twitter facebook instagram

Mūsu basketbols atkal sajūsmina Eiropu

26.Nov.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
344
Mūsu basketbols atkal sajūsmina Eiropu

Parīzes starptautiskās izstādes laikā 1937. gada 19.24. oktobrī norisinājās īpašs basketbola turnīrs Nāciju kausa (Coupe des Nations) izcīņa. Latvijas valstsvienība uzvarēja četrās no piecām spēlēm un tikai finālā ar viena punkta starpību piekāpās mājiniekiem Francijas izlasei. Pēc pavasarī Eiropas otrajā čempionātā piedzīvotās neveiksmes Nāciju kausa turnīrā septiņu izlašu konkurencē izcīnītā 2. vieta bija ievērojams sasniegums!

1937. gadā vairāku mēnešu garumā Parīzē norisinājās starptautiskā izstāde Māksla un tehnika modernajā dzīvē (Paris 1937), kurā dažādas valstis demonstrēja savus sasniegumus mākslā, zinātnē, tautsaimniecībā. Organizatori Paris 1937nolēma bagātināt ar sporta sacīkšu programmu, tika ieplānots basketbola turnīrs, kurā par Nāciju kausu cīnītos Eiropas spēcīgākās valstsvienības. Vismaz tādu turnīra rīkotāju ambīciju atspoguļoja tālaika prese. Par pirmo Eiropas čempionvienību 1935. gada maijā Ženēvā bija kļuvusi Latvija, tādēļ likumsakarīga bija mūsu basketbolistu uzaicināšana uz šo turnīru.

Divu vienību sistēma

Otrajās Eiropas basketbola meistarsacīkstēs 1937. gada maijā Rīgā Latvijas valstsvienībai neizdevās tikt pie medaļām — mūsējie palika tikai 6. vietā. Sporta sabiedrība neslēpa smagu vilšanos. “Visi bijām cerējuši, ka mūsu vienība savās mājās gūs labāku vietu par sesto,” rakstīja avīze Sporta Pasaule. Daudzviet tika spriests, ka Latvija piedzīvo intereses kritumu par basketbolu. Protams, tika prasītas pārmaiņas un valstsvienības sastāva atjaunināšana. Tas arī tika darīts, un jaunajām vēsmām bija jāparādās jau Nāciju kausa izcīņā Parīzē 1937. gada oktobrī. Pozitīva ziņa bija Latvijas studentu izlases 1937. gada augustā akadēmiskajās meistarsacīkstēs jeb studentu olimpiādē Parīzē nosargātais pasaules studentu čempionu tituls. Taču tagad uz Parīzi posās Latvijas nacionālā izlase.

Valstsvienības trenēšanu bija uzņēmies Latvijas Basketbola savienības (LBS) priekšnieks Eduards Lapiņš. Sagatavošanās un treniņu gaitā LBS izraudzījās sastāvu startam Nāciju kausa izcīņā — tie bija divi spēlētāju piecnieki. Vienā bija iekļauti Rīgas komandas Startspieci basketbolisti, bet otrā — pieci spēlētāji no četriem dažādiem Rīgas klubiem. Izlases veidotāju jaunā taktiskā iecere paredzēja izmantot divu vienību sistēmu, kurā divi piecnieki aizstāj viens otru nemainītos virknējumos.

Lielais jaunums bija tas, ka izlases pamatu veidoja Starts. Šī komanda pēdējos gados bija apliecinājusi savas spējas, trīs gadus pēc kārtas (1935., 1936., 1937. g.) izcīnot un iegūstot savā mūžīgā īpašumā Chicago Tribuneceļojošo kausu, par kuru sacentās Latvijas un Igaunijas spēcīgākie klubi. Latvijas izlases menedžeru nodoms bija izmantot startiešu ilggadējo saprašanos. Sprieda, ka uz Nāciju kausa izcīņu brauc varbūt ne visi labākie, bet tie, kuri ļoti labi saprotas un saspēlējas laukumā. Kā labs piemērs bija Latvijas studentu izlases panākums akadēmiskajās meistarsacīkstēs, kurās bija startējusi faktiski viena basketbola vienība — Universitātes Sports(US).

