Olimpiskā čempiona rūpes un raizes

Ivans Klementjevs Latvijas sportā ierakstījis vairākas neaizmirstamas lappuses. Sākot ar olimpiskā čempiona lauriem un beidzot ar 12 uzvarām valsts meistarsacīkstēs kanoe airēšanā. Arī šodien, būdams veterāna kārtā, dzelzs Ivans joprojām ir sportā, palīdzot sakārtot šo jomu gan augstākās valsts likumdošanas varas līmeņos, gan ikdienā.
„Sporta organizatoriskajai jomai uzmanību pievērsu jau kopš 2001. gada, kad kļuvu par Rīgas domes deputātu," Sportam pastāstīja Ivans Klementjevs. „Toreiz Rīgas dome mazliet vairāk sāka finansēt sportu. Pie skolām izdevās uzbūvēt septiņas modernas sporta halles, renovēt sporta namu Daugava, kā arī uzcelt baseinu pie 95. vidusskolas Ziepniekkalnā. 

- Kuru no idejām neizdevās realizēt?
- Joprojām spēkā ir ideja par sešu Rīgas reģionālo sporta centru būvniecību. Viens no tiem tikko kā tika atklāts pie Puškina liceja Sarkandaugavā, parējie pagaidām vēl gaida savu kārtu. Aktuāls joprojām ir velotreka jautājums Rīgas pilsētā. Pirms Otrā pasaules kara Latvijas galavaspilsētā bija četri treki, tagad - neviena. Jācer, ka izdosies uzbūvēt reģionālajā centrā Anniņmuiža. Rīgā nav arī pienācīgas airēšanas bāzes. Ilgus gadus tiek lolota ideja par šāda sporta centra uzbūvēšanu Lucavsalā, taču pagaidām nodomi palikuši tikai nodomu līmenī.

- Jau gandrīz gadu esat Saeimas deputāts, darbojaties Sporta apakškomisijā?

- Jā. Mūsu valstī izveidota vairāku līmeņu sporta vadība. Izglītības ministrijas Sporta departaments īsteno valsts sporta politiku, savukārt Sporta pārvalde šo politiku realizē dzīvē. Tad vēl Latvijas Sporta federāciju padome, kas apvieno astoņdesmit sporta veidu federācijas. Protams, ka visiem naudas nepietiek un katra organizācija cīnās par izdzīvošanu. Pēdējā laikā finansējums nedaudz ir pieaudzis, bet ko var izdarīt par 300 līdz 1000 latu? Ideāli arī būtu, ja visas federācijas būtu vienā ēkā. Taču tā nav. Kur nu katra spējusi atrast sev mājvietu, tur arī mitinās.

Pirms četriem gadiem izveidojām Latvijas Sporta un tūrisma arodbiedrību, kas arī cīnās par sportistiem. Staigājām pa Izglītības ministrijas kabinetiem, Saeimas komisijām, taču atbilde bija apmēram tāda - ja jums patīk sist savu galvu pret sienu, varat to darīt...

Iesniedzu Sporta apakškomisijā projektu par pensijām Latvijas olimpiskajiem čempioniem. Mums visā vēsturē ir divdesmit šā titula īpašnieku. Sākās demagoģiski jautājumi - kāpēc tikai olimpiskajiem čempioniem, nevis arī medaļniekiem, pasaules un Eiropas čempioniem? Es biju ar mieru, lūdzu, liekam viņus klāt! Tikai tad vajadzēs vēl vairāk naudas. Sāksim ar olimpiskajiem čempioniem un pēc tam pakāpeniski liksim klāt parējos.Tad man sāka vaicāt, kāpēc es nodarbojos ar šādiem jautājumiem, nevis valsts institūcijas? Tā arī viss palika pusratā.

- Taču tagad jūs esat, tā teikt, pie šprices. Vai tas nozīmētu, ka šis projekts iegūs tālākvirzību?

- Būtu labi, taču Sporta apakškomisijā esmu tikai viens no 28 locekļiem. Turklāt vēl pārstāvu opozīcijas partiju. Esmu savu viedokli paudis, taču atsaucību pagaidām tas nav iemantojis.

- Kā veicas jūsu dibinātajam klubam Brāļi Klementjevi?

- Tagad nav labākās dienas. Lielupē, kur tas kādreiz atradās, tagad ir itāļu restorāns. Ceram, ka pozitīvu lēmumu par airēšanas kanālu Lucavsalā pieņems Rīgas dome. Tad varbūt arī mums tur atradīsies vieta. Citādi šobrīd nevaram pateikt cilvēkiem - nāciet tur, un tur jūs mūs atradīsiet. Ja būs Lucavsalas airēšanas bāze, jācer uz citu situāciju. Tad varēsim padomāt varbūt pat par Eiropas un pasaules čempionātu rīkošanu. Tikai tas nebūs viegli, jo ir ļoti daudzas vietas, kas pretendē uz šo godu.

- Kā jūs komentētu Latvijas kanoe un smaiļotāju pēdējos rezultātus pasaules čempionātā?

- Kristapa Zaļupes un Krista Straumes smaiļošanas divnieka piektā vieta pasaules čempionātā ir visnotaļ labs sasniegums. Vairāk tika gaidīts no kanoe divnieka - Andreja Šudeiķa un Gata Pranka. Vieniniekos Aleksandrs Prokopenko arī varēja demonstrēt labāku sniegumu. Viņu finansē Ventspils Olimpiskais centrs. Varbūt pietrūka laba trenera padoma?

- Augsta ranga sporta speciālisti mums joprojām ir deficīts...

- Tā diemžēl ir, turklāt mēs maz izmantojam zinātnes sasniegumus un atklājumus. Tikai pēdējā laikā sākam meklēt atbildes uz jautājumiem - kāpēc tā? Kāpēc, piemēram, šķēpmetējs Ēriks Rags nespēj uzvarēt tādās un tādās sacensībās? Kāpēc Latvijas futbola izlase divdesmit minūtes spēj labi spēlēt, bet tad dažos mirkļos sabrūk? Kāpēc basketbolisti Seviljā spēja uzvarēt Horvātiju, bet pēcāk netika galā ar Portugāli? Varbūt te ir darbs psihologiem vai citiem speciālistiem? Jebkura darbība ir jāanalizē, domājot, kā spert nākamo soli. Tikai tad tas tiks izdarīts pareizi.

Vizītkarte

Ivans Klementjevs

Dzimis:          1960. g. 18. novembrī

Ģimenes stāvoklis:            precējies, sieva Gunta

Lielākie panākumi sportā:           olimpiskais čempions 1988. g. Seulā, olimpiskais vicečempions 1992. g. Barselonā un 1996. g. Atlantā. Septiņkārtējs pasaules čempions kanoe vieniniekā dažādās distancēs.

Izglītība:        pedagoģisko zinātņu doktors (1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā).

Darba vietas un sabiedriskie pienākumi:        LR Saeimas deputāts, reģionālā sporta centra Anniņmuiža direktora vietnieks, SIA Brāļi Klementjevi valdes loceklis, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Pašvaldības policijas sporta kluba prezidents, Latvijas Sporta un tūrisma arodbiedrības valdes loceklis, Latvijas Sporta veterānu savienības viceprezidents.

FOTO - Medaļnieka sagaidīšana. Lidostā Rīga pēc atgriešanās ar sudraba godalgu no Atlantas olimpiskajām spēlēm 1996. gadā

Brāļi Klementjevi. No kreisās: Ivans, Pjotrs, Jefimijs

Ivans Polijā. 1994. gads

Foto no personiskā arhīva