twitter facebook instagram

Nolasīt sacensības

23.Jūn.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
339
Nolasīt sacensības

Trešo sezonu pasaules prestižākajā šosejas riteņbraukšanas līmenī — pasaules tūrē — aizvada 27 gadus vecais carnikavietis Toms Skujiņš, kurš starpsezonā pievienojās spēcīgajai ASV komandai Trek-Segafredo. Tās sastāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents jau izcīnījis divas uzvaras. Toma nākamais pieturas punkts ir Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Jūlija pirmajā piektdienā startē kārtējais Tour de France, bet par itin labajām izredzēm tajā piedalīties Toms nerunā. Lai nenoskauž…

 

— Pērn tavu sezonu lielā mērā ietekmēja Kalifornijas velobrauciena otrajā posmā gūtais atslēgas kaula lūzums. Vai šī kritiena sekas jūti joprojām?

— Plāksne, kas tika ielikta operācijā, ir visai paliela. Staigājot ar mugursomu uz pleciem, jūtu, ka lence tajā nedaudz iespiežas. Bet uz velosipēda ar mugursomu nav jābrauc.

— Šī sezona tev iesākās ļoti veiksmīgi, jo jau otrajā startā janvārī spēji izcīnīt uzvaru. Vai tas tev bija pārsteigums?

— Jā, tas bija neliels pārsteigums, jo sagatavošanās process nebija ideāls. Velo treniņus sāku nedaudz vēlāk kā ierasts. Toties bija lieliskas emocijas, ka spēju sevi apliecināt jau tik ātri. Iespēja pierādīt sevi Trek-Segafredo tiek dota vairāk nekā manā iepriekšējā vienībā. Jūtu, ka komanda man uzticas un saredz potenciālu. Nereti mūsu komandā vairākiem braucējiem tiek dota iespēja sevi apliecināt un cīnīties par uzvaru. Tas ļauj izspēlēt savas kārtis dažādos scenārijos un paļauties vienam uz otru tieši pēdējos 20 kilometros, kad bieži vien risinās galvenie notikumi.

— Uzvara Maljorkā nāca tieši pēc šāda scenārija…

— Jā, tas bija ļoti spilgts piemērs tam. Komandas biedrs Mihaels Gogls bija atrāvienā tieši pirms manis. Kamēr viņš atradās vadībā, galvenajā sekotāju grupā bija atlikuši vien kādi 30 braucēji, bet starp tiem četri Trek-Segafredo vīri. Kad Maiklu noķēra, mēs bijām divi no komandas tobrīd līderu grupā. Nedaudz vēlāk jau man izdevās iegūt nelielu pārsvaru, kamēr komandas biedrs sniedza lielu taktisku palīdzību. Tiklīdz kāds centās mani noķert, viņš prata piebremzēt situāciju. Tas ļāva man saglabāt pārsvaru.

— Kā esi apmierināts ar savu sniegumu prestižajās Ardēnu klasikās?

— Visumā esmu apmierināts, tomēr vēlējos individuāli gūt labākus rezultātus. Pēc smagās Basku tūres nedaudz apslimu, tas neļāva sasniegt pašu labāko pašsajūtu. Arī komanda kopumā vēlējās gūt labākus rezultātus. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr viss ritēs pēc plāna.

— Vai dienās, kad nejūties savā labākajā formā, jau pirms starta informē komandas vadību, ka šajā dienā esi gatavs ziedoties vien komandas interesēm?

— Biežāk pirms sacensībām neesmu savā vislabākajā formā. Mazāk ir to dienu, kad tiešām jūtos lieliski. Ne tikai man, bet arī citiem profesionālajiem riteņbraucējiem bieži vien jau distances laikā nākas mainīt plānus, jo to koriģē pašsajūta. Arī tad, ja mūsu līderis nejūtas ļoti labi, jāliek lietā plāns B, C vai vēl kāds. Rezultātu jāspēj sasniegt arī citā veidā.

