Neizkusīs, nezudīs...

Pats galvenais distanču slēpotājs mums ir Nagano olimpisko spēļu dalībnieks (60. vieta 50 km) Roberts Raimo, jo Latvijas Slēpošanas savienības valdē rūpējas par šī sporta veida attīstību. Viņam jāatbild par šīs un nākamās ziemas grēkiem.

- Ar cik distanču slēpotājiem Latvija tiks pārstāvēta nākamajās olimpiskajās spēlēs Vankūverā?
- Tiek strādāts, lai pēc 64 gadu pārtraukuma Latvija atkal varētu piedalīties stafetes slēpojumā. To nebūs viegli panākt, jo pēc šīs sezonas Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) paaugstinās kvalifikācijas prasības startam olimpiskajās spēlēs. Iecere gan ir mazliet divkosīga - panākt, lai spēlēs piedalītos vairāk spēcīgāko slēpotāju un lai būtu iespējami plašāka valstu pārstāvniecība. Uz kuru pusi tiekties Latvijai? Censties rāpties spēcīgajiem līdzi vai laist vaļā rokas un krist līdz Kenijas līmenim. Tās ir valstis, kurām gandrīz automātiski tiek piešķirta pa vienai dalības vietai. Pretendējot uz plašāku līdzdalību, turpmāk arvien lielāka nozīme būs ne tikai tradicionālajiem FIS punktiem, bet arī atlēta vietai pasaules rangā. Turklāt tādi ir divi - klasiskajām distancēm un sprintam. Katrā vairāk nekā 4000 slēpotāju, priekšgalā daži simti norvēģu un krievu vien. Ir projekts, ka slēpotājs, kurš rangā būs pirmajā trīssimtniekā, garantēs vietu vēl vienam savas valsts sportistam, kuram savukārt jātiek zem 100 FIS punktu robežas. Mums patlaban tikai Aigars Kalnups ir pirmajā trīssimtniekā sprintā. Galīgā olimpiskās kvalifikācijas sistēma kļūs zināma tikai jūlijā.

- Šoziem pasaules čempionāts distanču slēpošanā nenotiek. Kuras mūsējiem būs nozīmīgākās sacensības?

- Pasaules junioru (līdz 20 gadu vecumam) un U-23 čempionāts, kas no 3. līdz 10. februārim risināsies Polijā.

- Uz ko varam cerēt?

- Diemžēl U-23 grupā Latvijā mums šobrīd ir maza konkurence. Savulaik tieši šajā gadagājumā bija vairāki perspektīvi slēpotāji, bet pēc vidusskolas beigšanas viņu prioritātes mainījušās. Talantīgais Turīnas olimpietis Valts Eiduks tagad, uzturot formu, vizinās pa Uzvaras parku. Viņam šobrīd svarīgākas ir studijas augstskolā. Ceru, ka kādreiz Valts distanču slēpošanā atgriezīsies ar pilnu jaudu.

Patlaban sistemātiski un nopietni izlases galvenā trenera Aivara Sproģa vadībā U-23 čempionātam gatavojas Aigars Kalnups un Sandis Ķemers, kuri šonedēļ beidz treniņus Austrijā, lai pievienotos FIS treniņnometnei, kas ilgs līdz pašam čempionātam. Junioru komandu vada Dainis Vuškāns, meitenes kūrē Anžela Brice. Visi speciālisti ar valsts izlasēm strādā sabiedriskā kārtā, jo par to nesaņem nekādu papildu atlīdzību. Sproģis saņem algu tikai kā Rīgas slēpošanas komandas treneris, Vuškāns - Madonas, Brice - Cēsu sporta skolā. Augļi šim darbam jūtami. Kalnups sprintā jau spēj izpildīt kvalifikācijas prasības, viņš šogad startējis arī Pasaules kausa izcīņas posmā Kūsamo, iegūstot 74. vietu sprintā.

- Viņš vienīgais no latviešiem tiesīgs startēt Pasaules kausa izcīņā?

- Vēl attiecīgais FIS punktu skaits ir arī Intaram Spalviņam, kuram diemžēl sezona paiet, strādājot par Latvijas biatlonistu izlases slēpju smērētāju. Starp citu, lai vienās PK sacensībās no vienas valsts startētu vairāk par vienu slēpotāju, jāizpilda pavisam citas prasības. Valstij jāiegūst attiecīgs vietu skaits nāciju vērtējumā, un sportistam FIS latiņa pacelta līdz 50 - 60 punktu līmenim.

