twitter facebook instagram

Modernās pieccīņas modernizācija

05.Jan.2009 - Portāla Administrators

Numurs: 
154
7-Mod-5cina-ATTISTIIBA-rublevska, 021.jpg

Modernā
pieccīņa, kurai laiku pa laikam tiek draudēts ar izslēgšanu no olimpisko spēļu
programmas, savas starptautiskās federācijas (UIPM) kongresā Gvatemalā
piedzīvojusi kārtējās izmaiņas, iegūstot vasaras biatlona vaibstus. Savukārt
Jānis Liepiņš ievēlēts par UIPM izpildkomitejas locekli, bet Andris Feldmanis -
par Eiropas konfederācijas viceprezidentu. Eksperimenti ar
pārģērbšanos
Ir bijuši visai
daudzi un dažādi mēģinājumi noturēt skatītāju interesi par pieciem būtībā
patstāvīgiem sporta veidiem, kas tikai ar punktu skaitīšanas sistēmu apvienoti
vienā. Netieši UIPM nedeva mieru biatlona popularitātes bums, jo vēl līdz 1993.
gadam šis sporta veids, kurā agrāk sacensības risinājās ar lielkalibra ieročiem
nomaļās šautuvēs, bija Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas paspārnē. No visiem
eksperimentiem interesantākās šķita modernās pieccīņas sacensības nonstopā ar
visu pārģērbšanos. Tās sākās ar paukošanu, kurai sekoja šaušana, par
neprecizitātēm pelnot soda apļus. Pēc skriešanas bija jālec peldbaseinā, pēc
tam atkal jāšauj, jāskrien un jājāj. Diemžēl šādi vienlaikus nevarēja startēt
vairāk par astoņiem sportistiem. Sacensības rīkojot vairākās kārtās, labākajiem
atlētiem šo nonstopu vajadzēja atkārtot četras piecas reizes dienā! Tas bija
pārāk smagi. Krosu rīkojot kā
iedzīšanas sacensības tajā pašā jāšanas stadionā, skatītāji pie diviem sporta
veidiem jau bija noturēti. Sākot ar 1. janvāri tiem pievienosies arī trešais -
šaušana. Biatlons bez
soda apļiem
Turpmāk sacensības
sāksies nevis ar šaušanu, bet ar paukošanu un peldēšanu, kas risināsies tāpat
kā līdz šim. Bez izmaiņām paliek arī jāšana. Bet pēc tam sākas 3 km iedzīšanas biatlons
bez soda apļiem un ar dažām citām īpatnībām. Pieccīņniekiem
šautuve jāapciemo trīs reizes un katrā jānogāž pieci mērķi. Pirmo reizi pistole
rokā jāņem jau 20 m pēc starta, nākamās divas šaušanas notiek ik pēc kilometra.
Tātad atšķirībā no biatlona pulss tajās būs ļoti dažāds. Patronu skaits nav
ierobežots. Šauj, kamēr trāpi, bet ne ilgāk par minūti un 10 sekundēm. "Te
jau ir pretruna, neprecizitāte netiek sodīta," atzīst mūsu vīriešu izlases
galvenais treneris Juris Krastiņš. "Nav svarīgi, cik mērķos - vienā vai
piecos - neesi trāpījis, bet pēc 70 sekundēm vari skriet tālāk. Tiek lēsts, ka
labākie mērķus sašaus 30 sekundēs."

 

Pieccīņā tiek
izmantoti istabas ieroči - pneimatiskas pistoles, ar kurām šauj no 10 m
attāluma. Tagad būs jātrāpa septiņniekā jeb 5,9 cm aplī, kas ir tik
niecīgs, ka no tribīnēm nemaz nav saskatāms. Televīzijas kameras gan, protams,
var redzēt visu. Turklāt gaisa pistoles vieglās lodītes lidojumu ietekmēs pat
neliels vējš, par tādu lietu, kāds gāza pār olimpiešu galvām Pekinā, pat bail
iedomāties. Ierocis ir bez aptveres, un sportistiem pēc katra šāviena būs jāknibinās,
to pārlādējot. "Pirkstu veiklība izšķirs daudz," spriež Krastiņš.

"Par šiem
jautājumiem mēs vēl diskutēsim, jaunais formāts tiks slīpēts," precizē
Latvijas Modernās pieccīņas federācijas viceprezidents un UIPM izpildkomitejas
loceklis Jānis Liepiņš. "Lai glābtos no nelabvēlīgiem laikapstākļiem,
šaušana varētu notikt arī zem nojumes. Mērķi būs elektroniski un trāpījumus
skatītāji varēs labi redzēt ar papildierīču palīdzību. Dažas firmas jau mums
piedāvā lāzerpistoles, kuru starus neietekmē nekādi laikapstākļi."