Kopā ar Latvijas izlases desmit basketbolistiem uz Nāciju kausa izcīņu Parīzē devās arī daži rezervisti — līdzbraucēji, treneris Eduards Lapiņš, tiesnesis Ernests Ķīvītis un LBS pārstāvis Aleksandrs Celms. Latvijas sporta sabiedrība uz valstsvienības izredzēm raudzījās cerīgi. Protams, bija žēl, ka veselības problēmu dēļ nevarēja spēlēt Aleksejs Anufrijevs — viens no Startalabākajiem spēlētājiem un 1935. gada Eiropas čempions. Tāpat sporta pazinēji Rīgā un Parīzē brīnījās, kādēļ sastāvā nav Rūdolfs Jurciņš — līdzšinējais izlases kapteinis. “Jurciņš Parīzei ir laba basketbola personificējums. Var droši teikt, ka viņš ir populārākais Eiropas basketbolists, un tāpēc franču lietpratēji noskumuši, ka viņu šoreiz neskatīs,” rakstīja Brīvā Zeme. Iepriekšējos gados Latvijas basketbola čempionvienība Universitātes Sports izlasē bija diezgan plaši pārstāvēta, bet tagad valstsvienības sastāvā bija tikai viens US spēlētājs. Tās bija diezgan revolucionāras pārmaiņas, kas tika pamatotas ar jauno taktiku un nepieciešamiem jauninājumiem.

Septiņas nācijas

16. oktobrī Latvijas delegācija ar vilcienu ieradās Francijas galvaspilsētā Parīzē. Svētdien, 17. oktobrī, norisinājās turnīra dalībvalstu izloze divās priekšsacīkšu grupās. Abu grupu divām spēcīgākajām izlasēm bija paredzēts cīņu turpināt pusfinālā, kuru uzvarētājiem bija jātiekas finālā. Bija plānotas arī atsevišķas spēles par 3. un 5. vietu. Tā kā uz Nāciju kausa izcīņu bija ieradušās septiņu valstu izlases, komandu un spēļu skaits grupās bija atšķirīgs. Vienā grupā ar Latviju tika ielozēta Lielbritānija, Luksemburga un Šveice, savukārt otrā grupā — Beļģija, Francija, Vācija.

Neņemot vērā organizatoru aicinājumu, pāris spēcīgas izlases dalību turnīrā bija atteikušas. Vēl kādu laiku pirms turnīra laikraksti ziņoja, ka turnīrā tiek sagaidīts arī 1937. gada Eiropas čempionvienības Lietuvas un vicečempiones Itālijas starts, bet tās dalību tomēr atteica. Tika plānota vēl dažu citu valstu piedalīšanās, taču beigās palika septiņas dalībvalstis. Turnīra organizatori visvairāk pārsteigti bija par čempionu — lietuviešu — atteikumu. Kā atspoguļoja prese, Francijas basketbola eksperti sprieduši, ka Lietuvas izlase uz Nāciju kausa izcīņu nebrauc, jo “visiem spēkiem cenšas savās rokās turēt iegūto titulu, baidoties to zaudēt”. Savukārt Latvijas basketbola eksperti sprieda, ka Lietuvas izlase vēl nav pietiekami sagatavojusies un gaida savā ierindā atgriežamies Ziemeļamerikā spēlējušos lietuviešus. Par Nāciju kausa izcīņas favorīti prese daudzināja Francijas valstsvienību. Par nopietniem sāncenšiem tika uzskatītas arī Šveices un Latvijas izlases.

