twitter facebook instagram

Olimpiete, kas ceļ jauno paaudzi

29.Sep.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
342
Olimpiete, kas ceļ jauno paaudzi

Vankūveras olimpisko spēļu dalībniece Līga Glāzere-Spalviņa pēc biatlonistes karjeras beigšanas veiksmīgi sākusi pedagoģes karjeru dzimtajā Vecpiebalgas pusē. Līga nāk no sportiskas ģimenes, un viņas vīrs Intars Spalviņš arī ir olimpietis.

Līga Glāzere-Spalviņa ir īsta piebaldzēniete vairākās paaudzēs. Viņas dzimtās mājas atrodas Smetu kalnā pie Alauksta ezera. Vīrs, distanču slēpotājs Intars Spalviņš, nāk no Priekuļiem un arīdzan labi iedzīvojies starp piebaldzēniem. “Pilsēta mūs nevilina, un esam laimīgi, ka varam dzīvot laukos. Domāju, ka jebkurš, kurš šeit dzīvo, nevēlētos dzīvot citur,” iesāk Līga. Interesanti, ka abi olimpieši dzimuši vienā datumā — 20. septembrī. “Bet ne vienā gadā!” precizē Līga, “uzskati mums ir līdzīgi, bet pēc raksturiem esam atšķirīgi — Intars ir liels optimists, es esmu kašķīgāka un stingrāka — arī pret mūsu meitām.” Arī Līgas tētis bijis sportists un startējis motokrosā blakusvāģu klasē. Meitas sportistes karjeras laikā viņš bija lielākā atbalsta persona Līgai gan sadzīvē, gan treniņos, piemēram, slēpojot līdzi vai kalnu divriteņu sacensībās startējot kopā ar Līgu un velkot viņu priekšu. “Izaugt par olimpieti man palīdzēja visa ģimene — mamma, tētis, brāļi un citi tuvinieki, tādēļ arī ģimene un ģimenes vērtības man vienmēr būs pirmajā vietā,” teic Līga.

Izcilības balva

Nepārsteidz, ka Līgas ikdiena tagad aizrit aizrautīgā darbā, bērniem cenšoties nodot izkopto stafetes kociņu tālāk. Viņa vada sporta nodarbības Vecpiebalgas pirmsskolas izglītības iestādē (PII) Mazputniņšun PII Jaunpiebalgā, bet pēcpusdienā steidz uz pamatskolu pie sporta pulciņa.

PII Mazputniņššogad nominēta BeActiveizcilības balvai, un pieteikumā konkursam iestādes vadītāja uzsvēra, ka skolā strādā Vankūveras ziemas olimpisko spēļu dalībniece, kura enerģiski un veselīgi bērnus nodrošina ar dažādām sportiskām aktivitātēm, liekot lietā olimpisko pieredzes bagāžu. Līga gan pati uzsver, ka pirmsskolā strādā tikai gadu un iestādes sasniegumu stūrakmeņi meklējami dziļāk: “Panākumu atslēga ir iestādes vadītāja un kolektīvs, kā arī Vecpiebalgas novada pašvaldība, kura vienmēr pirmsskolā ir atbalstījusi fiziskās aktivitātes. PII Mazputniņšvadītāja Agita Šulca ir fantastisks cilvēks — radoša, interesanta, atvērta visam jaunajam un sportiska aktīviste,” priekšnieci slavē Glāzere-Spalviņa.

Jo dažādāk, jo labāk bērniem

Trenēt bērnus Līgu iedvesmoja pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Inta Bula-Biteniece. “Reiz sanāca noklausīties viņas lekciju Kustība bērna priekam ikdienā. Bula-Biteniece stāstīja par to, cik svarīgi ir kustēties pēc iespējas vairāk jau no mazotnes,” lektore likusi aizdomāties Līgai par sporta nozīmi pirmsskolā. “Es redzu, ka manām meitām patīk sports — kādēļ sportu neļaut iepazīt pārējiem bērniem?” retoriski vaicā Glāzere-Spalviņa, norādot, ka ne jau visu bērnu vecāki ir fiziski aktīvi.

Olimpiete uzsver, ka jau pirms viņas skolā strādājuši pedagogi un treneri, kuri ar bērniem sportojuši: “Tematiskās sporta dienas, tikšanās ar sportistiem — mūsu skolas absolventiem —, ģimeņu sporta dienas, Vecpiebalgas vidusskolas skolēnu iesaistīšana sporta aktivitātēs un daudz kas cits šeit notiek jau vairākus gadus,” uzskaita Glāzere-Spalviņa. “Šogad ar pašvaldības atbalstu sporta pulciņā piecus un sešus gadus veci bērni ziemā varēs slēpot.”

JĀSPORTO KOPĀ AR BĒRNIEM

Glāzere-Spalviņa norāda, ka bērniemjāpiedāvā pēc iespējas dažādākas fiziskās aktivitātes, lai kustību prieku labāk varētu iepazīt un katrs atrastu sev piemērotāko sporta veidu. Nodarbībām ir jābūt interesantām: “Katru reizi jāpiedāvā kaut kas jauns, lai bērnu varētu aizraut. Man patīk piedāvāt dažādus sadarbības, koordinācijas līdzsvara uzdevumus, domāšanas un atmiņas spēles, jaunas, netradicionālas rotaļas, spēles nodarbībās. Ar lielākiem bērniem pildām vingrinājumus vispusīgas fiziskās sagatavotības attīstīšanai. Galvenais — skolotājam ir jāsporto kopā ar bērniem nodarbībā, tas viņiem patīk!” Glāzere-Spalviņa novērojusi.

