twitter facebook instagram

Palmu ēnā stāv viens slēpotājs uz vakts...

12.Feb.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
287
Palmu ēnā stāv viens slēpotājs uz vakts...

Cilvēka izdomai nav robežu. Reizēm tikai tiek uzceltas robežas, lai izdomu realizētu. Leonīda Iļjiča Brežņeva laiku iecere pagriezt uz dienvidiem lielās Sibīrijas upes, paldies Dievam, netika īstenota. Vladimira Vladimiroviča Putina laiku iecerei ziemas olimpiskās spēles sarīkot subtropu joslā nebija robežu arī īstenošanas ziņā. Tas nekas, ka sākotnēji plānotie tēriņi (ap 8 miljardiem dolāru) ir vismaz seškārtojušies un jau pārsniedz 50 miljardus. Soči XXII ziemas olimpiskajām spēlēm, kas tiks atklātas 7. februārī, ir gatavi. Cik ļoti, uz to varēsim atbildēt 23. februārī, kad spēles tiks slēgtas.

SNIEGS, SUBTROPI UN PULVERMUCA

Lai iegūtu tiesības uz šīm spēlēm, Krievija nešķiroja metodes. 2014. gada ziemas olimpisko spēļu galvaspilsēta tika izvēlēta SOK ģenerālajā asamblejā Gvatemalā. Pirmajā kārtā Dienvidkorejas pilsēta Phjončhana ieguva 36 SOK locekļu balsis, Soči — 34, Austrijas Zalcburga — 25 balsis. Otrajā kārtā Soči par četrām balsīm apsteidza korejiešus — 51 pret 47. Tagad daudzi eiropieši kritizē šo izvēli, piesaucot korupciju un citas balsu pirkšanas metodes, bet viņiem vispirms ieteiktu rūpīgi papētīt tieši Eiropas pārstāvju balsojumu. Jo vairums, kas iepriekš bija atbalstījuši Zalcburgu (un tie pirmkārt taču bija eiropieši), tagad savas balsis nodeva par labu Sočiem. Riski, par ko runā šodien, 2007. gadā nebija mazāki.

Jā, Krievija šoziem varēs būt lepna. Pirmo reizi ziemas olimpiskās spēles notiks subtropiskā pilsētā — Sočos, kur brīžiem sola pat plus 20. Tomēr pirmo reizi spēles notiks arī tik tuvu pulvermucai, kā ne velti tiek dēvēts Ziemeļkaukāza reģions. Pēdējā divdesmitgadē Čečenija pārdzīvojusi divus karus, ik pa brīdim saviļņojas Dagestāna, Ingušija, Kabardija-Balkārija, Ziemeļosetija. Olimpiskā lāpa, uzlidojusi kosmosā, iegrimusi Baikālā, reizēm dziestot vai aizsvilinot tās nesējus, pamazām tuvojas kulminācijai, lai 7. februāra vakarā uzliesmotu Soču olimpiskā stadiona Fisht stilizētajā kausā.

PSRS laikos Soči bija izslavēts Melnās jūras kūrorts, uz kuru samtainās sezonas laikā devās arī sociālistiskie pirmrindnieki no Latvijas. Bija tiešā dzelzceļa satiksme Rīga—Soči, no Rīgas bija avioreiss uz Melnās jūras piekrasti. Soči ir kūrorts arī Krievijā, kaut vairs ne tik populārs, jo daudzi dodas uz Antalju, Kannām, Santropē vai Bahamu salām.

Soči gar Melno jūru stiepjas vairāk nekā 140 km garumā. Tā dēvētie Lielie Soči ir sadalīti Hostā, Dagomisā, Lazurnajā, Sočos un Adlerā. Kopumā Sočos ir apmēram 350 000 iedzīvotāju, taču spēļu laikā visdrīzāk redzēsim tikai dažus. Turklāt galvenie olimpiskie objekti būs vienā Soču galā — Adlerā. Tā saucamajā krasta objektu klasterī jeb pudurī atrodas stadions spēļu atklāšanai, abas hokeja arēnas, ātrslidošanas, kērlinga, daiļslidošanas un šorttreka halles, olimpiskais ciemats. Līdz Soču centram no turienes ir apmēram 25 km. Blakus Adlerai ir uzbūvēta arī jaunā lidosta.