- Tātad arī PK izcīņā kvalifikācijas prasības kļuvušas stingrākas?

- Ļoti. Izņemot tos posmus, kas tiek rīkoti Tour de Ski ietvaros. Drosminiekiem jārēķinās, ka septiņās dienās ar pilnu klapi būs jāveic 102 kilometri - gan sprinti pilsētu laukumos, gan slēpojumi augšup pa kilometriem garām un stāvām kalnu slēpotāju nobrauciena trasēm. Šogad Tour de Ski, piemēram, startēja kāds dānis, kurš FIS rangā ir vēl aiz Kalnupa.

- Tā, rīkojot sacensības neordinārā vidē, distanču slēpošanu cenšas padarīt populārāku!

- Un slēpotājus bagātākus. Tour de Ski ir vērā ņemams balvu fonds. Šo sacensību idejas autors ir olimpiskais čempions norvēģis Vegards Ulvangs. Viņam ir doma rīkot Barenca jūras kausa izcīņu, kas aprīlī risinātos Norvēģijas, Somijas un Krievijas ziemeļos un kas būtu kā fināls pašreizējam Skandināvijas kausa izcīņas seriālam.

- Tātad mūsu šīsziemas vienīgā cerība ir Aigars Kalnups?

- Kāpēc vienīgā? Lielākā gan, jo viņš PK var izcīnīt vietu vēl kādam mūsu slēpotājam. Ja Intars Spalviņš sāk īpaši gatavoties, vēl ir arī Jānis Paipals Gulbenē. Bet ko mēs Intaram vai Jānim varam piedāvāt? To, ka Spalviņam ir vēl neapgūts potenciāls, viņš pierādīja pērn pasaules čempionātā Saporo, no mūsējiem izcīnot augstāko -56. vietu 15 km distancē.

Visstraujāk progresē mūsu jaunieši. Pērnpavasar prestižajās Lapin Culta sacensībās Somijā, kur tiek vērtēti rezultāti četrās distancēs, skandināviem un igauņiem par lielu pārsteigumu kopvērtējumā uzvarēja madonietis Rinalds Kostjukovs. Arī vecākās grupas jaunieši šajās sacensībās spēja iekļūt labāko desmitniekā.

Pasaules junioru čempionātā mūs droši vien pārstāvēs pieci puiši un viena vai divas meitenes. Latvijas meistarsacīkšu pirmajā kārtā patīkami pārsteidza septiņpadsmitgadīgais madonietis Arvis Liepiņš, kurš klasiskajā solī pārspēja pat visus vīrus. Vēl uz vietām izlasē pretendē Nauris Biķernieks un Ronalds Vovers. Šie Madonas sporta skolas audzēkņi trenējas arī Rīgas slēpošanas komandā Aivara Sproģa vadībā. Varam cerēt arī uz Kristu Eiduku no Aizkraukles, kurš no mūsējiem bija labākais pērnajā pasaules junioru čempionātā. Iepriecina, ka par labāko Latvijas distanču slēpotāju kļuvusi sešpadsmitgadīgā Anete Brice.

Vairāki mūsu jaunie slēpotāji mācās un trenējas Skandināvijā. Bet nedomāju, ka tas ir pareizākais variants. Ārzemēs treneri ar mūsējiem nekad nestrādās tik pašaizliedzīgi kā savējie. Igauņi par to jau pārliecinājās pagājušajā tūkstošgadē. Mums jārada pašiem savs spēcīgu treneru korpuss un ap to jāpulcina labākie slēpotāji. Vecie centri sporta skolās Madonā, Cēsīs, Aizkrauklē, Daugavpilī, Gulbenē, Krāslavā joprojām strādā. Parādās labi slēpotāji arī Balvos, Jēkabpilī, Valmierā. Mūsu rindas kuplina Alūksnes un Talsu biatlonisti.

- Ja vien lietus neaizskalos pēdējās cerības, nākamceturtdien pašā Rīgas centrā Uzvaras parkā varēsim vērot vēl neredzēta ranga sacensības - Skandināvijas kausa izcīņas kārtu sprintā!

