twitter facebook instagram

Mūžu trenē, mūžu mācies

09.Sep.2013 - Ieva Runge

Numurs: 
282
Mūžu trenē, mūžu mācies

Neviens nebrīnās, ka auto atļauts stūrēt tikai tām personām, kas, mācoties un kārtojot eksāmenus, ieguvušas vadītāja apiecību. Nez kāpēc trenera darbs, kas veido cilvēka ķermeni, ietekmē veselību, raksturu, dzīves uztveri, tiek uzskatīts par mazāk bīstamu. Patiesībā, lai pie tā ķertos, ar vēlmi un entuziasmu vien nepietiek. Nepieciešamas arī zināšanas. Turklāt tās ne tikai regulāri jāatsvaidzina, bet arī jāpapildina, jo cilvēka un sporta iespēju izzināšana turpinās, mainās treniņu metodika. Tieši ar šādu nolūku pirms desmit gadiem tika dibināts Latvijas Treneru tālākizglītības centrs (LTTC), kura pirmā vadītāja, nu jau aizsaulē aizgājušā Nila Graša, darbu turpina zinātņu doktore Signe Luika.

Speciālistiem ar augstāko pedagoģisko sporta izglītību ik pēc pieciem gadiem A vai B kategorijas sertifikātu atjaunošanai jāapgūst tālākizglītības programmas ne mazāk kā 60 stundu apmērā. Personām, kam ir vidējā izglītība vai kas beigušas cita profila augstskolas un vēlas strādāt par treneriem, iespējams saņemt C kategorijas sertifikātu. Šai nolūkā viņiem ne mazāk kā 320 stundas jāapgūst zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, fizioloģijā, pedagoģijā, psiholoģijā, sporta uzturā un izvēlētajā sporta veidā, kā arī jānokārto attiecīgs eksāmens.

Lai tam sagatavotos, tika izveidots Latvijas Treneru tālākizglītības centrs. Tagad LTTC ir tikai viena no vairākām šādām izglītības iestādēm, kas licencējušas savas programmas. C kategorijas speciālistus sekmīgi sagatavo arī, piemēram, Sporta izglītības aģentūra. Bet kursus, seminārus A un B kategorijas treneriem organizē daudzas organizācijas. Zināmā mērā tas ir arī bizness, kas veicina konkurenci un tātad arī kvalitāti. Eksaminētājs ir neitrāls — Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) Sertifikācijas komisija.

Tomēr LTTC savas līderpozīcijas negrasās atdot, tās tiek pat nostiprinātas, iepriekšējos divos gados sagatavojot vairāk C kategorijas speciālistu nekā jebkad agrāk, 2012. gadā — 64, šogad — 60. Jaunais mācību gads sāksies 11. septembrī.

„Akadēmiskais personāls,” sarunu sākot, uz LTTC stiprāko pamatu norāda Signe Luika. „Mēs atrodamies pašā sporta zinātnes centrā — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ar mūsu studentiem strādā labākie pasniedzēji, kādi vien valstī šajās jomās ir. Sporta medicīnā — profesors Viesturs Lāriņš, sporta psiholoģijā — profesore Agita Ābele, fizioloģijā — profesore Inese Pontaga, anatomijā — LU pasniedzēja profesore Gundega Knipše... Iesaistām arī jaunos pasniedzējus, kas nāk ar svaigām vēsmām.”

— Vai mācību procesā iesaistāt arī ārzemju speciālistus?

— C kategorijas treneriem nepieciešamo zināšanu pamatu ļoti kvalitatīvi var nodrošināt mūsu pašu speciālisti. Ārzemju ekspertus aicinām uz A un B kursiem. Novitātes vajadzīgas treneriem, kas jau strādā. Ļoti vērtīgu dienu mūsu speciālistiem veltīja profesors Alekss Staņislavaitis, kas savulaik trenējis Lietuvas vieglatlētu izlasi. Pavasarī mūsu pašu Dmitrija Bražņikova nodarbība Vispārējās fiziskās sagatavotības trenēšana pulcēja 133 dažādu sporta veidu trenerus. Bražņikovam Baltijā vienīgajam ir Eiropas Handbola federācijas Master trenera kategorija.

— Jūsu studenti C kategorijas treneru mācībās taču nav astoņpadsmitgadīgi vidusskolas absolventi?

— Nāk arī tādi. Viņus gan mēģinām pierunāt iet studēt uz LSPA. Daudzi ir ar augstāko izglītību citās specialitātēs un strādā nopietnos amatos, bet viņi aizrāvušies ar kādu sporta veidu, piemēram, riteņbraukšanu un grib trenēt gan paši sevi, gan savus bērnus, gan vēl kādus savas dzīvesvietas jauniešus. Cilvēki kļūst inteliģentāki, viņi grib saprast, kā notiek šie procesi.

Mācās arī pazīstami sportisti. Pērn trenera sertifikātu ieguva divkārtējā olimpiete vindsērfingā Ilona Dzelme-Grīnberga. Šogad basketboliste Zane Jēkabsone, kurai tagad ir fitnesa treneres diploms. Arī slaveni treneri. Piemēram, Raimonds Vilde, kam ir augstākā tehniskā izglītība.

Pēdējā laikā pie mums nāk mācīties arī bērnu vecāki. Viņu atvase trenējas, tēvi un mātes grib savu bērnu atbalstīt, izprast treniņu teoriju, metodiku, psiholoģiju...

— ...Un pēc tam stāv trenerim aiz muguras un māca viņu!

— Iespējams, kāds ir arī tāds. Bet pārsvarā tie ir pozitīvi noskaņoti cilvēki, kas vēlas sadarbību un labāku rezultātu.

