No kapteiņa komandtitltiņa raugoties

No mūža 34 gadiem Ādažu čipsi regbija komandas kapteinis Kārlis Rozentāls ovālo bumbu dancinājis 21 gadu, sešus gadus ņēmies ar  peldēšanu, kādulaik padarbojoties pat ar vingrošanas rīkiem. Tas bija sporta gaitu sākumā, kad regbijs viņa dzīvē vēl nebija kļuvis par dominanti.

Kārlis Rozentāls nupat papildināja bagāto relikviju kolekciju, Ādažu čipsi virknējumā atkal kļūstot par Latvijas čempionu. Viņa sporta gaitās šis ir jau piektais augstākais tituls. Latvijas kauss iegūts par reizi vairāk. Valsts izlasē Kārlis ir jau 16 gadu. Kopā smelts no saldā uzvaras kausa un baudīts no neveiksmju rūgtā biķera. Pēc Latvijas čempionāta un kausa izšķirošajām spēlēm zvilnēt nav vaļas, jo turpināsies Eiropas B divīzijas Nāciju kausa turnīrs, kurā mūsu komanda ir viena no līderēm, sliktākas iegūto un zaudēto vārtu starpības dēļ tabulā ieņemot otro vietu aiz poļiem. Šī gada pēdējām spēlēm ar Maltu (izbraukumā 17.11) un Andoru Rīgā (24.11) gatavojas arī Kārlis.

Ja nebūtu atnācis Krūmiņš

Kārlis Rozentāls mācījās Ķenagaragā 72. vidusskolā, kur bija peldbaseins. Puisis trenējās nopietni, un, tīņa vecumu sasniedzot, izpildīja I pieaugušo klases normu. Kas zina, kā turpmāk ievirzītos Kārļa sporta gaitas, ja skolā nebūtu ieradies regbija treneris Aivars Krūmiņš, aģitējot puišus izmēģināt spēkus ovālās bumbas spēlē. Toreiz pieteicās apmēram pussimts entuziastu, taču atbirums bija straujš un nenovēršams. No toreizējas puišu grupas regbijā palika tikai Rozentāls - uzcītīgākais, spējīgākais un veiklākais. Kopš 13 gadu vecuma sākās Kārļa gaitas regbijā. Viņa pirmais klubs - RCAII (Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts) ar pirmo treneri Aivaru Krūmiņu. Jau 15 gadu vecumā Rozentālu uzaicināja RAF meistarkomandā, kur Kārļa pirmais treneris bija Viktors Putevics, pēc tam - Uldis Bautris. PSRS čempionāta I līgā 1990. gadā RAF ieguva pirmo vietu un tiesības nākamajā sezonā startēt augstākajā līgā. Taču šīs tiesības sakarā ar PSRS sabrukumu netika izmantotas, tikai 1991. gadā, lai nezaudētu spēļu praksi, mūsu regbisti piedalījās Ukrainas čempionātā, iegūstot sudraba medaļas. Visos šajos sportiskā likteņa pavērsienos klāt bija arī Kārlis Rozentāls.

Pāris gadu vēlāk izveidojās komanda Latgale, kuru dibināja Igors Buceņins, Kārlis Rozentāls, Viktors Tambovskis un Pēteris Vilks. Sastāvā tika iekļauti labākie spēlētāji no Komutatora un RCAII. Latgale turējās līdz 2000. gadam, kad pārtapa par Ādažu čipsiem, ar visiem regbistiem.