Daudziem jauniem pedagogiem darbs ar bērniem un jauniešiem bieži vien izrādās pārlieku izaicinošs pārbaudījums. Taču tieši to olimpietei vajag. “Nevaru nosēdēt uz vietas — man der tikai fiziski aktīvs darbs. Esot kopā ar bērniem, nav iespējams tādai nebūt. Jā, ar bērniem nav viegli, bet, kad redzi, kā viņiem mirdz acis un viņi ir laimīgi, darbs atmaksājas!” gandarīta izklausās Līga.

Olimpietes Radi un draugi

Glāzere-Spalviņa stāsta, ka viņai pašai sports arī pēc sportistes gaitu beigšanas ir risinājums, kā atslēgties pēc nogurdinošas darba dienas. “Aizeju viena paskriet — tad ir vislabāk, jo varu pabūt ar sevi. Un skrienot parasti rodas jaunas idejas, kuras vēlētos realizēt. Jūtos nevis piekususi, bet uzņēmusi atkal jaunu enerģijas devu,” atklāj kādreizējā biatloniste. Kā jau pedagogiem, arī Līgai vakari aizrit, gatavojoties nākamās dienas nodarbībām.

Pamest profesionālo sportu Līgai nebija grūta izšķiršanās. Lēmums likt punktu karjerai nāca pēc Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm. “Jutos garīgi nogurusi un īsti vairs nebija motivācijas turpināt trenēties. Nav jau viegli veltīt visu savu laiku sportam un būt prom no mājām. Bet sacensību azarts man nelika mieru vēl kādus divus gadus — kādās tik sacensībās mēs nepiedalījāmies! MTB maratonos, šosejas riteņbraukšanā, vasaras un ziemas triatlonā, pusmaratonā, slēpošanas maratonos... Pavilkām ar Intaru līdzi visu savus aktīvos radus un draugus, tā arī saucās mūsu komanda Radi un draugi,” olimpietes vēstījums neviļus no lielā sporta aizceļo uz sadzīviskākām ainiņām.

Turpat blakus Līgas dzimtajā pusē ir izslavētais Raimonda Dombrovska Vangkalns, taču slēpots tur nav sen. “Mums Vecpiebalgā pašiem ir sava slēpošanas trase, kad ir labas ziemas, tad pat līdz mūsu lauku mājām ir iespējams slēpot. Pēc slēpojuma apkārt Alaukstam šogad vēl ļoti ilgi varēja slēpot, jo organizētāji trasi centās uzturēt slēpot gribētājiem pieejamu.”

Gaidīja pārmaiņas biatlonā…

“Esmu mēģinājusi piedalīties Stirnu bukā, kurš man liekas viens no foršākajiem sporta pasākumiem Latvijā. Jāvelta vairāk laika treniņiem, lai finišā būtu gandarījuma sajūta,” ar ainavisku piedzīvojumu lustīgā atmosfērā Līgai būs par īsu. Saprotams, jo Līga un Intars sportista karjeru noslēdza faktiski brieduma gados.

Līga atklāj primāros iemeslus, kādēļ šauteni kāra vadzī: “Pēc Vankūveras spēlēm cerējām uz lielākām pārmaiņām mūsu sporta veidā, bet īsti tās nesagaidījām. Lielu lomu, protams, nospēlēja arī finanses, jo visus gadus līdz olimpiskajām spēlēm mani daudz atbalstīja tētis un savs sponsors. Tā turpināt vairs nevēlējāmies.” Skaudri, bet tādas situācijas ir ne tikai Latvijā.

Sports saved sirdis kopā

Līgas vīrs Intars Spalviņš 2006. gadā Turīnas olimpiskajās spēlēs startēja distanču slēpošanā. “Ieskatījāmies viens otrā, kā jau sportisti, sacensībās. Priekuļu biatlona un slēpošanas trasītē notika, ja nemaldos, starptautiskas vasaras rollerslēpošanas sacensības, kuras bijām ieradušies pavērot. Kā pats Intars smejas:“Divas tik ļoti brūnas meitenes īsos svārciņos, nevarēja nepamanīt”. Tad mēs ar māsīcu Ievu kopā trenējāmies. Daudzi domāja, ka esam māsas, kaut gan nemaz tik līdzīgas neesam,” Līga stāsta, ka aizvadītas arī kopīgas treniņnometnes.

“Sportista režīmu, prombūtni no mājām, ģimenes un draugiem vislabāk saprot otrs sportists, laikam tādēļ arī mums viss izdevās, un nu kopā esam jau 14 gadus,” vēl vienu brīnišķīgu panākumu recepti atklāj Līga Glāzere-Spalviņa.

Lai veicas turpmākos darbos!

 

ga Glāzere-Spalviņa

Sporta skolotāja, olimpiete, biatloniste

Dzimusi: 1986. gada 20. decembrī Cēsīs

Izglītība: Vecpiebalgas vidusskola, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte (bakalaura grāds)

Pirmie treneri: Aija un Andris Praulīši

Lielākie sasniegumi: 2006. g.PJČ 20. vieta 12,5 km, 2009. g. PČ 65. vieta 15 km, 2010. g. Vankūveras OS 69. vieta 7,5 km

Ģimenes stāvoklis: precējusies ar olimpieti Intaru Spalviņu, meitas Luīze un Lēna

Citi sporta veidi: skriešana, riteņbraukšana

Vaļasprieki ārpus sporta: kopā būšana un dažāda veida aktivitātes ar ģimeni

Autori: 
Kristaps Zaļkalns