Mērķi visaugstākie

Nākamnedēļ Ventspilī sāksies pasaules hokeja
čempionāta 1. divīzijas spēles sievietēm. Pērn Japānā Latvijas valstsvienība
ieguva otro vietu. Šogad mērķi visaugstākie.

Mūsu valstī hokejs
sieviešu vidū nav tik populārs kā vīriem, tāpēc arī izlases komplektēšanā
izvēle ir krietni vien ierobežota. Taču galvenais treneris Andrejs Zaķis ir gandarīts, ja katru sezonu vismaz pāris talantīgu
spēlētāju kuplina izlases kandidātu pulku. Un vēl kāda svarīga ziņa -šosezon
galvenajajam trenerim ir asistents Ģirts Ūdris.

Konkurence ir samanāma
Pārlasot
valstsvienības kandidātu sarakstu, nav grūti pamanīt, ka jaunu vārdu tiešām ir
nedaudz. „Komandā atgriezusies
liepājniece Sintija Greiere, kura pērn laida pasaulē pirmdzimto, un Jana
Gerkena, kura šo sezonu trenējās, dzīvoja un spēlēja Īrijā latviešu komandā."Nebija nemaz tik sen,
kas hokeja dzīves vadītāji priecājās, ka Liepājā izveidota jauna sieviešu
hokeja komanda. Taču dažādu apstākļu dēļ labās ieceres pajuka. „Sintija un Ieva Pētersone tur tomēr cītīgi
trenējas kopā ar puišiem un spēlē ar amatieru komandām. Domāju, viņas būs tuvāk
pamatsastāvam nekā kandidātu sarakstam. Gadus četrus piecus nebija konkurences
iekļūšanai izlasē, toties šogad tā ir. Notiek cīņa par otrās vārtsardzes vietu.
Lolitas Andriševskas pirmais numurs nav apstrīdams. No kluba Ice Girls valstsvienības kandidātu
pulkam pievienojusies laba vārtsardze Daniela Rubule. Un vēl ir Rvija Tētiņa.
Ja viss notiek kā plānots, uz centra uzbrucējas vietu pretendē četras
spēlētājas. Hokejistes lieliski jūt šo konkurenci un saprot, ka bez maksimālas
piepūles šoreiz var  palikt aiz svītras."Neprognozētās izmaiņasLielākie kreņķi
trenerim ir par kādu iepriekš, protams, neprognozētu zaudējumu.„Izlases ilggadējā
kapteine Baiba Liepiņa, beigusi spēlētājas karjeru," stāsta Andrejs Zaķis, „kļuva par mūsu komandas
treneri-fizioterapeiti. Viņa veica arī masieres un psiholoģes pienākumus. Baiba
diemžēl saslimusi, vien ceram, ka līdz čempionāta sākumam paspēs atlabt un
varēs mums palīdzēt. Viņa lieliski saliedē komandu, perfekti uztver vissīkākās
nianses, kas pozitīvi vai negatīvi varētu ietekmēt spēlētāju sniegumu, un
vienmēr rod pareizos risinājumus."

Ko dod jauniešu čempionāts?

Visu šo sezonu
sieviešu klubu izlase startē Orbit
Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātā U-16 komandu grupā. Cik lietderīgas ir
šīs spēles, gatavojoties pasaules meistarībai?

„Meitenes pierod pie
ātra hokeja, liek viņām domāt un darīt visu ātrāk nekā tas ir sieviešu hokejā.
Protams, nesalīdzinu to ar augstāko grupu, kur viss notiek daudz ātrāk. Mūsu 1.
divīzijai šīs spēles ir ļoti atbilstošas. Līdzīgi šogad spēlēs čehietes,
kazahietes, arī norvēģietes, kuras izskatās spēcīgas."

Daži rezultāti
pašmāju sacīkstēs bija graujoši, kad jaunieši apspēlēja dāmas pat ar divciparu
skaitli. Vai arī tie kaut ko deva izlases kandidātēm?

