twitter facebook instagram

Mērķis — izjaukt svētkus čehiem

04.Dec.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
152
10-florbols-juskevics-RBfoto-IMG_9574.jpg

Latvijas florbola izlase un tās kapteinis
Ainārs Juškēvičs svētdien Ostravā (Čehija) ar spēli pret Krievijas izlasi
uzsāks dalību pasaules čempionātā. Lai īstenotu mērķi un iekļūtu pusfinālā,
nepieciešams uzveikt ne tikai Krieviju un Itāliju, bet arī sabojāt florbola
svētkus sacensību saimniekiem čehiem.

 

Zviedri uzvarējuši
visos sešos pasaules čempionātos, bet čehiem tikai reizi izdevies iekļūt
finālā. Čehijas florbola līdzjutēji ar nepacietību gaida turnīra izšķirošos
notikumus, kad florbolisti pēc priekšsacīkstēm Ostravā pārcelsies uz Prāgu, lai
17 500 skatītāju ietilpīgajā 02
arena
sadalītu godalgu komplektus. Ne tikai par A
grupas, bet arī par visa čempionata favorītiem tiek uzskatīti zviedri, tādēļ
tieši 9. decembra mačs starp Latviju un Čehiju varētu būt izšķirošs cīņā par
otro vietu apakšgrupā. Ja čehi paliks ārpus pusfinālistu pulka, nav šaubu -
florbola svētki tiks sabojāti. Par to gan latviešiem nevajadzētu uztraukties,
jo arī mūsu valstsvienība vēlas spert soli augšup. 2006. gada maijā Zviedrijā mūsu
florbolisti ieņēma piekto vietu, tādēļ šoreiz visas domas par pusfinālu. Ar saglabātu kodolu Latvijas izlasei par
pēdējo pārbaudījumu pirms došanās uz Čehiju kļuva pārbaudes spēles ar Somijas
klubu Nokian KrP. Abos mačos tika
piedzīvoti minimāli zaudējumi pēcspēles soda metienos. - Kā vērtē divas pēdējās pārbaudes spēles ar
Somijas klubu Nokian KrP?
- Trenera doto
uzdevumu izpildījām, - sarunā ar Sportu uzsvēra
Ainārs Juškēvičs. - Atbilstoši
pārbaudes spēlēm izmēģinājām dažādus uzbrukuma uzsākšanas variantus,
aizsardzības shēmas, kā arī dažādus taktiskos variantus - spēli no
aizsardzības, kā arī agresīvāku darbības variantu. Ar šiem uzdevumiem veiksmīgi
tikām galā. Problēmas sagādāja tikai sniegums trešajā periodā, kad zaudējām
iegūto pārsvaru. Treneris Normunds Grunckis pieļāva, ka jāņem vērā
psiholoģiskais aspekts - pēc izvirzīšanās vadībā samazinājušies apgriezieni. Šie sarežģījumi
viegli novēršami, taču daudz vairāk uzmanības jāpievērš spēlei nevienādos
sastāvos. Mačā pret somiem par to pārliecinājāmies. Tikko sāncenši nomainīja
vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, tā ielaidām vārtus. Somijas florbola
pārstāvji vienmēr bijuši spēcīgi šajā jomā, tādēļ mums jāmācās no kļūdām, lai
tā neiekristu pasaules čempionātā.

- Kā divu gadu laikā mainījusies izlase?

- Izlases kodols jau
trešo čempionātu pēc kārtas būs viens un tas pats. Protams, notikušas vairākas
sastāva izmaiņas. Valstsvienībā atgriezušies pieredzējušie florbolisti
Kristiāns Lisovskis un Dailis Skudrītis, kuri savu meistarību apliecinājuši
Talsu komandā. Tas noteikti ir ievērojams pastiprinājums izlasei. Treneris
noteikti rīkojas pareizi, saglabājot nemainīgu tieši Talsu piecnieku. Viņi ir
saspēlējušies, parādot Latvijas čempionātā ļoti rezultatīvu sniegumu. Vēl
pagājušajā sezonā Latvijas Avīzē/LU spēlēju
kopā ar Pēteri Freimani un Ati Blindu, tādēļ arī mūsu uzbrukuma trijniekam nav
grūti saprasties. Tikai trešajā virknējumā ir pulcēti florbolisti no dažādiem
klubiem. Svarīgi saspēlēties tieši augstāka līmeņa mačos, kur ātrums ir
lielāks, visu izšķir sekundes.

- Latvijas izlases florbolists Jānis Jansons
intervijā čempionāta mājaslapā izteicās, ka mērķis ir iekļūt pusfinālā. Vai
piekrīti?