Kā kaķis ar peli. Latvija Luksemburga

19. oktobrī norisinājās turnīra atklāšana ar valstsvienību parādi, kurā Latvijas izlases karogu nesa Visvaldis Melderis. Vislielākās ovācijas, protams, saņēma mājinieki — Francijas basketbolisti. Pēc visu valstu himnu atskaņošanas sākās pirmās dienas spēles. Atklāšana un sacīkstes norisinājās Senklū (Saint-Cloud) sporta arēnā. Prese ziņoja, ka organizatori nebija pabeiguši iecerētās lielās sporta zāles izbūvi, tādēļ Nāciju kausa izcīņai bija iekārtota zāle, kas paredzēta tenisam.

Atklāšanas dienā Latvija sagrāva Luksemburgu spēlē, kas “drīzāk bija straujš treniņš nekā nopietna cīņa”, kā to raksturoja avīze Brīvā Zeme. Mūsu basketbolistu acīmredzamais pārākums izpaudās jau no paša spēles sākuma, un vienubrīd rezultāts bija 14:0. Pirmais puslaiks beidzās ar 21:5 Latvijas labā, bet spēle noslēdzās ar graujošu uzvaru — 50:11. Kaut arī mūsējo pārsvars bija nospiedošs, cīņa skatītājiem bijusi saistoša. “Taču spēle nebija garlaicīga, ar savu spraigumu no pirmā līdz pēdējam brīdim saistīja skatītājus. Abas komandas cīnījās, it kā no viņu spēles izšķirtos viņu liktenis,” liecināja Brīvās Zemes korespondents.

Par spīti pārliecinošajai uzvarai, Latvijas izlase saņēma ekspertu un žurnālistu kritiku. Jo pretinieks, kā raksturoja avīze Rīts, bija “pat vājāks, nekā to izteic mūsu uzvaras rezultāts”. Pirmajā puslaikā bija spēlējis Starta piecnieks, kuram nebija veikusies ne saspēle, ne trāpīšana grozā, bet “aizsardzība darbojās bez jebkādas sistēmas”. Otrajā puslaikā spēlēja otrs piecnieks, kuram bija veicies labāk. Eksperti minēja, ka spēles sākumā pie vainas varētu būt lampu drudzis, kā arī tas, ka spēlētāji nav varējuši līdz galam koncentrēties, spēlējot pret izteikti zemākas klases pretinieku. Savukārt franču prese par spēli rakstījusi, ka Latvijas basketbolisti ar pretinieku rotaļājušies kā kaķis ar peli.

Britu basketbolisti kā dadži

Nākamajā dienā, 20. oktobrī, mūsējiem pretiniekos bija Lielbritānija, un šoreiz “patiešām bija grūta cīņa”. Jau pirms turnīra briti tika dēvēti par Lielo Nezināmo. Tam par iemeslu bija fakts, ka iepriekš nebija redzēta šīs valstsvienības spēle. Turklāt bija zināms, ka britu basketbolisti mācījušies pie Ziemeļamerikas basketbola speciālistiem. “Angļi ātri vien pierādīja, ka nav maldījušies tie, kas runāja par “lielo angļu nezināmo”; viņi spēlēja ātru, solīdu un galvenokārt taktiski gudro spēli,” rakstīja Brīvā Zeme.

Jau no paša sākuma britu basketbolisti lieliski darbojās aizsardzībā un ļoti cieši sedza mūsējos, kam pie brīviem metieniem bija grūti tikt. Spēles rezultātu atklāja Lielbritānija, bet Latvijas basketbolistiem pagalam neveicās ar rezultativitāti. 0:4 spēles sākumā bija kā auksta duša. Aculiecinieki ziņoja, ka briti “kā dadži bija pielipuši mūsu spēlētājiem”, bet latvieši spēlēja pārāk mazkustīgi un nevarēja no britiem atkratīties. Arī ar soda metienu realizāciju mūsējiem veicās diezgan bēdīgi. Tikai pēc nospēlētām 12—13 minūtēm Latvija tika pie pirmā punkta! Britu izvēlētā taktika bija izrādījusies pareiza, un pēc mazrezultatīva pirmā puslaika mūsējie bija iedzinējos ar 3:7.