Visām šīm pārmaiņām cauri gājis  Rozentāls, izmēģinot spēkus arī trenera darbā. „1997.-1998. gada sezonā paklausīju Aivaram Krūmiņam un sāku trenēt jaunos regbistus Ķengaragā. Man šī lieta neaizgāja, jo nespēju atrisināt problēmas, kas saistītas ar sporta formu iegādi, treniņu organizēšanu un spēļu laukumu nodrošināšanu. Ja jaunais treneris tiek bremzēts ieceru sākumā, bezpalīdzībā nolaižas rokas. Tā arī manas trenera gaitas pēc pusgada beidzās," rezumēja Kārlis. Vaicāts, vai pēc aktīvo gaitu beigšanas nav doma pamēģināt šajā amatā vēlreiz, Rozentāls atbildēja noliedzoši: „Tagad situācija regbijā kļuvusi vēl sliktāka. Atbildību darbā ar jaunajiem vairs neuzņemtos, jo bez valsts un sponsoru atbalsta tas nav iespējams."

Ar katru gadu sliktāk

Kārlis Rozentāls ir viens no regbija  vecās gvardes spilgtākajām personībām un šajā sporta veidā radušos situāciju vērtē ļoti kritiski: "Pirms četriem gadiem Rīgā bija četri laukumi, kur spēlēt regbiju, tagad tāds, kur var daudzmaz spēlēt, ir tikai viens - mūsu stadions Juglā. Latvijas čempionāta galveno sacensību ar Stats komandu aizvadījām Carnikavā, bet valsts kausa izcīņas finālu mums atļāva sarīkot Daugavas centrālajā stadionā. Pamatīgi izbradājām zālāju, tāpēc, domāju, tur mūs vairs turpmāk neielaidīs. Vēl atliek cerēt, ka Latvijas un Andoras izlasēm mājas spēlē Eiropas Nāciju kausa izcīņā atļaus izmantot tik kādreiz ierasto Universitātes stadiona zālāju.

Kā iztikt bez ātrās palīdzības

Kad pirms gadiem četriem nodega Ādažu čipsu ražotne, firma vairs nespēja nodrošināt finansējumu regbija komandai, kas tūdaļ nokļuva uz sēkļa. Vienība tomēr nosaukumu saglabāja, turpināja spēlēt, pateicoties regbistu entuziasmam un nesavtībai, visvairāk labu vārdu veltot vienības kapteinim. Kārlis: "Beidzoties finansējumam no ražotnes, to vairs nesaņēmām arī no sporta kluba Ovāls, kas mums savulaik sniedza atbalstu. Sponsoru meklējumi bija veltīgi. Nepalīdzēja arī Rīgas dome - regbijs nav tādā cieņā kā basketbols, volejbols vai kāda cita bumbu spēle. Mums nekas cits neatlika, kā komandas biedriem samest kolekti, lai varētu nomaksāt bāzes īri, iegādāties sporta formas, samaksāt par ārzemju braucieniem uz Baltijas kausa izcīņas spēlēm. Tomēr nespējām atrast finanses, lai piedalītos Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā. Neskaitīšu, kurš šajā labdarības procesā ieguldīja vairāk naudas, kurš -mazāk, jo visā komandas stutēšanas procesā ar sirdi un dvēseli bija un ir treneris Vladimirs Ņikonovs. Šoruden Ādažu čipsi atkal finansiāli palīdz mūsu komandai."

Kapteinis par savējiem

„Mums ir lieliska komanda, kurā labi saspēlējušies gan jaunie, gan veterāni. Esam gados visvecākā vienība, kurā vairāk spēlētāju, kas vecāki par 40 gadiem. Šiem vīriem labāka fiziskā izturība nekā vienam otram jaunajam, nopietna attieksme pret izvēlēto sporta veidu. Pats arī vairs neesmu jauneklis. Mūsu vienībā valda īsts Dimā musketieru gars - viens par visiem, visi par vienu. Gan laukumā, gan aiz tā robežām.," turpina kapteinis."Tiesa, spēlējot ar Miesniekiem, dažkārt bijuši ķīviņi, dūru izvicināšana, taču tas jau nav aiz ļauna prāta, bet emociju izpausme. Esot visiem kopā Latvijas izlasē, parādās īpašības, kas raksturo komandas saliedētību."

