Olimpietis no Lejasskābenēm

Rudens ir laiks, kad mūsu vadošie sportisti meklē iespējas pieteikt savu līdzdalību nākāmā gada izcilākajam notikumam sporta dzīvē - olimpiskajām  spēlēm Pekinā. Malā nestāv arī paraolimpisko spēļu dalībnieki, kuri Ķīnas galvaspilsētas arēnās izies mirkli pēc olimpiskajiem cīniņiem. Jau rakstījām, ka tiesības startēt  izcīnījusi Latvijas sēdvolejbola sieviešu komanda.

Nupat pasaules spēlēs, kas notika Taizemē, sportistiem ratiņkrēslos un ar amputētiem locekļiem izcili startēja mūsu ratiņnieks Aigars Apinis. Viņš izcīnīja divas zelta medaļas, kā arī diska mešanā un lodes grūšanā laboja pasaules rekordus. Bronzas medaļu pauerliftingā ieguva ieguva Aigars Višņevskis un diska mešanā - Ivita Strode. Atgriezes no smagā un nogurdinošā pārlidojuma, redakcijā ieradās Aigars Apinis, kurš ir ne tikai aktīvs sportists, bet arī Latvijas Invalīdu sporta federācijas prezidents.

- Kas vairāk iepriecināja - zelta medaļas vai rekordi?

- Negribu tā dalīt. Reizēm bez rekorda medaļu neizcīnīt. Protams, mani visvairāk iepriecināja pasaules rekords lodes grūšanā, jo vēl pērn es netiku pāri deviņiem metriem, bet tagad - 9,42 metri. Tas ir par astoņiem centimetriem tālāk nekā jaunzēlandieša iepriekšējais rekords. Interesanti, ka diska mešanā tieši par tik centimetriem laboju pats savu pasaules rekordu.

- Cik smagi ir jūsu rīki?

- Disks sver kilogramu, lode - divus. Metam un grūžam, sēžot speciāli nostiprinātā krēslā, strādā tikai rokas un ķermeņa augšdaļa. Tas nav vienkārši.

- Cik zināms, jūsu sporta veidā visus sadala pēc traumu smaguma pakāpes. Kā aprēķina rezultātus?

- Pēc īpaši izstrādātiem koeficentiem. Reizēm ir tā, ka sportists grūž piecus metrus, un tie ir līdzvērtīgi maniem deviņiem. Tā kā jau daudzus gadus esmu līderis, manai grupai tiek pievienotas arvien vairāk citu grupu, un cīņa kļūst saspringtāka.

- Tu progresē. Veselība uzlabojas?

- Tas viss ir nosacīti. Esmu sēdošs, un pagaidām nekas cits nav gaidāms. Ar regulāriem un smagiem treniņiem es uzlaboju vienīgi fizisko sagatavotību un, protams, tehniku. Pēdējos gados saņemam arvien lielāku valsts atbalstu LOK paspārnē, esmu pateicīgs savai Ogres rajona padomei, Birzgales pagastam, pēdējā laikā arī starptautiskajam tulkošanas birojam Skrivaneks. Tas viss ļauj man daudz nopietnāk gatavoties paralimpiskajām spēlēm Pekinā, kur jāizstāv Atēnās iegūtais čempiona tituls.

- Cik reižu nedēļā trenējies?

- Šogad mums Sējas sporta kompleksā bija trīs treniņnometnes - tad jau vairākas reizes dienā. Gan zālē, gan Murjāņu stadionā. Starp citu, Murjāņos mēs trenējamies katru svētdienu visu gadu. Pārējā laikā es daudz nodarbojos savās lauku mājās Birzgales pagastā Lejasskābenēs. Tur man ir gan mešanas sektors, gan svara zālīte. Olimpiskajā gadā gribu diskā sasniegt 20 metru, lodes grūšanā - 10.

- Cik daudz laika aizņem sabiedriskais darbs?

- Rosos gan Invalīdu federācijā, gan Latvijas Paralimpiskajā komitejā, kur esmu viceprezidents. Liels paldies maniem biedriem. Lai arī pats braucu ar mašīnu, tomēr ne visur man ir iespējas iekļūt ar ratiņiem. Ārzemēs tas viss ir daudz labāk organizēts. Katrā ziņā ceram, ka Pekinā mūsu delegācija būs lielāka nekā jebkad agrāk. Esam optimisti.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Foto no Aigara Apiņa personiskā arhīva

F.paraksti

Medaļnieki. Aigars Apinis un Aigars Višņevskis

Mēs no Latvijas. Augšējā rindā - diska metēji Ivita Strode un Andis Ozolnieks, treneris Aldis Šūpolnieks, fizioterapeite Gunta Ozoliņa, apakšējā rindā - svara cilātājs Aigars Višņevskis un Aigars Apinis