twitter facebook instagram

Olimpisko sajūtu laboratorijā

18.Sep.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
330
Olimpisko sajūtu laboratorijā

Septiņas karstas vasaras dienas Ģēra bija jauno sporta talantu galvaspilsēta. Šajā Ungārijas pilsētā risinājās 14. Eiropas Jaunatnes olimpiāde, kas pulcēja aptuveni 3000 sportistu no 50 Eiropas valstīm vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Latviju šajā forumā septiņos no desmit programmā iekļautajiem sporta veidiem pārstāvēja 53 atlēti, kas izcīnīja divas medaļas, kā arī vairākkārt nostājās cieši blakus pjedestālam.

Ideja rīkot Eiropas jaunatnes olimpiskos festivālus, ko mēs pazīstam kā olimpiādes, pieder Starptautiskās Olimpiskās komitejas iepriekšējam prezidentam Žakam Rogem, kurš 1990. gadā, vēl vadot Eiropas Olimpisko komiteju, ierosināja organizēt kompleksas sacensības jaunajiem atlētiem, lai viņus iepazīstinātu ar olimpisko kustību, olimpiskajām vērtībām un ideāliem. Žaks Roge vēlējās dot iespēju jaunajiem talantiem izjust olimpisko gaisotni un sacensties ar saviem vienaudžiem starptautiskās, augsta līmeņa sacensībās daudzos sporta veidos vienā vietā un laikā, kas iepriekš nebija iespējams.

KOMPAKTĀS SPĒLES

Šī tradīcija ir iesakņojusies, un ik pēc diviem gadiem talantīgākos jaunos atlētus pie sevis uzņem kāda no Eiropas pilsētām. Jaunatnes olimpiādi Ģērā varētu raksturot kā kompaktākās spēles. Sacensību arēnas, atlētu ciemati, atpūtas un izklaides vietas, kā arī Ģēras centrs un vecpilsēta bija sasniedzama un izstaigājama kājām. Sacensības bija organizētas ļoti augstā līmenī, to norises vietas pārsteidza daudzus olimpiādes dalībniekus.

Tāpat kā olimpiskās spēles, arī Eiropas Jaunatnes olimpiāde sākas ar atklāšanas ceremoniju, kas šajā reizē pārsteidza ar augstu māksliniecisko līmeni. Uzvedumā piedalījās Ģēras baleta trupa, Ģēras filharmonijas orķestris, Ģēras Nacionālā teātra deju trupa, Vaskakas leļļu teātris, jaunie talanti no virtuozu šova, kā arī vairākas mūzikas grupas, bet atklāšanas ceremonijas izskaņā jauniešus priecēja un izklaidēja starptautiska DJ zvaigzne Stīvs Ouks.

Svinīgajā nāciju parādē Latvijas komandas priekšgalā ar valsts karogu rokās stadionā iesoļoja mūsu jaunā desmitcīņas zvaigzne Oļegs Kozjakovs. Vasaras vidū Aizkraukles novada sporta skolas audzēknis pasaules junioru čempionātā Kenijas pilsētā Nairobi izcīnīja sudraba medaļu, ar 7377 punktiem labojot gandrīz 30 gadus veco Latvijas rekordu U-18 grupā. Tāpat jaunais desmitcīņnieks ir šāgada Baltijas U-18 čempions un Latvijas Jaunatnes olimpiādes laureāts. Eiropas Jaunatnes olimpiādes sacensību programmā nebija desmitcīņas, tāpēc Oļegs startēja augstlēkšanā. Šīs sacensības jaunajam aizkrauklietim neizvērtās tik veiksmīgas — ar rezultātu 1,80 m Kozjakovs ierindojās 12. vietā.

SUDRABA AIRI, BRONZAS TATAMI

Kā jau ierasts, Latvijai lielākā pārstāvniecība bija vieglatlētikā, kurā startēja 16 sportisti, džudo sacensībās cīnījās 10 mūsu jaunie talanti, peldēšanā, riteņbraukšanā un vingrošanā startēja pa sešiem sportistiem, bet smaiļošanā un kanoe airēšanā, kā arī tenisā savu meistarību rādīja attiecīgi pieci un četri jaunieši.

Šoreiz augstākā kaluma — sudraba — medaļas 200 m distancē izcīnīja Latvijas smaiļotāju divnieks Edvards Ceipe un Nauris Tomsons. Čempioniem no Krievijas — Ņikitam Bizovam un Dmitrijam Morgunovam — mūsējie zaudēja tikai 0,07 sekundes. Uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena stājās Slovākijas duets Ričards Nemets un Martins Hvojnīks. Pirms tam latvieši bija ātrākie savā pusfināla braucienā, pārliecinoši sasniedzot finālu. Vieninieku sacensībās Edvards Ceipe izcīnīja uzvaru 200 metru B finālā un tika klasificēts piektajā vietā.

