twitter facebook instagram

Par ko balsot?

16.Sep.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
294
Par ko balsot?

Lai mūsu lasītājiem atvieglotu izvēli 12. Saeimas vēlēšanās, Sports uzdeva piecus jautājumus piecām vadošajām partijām un to apvienībām.

 

1. Kas jādara vispirms, lai sportā iesaistītu vairāk jaunatnes un Latvijā veidotos sportiska, veselīga nācija?

Saskaņa:

Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem arvien palielinās smēķētāju skaits jauniešu vidū, un tā patiešām ir traģēdija nacionālā mērogā — 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, 15 gados — jau katrs trešais! 15 gadu vecumā katrs ceturtais pusaudzis arī ik nedēļu lieto alkoholu. Tikai 24 % skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti vai augstāki par vidējo līmeni, 41 % — tie ir vidējā līmenī un vairāk nekā trešdaļai — 35 % — šie rādītāji ir zemāk par vidējiem un zemi. Tāpēc ceturtdaļa rekrūšu netiek pielaista dienestam — 25,6 % nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības eksāmenu. Ik gadu palielinās to skaits, kam jau iesaukšanas vecumā tiek atklātas veselības problēmas. Iesākumam kā mūsu gaidāmās ES prezidentūras prioritāti varētu iezīmēt veselīgu dzīvesveidu visas dzīves garumā un veselīgu novecošanos. Piemēram, Kipra savas prezidentūras laikā (no 2012. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim) par savām prioritātēm sporta jomā nosauca sportu un veselību — Eiropas iedzīvotāju mazkustīgā dzīvesveida, aptaukošanās un novecošanās problēmu risināšanu, kā arī pamatotu sporta politiku.

Ar Ministru kabineta 2011. gada rīkojumu Nr. 504 tika akceptētas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.—2017. gadam. Šā plāna realizācijas rezultātā vajadzētu pagarināties veselīga mūža ilgumam — bez vecuma slimībām: no 52 līdz 54 gadiem vīriešiem un no 54 līdz 56 gadiem sievietēm. Ja mēs izsludināsim šo ilgtermiņa programmu par mūsu ES prezidentūras prioritāti, ar to mēs ne tikai piesaistīsim Eiropas valstu uzmanību, bet arī palīdzēsim atrast finansējumu šīs visiem vajadzīgās programmas īstenošanai.

Vienotība:

Skolās nepieciešams ieviest trešo sporta stundu nedēļā, kas ieplānota jau no nākamā gada, tāpat svarīgi attīstīt bezmaksas bērnu un jauniešu sportu, vairāk atbalstīt sporta interešu izglītību bērnu un jauniešu vidū, kā arī ieviest sporta nodarbības augstskolās.

Zaļo un Zemnieku savienība:

Vispirms nepieciešams mainīt valsts attieksmi pret sportu kopumā, sports ir jādefinē kā viena no prioritātēm attiecībā uz veselīga dzīvesveida veicināšanu. Valstiski šobrīd sporta nozare ir atstāta trešajā vai pat ceturtajā plānā, jo ministrijai (IZM), kuras pārziņā ir sporta nozare, prioritāri risināmie jautājumi ir pavisam citi. Ja valsts attieksme tiks mainīta, varēs ķerties klāt nākamajiem posmiem, piemēram, nosakot prioritāri atbalstāmos sporta veidus, kam ir būtiska ietekme uz sabiedrību un tās iesaisti sportiskajās aktivitātēs, kā arī reāli nodrošināt vismaz trīs sporta stundas nedēļā skolā, ko paredz gan Sporta politikas pamatnostādnes 2014.—2020. gadam, gan sporta organizāciju memorands politiskajām partijām. No valsts attieksmes ir atkarīga arī iedzīvotāju attieksme pret sportu.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

Nacionālā apvienība vienmēr ir atbalstījusi veselīgu dzīvesziņu, un sports ir neaizstājams veselā gara uzturēšanas veids.