Nākotnes vīzijas

Ja tu vadītu regbija saimniecību Latvijā, kādi būtu pirmie neatliekamie darbi ? Rozentāls: „Jāmeklē līdzekļi sporta veida reģionālajai attīstībai, jāpārliecina labvēļi, ka nav labāka sporta veida par regbiju. Jācīnās par regbiju Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Ventspilī. Pirmie panākumi jau bija Valmierā, kur notika Eiropas Nāciju kausa spēles ar Latvijas un Zviedrijas valstu vienību līdzdalību. Valmierieši ar lielu interesi vēroja šīs spēles. Vēlāk pilsētā izveidojās arī regbija komanda. Vien žēl, ka tā tagad izputējusi. Ar bērniem vajadzētu ļoti nopietni strādāt, izveidojot ilgtermiņa programmu. Jāsavāc trīs, četras komandas ar astoņgadīgajiem, lai viņi varētu regulāri trenēties un spēlēt. Tikai tad varētu lūkot pēc progresa, pēc rezultāta. Reģionos šīs problēmas varētu risināt, bet Rīgā tās ir samilzušas, jo nav kur spēlēt. Nedz puikām, nedz pieaugušajiem. Regbija federācijas prezidents Andris Deniņš dara, kas viņa spēkos, taču gaismu tuneļa galā vēl neredz. Latvijas čempionātsspēlē arvien mazāk vienību. Tikai trīs komandas var cīnīties par medaļām. Prasīties prasās pēc regbija reanimācijas Jelgavā, bet tur bagātu un ieinteresētu onkuļu par maz."

Kārlis un viņa Dāvidsoni

Kārļa galvenais vaļasprieks ir motocikli. Iegādājies divus jaudīgus Harley Davidson, kas nav domāti par garāžas mēbelēm. Kārlis brīvajā laikā daudz braukā, izvizinot arī sievu Svetlanu, bet trīsgadīgajai meitiņai vēl jāpaaugas, lai varētu kāpt mocim mugurā. Ģimenes galva kopā ar draugiem bieži dodas izbraukumos uz ārzemēm. Brauciens ar Harley dodot milzīgu kaifu. Kārlim patīk arī zemūdens zveja ar harpūnu. Gadoties tepat Latvijā noķert pa prāvākam eksemplāram.

Kārlis un viņa rētas

Vairāk nekā 20 regbijā pavadītajos gados viņš nevar saskaitīt laukumā gūtos punus un zilumus, bijuši kāju, roku un pirkstu lūzumi. Tas ir kontaktcīņas rezultāts, un arī pretspēlētāju brutālas rīcības sekas, ko Rozentāls raksturo ar vārdiem: "Pret konkurentu stulbību neesmu apdrošināts." Tiesa, pēdējos gados, pieredzei krājoties, nopietnu traumu vairs neesot bijis. Ar veselību viss kārtībā. "Regbijā vēl gribu daudz izdarīt, gribu būt noderīgs gan klubam, gan izlasei," rezumē kapteinis." Bez regbija nevaru sevi iedomāties."

Gatis ĶĪSIS

Kārlis Rozentāls

regbists

Dzimis           1973. gada 9. jūnijā Rīgā

Regbijā          no 13 gadu vecuma

Pirmais klubs          RCAII

Pirmais treneris      Aivars Krūmiņš, vēlāk - Viktors Putevics, Uldis Bautris, tagad - Vladimirs Ņikonovs

Stāžs Latvijas izlasē         no 1991. gada

Izglītība         augstākā, beidzis RTU (inženiera-elektriķa specialitātē)

Darbs             uzņēmējs

Ģimenes stāvoklis             precējies, ir meita

Vaļasprieks              motocikli un zemūdens zveja

Lielākie panākumi sportā             pieckārtējs Latvijas čempions, seškārtējs Latvijas kausa ieguvējs, pieckārtējs Latvijas junioru čempions, uzvarētājs Latvijas izlases sastāvā Eiropas Nāciju kausa C divīzijā