Vēl viena
olimpiskā medaļa?

Jaunie noteikumi
esot izdevīgi sacensību rīkošanai Rīgā, jo pēc paukošanas un peldēšanas
sacensībām olimpiskajā centrā, Kleistos, ērti sarīkot jāšanas, krosa un
šaušanas nonstopu.

"Es nedomāju,
ka modernā pieccīņa zaudēs," izmaiņas kopumā vērtē Jānis Liepiņš.
"Jau pēc 1992. gada spēlēm SOK prezidents Samarančs norādīja, ka steigšus
jāmaina formāts. Barselonā pēdējo reizi sacensības modernajā pieccīņā risinājās
piecas dienas. Pēc tam saspiedāmies vienā. Radās intriģējošais iedzīšanas
kross. Skatītājiem bija labi pārredzams, kā pēdējā disciplīnā norit cīņa par
uzvaru kopvērtējumā. Tomēr Pekinas spēlēs televīzijas reitingā mēs palikām
pēdējā - 26. vietā. Diskusija, kā mainīt un uzlabot moderno pieccīņu, ilga trīs
gadus.

Tika veiktas arī
citas izmaiņas noteikumos. Piemēram, zirgu sev izlozēs tikai līderis. Ja viņš
izvilks, pieņemsim, trīspadsmito zirgu, tad otrais sportists automātiski
saņems četrpadsmito, trešais - piecpadsmito utt. Arī tas ieekonomēs laiku.

Ir ideja, nepalielinot
sportistu skaitu un izmaksas, jau Londonas olimpisko spēļu programmā iekļaut
arī sacensības jauktajā stafetē, kurā startētu viena sieviete un viens
vīrietis. Tam nepieciešama tikai rīcības komitejas piekrišana."

Tā sacensības
modernajā pieccīņā, kas pirms 16 gadiem risinājās piecas dienas, būs iespiestas
vienā klasiskā astoņu stundu darbdienā. Un Jānim Liepiņam kā UIPM
izpildkomitejas loceklim tagad jārūpējas par jaunā formāta vispasaules
mārketingu.

Dainis CAUNE

 

Sportistu
viedoklis

"Līdz šim šaušana
skatītājus neinteresēja, tagad viņiem būs intriga," vērtē mūsu
pieccīņnieku līderis Deniss Čerkovskis. "Grūti spriest, kā man veiksies
šaušana ar slodzi. Vēl neesmu mēģinājis. Jaunajiem pieccīņniekiem šādā formātā
notikušas pat starptautiskas sacensības. Viņiem pagaidām ir priekšrocības. Bet
gan jau mēs arī iemācīsimies. Izmaiņas varētu būt neizdevīgas tiem, kam šaušana
pieccīņā bija trumpis, jo tagad pietiks, ja trāpi septītniekā."

Pret jaunievedumu
neiebilst arī olimpiskā vicečempione Jeļena Rubļevska. "Ļena nav pati
ātrākā skrējēja," komentē viņas treneris Andris Kalniņš. "Bet viņai
ir liela pieredze, ko var izmantot, lai ātri apgūtu prasmi šaut precīzi ar
slodzi."

 

Pirmais no
Baltijas.
Jānis Liepiņš, kas
pats bijis peldētājs un pieccīņnieks, bet tagad ikdienā veic Rīgas domes
Juridiskās pārvaldes direktora pienākumus, ir ne tikai pirmais Latvijas, bet
arī visas Baltijas pārstāvis, kas ievēlēts UIMP izpildkomitejā. Kongresā
federācijas prezidenta amatu saglabāja Klauss Šormans no Vācijas

Eiropas jumts. Latvijas Modernās pieccīņas federācijas
viceprezidents Andris Feldmanis vasarā ievēlēts arī par Eiropas konfederācijas
viceprezidentu.

Šāvējs lietū. Turpmāk Denisam Čerkovskim, skrienot pat
šādos apstākļos, vajadzēs domāt par šaušanu.

Foto: Dainis Caune,
Sports

Turpmāk steiga. Pekinā notika pēdējās olimpiskās spēles,
kurās Jeļena Rubļevska ugunslīnijā varēja koncentrēties šaušanai klasiskajā
mierā

Foto: Juris
Bērziņš-Soms, Sports, Nikon