Lai sportā iesaistītu vairāk jaunatnes un Latvijā veidotos sportiska, veselīga nācija, jāmaina sabiedrības domāšana, pievēršot arvien lielāku uzmanību sportam un veselīgam dzīvesveidam.

Valdībā iesaistītajiem politiķiem jāveic vairāki konkrēti pasākumi, sākot jau ar to, ka skolās un augstskolās jāpalielina un ar atbilstošu finansējumu jānodrošina sporta nodarbību skaits. Valstij, sadarbībā ar pašvaldībām un piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, jāattīsta sporta infrastruktūra visā valstī.

Sporta stundu skaita palielinājumu skolās un augstskolās atbalstījām jau iepriekš, lūdzot paredzēt tam finansējumu jau no 2015./2016. mācību gada.

Visai sporta atbalsta sistēmai, sākot jau ar ģimeni, skolu un beidzot ar augstu sasniegumu profesionālo sportu, jāsekmē tautas veselības, garīgā spēka un valsts patriotisma attīstība.

No sirds Latvijai:

Lai sportā iesaistītu vairāk jauniešu un veidotu sportisku nāciju, ir jāpopularizē veselīgs dzīvesveids un fiziskās aktivitātes. Jāņem vērā, ka profesionālais sports ne vienmēr ir saistāms ar veselību (ir traumatisks), līdz ar to No sirds Latvijai uzskata, ka ir jāpopularizē sports visiem, izstrādājot speciālās fizisko aktivitāšu programmas sabiedrības pārstāvjiem neatkarīgi no vecuma un sociālās grupas, vienlaikus sakārtojot tām nepieciešamo infrastruktūru.

Ir jānodrošina sporta pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība, katrai skolai nepieciešama mūsdienīga sporta bāze vismaz trim sporta veidiem. Ir svarīgi izglītot un informēt sabiedrību par katrai grupai piemērotām fiziskajām aktivitātēm un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz veselību. Jāveicina skolas sporta klubu veidošana, kur var piedalīties visa ģimene.

 

2. Vai un kad iespējams atjaunot simtprocentīgu valsts finansējumu sporta skolu un akreditēto sporta klubu treneru algām, kas tika samazināts 2009. gadā un tagad sasniedzis tikai 60 procentus no likmes apjoma?

Saskaņa:

Esam iemantojuši nejaukas tradīcijas — samazināt budžeta izdevumus medicīnai, zinātnei un sportam. Nekavējoties jāpārtrauc īstenot stingras ekonomikas politiku, kuras rezultātā valstī samazinās darbavietu skaits, iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju ienākumi, palielinās ieņēmumu nevienlīdzība.

Jārevidē netaisnīgā nodokļu politika, kas ļaus atrast papildu līdzekļus gan masu sportam, gan lielu sasniegumu sportam.

Vienotība:

Treneru atalgojuma sakārtošana sporta skolās ir svarīga, lai veicinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās iesaistīto bērnu un jauniešu skaita pieaugumu, kā arī nodrošinātu talantīgo jauno sportistu sagatavošanas sistēmas darbību, t.sk. atlasi, trenēšanu un dalību sporta sacensībās.

Šogad no valsts budžeta līdzekļiem ir iespējams nodrošināt tikai 64 % no nepieciešamās sporta treneru darba samaksas. Atbilstoši no valsts budžeta bāzē pieejamajiem līdzekļiem 2015. gadā varēs nodrošināt aptuveni 74 %, bet 2016. gadā — aptuveni 84 % no nepieciešamā finansējuma treneru algām. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros valsts budžeta daļa tiks pakāpeniski palielināta līdz 100 % 2016. gadā, nodrošinot pieaugumu līdz 85 % jau 2015. gadā.