— Pastāsti par taktisko plānu veidošanu pirms sacensībām un to laikā…

— Komandas sporta direktoram ir idejas jau pirms sacensībām. Braucēji iepazīstas ar iepriekšējo gadu sacensību scenārijiem. Sacensību dienas rītā, ņemot vērā vēju, izmaiņas trasē vai rezultātu kopvērtējumā, kā arī citus aspektus, plāns tiek pieslīpēts līdz pat pēdējām niansēm. Tomēr arī tas nav galējs, jo sacensību laikā notiek daudz neparedzamu lietu, piemēram, slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, neparedzami laika apstākļi vai kritieni. Ar rāciju palīdzību sporta direktors nodod informāciju par izmaiņām plānā.

— Ar kādām izjūtām sagaidīji sev gan reizē veiksmīgo, gan arī sāpīgo Kalifornijas tūri?

— Šīs daudzdienu sacensības bija viens no maniem galvenajiem mērķiem pavasara periodā. Uz ASV devos jau laikus, lai padzīvotu un patrenētos augstkalnes apstākļos. Vēlējos atpūtināt galvu un ķermeni. Tas izrādījās viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ tik labi jutos tad un jūtos arī vēl šobrīd.

— Pieminēji gatavošanos augstkalnē. Cik posmu Kalifornijas tūrē bija jāveic tieši augstkalnes apstākļos?

Tikai viens posms bija tāds, kurā augstkalne spēlēja lielu lomu. Sākām no jūras līmeņa, bet uzbraucām līdz vairāk nekā 2000 metriem virs tā. Šajā posmā es arī ļoti labi jutos. Augstkalni treniņprocesā izmantoju jau kādus trīs gadus. To daru, ne tikai gatavojoties sacensībām, kas noritēs kalnos.

— Trešajā posmā izcīnīji uzvaru, gūstot pirmo triumfu pasaules tūres sacensībās. Vērojot sacensības, likās, ka kuru katru brīdi tevi panāks sekotāji, tomēr tas nenotika. Kas ļāva noturēties priekšā un uzvarēt?

— Spēju ļoti labi sastrādāties ar otru atrāvienā esošo sportistu Šovu Benetu. Abi sapratām — ja aizbrauksim līdz finišam nenoķerti, vismaz otrā vieta būs kabatā. Jāņem arī vērā, ka aiz mums ķērāju skaits nebija ļoti liels. Neviens nevēlējās lieki tērēt savus spēkus, uzņemoties iniciatīvu mūsu panākšanā. Pārsvars tiešām nebija ļoti liels, un vairākkārt likās, ka nu gan tagad viss ir beidzies. Zināju, ka man ir ļoti mazas izredzes cīnīties par uzvaru grupas finiša spurtā, tādēļ darīju visu iespējamo, lai notikumi ritētu citādi un scenārijs būtu interesantāks.

— Kad tu noticēji uzvarai?

— Tam noticēju pēdējā pauguriņā, kad līdz finišam bija atlicis nedaudz vairāk par vienu kilometru. Zināju, ka atlikusī trases daļa vedīs no kalna lejup un tajā atgūt manis iegūto pārsvaru konkurentiem nebūs iespējams. Turklāt kāpumā spēju atrauties arī no Beneta.

— Atrāvienā tu iesaistījies arī vienīgajā augstkalnes posmā, tiekot panākts pēdējā lielajā kāpumā…

— Tas bija viens no posmiem, uz kuru manas acis bija iedegušās. Pastāvēja cerība, ka šajā etapā atrāviens var izdzīvot līdz galam. Līderu vidū bijām divi no Trek-Segafredo komandas. Tikām diezgan tālu, tomēr pēdējais lielais kāpums izrādījās par garu. Jau kalna pakājē sapratu, ka mūsu līderu grupiņa līdz finišam tiks panākta, tāpēc par katru cenu necentos tērēt visus spēkus. Kad mūs panāca, iesēdos grupā un turējos tik ilgi, cik spēju.

— Tev Kalifornijas tūres kopvērtējumā izdevās savā īpašumā iegūt arī kalnu karaļa kreklu. Cik lielu uzmanību pievērsi cīņai par šo trofeju?