- Distanču slēpotājiem nav Eiropas čempionātu, pasaules meistarsacīkstes notiek reizi divos gados, tāpēc šādām reģionālām starptautiskām sacensībām ir ļoti augsts reitings. Sākotnēji cīņa par Skandināvijas kausu noritēja tikai Baltijas jūras viņā krastā, tad šo seriālu uz mūsu malu pārvilka igauņi.

- Slēpošanas zvaigznes būs?

- Ko nozīmē - zvaigznes? Skandināviem šajā seriālā parasti startē otrās izlases - tie, kuri pēc dažiem gadiem ved medaļas no pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm. Skandināvijas kausa ieguvējs savai valstij izcīna papildu vietu Pasaules kausa izcīņā. Sacensības notiek piecās kārtās: trīs disciplīnas Somijā, pa divām Zviedrijā, Norvēģijā un Igaunijā, viena - Latvijā. Katrā pirmie 30 saņem ieskaites punktus.

- Mūsējie ir dabūjuši kādu Skandināvijas kausa izcīņas punktu?

- Pērn Igaunijā Aigars Kalnups bija ļoti tuvu. Pietrūka trīs vai četru vietu.

- Kādās disciplīnās starptautiskajās sacensībās mūsējiem ir lielākas izredzes - sprintā vai garākās distancēs?

- Esam jauni, īsākas distances izdodas labāk. Bet, piemēram, Spalviņš var veiksmīgi startēt arī 15 un 30 km slēpojumos.

- Tautā distanču slēpošana kļūst arvien populārāka...

- Rodas arvien vairāk gribētāju rīkot masu slēpojumus un palielinās konkurence uz īsās ziemas nedaudzajām brīvdienām. Daudzi rīcības cilvēki atklājuši, ka distanču slēpošana ir teicams un aizraujošs fiziskās kondīcijas uzlabošanas paņēmiens. Bet ļaudis mūsdienās ir aizņemti un ļoti precīzi plāno savu laiku. Tāpēc svarīgi, lai, piemēram, februārī ceturtdienu vakaros vienmēr būtu pieejams sniegs. Citādi šis laiks tiks pavadīts peldbaseinā vai sporta zālē, un kāds distanču slēpošanai nozīmīgs cilvēks būs zudis.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

ATSKATS

Tīneidžeri ir klāt!

Par to var tikai priecāties. Latvijas meistarsacīkstēs Cēsu Olimpiskajā centrā Priekuļos 8 km distancē brīvajās stilā un 5 km klasiskajā slēpojumā absolūti ātrākā bija sešpadsmitgadīgā cēsniece Anete Brice. Savukārt 10 km visātrāk veica septiņpadsmitgadīgais madonietis Arvis Liepiņš, kurš agrāk ar uzvarām sevi nebija lutinājis. 14 kilometros brīvajā stilā ātrākais bija Gulbenes DUS operators Jānis Paipals. Arvim šajā disciplīnā otrais labākais rezultāts un, protams, čempiona tituls jauniešu konkurencē.

"Šogad desa vēl nav jādala," piekāpšanos 10 km slēpojumā Jānis Paipals attaisnoja ar sava trenera Andra Gailīša vārdiem. Gulbenietis norādīja, ka gatavojas kādam no lielajiem FIS maratoniem, bet nākamsezon cer ielauzties PK apritē un pēc tam kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Šogad treniņiem varot veltīt vairāk laika, jo benzīna tankā darbā esot pieņemts ceturtais operators.

Vēl svarīgāk, lai jauno čempionu tīneidžeru entuziasmu nenoplicinātu pieaugušo ikdienas rūpju lietus.

Dainis CAUNE

Latvijas čempionāts

Klasiskais stils. Dāmas. 5 km. S21. V. Vītola (LSPA) 19:43,1. S20. A. Brice 18:47,1, A. Skrebele (abas CPSS) +2:53,2, I. Kozlovska (Aizkraukle) +6:42,2.  3 km. S18. A. Bogdanoviča (Daugavpils) 12:17,8. 2 km. S16. K. Krūmiņa (CPSS) 7:58,2, K. Kupča +36,8, G. Āboliņa (abas Madona) +45,7. 1 km. S14. Z. Eglīte 3:44,8, Z. Jansone (Abas CPSS) +1,1, K. Liepiņa (Krāslava) +2,3. S12. K. Auziņa (Madona) 4:35,2, Z. Gulbinska +2,9, A. Sabule (abas CPSS) +29,5.