„Protams, katru
zaudējumu pārdzīvojam, tomēr šos rezultātus it kā atvirzījām otrajā plānā. Šajā
sezonā komandā pārbaudījām daudzas izlases kandidātes, ļaujot spēlēt
vistālākajām rezervēm. Varējām nospēlēt ar sāncenšiem cienīgi ar divām maiņām, bet
no tā sieviešu hokejs kopumā neko neiegūtu. Mēs devām iespēju iziet laukumā arī
pārējām hokejistēm. Tādos mačos līderēm uzdevums bija augstvērtīgi paveikt savu
darbu. Šo čempionātu pakārtojām sagatavošanās procesam. Piemēram, nedēļā pāris,
trijos treniņos esam kaut ko apguvuši, un skatāmies, kā tas spēlē tiek
pielietots. Zaudējam spēles rezultātā, taču jūtu gandarījumu, ja meitenes spēj
realizēt treniņos iemācīto. Sacīkšu rezultāti tomēr gāja pa augošu līkni ar
pluss zīmi. Sezonas sākumā tiešām izskatījās bēdīgi, federācijā saņēmu par to
pārmetumus. Bildu, lai neuztraucas, jo mums svarīgākais ir pavasaris.

Līdz Jaunajam gadam
mūsu komanda trenējās, kā allaž, ar Laimas
vārdu, kurā ir valstsvienības galvenais kodols. Tā sedza arī ledus īri. Pēc
Jaunā gada vienu ledus treniņu sedza federācija, pārējo - Laima. Klubs joprojām eksistē, vien čempionātā spēlējam kā sieviešu
klubu izlase, lai varētu piesaistīt hokejistes arī no citām pilsētām."

Sāncenses līdzvērtīgas

„Mūsu apakšgrupas
visas sešas komandas spēkos ir līdzīgas. Par to liecina kaut vai četru izlašu
turnīrs Slovākijā janvārī, kur piedalījās mūsu grupas komandas - Norvēģija,
Francija, Slovākija un Čehija. Neesmu redzējis šo vienību spēles, taču analizēju
komandu sastāvus, kuri, tāpat kā mums, krasi nemainās. Norvēģietes vinnēja
Slovākijas turnīrā. Viņām pirms gadiem trim četriem bija kardināla paaudžu
maiņa. Tagad tā sāk dot vēlamos rezultātus.

Teorētiski pašlaik
pirmās ir kazahietes, mēs - otrie. Taču Ventspilī rezultāti ir absolūti
neparedzami. Nevaru apgalvot, ka Kazahstānas izlase šoreiz vinnēs. Katra spēle
būs atšķirīga, katra spēle ieviesīs pamatīgas pārmaiņas turnīra tabulā."

Lai plāni piepildās

„Pērn pirms pasaules
čempionāta Japānā izvirzījām sev mērķi iegūt 1.-3. vietu, bijām otrie. Šogad
komandas plānā ir 1. vai 2. vieta. Tads novembrī varam piedalīties olimpiskajā
kvalifikācijas pamatturturnīrā. Ja varēsim tam maksimāli sagatavoties un
līdzvērtīgi pacīnīties ar augstākās līgas septīto un astoto komandu (atkarībā
no reitinga), tāls sapnis ir Vankūveras olimpiskās spēles 2010. gadā."

Par maz entuziastu

Jau vairākus gadus
Andrejs Zaķis sapņo par Latvijas sieviešu čempionāta organizēšanu, tomēr nav
pietiekami daudz komandu, lai to varētu realizēt. „Nav entuziastu, kuri pašlaik būtu gatavi
uzņemties komandu apgādību un nodrošināšanu. Ļoti labi sāka klubs Ice Girls, bet tas iet savu izvēlēto
ceļu - labi pavada laiku, spēlē priekam, bet pietrūkst specifiskā, kas
nepieciešams, lai izveidotos par labām hokejistēm. Tiesa, vairākas no viņām
iekļuvušas valstsvienībā, jo ne viena vien nākusi trenēties arī pie mums. Taču
ilgstoši un mērķtiecīgi gatavot kandidātes izlasei, tas prasa ilgu laiku un
pacietību. Un tam nepieciešams profesionālāks darbs. Varbūt arī viņiem nav
īpaši veicies ar treneriem un vēlamo attieksmi pret sieviešu hokeju. Katrā ziņā
šajā klubā ir pietiekami daudz spēlētgribētāju, lai varētu augst meistarībā,
vien vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki, kas daudz ko gribētu ziedot šim hokejam."

Māra JURŠEVICA