twitter facebook instagram

Neredzams, bet reāls

11.Feb.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
228
23-Sportam par hokeju-ATTISTIIBA IMG_7639 (3).jpg

Februārī par hokeju. Kad gan vēl, ja ne puteņu mēnesī atcerēties laika rata sagrieztās hokeja vēstures vērpetes, uzgavilēt Latvijas iespētajam izlašu un Dinamo Rīgas līmenī, palūkoties, uz cik un kādiem vaļiem balstīta valsts hokeja nākotne. Mūsu hokejs nav tikai izlases, dinamieši, un viss hokejā nenotiek tikai Rīgā, kas gan ir aisberga redzamākā, bet mazākā daļa. Divreiz lielāka un daudzkārt nozīmīgāka, līdz ar to arī nezināmāka ir grūtāk pamanāmā zemūdens daļa jeb sporta veida pamati, kuri tiek likti ne tikai metropolē.

Bez vēstures nav nākotnes. Hokejā februāris ir notikumiem bagātākais mēnesis. Atcerēsimies tikai dažus būtiskākos.
1909. gada 15. februāris (pēc jaunā stila — 28.). Dārzkopības biedrības slidotavā (atradās tagadējā Grostonas ielā jeb tur, kur šodien Arēna Rīga) notiek Latvijā pirmā spēle hokejā ar ripu starp Union un Strēlnieku dārza komandām.
1931. gada 1.—8. februāris. Polijas pilsētā Kriņicā risinās piektās pasaules un sešpadsmitās Eiropas meistarsacīkstes hokejā un Starptautiskās Hokeja federācijas (LIGH (League Internationale de Hockey sur Glace)) kongress, kas savā biedru pulkā uzņem Latviju.
1932. gada 27. februāris. Rīgas LSB slidotavā pirmajā mūsu hokeja valstsacīkstē nūjas krusto Latvijas un Lietuvas izlases. Rezultāts 3:0 Latvijas labā.
Tā sākām. Zinām arī turpinājumu. Jau četrpadsmito sezonu Latvija ir viena no pasaules hokeja elites valstīm. Kā būs turpmāk?

PUSSLIDA VIDZEMĒ, LATGALĒ

Nezīlēsim kafijas biezumos. Pārlūkosim mūsu hokeja saimniecību, īpaši vērīgi ielūkojoties jauniešu hokejā.
Latvijas hokeja bilanci veido: vairāk nekā 4500 aktīvo spēlētāju, tajā skaitā apmēram pusotrs tūkstotis jauniešu vecumā līdz 20 gadiem un nepilns simts hokejistes, gandrīz divi simti licencētu hokeja arbitru, 16 mākslīgā ledus laukumi.
Hokeja izplatību Latvijā pamatā nosaka ledus haļļu izvietojums. Tā iegadījies, ka tikai trīs (Daugavpils, Valmiera, Ogre) no 11 (neskaitot Rīgu) ledus arēnām atrodas Daugavas labajā krastā, pārējās izvietotas upes kreisajā jeb valsts rietumu daļā. Nevienmērīgajam teritoriālajam arēnu izvietojumam jaušama negatīva ietekme uz hokeja attīstības iespējām. Kurzemē un Zemgalē iespēja spēlēt hokeju ir lielāka nekā Vidzemē un Latgalē. Vēl jo vairāk pašlaik, kad finansiālo problēmu dēļ savu darbību beigusi Aizkraukles ledus halle un Ogres jeb Vidzemes ledus halle ir uz būt vai nebūt robežas.

