twitter facebook instagram

Mūsu futbols 2012

17.Dec.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
272/273
Mūsu futbols 2012

Šogad Latvijas futbola draugiem netrūka pārdzīvojumu. Diemžēl mūsu valstsvienībai ne pārāk veicās pasaules čempionāta atlases turnīrā, taču vismaz varējām priecāties par triumfu tradicionālajā Baltijas kausa izcīņā. Esam tikuši arī pie jauniem valsts meistariem — Daugavpils Daugavas. Citur pasaulē tas būtu neiedomājami, bet mūsu futbola dienaskārtībā pat parādījās jautājums par valsts valodas nozīmi.

GADA FUTBOLISTS

Kaspars Gorkšs

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Latvijai atkal ir savs pārstāvis vienā no pasaules vadošajiem čempionātiem — Anglijas premjerlīgas kluba Reading sastāvā spēlē Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs. Viņš ir kļuvis par piekto Latvijas futbolistu, kurš izgājis laukumā Anglijas premjerlīgā. Savulaik Marians Pahars Southampton sastāvā premjerlīgā aizvadīja septiņas sezonas, padsmit spēles šajā līgā aizvadījuši arī Igors Stepanovs (Londonas Arsenal rindās) un Andrejs Štolcers (Londonas Fulham), bet ar pāris iznācieniem laukumā uz maiņu atzīmējies arī Imants Bleidelis.

Pagājušajā sezonā Gorkšs palīdzēja Reading izcīnīt pirmo vietu pēc skaita otrajā Anglijas līgā. Turklāt Gorkšs kļuvis tikai par otro Latvijas futbolistu pēc Pahara, kurš Anglijas premjerlīgā izcēlies ar vārtu guvumu. Simboliski, ka Kaspars vārtus guva mačā ar savu bijušo pārstāvēto klubu Londonas Queen’s Park Rangers, kam viņš arī palīdzējaiekļūt premjerlīgā, taču pēc tam izrādījās londoniešiem lieks.

Šoruden Gorkšs ar vārtu guvumu izcēlās arī Latvijas izlases rindās 2014. gada pasaules čempionāta atlases mačā ar Bosniju un Hercegovinu. Valstsvienībā Kaspars arī nodemonstrēja kapteiņa cienīgu rīcību, stingri iestājoties pret izlases biedra Artjoma Rudņeva bēdīgi slavenajiem izteikumiem par latviešu valodu.

GADA UZVARA

Latvijas izlase Baltijas kausā

Diemžēl 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlase jau pēc pirmajām četrām spēļu kārtām gandrīz zaudējusi reālas izredzes pacīnīties par ceļazīmi uz finālturnīru, taču varam vismaz priecāties par lokāla mēroga panākumiem — jūnijā Igaunijas mazpilsētā Viru mūsu valstsvienība triumfēja Baltijas kausa izcīņā. Latvijas izlase jau 11. reizi uzvarēja Baltijas turnīrā (neskaitot padomju okupācijas periodu, kad arī tika rīkoti turnīri ar šādu nosaukumu, taču šos mačus nekādi nevar nosaukt par pilnvērtīgām valstssacīkstēm), lietuviešiem par diviem tituliem mazāk, bet igauņi Baltijas čempionu godā bijuši tikai trīs reizes. Turklāt kopš 1992. gada, kad pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma tika atjaunota Baltijas kausa izcīņa, pie kausa tikuši tikai Latvijas un Lietuvas futbolisti (septiņi pret seši par labu mūsu dienvidu kaimiņiem)

Pirmās republikas laikā Baltijas kausa izcīņa futbolā bija vienas no populārākajām reģiona sporta sacensībām, kas pulcēja tūkstošiem skatītāju, bet jaunajos laikos šie mači vairs neizraisa tik lielu ažiotāžu. Šogad sacensības risinājās Igaunijas pilsētās Tartu un Viru, bet pirmo reizi vēsturē turnīrā piedalījās arī Somijas valstsvienība. Pusfinālā Latvijas izlase ar 5:0 sagrāva lietuviešus, bet finālā mūsējie pēcspēles 11 m sitienu sērijā (pamatlaiks beidzās neizšķirti — 1:1) ar 6:5 pārspēja somus. Latvijas izlases rindās šajā turnīrā īpaši var izcelt uzbrucēju Edgaru Gauraču, kurš guva trīs vārtus.