Sākoties otrajam puslaikam, notika visa sastāva maiņa — Startapiecnieka vietā nāca jauni spēki. Joprojām turpinājās sīksta cīņa, taču mūsējo nomainītais sastāvs labāk kustējās, ātrāk kombinēja un pamazām atguva iniciatīvu, sākumā izlīdzinot rezultātu, pēc tam izvirzoties vadībā un neļaujot pretiniekiem gūt punktus — 12:7. Briti centās rūpīgi nosegt mūsējos, taču, tuvojoties spēles noslēgumam, viņi arvien vairāk nogura, bet mūsējie atrada savu pavedienu. Sīva cīņa par katru punktu turpinājās, un spēle beidzās ar rezultātu 21:10 Latvijas labā.

Ātrie šveicieši pārsteigti ar vēl lielāku ātrumu

Priekšsacīkšu pēdējā spēlē 21. oktobrī Latvijai bija jādodas cīņā pret Šveici, kura tika uzskatīta par vienu no nopietnākajiem pretendentiem uz Nāciju kausu. Ņemot vērā iepriekšējo spēļu pieredzi, šoreiz sacīksti sāka no dažādu klubu spēlētājiem veidots virknējums, kas iepriekšējās divās spēlēs laukumā bija devies otrajā puslaikā. Bet Starta piecnieks šoreiz palika rezervē.

“Spēle no pat sākuma līdz beigām bija neparasti strauja un skaistām kombinācijām bagāta,” informēja JaunākāsZiņas. Latviešu basketbolisti jau no pirmajām minūtēm izcēlās ar straujiem uzbrukumiem, labām kombinācijām un, galvenais, precīziem metieniem. Jau sākumā — 6:0, un šveicieši bija diezgan pārsteigti. “Tikko spēles temps kaut drusku atslābst, to no jauna “uzkurina” un tā spēle izvēršas par skaistāko, ko turnīrs līdz šim rādījis,” rakstīja Brīvā Zeme. Pēc pirmā puslaika — 17:8.

Otro puslaiku Latvija sāka tajā pašā sastāvā un pamanījās kāpināt jau tā ātro spēles tempu. Šveicieši nespēja turēt līdzi, un līdz puslaika vidum rezultāts tika palielināts līdz 31:15. Tad laukumā devās maiņa — svaigs Starta piecnieks. Jauni spēki nāca pašā laikā un turpināja iesākto. Par sniegumu iepriekšējās divās spēlēs bargi kritizētie startieši demonstrēja labu ātrumu, saspēli un rezultativitāti. Žurnālisti sprieda — “jo straujāka un karstāka spēle, jo “Starts” spēlē labāk”. Spēle noslēdzās ar diezgan pārliecinošu uzvaru — 47:23.

Uzvara pār Šveici tika novērtēta kā ievērojams panākums. “Latvijas augstā uzvara par spēcīgo Šveici ir pietiekošs pierādījums Latvijas basketbola spējām,” pēc uzvaras ar sajūsmu rakstīja Brīvā Zeme. Pēc spēles treneris Eduards Lapiņš izteicās: “Zinājām, ka šveicieši spēlē ļoti ātri un ka viņi var jau pašā spēles sākumā sagādāt mums nepatīkamu pārsteigumu. Lai to aizkavētu, bijām lēmuši, ka labākais cīņas līdzeklis pret Šveices vienību būtu spēlēt vēl ātrāki par viņiem un nogurdināt viņus jau pirmā puslaikā, lai spēles beigās izcīnītu uzvaru ar svaigo rezerves sastāvu.” Priekšsacīkšu A grupā Latvija izcīnīja pirmo vietu, un nu bija jāgatavojas pusfinālam pret B grupas otrās vietas ieguvēju — Vāciju.