TALSU SĒKLA

Ieskatu, atļaušos teikt ārpus Rīgas hokejā, sākšu pēc vēsturiskā principa. Pirmie izaicinājumu galvaspilsētai vēl tajos laikos, kad Dinamo trenēja Vladimirs Jurzinovs, meta talsinieki. Pareizāk gan būtu teikt — Imants Ziediņš, kurš uzdrošinājās uzcelt savu mākslīgā ledus laukumu un pēc tam apjumt to. Tā nu Talsu un apkārtnes puikām jau vairāk nekā divus gadu desmitus ir iespēja izteikt sevi hokejā.
Rezultāti? Tie rodami visur. Latvijas izlašu, Dinamo Rīgas un gandrīz visu virslīgas komandu sastāvos šodien spēlē hokejisti, kuri pirmos soļus spēruši uz Talsu ledus. Papildinājums dots arī treneru saimei. Piemēram, Roberts Grosbergs audzina Ventspils jauno maiņu, Renārs Princis to dara hokeja skolā Rīga.
Imants Ziediņš joprojām strādā Talsu hokeja klubā, kas šosezon Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātā startē ar trīs vecuma grupu komandām. Kopskaitā tie ir 60 jaunie hokejisti. Ņemot vērā Talsu hokeja rocību un iespējas, skaidrs, ka lielākā daļa puišu, sasniedzot 12—14 gadu vecumu, turpinās pilnveidot meistarību Rīgā. Ne tikai. Kāpēc ne Liepājā?

LIEPĀJAS PIRAMĪDA

Liepājas ledus halle ir pirmā, kas vēra durvis pēc valsts neatkarības atjaunošanas un bija otrā arēna ārpus Rīgas. Līdz ar to sākās hokeja atdzimšana šajā pilsētā. Atdzimšana tāpēc, ka tieši Liepājā hokejs zēla un plauka jau pagājušajā gadsimtā, reizēm apsteidzot pat Rīgu.
Sporta klubā Liepājas metalurgs pašlaik trenējas pusotrs simts jauno hokejistu. Klubā izveidota stabila piramīda — tās pamatu veido minētie jaunieši, virsotnē ir meistarkomanda. Iekļūt tajā ir puišu pirmais lielais mērķis hokejā. Liepājas hokeja audzēkņi aizvien pārliecinošāk piesaka sevi valsts izlašu līmenī, kļūstot par U-18 un U-20 izlašu pamatsastāva spēlētājiem. Viņi spējuši pievērst arī valstsvienības un Dinamo treneru uzmanību.
Arī liepājnieki paspējuši izaudzināt pašmāju treneru jauno paaudzi, piemēram, Maksimu Bogdanovu, Nikolaju Siļčonoku un Igoru Ļebedevu, kurš nu jau kļuvis par pilntiesīgu liepājnieku.

DAUGAVPILS VĀRDS

Par plašu un perspektīvu hokeja centru izveidojusies Daugavpils. Tā ir izdevība ap simts Latgales puišu teikt savu vārdu lielajā hokejā. Ir lieliska hokeja skola, virslīgas komanda Latgale. Darbojas internāts, kurā dzīvo, mācās un trenējas tuvākas un tālākas apkaimes zēni. Starp citu, arī Liepājā tāds darbojas, tikai tas ir mazāks nekā Daugavpilī.
Arī šīs pilsētas hokeja audzēkņu vārdi jau lasāmi U-18 un U-20 izlašu sastāvos. Tas priecē. Latgales hokeja Ahilleja papēdis ir augsti kvalificētu treneru trūkums, kas atstāj negatīvu iespaidu uz sporta veida izaugsmes iespējām reģionā. Nostiprinot treneru kadrus, Daugavpilī jauno hokejistu skaitu iespējams dubultot.

VENTSPILS CITIEM?

Atgriezīsimies Kurzemē, lai ielūkotos Ventspils hokeja saimniecībā. Kopš te darbojas hokeja halle, ņemot vērā iespējas, ko sporta veida attīstībai piedāvā olimpiskā centra bāzes, no Ventspils tika un joprojām tiek gaidīts daudz lielāks un jūtamāks ieguldījums Latvijas hokeja attīstībā.
Šodien to raksturo šādi skaitļi: nedaudz vairāk par 70 hokejistiem, kurus audzina divi treneri. Tā vietā, lai Ventspils kļūtu par vienu no valsts hokeja centriem, jau vairākus gadus šeit vērojams tas pats, kas Talsos. Sasniedzot pusaudžu vecumu, ventspilniekiem pēc hokeja zinībām jādodas meklēt laimi citviet. Vai situācija varētu mainīties? Jācer. Vismaz kuluāros par to jau runā.

