisko dienu kopvērtējumā izcīnot otro vietu. Tas notika pirms Ziemassvētkiem, kad tika gūta pozitīva aura 2008. gada sezonai. Šobrīd ar veselību viss kārtībā. „Kopš 7. janvāra trenējos Eiropas čempionāta arēnā Ventspilī. Ledus kvalitāte ir laba, bet hallē nedaudz par vēsu, taču gan jau publika iesildīs, atbalstot latviešus - Evitu Krievāni, Jēkabu Saulīti un mani," konstatē mūsu līderis. „Cīņas būs ļoti sīvas, bet mēģināsim attaisnot līdzjutēju cerības."

Gatis ĶĪSIS