Zaļo un Zemnieku savienība:

Neapšaubāmi, ka sporta treneru atalgojums būtu jāatjauno vismaz tādā apjomā, kādā tas bija pirms samazināšanas. Uzreiz simprocentīgu finansējumu atjaunot nebūs iespējams, taču ir nepieciešams definēt konkrētus soļus, kā turpmāko divu gadu laikā, plānojot valsts budžetu, būtu iespējams to sasniegt. Pakāpenisks pieaugums jāparedz jau 2015. gada valsts budžetā (80—85 %), bet, sākot ar 2016. gada valsts budžetu, tam jābūt simtprocentīgam.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

Nepieļaujama situācija ir izveidojusies ar sporta pedagogu-treneru darba samaksu. No 2015. gada 1. septembra jāpanāk, lai profesionālās sporta izglītības programmās strādājošie pedagogi saņemtu darba algas 100 % apmērā no valsts budžeta.

No sirds Latvijai:

Pašlaik no valsts budžeta līdzekļiem iespējams nodrošināt tikai 64 % no nepieciešamās sporta treneru darba samaksas, kas nav pieļaujams.

Sporta skolu un akreditēto sporta klubu treneriem algas ir jānodrošina pilnā apjomā, vienlaikus izveidojot treneru papildu motivācijas mehānismu, lai viņi tiktu atalgoti par audzēkņu sagatavošanu, kuriem ir augsti sasniegumi Eiropas un pasaules līmenī. Nepieciešamos finanšu līdzekļus ir iespējams iegūt, pārplānojot sportam pieejamo finansējumu valsts budžeta programmas 09.00.00 Sports ietvaros. Valstij ir jānodrošina savu funkciju izpilde, un mēs atjaunosim sporta skolu un akreditēto sporta klubu treneru atalgojumu simtprocentīgā apjomā.

 

3. Kā nodrošināt prognozējamu un pieaugošu sporta nozares finansēšanu?

Saskaņa:

Iespējami divi ceļi — obligāts valsts atbalsts vai atsevišķu personu un organizāciju palīdzības piesaistīšana. Lai palielinātu naudas līdzekļu plūsmu, ko varētu novirzīt sporta attīstībai, Saskaņa piedāvā ieviest progresīvo ienākuma nodokli, kas būtu atkarīgs no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, ieviest nodokļus luksusklases precēm un palielināt mantojuma nodokli lielapjoma mantojumiem. Tas ne tikai palīdzētu sportam, bet ļautu arī samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai un apkurei, palielināt minimālo darba algu un ieviest minimālās dzīvojamās platības jēdzienu, kas netiktu aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli.

Palīdzība sportam jāpadara par ne tikai prestižu, bet arī izdevīgu uzņēmējiem: jāatvieglo nodokļu slogs tiem, kas ziedo sportam reālu naudu, maksimāli jāvienkāršo birokrātiskā procedūra sponsorēšanai.

Vienotība:

Palielinoties valsts budžetam, jāpalielina sporta nozares finansējuma proporcionāls pieaugums, nosakot obligāto bāzes finansējumu sportam.

Zaļo un Zemnieku savienība:

Prognozējamu sporta nozares finansēšanu iespējams nodrošināt, kaut vai ievērojot tikai elementāras Sporta likuma normas, kas paredz, ka atsevišķās valsts budžeta sporta apakšprogrammās finansējums nedrīkst būt mazākas par iepriekšējā gada apjomu. Runājot gan par prognozējamību, gan par pieaugumu, ir jāņem vērā, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti. Tāpēc ir nepieciešams rast alternatīvus sporta finansēšanas avotus. Viens no mehānismiem ir atgriezties pie konkrētiem nodokļu atskaitījumiem no alkohola un tabakas akcīzes, kā arī izložu un azartspēļu reklāmām. Šāda veida mehānisms savulaik jau ir bijis gan sporta, gan kultūras finansēšanā.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

Lai sporta nozare nākotnē būtu ar pieaugošu finansējumu, valstij nepieciešams skaidri un nepārprotami formulēt valsts prioritātes sporta atbalsta jomā, radot pamatu ilglaicīgai un prognozējamai attīstībai. Jāizslēdz politiskās ietekmes izmantošana finanšu līdzekļu sadalē. Nepieciešams paredzēt līdzīgu finansēšanas modeli VKKF. Līdz ar to sports saņemtu savu finansējuma daļu no akcīzes un azartspēļu nodokļa.