Savukārt sacensības sporta veidos, kas risinās zem klajas debess, notiks kalnos Krasnaja Poļana, kur izveidots Rosa Hutor kūrorts kalnu slēpošanai, kamaniņu un bobsleja trase Sanki, distanču slēpošanas un biatlona stadions Laura, tramplīnlēkšanas centrs Russkiye Gorki, divi olimpiskie ciemati kalniešiem, viesnīcas un citas būves.

BOLSHAYA PERESTROIKA

Soči pēdējā piecgadē bija lielākais būvlaukums Krievijas vēsturē. Vairumu objektu projektējuši ārzemnieki, arī slaveni arhitektūras biroji vai arhitekti. Galveno stadionu FishtPopulous, Adler Arena — amerikānis Bobs Džonstons, bet ledus arēnu Bolshoy — vietējais Mostovik.

Savukārt celtnieki pārsvarā bija no netālajām Vidusāzijas valstīm. Tāpēc kvalitāte, pat uzzinot, ka bijuši arī latvieši, rada bažas. Turklāt virkne objektu tika nodota ekspluatācijā ar lielu kavēšanos — kā tramplīnu komplekss Russkiye Gorki. Citus sākotnēji nemācēja ekspluatēt — kā Sanki. Ņemot vērā, ka spēļu laikā pie jūras tiek solīts siltums virs +15, liels bieds kalnos, īpaši tramplīnlēkšanai, biatlonam un kalnu slēpošanai, varētu būt migla.

Kādreiz šo Melnās jūras piekrasti un tuvējos kalnus apdzīvoja kaukāziešu tautas, kuras pamazām tika pakļautas un iekļautas Krievijas impērijā. Tomēr īsta miera šeit nav bijis nekad — ne cara, ne Ļeņina, Staļina un Brežņeva laikos. Dažas tautas pat tika pārvietotas, tomēr pulveris mucā palika. Ar jaunu sparu viss reģions uzvirmoja pēc PSRS sabrukuma. Visspēcīgāk netālajā Čečenijā. To visu SOK balsotājiem vajadzēja zināt.

Jauna neapmierinātība raisījās, kad sākās olimpisko objektu un pārējās infrastruktūras būvniecība. Var tikai minēt, cik daudziem iekopto vīnogulāju, tomātu, arbūzu, vīģu lauku īpašniekiem nācās pārvākties uz daudzstāvu būrīšiem, mainot savu dzīves un iztikas ieguves veidu. Rētas palika daudzās nogāzēs.

Ātrgaitas maģistrālei uz Krasnaja Poļanu izcirsti divi tuneļi, pa kuriem augšup tiek rauts arī Melnās jūras siltums. Runā, ka tagad kalnos esot par dažiem grādiem siltāks. Pozitīvs risinājums ir ātrgaitas dzelzceļa līnija no Adleras uz Krasnaja Poļana. Tā, uzlikta un betona balstiem, vijas pa upes gultni, tādējādi, to būvējot, nekas nebija jānorok. Cerams, ka celtnieki balstos nebūs arī savas vecās fufaikas iemūrējuši. Par detonatoriem nerunājot.

UZ 1 ATLĒTU 20 DROŠĪBNIEKI

Arvien biežāk tiek un vēl tiks citēts krievu aforismu meistars Tjutčevs: „Умо́мРосси́юнепоня́ть” — ar prātu Krieviju nesaprast. Patiešām. Nav tālu no apgalvojuma, ka par to naudu, ko Krievija iztērēja Sočiem (vairāk par 50 miljardiem dolāru. Lai būtu vēl iespaidīgāk, var uzrakstīt arī rubļos — 1 636 461 006 000), varētu sarīkot visas iepriekšējās ziemas olimpiskās spēles. Tas nekas, ka celtnieks Vankūverā pelnīja teju 6000 dolāru mēnesī, bet Sočos tikai 600...

Putins šīs spēles ir iecerējis kā Krievijas varenības simbolu. Kas no tā sanāks? Redzēsim. Ļoti iespējams, ka šturmovščina nebūs beigusies arī 6. februārī. Bet ne jau pirmo reizi tur būvē Patjomkina sādžu. Galvenais, lai nav kara.