Likt vāciešiem skraidīt apkārt

Pusfināls pret Vāciju 22. oktobrī latviešiem bija ceturtā spēle četrās dienās, taču mūsējie sāka diezgan enerģiski. Kaut arī pirmajā minūtē rezultātu atklāja vācieši, pēc tam sekoja diezgan liels birums viņu grozā. Ļoti rezultatīvi darbojās Juris Balodis. Rezultāts 14:2 Latvijas labā pēc sešām nospēlētām minūtēm lika Vācijas izlasei mainīt taktiku — vācieši, “redzēdami katastrofisko zaudējumu”, koncentrējās aizsardzībai un sāka ciešāk segt mūsējos. Žurnālisti ziņoja, ka pretinieki “pilnīgi kā ēnas staigā līdz” Latvijas izlases basketbolistiem. Mūsējie mēģināja pāriet uz metieniem no lielāka attāluma, taču tas nesniedza gaidīto rezultātu — bieži vien tika zaudēta bumba, un tas deva iespēju vāciešiem. Tomēr Latvijas izlase lauzās uz priekšu un pirmo puslaiku pabeidza ar 21:10.

Tāpat kā iepriekšējā dienā, spēles pirmo puslaiku Latvija iesāka ar no dažādiem klubiem veidoto spēlētāju piecnieku, kas arī turpināja spēlēt, sākoties otrajam puslaikam. Vācu aizsardzība joprojām darbojās centīgi. “Latviešu tehniskam pārspēkam vācieši mēģināja stādīt pretim lielāku cīņas sparu,” liecināja Jaunākās Ziņas. Lai izlauztos līdz grozam, mūsējiem bija jāpieliek visas pūles un prasmes. Vācieši centās tempu kurināt vēl vairāk, nogurdinot mūsu basketbolistus. Pēc otrajā puslaikā spēlētām septiņām minūtēm, kad rezultāts bija 28:18, Latvija mainīja sastāvu, sūtot laukumā pietaupīto Startapiecnieku.

Aculiecinieki ziņoja, ka Latvijas izlases spēlētāju maiņa vāciešus izsitusi no spēles ritma. Uz maiņu atnākušie Latvijas basketbolisti tik labi nekombinēja, bet “ar savu īpatnējo spēles veidu tomēr sajauc visas vācu kombinācijas,” informēja avīze Rīts. Latvieši sabremzēja vācu diktēto spēles tempu, ilgāk pieturēja bumbu, nelaižot vāciešus pie teikšanas. “Tagad spēles kungi ir mūsu spēlētāji. Vācieši šo spēli vairs neizprot un bieži vien skraida pilnīgi nevajadzīgi apkārt laukumam,” situāciju raksturoja Brīvā Zeme. Kaut arī tagad, spēles turpinājumā, Latvijas izlase neparādīja skaistu saspēli, mūsējie turpināja būt diezgan rezultatīvi. Spēle beidzās ar 41:25, un Latvija nopelnīja vietu Nāciju kausa izcīņas finālā.

Latvijas prese un līdzjutēji bija sajūsmā. Brīvā Zemerakstīja, ka “mūsu spēlētāji spīdoši attaisnoja uz viņiem liktās cerības”, bet avīzes Rītsvirsraksts liecināja: “Mūsu basketbols atkal sajūsmina Eiropu.” Uzslavas saņēma arī trāpīgākie basketbolisti. Saskaņā ar preses sniegtajām ziņām, šajā spēlē ar rezultativitāti visvairāk izcēlās Visvaldis Melderis (12 punkti) un Juris Balodis (10 punkti).

Viena punkta attālumā no Nāciju kausa

Turnīra fināls norisinājās pēc divām dienām, 24. oktobrī. Publikai par prieku, otrā pusfinālā Francija bija uzveikusi Šveici, un tagad visa uzmanība bija veltīta galvenajai spēlei — Latvija pret Franciju. Kaut arī pirms fināla bija vienas dienas atpūta, sporta žurnālisti sprieda: “Mūsu lielākais ienaidnieks svētdien cīņā būs nogurums. Mūsu zēni fiziski piekusuši, un viss atkarājas no tā, vai viņi līdz svētdienai atpūtīsies tik labi, kā to prasa grūtā cīņa ar tehniski, fiziski un taktiski stipru pretinieku.” Eksperti pirms spēles piebilda, ka Francija bija izdevīgākā situācijā, jo frančiem bija jāaizvada par vienu spēli mazāk nekā latviešiem.