GADA DEBITANTS

Vladimirs Kamešs

Šogad Latvijas valstsvienības sastāvā debitējuši pieci futbolisti — vārtsargs Pāvels Doroševs, aizsargs Nauris Bulvītis, pussargi Alans Sineļņikovs un Artūrs Zjuzins, kā arī uzbrucējs Vladimirs Kamešs. No šī piecnieka gan tikai 25 gadus vecais aizsargs Bulvītis un par gadu jaunākais Kamešs izgāja laukumā arī pasaules čempionāta atlases spēlē, tiekot starta vienpadsmitniekā mačā ar Lihtenšteinu (2:0). Abi debitanti pēc šī mača izpelnījās uzslavas, bet Kamešs pat guva uzvaras vārtus. Liepājniekam Kamešam tā bija pirmā spēle izlases sākuma sastāvā, bet kopumā viņš šogad laukumā tika sešos valstsvienības mačos, debitējot izlasē jau maijā pārbaudes spēlē ar Poliju (0:1). Liepājas metalurga spēlētājs bija redzama figūra Latvijas čempionātā, kur ar 10 gūtajiem vārtiem kļuva par komandas labāko snaiperi. Kamešs bija arī vienīgais Liepājas metalurga pārstāvis Latvijas Futbola federācijas sastādītajā virslīgas sezonas simboliskajā izlasē.

GADA ČEMPIONI

Daugavpils Daugava

Pirmo reizi vēsturē valsts čempionu godā tikusi Daugavpils komanda Daugava. Līdz šim Daugavpils futbolisti bija trīs reizes izcīnījuši Latvijas čempionāta bronzas medaļas — 1996. un 1997. gadā izcēlās Dinaburga, bet pērn to pašu paveica Daugava.

Šo panākumu daugavpilieši guva moldoviešu trenera Ivana Tabanova vadībā, kurš pie komandas vadības pults stājās čempionāta astotajā kārtā. Daugavpiliešu gruzīnu uzbrucējs Mamuka Gongadze kļuva par Latvijas virslīgas rezultatīvāko spēlētāju, bet pats klubs par savu labāko spēlētāju atzina komandas kapteini pussargu Mihailu Ziziļevu, kuram nākamgad apritēs jau 40 gadu. LFF čempionāta simboliskajā izlasē iekļāva trīs Daugavpils leģionārus — Gongadzi, Krievijas aizsargu Dmitriju Polovinčuku un nigēriešu pussargu Danielu Olā. Jāatzīmē, ka no Daugavas pirms tam jau agrāk Latvijas čempionu godā bija tikuši tikai trīs spēlētāji — Ziziļevs (FK Ventspils sastāvā 2006.—2008. g.), vārtsargs Kaspars Ikstens (2010. g. Skonto) un pussargs Maksims Rafaļskis (2009. g. Liepājas metalurgs).

GADA ATKĀPŠANĀS

Aleksandrs Starkovs

Šis bija satraukumiem pilns gads Latvijas valstsvienības galvenā trenera Aleksandra Starkova dzīvē. Kopš pagājušā gada janvāra Starkovs apvienoja darbu Latvijas izlasē ar galvenā trenera amatu Azerbaidžānas klubā Baku, kas bija ļoti neierasta situācija pasaules futbola praksē. Tomēr šogad martā azerbaidžāņi nolēma šķirties no Latvijas futbola speciālista.