Ir skaidrs, ka spēlēs piedalīsies nepilni 3000 sportistu. Treneru un cita komandu personāla būs vēl apmēram tikpat. Par drošībnieku skaitu precīzu datu nav. Vieni saka — 60 000, citi pat — 100 000. Pat ja tikai 60 000, sanāk 20 drošībnieki uz vienu sportistu. Drošības pasākumiem tikšot iztērēti vairāk nekā 3 miljardi dolāru. Salīdzinājumam — līdz šim dārgākās spēles Vankūverā izmaksāja nepilnus 8 miljardus.

Turklāt regulārie terora draudi no spēļu apmeklēšanas atturējušas daudzus ārzemniekus. Tiek lēsts, ka spēles klātienē varētu vērot kādi 215 000 skatītāju. Turklāt tikai kādi 55 000 ārzemnieku. Salīdzinājumam — Lillehammerē 50 km slēpojumu klajā laukā un mežā vien noskatījās teju 200 000 līdzjutēju, 4x10 km stafeti — 150 000. Vai iztērētā nauda būs tā vērta, lai Putins ar Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas prezidentu varētu paēst pusdienas? Merkeles, Olanda, Obamas un pat Ilvesa nebūs.

Lielajos Sočos, apmēram 20 km no olimpiskā ciemata, būs arī objekts ar īsti latvisku skaņu un garšu. Viesnīcā Radisson Blue Lazurnaya visu spēļu laiku darbosies Latvijas nams, kura saimnieku lomā iejutīsies Eva Juhņeviča un Alekss Dubass. Paredzams, ka tur uzstāsies Linda Leen, Marija Naumova, Intars Busulis, Laima Vaikule... Ņemot vērā cienīgo attālumu no olimpiskā centra, sportistiem tur regulāri iegriezties būs sarežģīti. Toties Prāta Vētra Valentīna dienā aizbrauks pie viņiem uz olimpisko ciematu.

PAR NAUDU NENOPIRKT

Jau kādu laiku Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents par spēlēm vairs nesaka „labākās, vislabākās, vislieliskākās...”. Un neteiks arī „visdārgākās”. Pat ja kādam to ļoti gribētos. Kas Sočos būs pēc tam, vairs nav tik svarīgi. Vai slēpos krievu un ārzemnieku tūkstoši, vai tikai Putins ar Medvedevu.

Kremļa negatīvā attieksme pret netradicionālajām seksuālajām grupām dzemdēja mudinājumus boikotēt spēles. Tomēr sportisti nedrīkst būt cietēji politiskajās spēlēs, tāpēc daudzu valstu līderi aprobežojās ar paziņojumu, ka Sočus neapmeklēs. Lai mīkstinātu viņu sirdis, Putins pat atbrīvoja no ieslodzījuma Mihailu Hodorkovski un Pussy Riot meičas, palaida brīvībā Greenpeace aktīvistus un nesen arī Platonu Ļebedevu. Taču pretī dabūja vien terorisma uzliesmojumu.

Jau tad, kad Krievijas Melnās jūras kūrortam piešķīra tiesības 2014. gadā rīkot ziemas olimpiskās spēles, eksperti brīdināja: „Soči atrodas durvju priekšā nemierīgajam Ziemeļkaukāzam, kas regulāri sagādā problēmas Kremlim.” Tuvojoties spēlēm, spriedze nav mazinājusies. Drīzāk otrādi. Var jau būt, ka spēļu laikā Soči būs Ziemeļkorejai līdzīgs būris, kurā pat muša nepamanīta neielidos. Taču tas daudz ievainojamāku padarīs pārējo Krieviju, jo visus tās iedzīvotājus par drošībniekiem nevarēs pārvērst. Terora draudu ēnā būs daudz grūtāk radīt svētku sajūtu, ko Putins solījis visai pasaulei.

Ticēsim un cerēsim, ka antīkās pasaules ideāli, kad spēļu laikā iestājās miers, īstenosies arī februārī. Ja arī Putins to nav pelnījis, tad tie vairāk nekā 2500 atlēti, kas stāsies uz starta, gan. Daudziem no viņiem tieši Sočos būs mūža galvenais starts. 

Autori: 
Arturs VAIDERS, ParSportu.lv