twitter facebook instagram

Palīdzēt otram sasniegt iecerēto

19.Jūn.2017 - Ieva Runge

Numurs: 
327
Palīdzēt otram sasniegt iecerēto

Nākamgad pasaules čempionāts orientēšanās sportā notiks Latvijā, un kopš 2014. gada rudens mūsu valsts izlases galvenais treneris ir Somijas orientēšanās sporta speciālists Jari Ikaheimonens. “Nepieciešamība pēc trenera ar lielu pieredzi nāca reizē ar sporta veida attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem,” norāda Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Viesturs Tamužs.

Jari Ikaheimonens bija pirmais nopietnais Dānijas orientēšanās izlases treneris, kas nu kļuvusi par vienu no panākumiem bagātākajām nacionālajām izlasēm pasaulē. Ikaheimonena vadībā Edgars Bertuks 2012. gadā kļuva par pasaules čempionu, atnesot ne tikai Latvijai, bet arī Baltijas valstīm pirmo zelta medaļu orientēšanās sportā. Šobrīd federācijai ir mērķis 2018. gada pasaules čempionātā savās mājās izcīnīt zeltu stafetes komandai. Kā sokas darbs ar izlasi un kā vēl pietrūkst, lai šo lielo mērķi sasniegtu, par to saruna ar Latvijas orientēšanās izlases galveno treneri Jari Ikaheimonenu.

— Kādi ir jūsu galvenie pienākumi Latvijas orientēšanās izlases galvenā trenera amatā?

— Jau no darbības sākuma tie bija paaugstināt gan Latvijas elites orientieristu profesionalitāti, gan arī sakārtot sistēmu, kādā tiek organizēta Latvijas izlases gatavošanās svarīgākajiem startiem. Augstākajā līmenī tas nozīmē izveidot precīzas vadlīnijas un veidus, kā kvalitatīvi organizēt visas nacionālās izlases aktivitātes. Svarīgi bija plānot un sekot līdzi izlases sportistu progresam, kā arī nodrošināt skaidrību un caurskatāmību komunikācijā. Praktiski mani pienākumi ir plānot izlases kalendāru un visus koordinācijas jautājumus sacensību un arī treniņu laikā, kā arī organizēt treniņnometnes un individuālos treniņus.

— Kā tad īsti tagad notiek Latvijas izlases treniņu process?

— Sportisti lielāko daļu laika trenējas atsevišķi. Kā izlase viņi vienkopus tiekas sezonas lielākajās treniņnometnēs. Piemēram, piecu līdz sešu vīkendu nometnēs, kas bez maksas pieejamas visām izlašu grupām, arī senioriem, junioriem un jauniešiem, un pasaules čempionāta treniņnometnē, kas ik gadu notiek šo sacīkšu norises vietai līdzīgā apvidū. 2016. gadā tā bija Čehija, gatavojoties Eiropas čempionātam, un Zviedrija, gatavojoties pasaules čempionātam. Protams, izlase tiekas arī visos lielākajos starptautiskajos startos, šogad arī Baltijas čempionātā, kas ir vēl viena iespēja, kur visiem startēt kopā kā lielai komandai.

— Kuras Latvijas elites sportistiem ir šīs sezonas pašas svarīgākās sacensības?

— Pats svarīgākais ir pasaules čempionāts orientēšanās sportā Igaunijā, kas norisināsies jūlija sākumā. Tam seko Pasaules kausa izcīņas posms Latvijā, kas būs augusta beigās. Savukārt citi Pasaules kausa izcīņas posmi — Somijā un Šveicē — ir lieliska iespēja sportistiem gatavoties individuāli un krāt vērtīgos pasaules ranga punktus. Ļoti nozīmīgs Latvijas izlasei visās vecuma grupās bija arī Baltijas čempionāts, kas notika maija vidū. No tā Latvijas sportisti atgriezās mājās ar 23 godalgām. Protams, sacensību kalendārā svarīgs ir arī Latvijas čempionāts, kas atsevišķi notiek septiņās disciplīnās.

— Kādas prasmes līdz svarīgākajam notikumam — pasaules čempionātam — Latvijas sportistiem vēl jāuzlabo?

