Papēža pirkstgala nodomi

Kad saule cepina, grūtas nodarbes jāsāk no rīta. Tāpēc arī Latvijas meistarsacīkstes soļošanā Jūrmalā  sākās jau astoņos no rīta. Kaut arī pārlieku lielas prasības nevienam netika izvirzītas, medaļas nebija vienīgais papēža pirkstgala meistaru uzdevums. Lai arī kā klājas vieglatlētiem, labākie domā par šīgada pasaules meistarsacīkstēm un nākamā gada olimpiskajām spēlēm. Par soļotāju plāniem un nodomiem īsi pastāstīja mūsu izlases vecākais treneris soļošanā Aivars Rumbenieks,  kas pirms Fadejeva ēras bija  mūsu labākais.

- Vai esat apmierināts ar sportistu sniegumu ?
Daļēji. Skaidrs, ka soļotāju mači nenotiek tik bieži kā pārējās vieglatlētikas disciplīnās un katrs nopietns mačs ir zelta vērtē.

Iepriecina Ingus Janevics, kas šogad jau otro reizi labo personisko rekordu savā olimpiskajā disciplīnā - 50 kilometros. Kā zināms, tagad Ingus soļo stipri ātrāk par olimpiskās kvalifikācijas A normu (norma - 4 stundas). Līdz šīgada pasaules meistarsacīkstēm augusta beigās mērķis ir viens - saglabāt un nostiprināt sportisko formu.

Tāpat priecē Igors Kazakēvičs, kas šoreiz palika otrais. Bet viņa kontā jau ir olimpiskā A kvalifikācija un viņš var progresēt.

- Ingus distances pirmajos 20 kilometros daudz palīdzēja treniņbiedrei Jolantai Dukurei. Vai tā ir bieža prakse, ka vīri un sievas soļo kopā?

- Aizliegts tas nav. Problēmas būtu ar rekordu apstiprināšanu.  Skaidrs, ka Jolantai  vieglāk soļot, ja   priekšā ir daudz stiprāks sportists, nekā sacensties vienatnē. Ko var darīt, ja mūsu soļotāju pulciņš ir tik  maziņš...

- Jolanta ar uzviju izpildīja olimpisko A normu 20 kilometros, tas taču tiks ņemts vērā?

- Protams, viss ir oficiāli. Jolantai tas bija vajadzīgs, jo šogad viņa šajā olimpiskajā distancē nebija soļojusi, bet tagad Pekinai viss izpildīts.

Nopietni gatavojas arī mūsu otrais numurs - Modra Ignate, kas tikai nedaudz atpalika no sava personiskā rekorda. Ja viņa tā turpinās, var padomāt arī par olimpisko normu.

- Jauno sportistu konkurencē augstas vietas ieņem jūsu dēls Arnis, taču šoreiz viņš izstājās 42 kilometrā. Kas notika?

- Redzējāt, ka ik pēc apļa sportistus bagātīgi aplaista ar ūdeni. Bet pārspīlēt nevar - ar ūdeni var apliet no galvas līdz jostasvietai, bet ne uz kājām. Šoreiz puiši trases malā pārcentās, un Arnim arī pietrūka pieredzes, tāpēc arī nācās atstāt trasi. Bet laika vēl gana, mūsu mērķis ir Pekina.

- Pēc ilgāka laika redzējām arī Modri Liepiņu, kas sportam it kā teica ardievas...

- Modris var soļot, ja tik gribēs. Es par viņa plāniem pagaidām neko nezinu, jo Modris pats ir treneris un gana gudrs. Kā nolems, tā būs.

- Gan Modris, gan vēl viens izlases dalībnieks Uģis Brūvelis izstājās. Pietrūka spēka?

- Tādā garā distancē viņiem pašiem vislabāk zināmi taktiskie uzdevumi. Ja tās nav kādas punktu sacensības, tad reizēm nav jēgas soļot tālāk, ja kaut kas misējies. Arī Uģis var soļot olimpiskās normas robežās, kaut gan viņam nopietni jāpadomā par tehniku. Starptautiskās sacensībās bieži vien ar tādu stilu distanci vienkārši neļaus pabeigt.

- Kādi tuvākie starti?

- Sacensībām kādu laiku jāmet miers. Tūlīt pēc Jāņiem braucam uz kalniem Slovākijā, tur trenēsimies līdz augustam. Kalnu gaisā ir lieliski apstākļi, reizēm arī lāči vēro treniņus.

- Brauc visa izlase?

- Uz Slovākiju brauc Jolanta Dukure, Ingus Janevics, Arnis Rumbenieks, Anita Kažemaka un es. Jaunie starplaikā vēl piedalīsies dažās sacensībās, bet vispār gatavojamies pasaules čempionātam. Vājākie nebūsim.

Juris Bērziņš-Soms