— Biju iekrājis kalnu karaļa punktus posmā, kurā uzvarēju. Gan es, gan mana komanda zināja, ka man būs labas izredzes pacīnīties par kalnu karaļa kreklu, ja spēšu iesaistītes atrāvienā arī augstkalnes posmā. Kad tas izdevās, aktīvi cīnījos par kalnu starpfinišiem, lai iekrātu nepieciešamo pārsvaru.

— Cik tev pašam personīgi un Trek-Segafredo komandai bija nozīmīgi izcīnīt šo titulu?

— Komandai tas varbūt nebija tik ļoti svarīgi. Ja tas būtu Tour de France kalnu karaļa krekls, kam tomēr ir cits kalibrs, uz to skatītos citādāk. Tomēr — kad bija redzams, ka es varu iegūt kalnu karaļa kreklu, neviens neteica, lai par to necīnos.

— Nesen sekmīgi aizvadīji vienas no pasaulē prestižākajām vienas nedēļas sacensībām — Criterium du Dauphine

— Šajās sacensībās man tika dota iespēja startēt pirmo reizi karjerā. Izvērtējot sacensību laikā veikto fizisko slodzi, secināju, ka šī man bija grūtākā nedēļa šajā sezonā. Tomēr, jutos ļoti labi. Tas apliecināja, ka esmu sasniedzis patiešām labu formu un būšu gatavs cīnīties par kādu no tituliem arī Latvijas čempionātā. Šī nedēļa Francijā izvērtās interesanta, bet reizē grūta. Četros posmos jau no paša starta sākām braukt augšā kalnā. Tas allaž padara sacensības grūtākas, jo sākuma daļā visiem ir daudz spēka. Notiek daudz atraušanās mēģinājumu, kas dienu visiem padara smagāku. Manai komandai veiksmīgs izvērtās arī komandu brauciens, kurā, startējot ar vienu sportistu mazāk nekā citām vienībām, izcīnījām sesto vietu. No visas šīs sacensību nedēļas tieši komandas brauciens deva vislielāko gandarījumu.

— Velobraucienu noslēdzi ar respektablo 20. vietu vienā no smagākajiem kalnu posmiem…

— Tā bija trešā diena pēc kārtas, kad jau pašā sākumā braucām pret kalnu. Mana pašsajūta no visiem šo sacensību posmiem bija vislabākā, tāpēc arī rezultāts izdevās respektējams. Visa diena pagāja, braucot kalnā augšup vai lejup. Lielie vīri cīnījās par uzvaru kopvērtējumā. Temps bija ļoti augsts, un priekšpēdējā kāpumā grupiņā bijām palikuši tikai divi no Trek-Segafredo komandas. Es atdevu visus spēkus, lai palīdzētu Cbago Grmajam, kurš kalnu posmos braucis vairāk nekā es. Tomēr, ņemot vērā, ka jutos patiesi labi un bija pēdējā sacensību diena, nedaudz pacīnījos par rezultātu arī pats. Beigu daļā panācu viņu, un mēs finišējām vienā grupiņā.

— Teici lielie vīri. Vai tu sevi uzskati par mazo vīru?

Var teikt arī otrādi. Viņi ir mazie vīri, jo spēj kalnos uzbraukt ātrāk nekā es. Šie braucēji, kuri cīnās par kopvērtējumu tik prestižās sacensībās, svarā ir krietni vieglāki par mani.

— Kāda tipa braucējs tu esi?

Esmu virs vidējā līmeņa visos komponentos, tomēr nevienā neesmu izcils. Es varu pacīnīties sprintā, tomēr nekad neuzvarēšu lielās grupas finiša spurtos. Kalnos es varu pacīnīties itin sekmīgi, bet lielo kāpumu etapus arī es neuzvarēšu. Tāpat individuālajos braucienos man lielās sacensībās būtu ļoti grūti triumfēt.

— Tātad tu vari būt lielisks atrāvienu braucējs…

Jā, tā tas varētu būt. Lai atrāvienos sevi sekmīgi apliecinātu, ir jāstrādā ar galvu, jādomā. Man ir spēja nolasīt sacensības labāk nekā lielākajai daļai konkurentu. Tas ļauj gūt labākos rezultātus, tieši braucot atrāvienā.