VALMIERA, KAIMIŅI UN SAVĒJIE

Apmēram tikpat jauno hokejistu kā Ventspilī ir arī Vidzemes centrā Valmierā. Arī te nav savas komandas Latvijas virslīgā. Toties ir iespējas apvienot spēkus, iesaistot hokejā jaunus audzēkņus no tādiem sen zināmiem hokeja centriem kā Smiltene un Cēsis. Tā vietā pēdējos divus gadus Valmieras komandu sastāvos bērnu un jaunatnes čempionātā puse no spēlētājiem ir kaimiņvalsts Igaunijas hokejisti. Kooperēties nav slikti, taču tas nedrīkst traucēt pašmāju hokeja izaugsmei un jaunu bērnu iesaistīšanai hokejā.
Šā vai tā, bet viens no Valmieras hokeja audzēkņiem jau nonācis izlašu treneru redzeslokā. Priecē, ka vecumā no astoņiem līdz 12 gadiem vērojams audzēkņu skaita pieaugums. Jau vairākus gadus tiek atkal un atkal runāts, mēģināts izveidot savu virslīgas komandu dalībai Latvijas čempionātā. Cerams, ka nākamajā sezonā tas beidzot izdosies.

JELGAVA. UN VĒL DĀMAS

Par vērā ņemamu un ietekmīgu hokeja centru izveidojusies Jelgava. Īpaši pēdējo gadu laikā. Šodien Jelgavas ledus sporta skolā (JLSS) trenējas vairāk nekā 130 jauniešu. Šosezon izveidota un visai veiksmīgi valsts virslīgas čempionātā spēlē Zemgales komanda. Tajā prasmīgi apvienota vairāku pieredzējušo hokejistu meistarība ar jauno azartu un uzvaras kāri.
Savu artavu, ne mazu, Jelgava devusi arī sieviešu hokeja attīstībā. Izveidota sieviešu hokeja komanda, kurā apvienota pieredzējušo spēlētāju, vienlaikus arī jauniešu treneru Lolitas Andriševskas un Evas Dinsbergas meistarība ar JLSS meiteņu cīņassparu un spēlētprasmi. Tādējādi Latvijas meistarsacīkstēs hokejā sievietēm var tikt pārtraukta ilggadējā kluba Laima uzvaru sērija.

TUKUMS, BROCĒNI, OGRE, JŪRMALA...

Arī tā ir daļa no mūsu valsts hokeja. Par Ogres būt vai nebūt jautājumu jau ieminējos. Šosezon Ogres hokejs lielā mērā saistās tikai ar virslīgas komandu HK Ogre, kas ar milzu grūtībām, kuras, manuprāt, viņi daļēji radījuši paši sev, cīnās par izdzīvošanu virslīgā. No kādreiz vairāk nekā simts Ogres jauniešu vecuma hokejistiem šodien palikusi labi ja piektā daļa. Visi mēģinājumi pagriezt Ogres hokeju uz attīstības ceļa līdz šim rezultātu nav devuši. Cerams, ka izdosies.
Arī Tukums pašlaik nevar lepoties ar kuplu jauno hokejistu saimi. Vien vairāk nekā pāris desmiti censoņu. Diemžēl arī tukumniekiem neizdevās izvairīties no pārmaiņu vēju izraisītajām negatīvajām sekām. Tomēr šeit atšķirībā no Ogres jūtama attīstība kā izaugsmes, tā treneru kadru un organizatoriskajā ziņā. Ir mērķtiecīgs darbs, būs arī rezultāti.
Brocēnos ar hokeju nodarbojas vairāk nekā pussimts jauniešu. Trenējas, spēlē, nesamierinās ar mazumiņu, bet tiecas pēc lielākiem mērķiem. Ir godprātīgs darbs, būs rezultāti.
Visvairāk šosezon iepriecinājusi Jūrmala, kurai jau labu laiku bija sava halle, bet nebija hokeja. Sākot ar pagājušo gadu, pilsētas sporta skolā darbu sākusi hokeja nodaļa. Tiesa, pagaidām tā ir tikai viena komanda. Solīts, ka būs vairāk, bet vispirms esot nedaudz jāpilnveido halle.
Hokeja halle ir arī Ozolniekos. Tur spēlē virslīgas komanda Ozolnieki/Monarch. Bērnu un jauniešu hokeja pagaidām tur vēl nav.