Nāciju kausa fināls bija piesaistījis pastiprinātu publikas uzmanību. “Zāle pildīta līdz pēdējai iespējamībai. Visas ejas un katrs brīvais laukumiņš piepildīts ar krēsliem. Sēž ļaudis uz trepēm, uz barjerām un visur, kur vien brīva vieta. Sēdvietās saspiedušies divreiz tik daudz kā vietu,” ziņoja Brīvā Zeme. Saskaņā ar atšķirīgām preses ziņām finālu vēroja vairāk nekā 3000 skatītāju. Salīdzinoši mazietilpīgā zāle bijusi pārpildīta. Pirms spēles Latvijas izlases kapteinis Kārlis Cinovičs un Francijas valstsvienības pārstāvis apmainījās veltēm, un spēle varēja sākties. Pirmajā puslaikā mūsu valsti laukumā pārstāvēja Starta piecnieks.

Jau pašā sākumā izvērtās strauja un asa cīņa. Franči spēlēja diezgan ķermeniskiun atklāja rezultātu. Pirmos punktus Latvijai guva Cinovičs — 2:3. Tad Francijas izlase mainīja taktiku. “Tie vairs neuzbrūk, bet cenšas nelaist pie metiena nevienu mūsu spēlētāju, nosedzot katru spēlētāja soli un kustību,” spēles gaitu raksturoja Brīvā Zeme. Abu komandu spēlētāji manāmi nervozēja un salīdzinoši netraucētās iespējās meta garām grozam. Tomēr ar Harija Teriņa metienu mūsējie izvirzījās vadībā — 4:3. Katrs punkts no spēlētājiem prasīja lielu enerģijas patēriņu, taču latvieši pakāpeniski palielināja rezultāta starpību — 6:3, 9:5, 13:7. Šķiet, frančiem īsti nelīdzēja arī pieprasītais pārtraukums un spēlētāju maiņa. Pēc pirmā puslaika — 13:9. Saskaņā ar aculiecinieku sniegtajām ziņām, citkārt kritizētais Startapiecnieks aizvadīja lielisku puslaiku un attaisnoja visas cerības.

Otrajā puslaikā laukumā tika sūtīta jauna maiņa. Spēles temps pieauga, un skatītāji vēl vairāk dzina uz priekšu. “Franču publika dzīvo līdzi un visādi cenšas savus pamudināt. Troksnis tik milzīgs, ka apkārt nedzird nekā,” ziņoja Brīvā Zeme. Spēle kļuva arvien ātrāka, bet mūsējie panāca astoņu punktu starpību — 19:11. Drīz pēc tam franči atkal mainīja sastāvu, bet Latvijas izlasei palika tas pats piecnieks. Francijas basketbolisti uzsāka ofensīvu, temps arvien tika kāpināts, un mūsējie sāka pagurt. Pietrūka spēka nospēlēt līdz galam aizsardzībā, arī uzbrukumus īstenot neizdevās, un pārsvars saruka līdz vienam punktam — 22:21, kad atlika spēlēt vēl piecas minūtes. Vēl viens īstenots franču uzbrukums, un Latvija jau iedzinējos — 22:23. Visvaldis Melderis ar soda metienu rezultātu izlīdzināja — 23:23, bet drīz franči guva divus punktus — 23:25. Līdz spēles beigām vēl dažas minūtes, un tobrīd laiks bija Francijas izlases sabiedrotais. Franči ilgi saspēlējās, vilcināja laiku, bet nogurušie Latvijas basketbolisti nespēja viņiem atņemt bumbu. Cerīgāka situācija kļuva brīdī, kad pēc Kārļa Sātiņa iemestā soda metiena rezultāts kļuva 24:25. Tomēr līdz spēles beigām tas vairs nemainījās.