Pie Eiropas Jaunatnes olimpiādes bronzas medaļas tika mūsu jaunais džudists Artjoms Galaktionovs. Startējot svara kategorijā līdz 66 kg, Artjoms pirmajā kārtā bija brīvs, pēc tam uzvarēja Robertu Torosjanu no Armēnijas, bet apakšgrupas finālā zaudēja bulgāram Markam Hristovam, iekļūstot gandarījuma turnīrā. Tajā viņš vispirms pieveica Luku Perkoviču no Slovēnijas, tad itālieti Eduardo Mellu un visbeidzot cīņā par bronzas medaļu tika galā arī ar Beļģijas pārstāvi Abdulu Maliku Umajevu. Jāpiebilst, ka pērn Galaktionovs kļuva par Eiropas čempionu kadetiem.

Svara kategorijā līdz 90 kg viens no favorītiem bija Emīls Gerkens, taču viņš cieta zaudējumu pusfinālā. Pēc tam duelī par bronzu, tuvojoties cīņas beigām, Latvijas džudists zaudēja spēkus un piekāpās rumānim Eduardam Serbanam. Gerkens sacensības noslēdza ar dalītu piekto vietu.

Savukārt svarā virs 90 kg šāgada bronzas medaļas laureāts Eiropas kadetu čempionātā Vladlens Jarockis zaudēja apakšgrupas finālā, bet pēc tam piekāpās arī gandarījuma turnīra pirmajā cīņā, kopvērtējumā ieņemot dalītu devīto vietu.

PIECAS CETURTĀS

Tenisā līdz pjedestāla pakājei aizkļuva Kamilla Bartone, kura cīņā par bronzas medaļu ar 3-6, 3-6 piekāpās austrietei Sinjai Violai Krauzei. Dubultspēļu turnīrā Bartone kopā ar Darju Semenistaju ceturtdaļfinālā ar 2-6, 6-7 zaudēja vācietēm Minai Hodžičai un Luīzei Meierei.

Šķēpmešanas sacensību finālā startēja Marija Svistuna, kura, labojot personīgo rekordu — 52,42 m —, izcīnīja ceturto vietu. No goda pjedestāla Latvijas pārstāvi šķīra 35 centimetri, bet par čempioni ar 58,11 metriem kļuva somiete Jūlija Vatanena.

Ceturto vietu trīssoļlēkšanas sacensībās izcīnīja Luīze Opolā, kura finālsacensībās savā labākajā mēģinājumā sasniedza 12,52 metrus. Pārliecinošu uzvaru ar 13,72 m izcīnīja spāniete Garsija Marija Sofija Visente. Nākamo godalgu īpašnieces jau izšķīra veiksme — otrā ar 12,87 m bija Gjēle Maonzabi (Šveice), trešo vietu ar 12,85 m ieņēma somiete Jessika Kehere. Latvietei līdz bronzas medaļai pietrūka 33 centimetru.

Līdzīgs liktenis 800 m skrējienā piemeklēja Patrīciju Cīruli, kura finišu sasniedza divās minūtēs un 10,83 sekundēs, bet trešās vietas ieguvēja Andrēa Raisa Hojda (Rumānija) bija par 0,29 sekundēm ātrāka. Par olimpiādes čempioni kļuva Zuzanna Bronovska no Polijas, kura finišēja pēc divām minūtēm un 8,07 sekundēm.

Vēl vienu ceturto vietu Latvijas komandā izcīnīja tāllēcēja Kitija Paula Melnbārde — 6,05 metri. Par čempioni ar 6,23 metriem tika kronēta austriete Ingeborga Grīnberga, otro vietu (6,15 m) ieņēma Alvaresa Beserrila (Spānija), bet trešo (6,10 m) — zviedriete Tilde Jūhansone.

Kristīne Blaževiča 100 metru barjerskrējiena finālā izcīnīja piekto vietu (13,97). Zelta medaļu ieguva Nīderlandes pārstāve Zū Zednija (13,37). Savukārt 800 m skrējiena pusfinālā Jānis Seņkāns sasniedza jaunu personīgo rekordu (1:59,59), taču ar šādu rezultātu bija septītais un finālā neiekļuva.