RĪGAS SIMTI

Ieskats Latvijas hokeja ķēķī būtu nepilnīgs, ja kaut dažos vārdos netiktu pieminēta Rīga. Pēdējos gados galvaspilsētas hokejā nostabilizējusies sistēma, kas balstās uz diviem lieliem vaļiem: hokeja skolu Rīga (250 licencēti spēlētāji) un hokeja kluba Prizma skolu Pārdaugava (200). Savu artavu hokejam dod arī sporta klubs Rīga, kura uzmanības lokā ir vecāko jauniešu gadagājuma hokejisti un viņu meistarības pilnveidošana.
Kā pa viļņiem mētāti, te Rīgā, te Jūrmalā, te Pierīgā Piņķos savu eksistenci trenējoties un spēlējot apliecina pussimts Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas audzēkņu.
Audzināsim sev maiņu paši, tā šosezon lēma Dinamo Rīga un rezultātā klubā hokeja ābeces patiesības apgūst jau trīs desmiti jauno censoņu. Arī klubs Pērkons pēc vairāku gadu sadarbības ar hokeja skolu Rīga lēma, ka attīstoties pašiem par sevi izaugsmes iespējas ir daudz lielākas. To apliecina ap pussimts nākamo hokeja zibeņotāju nūju un apmaļu rībināšana, nodarbojoties LSPA hallē.
Hokeja klubam Sāga ir bijuši labāki un sliktāki laiki, taču tas vienmēr apdzīvojis Daugavas stadiona ledus halli. Pašlaik klubā aktīvi darbojas ap pussimts topošo hokejistu. Klubs par savējo kļuvis arī sieviešu hokeja komandai ar nopietniem nolūkiem nākotnē.

CIK MAKSĀ

Hokejs ir dārgs sporta veids. To apgalvo visi, un tā ir patiesība. Tāpat nav noslēpums, ka lielākā daļa izdevumu par jaunieša iespēju nodarboties ar hokeju jāsedz vecākiem. Cik jāmaksā jaunā hokejista vecākiem par bērna nodarbībām? Nosaukt summas visiem vecumiem neiespējami, tāpēc kā piemēru minēšu sešus līdz 10 gadu vecu bērnu treniņu aptuvenās izmaksas.
Rīgā tās svārstās no 40 līdz 50 latiem mēnesī par trīs līdz četrām treniņu reizēm uz ledus nedēļā. Ārpus galvaspilsētas šis izmaksu diapazons ir daudz plašāks, sākot ar 10 latiem un beidzot ar tiem pašiem 40. Pie maksājumiem jāpieskaita arī izdevumi par autobusu braucieniem uz turnīriem, kā arī maksa par līdzdalību sacensībās, ja vien tās nav Latvijas meistarsacīkstes.
Visbeidzot daži vārdi par tiem, kas pelna dienišķo maizīti citvalstu klubos, un jaunajiem, kas raduši iespēju pilnveidot savu meistarību ārzemju klubos, kas, viņuprāt, labāki par pašmāju. Šosezon pasaulē devušies pusotrs simts Latvijas spēlētāju, tajā skaitā septiņdesmit divi hokejisti vecumā līdz 20 gadiem.
Mārtiņš PAGODKINS

Latvijas hokejā:
vairāk nekā 4500 spēlētāju
gandrīz 200 licencētu arbitru
16 mākslīgā ledus laukumi