Šosezon treneru maiņa bija ierasta lieta arī Latvijas virslīgā, kur sezonas laikā par tik radikālu soli izšķīrās četri klubi — Daugavpils Daugava (krievu speciālistu Ravilu Sabitovu nomainīja moldovietis Ivans Tabanovs), Liepājas metalurgs (Vladimiru Osipova vietu ieņēma Dmitrijs Kalašņikovs, kuru jau pēc sezonas beigām nomainīja Jānis Intenbergs), FK Ventspils (Krievijas treneri Sergeju Podpaliju aizstāja Jurģis Pučinskis) un Jūrmalas Spartaks (Oļega Blagonadeždina vietu ieņēma olimpiskais čempions lietuvietis Arvīds Narbekovs). Jau pēc sezonas beigām no FK Jelgava galvenā trenera amata atkāpās Dainis Kazakevičs, kurš turpmāk strādās par LFF sporta direktoru.

GADA SKANDĀLS

Artjoms Rudņevs

Šoruden lielu rezonansi izraisīja Latvijas valstsvienības uzbrucēja Artjoma Rudņeva skandalozie izteikumi, ka viņam neesot nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Lai gan vēlāk Rudņevs taisnojās, ka ticis pārprasts, jo runājis tikai par komunikāciju ar žurnālistiem, tomēr viņa vārdi, ka latviešu valoda Latvijā skaitās valsts valoda, runā paši par sevi. Šāda izturēšanās pret valsts pamatvērtībām aizvainoja ne tikai daudzus latviešu futbola līdzjutējus, bet malā nepalika pat mūsu valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, kurš atklātā vēstulē atzina, ka izlases biedrs ir „apveltīts ar muļķību”.

Neaizmirsīsim, ka pirms gada Rudņevs jau izrādīja savu attieksmi pret valsts valodu, kad, spēlējot Polijas klubā Poznaņas Lech, pieprasīja, lai uz formas krekla uzvārdu raksta krieviskajā versijā bez galotnes -s. Šovasar pēc pārejas uz Vācijas klubu Hamburg Rudņevs gan pārdomāja, pieņemot pasē rakstīto uzvārda rakstību.

Daudzās pasaules valstīs par šādiem izlēcieniem sportistiem vismaz uz laiku būtu jāatvadās no valstsvienības, jo vieta valsts galvenajā komandā ir jānopelna. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka izlases spēlētājam ir arī jābūt par paraugu mūsu jaunatnei. Diez vai Rudņevs rāda labu piemēru. Diemžēl Latvijas Futbola federācija šajā jautājumā izvēlējusies strausa politiku, tēlojot, ka nekas nav noticis, lai gan Rudņeva izrunāšanās vienā mirklī pārsvītroja daudzos LFF pūliņus spodrināt mūsu futbola tēlu. Šajā gadījumā vairs nav runa par futbolista sniegumu laukumā, lai gan valstsvienībā daugavpilietim nav ar ko lepoties — 23 izlases spēlēs gūti tikai vieni vārti (šogad Rudņevs palicis tukšā visos septiņos mačos).

GADA VIESI

Varšavas Legia

Par lieliskiem futbola svētkiem jūlijā parūpējās Polijas galvaspilsētas Varšavas kluba Legia fani, kuri kuplā skaitā ieradās Liepājā uz Eiropas līgas priekšsacīkšu maču ar Liepājas metalurgu. Pāris tūkstošu poļu fanu Liepājas stadionā radīja vēl nebijušu futbola gaisotni. Lai gan poļu faniem ir diezgan slikta slava, Liepājā iztika bez nopietnām nepatikšanām. Arī pati spēle nesagādāja vilšanos, jo liepājnieki mazākumā izrāva neizšķirtu 2:2.

Atgādināšu, ka pērn poļu fani kuplā skaitā viesojās arī Rīgā, kad Skonto Čempionu līgas atlases mačā tikās ar Krakovas Wisla. Arī toreiz iztika bez nopietniem incidentiem. Toties šogad Rīgā pie Skonto Eiropas līgas priekšsacīkstēs viesojās Horvātijas klubs Splitas Hajduk, kam līdzi atbrauca ap 100 fanu. Atšķirībā no Liepājas Rīgā neiztika bez nopietnāka incidenta, kad horvātu fani saķērās ar vietējiem policistiem, tāpēc kārtības sargiem pat nācās izmantot asaru gāzi.

Autori: 
Kristiāns Girvičs