— Tātad jūsu kursi ir pieejami arī citās profesijās strādājošiem cilvēkiem?

— Mācību ilgums ir 320 stundas 10 mēnešos. Tas nozīmē — katru trešdienu no 10 rītā līdz pusčetriem pēcpusdienā. Atsevišķi katram savā sporta veidā jāizstrādā prakses projekts — gada treniņu plāns. Janvārī uzņemsim tos, kam izdevīgāk mācīties piektdienās un sestdienās piecus mēnešus.

— Kādi sporta veidi LTTC mācībās dominē?

— Šobrīd fitness, jo sadarbībā ar Fitnesa nozares asociāciju mēs janvārī aizsākām jaunu — fitnesa treneru apmācības programmu, tā kļuvusi populāra, kas liecina arī par vēlmi šajā nozarē ieviest kārtību.

Pērn mūsu absolventi pārstāvēja gan šahu, burāšanu, basketbolu, jātnieku sportu, kalnu un distanču slēpošanu, gan florbolu, riteņbraukšanu, vieglatlētiku, vingrošanu, tenisu, džudo,futbolu, taekvondo un kikboksu. Arī šogad daudzveidība būs liela.

Starp citu, trenera sertifikātu vienlaikus var iegūt vairākos sporta veidos.

— Kur jūsu sagatavotie C kategorijas treneri pēc tam strādā?

— Pārsvarā sporta klubos, nevalstiskajā sektorā. Arī sporta skolās, kuras gan vairāk interesējas par A un B kategorijas speciālistiem.

— Vecākiem, kas ved savus bērnus uz sporta klubiem, derētu pārliecināties, vai tajos strādā treneri ar atbilstošu sertifikātu. Dakteriem, piemēram, katram pie sienas karājas tāds dokuments...

— Mans lielākais prieks, ka Sporta politikas pamatnostādnēs, kas izstrādātas 2013.—2010. gadam, izdevās ielikt punktu, kas paredz veikt šādu kontroles funkciju. Pagaidām kārtība ir tikai sporta skolās, jo tās par valsts naudu nevar pieņemt darbā nevienu nesertificētu treneri. Bet klubos ir visādi. Protams, krietna daļa nāk, interesējas, mācās, bet ir arī plaša pelēkā zona — dažādos cīņas sportos, fitnesa klubos, tajās pašās sporta dejās... Cik mums ir sertificētu sporta deju treneru? Patīkami, ka pati federācija saviem spēkiem tagad ķērusies pie šīs lietas sakārtošanas.

— C kategorijas sertifikāts arī ir jāatjauno?

— Jā, ik pēc pieciem gadiem, apgūstot tālākmācību 60 stundu apjomā.

— Vai ir treneri, kas pēc C kategrijas iegūšanas dodas studēt uz LSPA?

— Jā, protams. Ir arī tādi, kas, iepriekš augstāko izglītību ieguvuši citā specialitātē, pēc mūsu kursiem dodas uz LSPA maģistrantūru. Daži pie mums atnāk, lai pārliecinātos, vai viņi vēl spēj mācīties. Cilvēks 30 gadus strādājis citā specialiātē, paralēli savā mazpilsētā trenējis galda tenisa entuziastus un nu pamēģina savai praksei pielikt teoriju, papildināt to ar pamatzināšanām. Izrādās — o, jā, izdodas!

— Nila Graša laikā LTTC kļuva slavens ar savām trim izdotajām Treneru rokasgrāmatām...

— Šogad uzsāksim darbu pie ceturtā izdevuma — Vispusīgā trenera rokasgrāmata, kas noderēs gan individuālo, gan komandu sporta veidu pārstāvjiem. Tajā aplūkosim pamatlietas — kā pilnveidot izturību, spēku, ātrumu, lokanību... Tas ir Nila uzsāktais goda darbs, kas mums jāturpina. No šīm grāmatām mācās visi. Arī LSPA studenti un mūsu konkurentu audzēkņi.

Mums ir arī citas aktivitātes. Par valsts finansējumu uzturam portālu www.treneruabc.lv, kurā apkopojam informāciju par gaidāmajiem semināriem un kursiem dažādos sporta veidos. Tajā par fizisko īpašību attīstību un citām tēmām blogo profesors Uldis Grāvītis, bet Jurita Smiltiņa — par sporta psiholoģiju. Gatavojamies šo mājaslapu papildināt arī ar videolekcijām.

Labs treneris ir radoša personība, kura visu mūžu mācās un pilnveidojas.

 

Signe LUIKA

Latvijas Treneru tālākizglītības centra (LTTC) valdes priekšsēdētāja, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) Vadības un komunikācijas zinātņu katedras docente

Dzimusi: 1982. gada 27. februārī Rīgā

Izglītība: Rīgas 47. vidusskola, LU bakalaura grāds politikas zinātnē (2004. g.), biznesa augstskolā Turība maģistra grāds biznesa vadībā (2006. g.), LSPA doktora grāds sporta zinātnē (2013. g.)

Darba pieredzeLSPA Sociālo zinātņu katedras metodiķe (2000.—2005. g.), LTTC sertifikācijas komisijas sekretāre (2004.—2005. g.), Latvijas Olimpiskās akadēmijas projektu vadītāja (2003.—2006. g.), IzM Sporta pārvaldes Sporta daļas vecākā referente (2006.—2009. g.), LSPA Sociālo zinātņu katedras asistente (kopš 2005. g.), LTTC valdes priekšsēdētāja (kopš 2012. g.)

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Vaļasprieki: dejas, kino, sports

Autori: 
Dainis Caune