— Atlikušo nedēļu laikā mūsu orientieristu mērķis joprojām ir uzlabot fizisko izturību, kas noteikti būs izšķiroša svarīgākajos pasaules čempionāta startos. Sprinteriem jātrenē ātrs skrējiens pa asfaltu, vidējā distancē izšķiroši būs stāvie kalni, bet vispārējā izturība orientieristiem noderēs garajā distancē. Turklāt gaidāms, ka vēl uzlabosies orientēšanās veiklība specifiskajā apvidū, ko trenēsim lielajā pasaules čempionāta nometnē jūnija beigās. Tā notiks Igaunijā pavisam netālu no čempionāta norises apvidus. Lai vairotu konkurenci, treniņnometni rīkosim kopā ar Somijas izlasi. Līdzīgi esam rīkojušies arī iepriekšējos gados, trenējoties kopā ar Baltijas orientieristiem, īpaši igauņiem.

Kā jūs vērtējat Latvijas izlasi šosezon? Vai varam gaidīt medaļas Pasaules kausa izcīņā un pasaules čempionātā?

— Orientieristu sagatavotība šobrīd ir ne sliktāka kā pagājušajā gadā. Izņēmums ir Edgars Bertuks, kurš joprojām atkopjas pēc augšstilba divgalvainā muskuļa operācijas. Cīņa par individuālajām medaļām būs ļoti sīva, tāpēc nekādus solījumus nevaru dot, bet ticu, ka esam sāncenši cīņai par vietu TOP6 gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē stafetē. Paredzu, ka augusts, kad Latvijā notiks Pasaules kausa izcīņas posms, būs ļoti interesants un lielā mērā parādīs, kas no mūsu sportistiem sagaidāms 2018. gada pasaules čempionātā.

— Kuriem izlases sportistiem jūsu vērtējumā novērojams lielākais progress, salīdzinot ar iepriekšējo gadu?

— Pieaugušo vidū gribu izcelt Sandru Grosbergu, kura no labas vietējā līmeņa sportistes šogad izaugusi jau par labu starptautiska līmeņa sportisti. Rezultātā šogad mūsu dāmu stafešu komanda ir stiprāka nekā jebkad iepriekš. Vīru rindās varu minēt 2017. gada trīskārtējo Latvijas čempionu Artūru Pauliņu, kurš spēj demonstrēt pasaules līmeņa ātrumu, īpaši sprintā. Vairums Latvijas izlases orientieristu nemitīgi uzlabo savu sniegumu, jo sevišķi juniori. Tāpēc var teikt, ka orientēšanās sporta nākotne Latvijā izskatās ļoti cerīga — ar daudziem dedzīgiem jauniešiem.

— Kādi ir jūsu galveni secinājumi, sekojot līdzi Latvijas jauno orientieristu sniegumam?

— Īpaši gribu vērst uzmanību uz jaunietēm vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Viņu vidū ir vairākas talantīgas orientieristes ar pareizu attieksmi pret elites sportu. Noteikti vērts sekot līdzi arī Latvijas jaunajiem puišiem, īpaši vecumā no 18 līdz 20 gadiem. Fiziski viņi jau šobrīd ir starptautiskā līmenī savā vecuma grupā un arī tehniski ir vērā ņemami konkurenti citu valstu junioriem vietējos platuma grādos. Apvidū, kāds ir Ziemeļvalstīs, vietējiem, protams, ir vairāk priekšrocību pār Baltijas sportistiem, un, saprotams, ka ir grūti šos apvidus apgūt, ja tur nepavada daudz laika. Redzu, ka juniori par augstām vietām nacionālās izlases sastāvā varētu sākt cīnīties jau nākamgad, pavisam nopietni no 2019. gada, bet visdrīzāk tas būs 2020. gads.

— Kuras distances mūsu orientieristiem šobrīd ir parocīgākas?

— Vidējā distance tradicionāli ir tā, kurā varam lepoties ar visaugstākajiem sasniegumiem. Edgars Bertuks tajā kļuvis par pasaules čempionu, bet Mārtiņš Sirmais divas reizes Eiropas orientēšanās čempionātā izcīnījis sudrabu. Sprints jau ilgāku laiku Latvijas orientieristiem nav bijis interesants, bet tas šobrīd mainās, un jauktā sprinta stafete palīdz šīs disciplīnas popularitāti veicināt.