- Pirmo reizi
čempionāts notiks nevis maijā, bet decembrī. Līdz ar to grūti spriest, kurām
izlasēm šādas izmaiņas nāks par labu. Līdz šim bija ierasts, ka pavasarī pēc
Latvijas čempionāta beigām varējām sākt gatavoties startam pasaules
meistarsacīkstēs. Šoreiz gatavošanās notika diezgan saraustīti, jo
treniņnometnēs neizdevās sapulcēt kopā visus potenciālos izlases kandidātus.

Mēs noteikti
nebraucam ar nolemtības sajūtu par spēli ar Čehiju un Zviedriju. Protams,
nevaru apgalvot, ka Latvijas izlase iekļūs pusfinālā, taču mēs darīsim visu,
lai sasniegtu šo mērķi. Jāatzīst, ka Čehija tomēr ir klasi augstāka komanda,
taču tas nenozīmē, ka mača liktenis jau ir izšķirts. Čehi spēlēs savu skatītāju
priekšā, izjūtot papildu atbildību. Mums šajā mačā būs daudz mazāk ko zaudēt,
taču arī mums neklāsies viegli, jo šo spēli tiešraidē translēs Latvijas
televīzija.

A grupā nedrīkst
noniecināt arī Itālijas un Krievijas florbolistus. Krievus noteikti var saukt
par melno zirdziņu, jo šajā valstī ir daudz labu florbolistu, taču ne vienmēr
viņus visus izdodas pulcēt vienkopus valstsvienībā.

- Šoruden daudzi izlases kandidāti startēja
arī pasaules studentu čempionātā.

- Papildus iespēju
pārbaudīt savus spēkus ieguva divas izlases maiņas. Lai arī braucām pēc bronzas
medaļām, tomēr nācās samierināties ar ceturto vietu. Nav šaubu, ka varējām
daudz līdzvērtīgāk paspēkoties ar Zviedriju, taču trešajā periodā salūzām -
tomēr izpaudās nesenās Rojas treniņnometnes sekas, bijām fiziskajā bedrē.
Pietrūka svaiguma un starta ātruma.

Kapteiņa un trenera loma

- Lai arī tev un Jānim Jansonam šis būs jau
piektais pasaules čempionāts, tomēr esat jaunāki par Kristiānu Lisovski un
Daili Skudrīti. Kā tiki pie kapteiņa nosaukuma?

- Esmu bijis
kapteinis arī Latvijas Avīzes/LU rindās,
tādēļ esmu pieradis pie šādiem pienākumiem. Izlases kapteiņa vēlēšanas
nenotika, jo mani šajā postenī iecēla valstsvienības treneri. Prieks, ka puiši
mani atbalstīja, veicinot labu sapratni un komunikāciju komandā. Esmu
starpnieks starp treneriem un spēlētājiem.

Noteikti neesmu no
tiem kapteiņiem, kuri maču laikā nepārtraukti izsaka pārmetumus tiesnešiem,
aizrāda par kļūdām. Tik augsta ranga turnīros kā pasaules čempionāti ir ļoti
svarīgi radīt labu iespaidu par savu komandu, lai kādā strīdīgā brīdi arī tiktu
nosvilpts par labu mums. Ar nepārtrauktiem un nepamatotiem pārmetumiem
florbolisti var iedzīvoties tikai liekās problēmās. Iepriekšējos četros
pasaules čempionātos jau esmu iepazinis vairumu pasaules vadošo tiesnešu, tādēļ
šajā jomā visam vajadzētu būt kārtībā.

- Izlases galvenais treneris Normunds Grunckis
diskvalifikācijas dēļ ilgāku laiku nevarēja pilnvērtīgi piedalīties komandas
darbā. Kā tas ietekmēja sagatavošanos?

- Galvenajam trenerim
tomēr komandā ir liela teikšana un ietekme. Par to varējām pārliecināties
pārbaudes turnīrā Tallinā, kur Gruncka prombūtnē pietrūka disciplinētības uz rezervistu
soliņa un laukumā. Nav šaubu par Gruncka milzīgo lomu komandas spēles
veidošanā, viņš noteikti ir taktiski gudrākais florbola treneris Latvijā.

Prom no čempioniem

- Pirmo sezonu pārstāvi RTU/Inspecta, pārnākot no Latvijas čempionvienības Latvijas Avīzes/LU.