Kungi. 10 km. V 35. A. Zunda (Gulbene) 34:39,6, G. Ceplītis (A2) +4,5, A. Puida (SSK Bebra) +1:39,1. V21. J. Paipals (Gulbene) 29:53,4, V. Eiduks (Aizkraukle) +1:28,8, J. Teteris (A2) +2:04,7. V20. A. Liepiņš 29:27,6, N. Biķernieks (abi Madona) +1:37,9, K. Eiduks (Aizkraukle) +3:00,9. 7,5 km. V18. R. Slotiņš (CPSS) 22:56,7, J. Puida (SSK Bebra) +3:01,1, K. Meirāns (Alūksne) + 3:06,5. 3 km. V16. R. Kostjukovs (Madona) 8:45,8, D. Lūsa (Jaunpiebalga) +2:39,0, H. Nikolajevs (Madona) +2:59,7. 2 km. V14. A. Pētersons (CPSS) 7:38,0, R. Kļaviņš (Madona) +30,6, V. Eglītis (Jaunpiebalga) +31,1. 1 km. V12. A. Ivanovs (Madona) 3:51,6, R. Zelčs (A2) +9,7, A. Beķeris (Gulbene) +23,8.

Brīvais stils. Dāmas. 8 km. S21. V. Vītola 28:19,2. S20. A. Brice 27:14,1, D. Bogomoļņikova (Lietuva) +51,9,  A. Skrebele +1:46,5. 4 km S18. J. Kolga (Lietuva) 12:48,3, A. Bogdanoviča +1:12,9, V.Savļaka (Gulbene) + 2:42,9. 2 km. S16. K. Krūmiņa 6:38,7, K. Kupča +35,6, L. Petrovska (CPSS) +37,0. S14. Z. Jansone 6:54,1, Z. Eglīte +20,4. K. Liepiņa +27,1. S12. K. Auziņa 8:00,9, A. Sabule +7,9, Z. Gulbinska +8,0.

Kungi. 14 km. V21. J. Paipals 38:05,4, V. Eiduks +1:52,5, J. Teteris +3:11,8. V20. A. Liepiņš 39:11,8, K. Eiduks +1:03,0, K. Mintāls (Alūksne) +1:22,9. 10 km. V18. K. Meirāns 29;31,2, D. Dravants (CPSS) +1:21,6, A. Zēmelis (Alūksne) +4:02,9. 4 km. V16. R. Kostjukovs 10:49,2, M. Indriksons +9,9, M. Jakovičs (Visi Madona) +57,9. 2 km. V14. R. Kļaviņš (Madona) 6:20,5, P. Petrovskis  (CPSS) +29,5, I. Bikše (Madona) +29,7. V12. A. Ivanovs 6:29,8, K. Liepiņš (CPSS) +1:38,8, A. Beķeris +1:46,6.

Eiduki. Olimpietis Valts, viņa brālis Krists, abu tētis un treneris Ingus, kurš visur piedalās un visu uzrauga

Lietderīgi gēni. Biatlona olimpiešu Anželas un Ilmāra Briču meita Anete savos sešpadsmit gados jau kļuvusi par Latvijā nepārspējamu distanču slēpotāju

Sensācijas autors. Septiņpadsmitgadīgais madonietis Arvis Liepiņš klasiskajā stilā bija absolūti ātrākais slēpotājs

Pieckārtējs. Pērn Jānis Paipals izcīnīja savas pirmās četras Latvijas čempiona medaļas. Svētdien Priekuļos viņš guva piekto zeltu

Foto: Dainis Caune, Sports

NOTIKUMI

KALNU SLĒPOŠANA

Jauns līderis!

Sezonu veiksmīgi sācis Mārupes vidusskolas 10. klases skolnieks Kristaps Zvejnieks (attēlā). Starptautiskās sacensībās Slovākijā slalomā viņš izcīnīja 15. vietu, otrajā trasē uzvarētājam zaudējot tikai sekundi. Par nopietno konkurenci liecina fakts, ka šajās sacīkstēs Kristaps ieguva 58,62 FIS punktus. Tik labs rēķins piecpadsmit gadu vecumā nav bijis nevienam Latvijas kalnu slēpotājam. Tik augstu FIS reitingā patlaban nav arī neviena cita mūsu sportista.

Foto: Dainis Caune, Sports