— Kuras valstis ir mūsu tuvākie konkurenti un kādas ir viņu priekšrocības?

— Vissīvākie pretinieki, protams, ir bagātās nācijas ar spēcīgām orientēšanās tradīcijām. Tās ir visas Skandināvijas valstis un Šveice. Vīriešu konkurencē ļoti spēcīga ir arī Francija, bet sieviešu konkurencē — Krievija. Viņu priekšrocības visnotaļ ir plašie resursi — nauda, apmaksāts personāls, augstā kvalitātē funkcionējoša sporta veida struktūra un, protams, daudz spēcīgu orientieristu.

— Kādi, jūsuprāt, būtu galvenie soļi, lai orientēšanās sportu padarītu par populārāko sporta veidu Latvijā līdz 2020. gadam? Šādu mērķi savā attīstības stratēģijā izvirzījusi Latvijas Orientēšanās federācija.

— Manuprāt, Latvijas Orientēšanās federācija šobrīd strādā pareizi. Man būtu grūti ieteikt, kā rīkoties citādi. Un man šajā ziņā ir liela pieredze, jo dažādās starptautiskās orientēšanās federācijās esmu strādājis jau teju 20 gadus. Galvenā problēma šobrīd būtu atrast vairāk cilvēku, kas visus lielos plānus galu galā palīdzētu arī īstenot. Ceru, ka Latvijas orientēšanās sabiedrība gaida un ir gatava izmantot visu lielo publicitāti, kas nākamgad nāks līdz ar pasaules čempionātu.

Kādi ir izlases galvenie mērķi nākamā gada pasaules čempionātā Latvijā?

— Pirmkārt, medaļa stafetēs, otrkārt, atrast reālu kandidātu, vienalga, vīriešu vai sieviešu konkurencē, kurš varētu iekļūt TOP6 jebkurā disciplīnā — sprintā, vidējā un garajā distancē. Protams, pats svarīgākais šajā procesā ir treniņi — sportisti vērsīs lielu uzmanību, lai sacensībām sagatavotos, bet mēs, pārējie, centīsimies atbalstīt un palīdzēt visos iespējamos veidos. Arī lasītāji ir laipni aicināti piedalīties — vismaz ar uzmundrinājuma saucieniem sacensību arēnā.

— Kādi ir jūsu mērķi, strādājot Latvijas izlases trenera amatā?

—Labs jautājums... Mans lielākais atalgojums ir redzēt sportistus sasniedzam mērķus, ko viņi sev izvirzījuši. Palīdzēt otram sasniegt viņa iecerēto ir tas, kas mani vada. Es arīdzan vēlos būt drošs, ka tad, kad es darbu Latvijā pabeigšu, Latvijas izlase būs kļuvusi daudz profesionālāka nekā iepriekš.

 

Jari IKAHEIMONENS

Orientēšanās sporta treneris

Dzimis:1972. gada 19. novembrī

Izglītība: Helsinku universitātē studējis bioķīmiju, ķīmiju, fiziku, Kopenhāgenas un Jiveskiles universitātēs – fizioterapiju, Ālto universitātē – mārketingu un starptautiskā biznesa vadību

Sportā trenējies vieglatlētikā, bijis Somijas izlasē 3000 m šķēršļu skrējienā (labākais rezultāts – 8:59), orientēšanās sportā – 3. v. pasaules veterānu čempionātā (2012.)

Darba gaitas

1995.—1999. klubu SjundeåIFun Turun Metsänkävijättreneris

2000.—2001. Somijas B izlases trenera asistents

2002.—2003. Dānijas izlases galvenais treneris

2004.—2005. Japānas izlases galvenais treneris

2011.—2013. treneris konsultants Somijas izlases sprinta komandai

2014.—pašreiz Latvijas izlases galvenais treneris

 

Kopš 1994. gada vairāku sportistu personīgais treneris, ieskaitot pasaules čempionus Martenu Bostromu (Somija) un Edgaru Bertuku (Latvija).