- 10 gadus spēlēju
vienā klubā, tādēļ ļoti vēlējos piedzīvot izmaiņas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka
trīs gadus pēc kārtas tika izcīnīts čempionu tituls. Pieķēru sevi pie domas, ka
spēlēju ar aizvien mazāku pašatdevi, pietrūkst motivācijas. Bija nepieciešamas
jaunas emocijas, kuras tad arī gūstu RTU sastāvā.
Komanda vēl pagājušajā sezonā spēlēja pirmajā līgā, tādēļ kopējais sportiskais
līmenis ir nedaudz zemāks nekā valsts čempioniem. Pagaidām nenožēloju savu
lēmumu.

- Cik svarīgs fakts kluba izvēlē bija Rīgas
pierakstam?

- Protams, bija
piedāvājumi arī no klubiem, kuri bāzējas citās pilsētās, taču pārāk sarežģīti
būtu piedalīties komandas treniņprocesā, ja dzīvotu Rīgā. Svarīgi bija arī tas,
ka labi pazīstu treneri Andri Pīlupu, ar kuru kopā strādājam Ulbrokas florbola
klubā.

- Vai esi atmetis cerības izcīnīt vēl kādu
Latvijas čempiona titulu?

- Šosezon kopā ar
Pēteri Freimani tikām izīrēti RTU/Inspecta,
tādēļ vēl pāragri spriest par to, kur spēlēšu nākamajā sezonā. Pagaidām
grūti prognozēt attīstības scenārijus. Iespējams, RTU ambīcijas palielinās un tiks izvirzīts daudz augstāks mērķis,
iespējams, pats pāriešu uz kādu konkurētspējīgāku klubu.

- Kā šādas pārmaiņas ietekmējušas tavu
meistarību, sportisko formu?

- Esmu ļoti labā
fiziskā formā, pateicoties fiziskās sagatavotības trenerim Jānim Volajam. Ar
katru gadu gūstu arvien lielāku pieredzi, vairāk cenšos spēlēt ar prātu. Ne
tikai treneri, bet arī spēlētāji to ir pamanījuši, aizrādot, ka jaunības
dullumā esmu spēlējis daudz agresīvāk, cīnījies līdz galam par spīti kritieniem
un dažādām sadursmēm. Jāpiekrīt, ka mana spēle ir navvairs tik aktīva un
atraktīva. Esmu pārliecināts, ka pasaules čempionāta mačos atkal varēs laukumā
atpazīt ierasto Juškēviču.

Renārs BUIVIDS

 

 

Pārbaudes spēles Kocēnos

Latvija - Nokian
KrP
(Somija) 5:6 (2:0, 3:1, 0:4, 0:0, 0:1)

10:55 (1:0) Jēkabsons
(Laiviņš); 16:18 (2:0) Lisovskis (Fīrmanis); 23:52 (2:1) Tājame (Ketunens);
24:26 (3:1) Akmentiņš (Jēkabsons); 28:31 (4:1) Raitums (Lisovskis); 35:51 (5:1)
At. Blinds (soda metiens); 46:55 (5:2) Hāpasalo (Lakanens); 50:05 (5:3)
Hakinens (Hiesanens); 58:03 (5:4) Tājamē (Rantala); 59:52 (5:5) Hāpasalo
(Rantala); 65:00 (5:6) Lakanens (pēcspēles soda metiens). Metieni: 43:40 (13:10, 12:11, 14:17, 4:2). Tiesneši: Petri Heikila, Ari Lahtēnmaki (abi Somija). Skatītāji: 375 (Kocēnu SN).

Latvija - Nokian
KrP
(Somija) 7:8 (3:1, 3:1, 1:5, 0:1)

1:35 (1:0) Jēkabsons
(Akmentiņš); 2:14 (1:1) Hāpasalo (Lakanens); 6:12 (2:1) Akmentiņš (Laiviņš);
11:09 (3:1) Juškēvičs (Freimanis); 22:37 (4:1) Lisovskis (Jansons); 24:30 (5:1)
Raitums (Fīrmanis); 26:29 (5:2) Rantala (Tājamē); 35:33 (6:2) Freimanis
(Juškēvičs); 52:18 (6:3) Lehmusola (Rantala); 52:52 (6:4) Rantala (Tājamē);
53:49 (6:5) Risanens (Ketunens); 57:14 (7:5) Raitums (Lisovskis); 58:37 (7:6)
Ketunens (Rantala); 59:35 (7:7) Raivio (Rantala). 60:00 (7:8) Lakakens
(pēcspēles soda metiens). Metieni: 31:30
(13:7, 13:4, 5:19). Skatītāji: 314
(Kocēnu SN). Tiesneši: Petri
Heikila, Ari Lahtēnmaki (abi Somija).