— Tavs nākamais starts būs Latvijas čempionātā. Zinām, ka mazā dalībnieku skaita dēļ šīs ir ļoti specifiskas sacensības. Kāds, tavuprāt, būs scenārijs šāgada grupas braucienā?

Grūti spriest. Tās ir vienas no sacensībām, kuru gaitu nespēju līdz galam nolasīt. Līdz šim man nav izdevies iegūt tādu rezultātu, kādu es vēlētos. Pagājušajā gadā Krists Neilands iesaistījās atrāvienā jau no pirmajiem kilometriem. Šī taktika viņam ļāva uzvarēt. Bet, kad čempionāts notika Dobelē, atrāviens ar mani un Viesturu Lukševicu tajā neizdzīvoja. Jebkurā gadījumā uzvarēs patiesi spēcīgs braucējs.

— Ja tev tiks dota iespēja startēt Tour de France velobraucienā, ko vēlies paveikt šajās leģendārajās sacīkstēs?

Jebkuram braucējam ir vēlme vismaz reizi mūžā nobraukt Tour de France. Es pavisam noteikti vēlos stāties uz starta šajā grandtūrē tikai tad, kad būšu tam pilnībā gatavs.

— Vai tavos plānos ietilpst dalība arī šāgada Eiropas čempionātā?

Jā, es labprāt gribētu startēt šajās sacensībās, jo trase izveidota ļoti interesanta un parocīga. Tomēr sastāvu es nenosaku. To darīs treneris.

— Vai karjeras laikā esi startējis kādā velobraucienā, kas risinājies Japānā?

Jā, pat divas reizes. Marseļas komandas sastāvā startēju Okinavas velobraucienā, bet Cannondale vienības rindās Japan Cup sacensībās.

— Tu gribētu tur atgriezties 2020. gadā?

Protams, ka es gribētu braukt. Tokijas olimpiskās spēles ir viens no maniem lielajiem mērķiem.

— Cik, tavuprāt, liela Tokijas olimpiskajās spēlēs varētu būt mūsu šosejas riteņbraukšanas komanda?

Ņemot vērā atlases kārtību, mūsu komandā visdrīzāk būs vai nu viens, vai arī trīs sportisti.

— Ja tev būtu iespēja noteikt vēl divus Latvijas riteņbraucējus, kuri tie būtu?

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Nopietns pretendents noteikti ir Krists Neilands, īpaši ņemot vērā samērā kalnaino Tokijas trases reljefu. Otru sportistu gan atlasīt būtu daudz grūtāk. Mums latviešiem kalnos iet kā pa kalniem.

— Kā tu raksturo Trek velosipēdus, ar kuriem startē sacensībās?

Treklielu uzmanību pievērš velosipēda kvalitātei. Ļoti liela nauda tiek ieguldīta karbona materiālu un ģeometrijas izveidei. Trek velosipēdiem ir vieglākais karbons pasaulē. Tas ir arī patentēts. Mūsu komandā tiek testēti dažādi Trek modeļi, kas vēlāk nonāk pie pircējiem.

 

Toms SKUJIŅŠ

Trek-Segafredo komandas riteņbraucējs

Dzimis: 1991. gada 15. jūnijā

Izglītība: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā

Pirmais treneris: Jānis Krišlauks

Lielākie sasniegumi: 1. vieta Amgen Tour of California posmos (2015., 2016., un 2018. g.), 1. vieta Trofeo Lioseta (2018. g.), 1. vieta Coppi e Bartali posmā un 2. vieta kopvērtējumā, 2. vieta Latvijas čempionātā individuālajā braucienā (2017. g.), 59. vieta Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs grupas braucienā, 3. vieta Latvijas čempionātā individuālajā un grupas braucienos (2016. g.), 1. vieta Winston Salem Cycling classic, 2. vieta The Reading 120, 2. vieta Tour de Beauce kopvērtējumā (2015. g.), 1. vieta Tour de Beauce kopvērtējumā (2014. g.), 3. vieta Eiropas U-23 čempionātā grupas braucienā, 5. vieta pasaules U-23 čempionātā grupas braucienā (2013. g.), 2. vieta Nāciju kausa izcīņas posmā — Tour of Flanders (2011. g.).

Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene

Autori: Toms Markss