Pēc spēles Latvijas izlase saņēma gan uzslavas, gan kritiskas piezīmes. Eksperti vērtēja, ka Francija uzvarēja, pateicoties ātrumam un izturībai, ko sekmēja ar biežo spēlētāju maiņu. Savukārt Latvijas izlases trenerim tika adresēts pārmetums, ka divu vienību sistēma ne vienmēr noder un otrā puslaika beigās vajadzējis mainīt nogurušos spēlētājus. Savukārt treneris Lapiņš palika pie viedokļa, ka tieši izvēlētā pilnu piecnieku maiņa ir bijis pareizais risinājums. Daži aculiecinieki aizrādīja par netaisnīgu tiesāšanu, taču par daudziem garām aizmestiem soda metieniem nevienu citu vainot nevarēja…

“Latvijas basketbols ir augstākā Eiropas klase!”

Tobrīd tas bija sāpīgi — uzvara bija ļoti tuvu. Taču otrā vieta Nāciju kausa izcīņā bija ievērojams Latvijas basketbolistu panākums. Basketbola eksperti un lietpratēji priecājās atzīt — Latvija joprojām ir viena no vadošajām Eiropas basketbola nācijām. Tobrīd tas bija īpaši svarīgi, jo pirms dažiem mēnešiem pēc neveiksmes Eiropas čempionātā daļu valsts basketbola sabiedrības bija pāršalcis pesimisma vilnis. Tagad Brīvās Zemeskorespondents varēja rakstīt: “Latvijas basketbols Vakareiropā ir un paliek jēdziens, kura priekšā lielā apbrīnošanā vienojas visu lietpratēju domas: Latvijas basketbols ir augstākā Eiropas klase!”

Pēc veiksmīgi aizvadītā turnīra agrākais Latvijas basketbola izlases treneris Valdemārs Baumanis avīzē Rītsrakstīja, ka Latvijas izlases spēles Nāciju kausa izcīņā un Latvijas studentu basketbola izlases togad, 1937. gada augustā, izcīnītā uzvara akadēmisko meistarsacīkšu turnīrā “mūsu basketbola labo slavu pēc neveiksmīgajām Eiropas meistarsacīkstēm Rīgā par jaunu uzspodrinājusi senā spožumā”.

 

Materiāls sagatavots, balstoties uz Latvijas un Francijas preses izdevumos sniegtajām ziņām. Datu precizējumi saskaņā ar Francijas basketbola federācijas oficiālo izdevumu Basket-Ball, 1937. g.

 

Nāciju kausa izcīņā ieņemtās vietas

1. Francija

2. Latvija

3. Šveice

4. Vācija

5. Beļģija

6. Lielbritānija

7. Luksemburga

 

Latvijas basketbola izlases sastāvs Nāciju kausa izcīņā

Juris Balodis (Latvijas Vanagi)

Kārlis Cinovičs (Starts), kapteinis

Jānis Jansons (Starts)

Maksis Voldemārs Kazāks (Latvju Jaunatne)

Alfrēds Jānis Krauklis (Starts)

Aleksandrs Martinsons (Starts)

Visvaldis Melderis (Armijas Sporta Klubs)

Kārlis Teodors Sātiņš (Latvijas Vanagi)

Harijs Teriņš (Starts)

Jānis Tiltiņš (Universitātes Sports)

Treneris Eduards Nikolajs Lapiņš

 

Latvijas izlases spēļu rezultāti Nāciju kausa izcīņā

Priekšsacīkstes: 19. X           Latvija — Luksemburga 50:11; 20. X Latvija — Lielbritānija 21:10; 21. X Latvija — Šveice 47:23.

Pusfināls: 22. X Latvija — Vācija 41:25.

Fināls: 24. X Latvija — Francija 24:25.

Autori: Andris Zeļenkovs