Tāllēkšanā devītais palika Artūrs Šarkovičs (6,56 m), lai gan kvalifikācijas sacensībās bija spējis sasniegt 7,11 metrus. 3000 metru skrējienā, labojot personīgo rekordu, 11. vietu ieņēma Ilarija Ločmele (10:10,06). Septīto vietu 400 metru barjerskrējienā izcīnīja Gints Drigulis (57,80), uzvarētājam Svenam Rūsenam no Nīderlandes zaudējot 4,09 sekundes. Lodes grūšanā Uvis Roberts Buliņš ar 15,97 m izcīnīja devīto vietu. Devītais bija arī Artūrs Šarkovičs — tāllēkšanā (6,56 m).

PELDĒŠANĀ, VINGROŠANĀ...

Peldēšanas sacensību finālā vienīgā no Latvijas iekļuva Arina Sisojeva, kura startēja 100 metru brasa distancē. Priekšsacīkstēs viņa bija divpadsmitā (1:12,21). Pusfinālā Arina finišu sasniedza vēl ātrāk — 1:11,92, kas bija septītais labākais rezultāts. Finālpeldējums tik izcils neizdevās — 1:12,89 un astotā vieta.

Vingrošanā daudzcīņas sacensībās piedalījās Sidnejas olimpisko spēļu čempiona Igora Vihrova meita Elīna, kura ieņēma 24. vietu. Zīmīgi, ka savu labāko rezultātu — 16. vietu — viņa guva tieši tēva kroņa disciplīnā — brīvajās kustībās. Finālos vienīgais no Latvijas sportistiem startēja Oļegs Ivanovs, kurš izcīnīja septīto vietu vingrojumā uz līdztekām un bija astotais atbalsta lēcienā.

Riteņbraukšanā grupas braucienā Daniels Kažis finišēja 37., Kristiāns Belohvoščiks 50., Pauls Rubenis 76. Meiteņu grupas braucienā Latvijas sportistes distances beigu daļā krita, un Santa Sanija Jurgena finišēja 48., Enija Kaņepēja 50., Līna Svarinska 57.

Savukārt individuālajā braucienā 19. vietu izcīnīja Santa Sanija Jurgena, Līna Svarinska uzrādīja 31. labāko laiku, bet Enija Kaņepēja sacensību noslēgumā ierindojās 54. pozīcijā. Puišiem 23. vietu izcīnīja Daniels Kažis, 72. labāko laiku sasniedza Kristiāns Belohvoščiks, bet Paulam Rubenim 75. pozīcija.

IEDVESMA TURPMĀKAJAM

„Jaunie sportisti vasaras olimpiādē Ģērā pierādīja sevi, izdarīja visu iespējamo pēc labākās gribas, daļa no komandas dalībniekiem sasniedza savus labākos rezultātus un mājās atgriezās apmierināti un iedvesmoti turpmākiem darbiem,” atzina Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš akcentēja, ka jauniešiem ir svarīgi sajust šo burvīgo gaisotni, kas valda olimpiskajos pasākumos, un cer, ka tas palīdzēs jaunajiem talantiem izvēlēties pareizo ceļu turpmākajā dzīvē.

„Šīs spēles jaunos sportistus ieveda olimpiskajā saimē, un viņiem bija iespēja sajust olimpisko gaisotni,” teica Latvijas jaunatnes olimpiskās komandas vadītājs Juris Titovs. „Konkurence bija ļoti spēcīga, taču šī bija arī vienreizēja iespēja mācīties un iegūt pieredzi, kādu nekur citur nebūs iespējams dabūt.”

Pēc diviem gadiem 15. Eiropas Jaunatnes olimpiāde risināsies Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, kur pirms diviem gadiem notika I Eiropas spēles.

Latvijas sportisti piedalījušies visās Eiropas Jaunatnes olimpiādēs, izņemot pirmo, un kopumā izcīnījuši vairāk nekā 30 medaļu.

Šajās sacensībās pirmo olimpisko pieredzi guvuši arī vairāki Latvijā tagad labi zināmi sportisti — vieglatlēti Jeļena Prokopčuka (1993. g.), Staņislavs Olijars (1995. g.), Līga Kļaviņa (1997. g.), Inga Kožarenoka (1999. g.), Ilze Gribule (2001. g.), Poļina Jeļizarova (2005. g.), Rita Obižajeva (2005. g.), Laura Ikauniece-Admidiņa (2009. g.), peldētāji Margarita Kalmikova (1993. g.) un Romans Miloslavskis (1999. g.), riteņbraucējs Indulis Bekmanis (2005. g.) un tenisiste Aļona Ostapenko (2011. g.).

Autori: Mārtiņš Mālmeisters