No sirds Latvijai:

Tāpat kā citas nozares, sporta nozares finansējums valstī nav skaidrs un caurskatāms, un tikai skaidri noteiktas prioritātes var nodrošināt caurskatāmību un prognozējamību. Mēs esam par ilgtermiņa (trīs gadu) budžeta izstrādi, kas veicinās nozares prognozējamību. Būtiski jāpilnveido arī sporta nozares finansēšanas uzraudzības un kontroles sistēma, lai radītu sabiedrībā pārliecību par sportam piešķirto finanšu resursu lietderīgu un likumīgu izlietošanu.

4. Vai atbalstāt sporta internātu jeb reģionālo centru tīkla izveidi daudzos sporta veidos? Kā to īstenot?

Saskaņa:

Par internātu sistēmu kā tādu varētu diskutēt, taču mēs uzskatām, ka noteikti jāsaglabā un jāattīsta jau esošais, piemēram, jānodrošina pietiekams finansējums Murjāņu sporta skolai. Teorētiski katrā Latvijas reģiona centrā varētu būt internātskola sportiski apdāvinātiem bērniem. Lai to izdarītu, jādod vairāk iespēju pašvaldībām. Centram jāpalīdz reģioniem, nevis jāizspiež no tiem pēdējais sīkums. Jārevidē ienākuma nodokļa sadalīšana — tas ir galvenais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots. Iedzīvotāju sociālā atbalsta jomai jāpāriet pašvaldību kompetencē ne tikai atbildības ziņā, bet arī attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un finansējuma saņemšanu. Jo uz vietas labāk redzams, kam vajadzīgs sociālais atbalsts un kā tas būtu labāk sniedzams. Pašvaldībām arī jāpiešķir tiesības izveidot jaunas darbavietas, piemēram, izmantojot Eiropas finansējumu.

Vienotība:

Jā, atbalstām. Šobrīd IZM ir uzsākusi darbu pie atbalsta programmas izstrādes sporta internātu sistēmas izveidei reģionos, un valdība to konceptuāli atbalsta. Ministrija līdz šī gada 15. oktobrim izstrādā kritērijus, kādā veidā un apjomā reģioni varēs pieteikties valsts atbalstam reģionālo sporta internātu veidošanai — tas nozīmē, ka jau pavisam drīz atbalsta programma sāks darboties.

Zaļo un Zemnieku savienība:

Jā! Šī ideja ir ne vien atbalstāma, bet ļoti aktuāla. Latvijas Nacionālā sporta padome jau ir uzdevusi IZM, sadarbībā ar sporta NVO, organizēt sporta internātu sistēmas izveidi. To paredz arī Sporta politikas pamatnostādnes 2014.—2020. gadam un sporta organizāciju memorands politiskajām partijām. Mūsuprāt, organizējot šādu sistēmu, būtu jābalstās uz valsts, pašvaldību un sporta federāciju ciešu sadarbību. Sākotnēji valstij būtu jānodefinē savas intereses un tas, kādus sporta veidus, pēc kādiem principiem tā ir gatava atbalstīt. Līdztekus tam valstij būtu jāizveido sistēmas tiesiskais ietvars un atbilstoši valsts interesēm jāparedz finansējums mācību un treniņu procesam. Ņemot vērā valsts definēto rāmi un paredzēto valsts līdzfinansējumu, konkrētās sporta federācijas, kuras ir tieši atbildīgas par sava sporta veida attīstību, sadarbībā ar pašvaldībām, kurām ir infrastruktūra un sportiskās tradīcijas, lemtu par to, kur visefektīvāk un visracionālāk organizēt šo mācību un treniņu procesu.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

IZM jāveido darba grupa, lai izvērtētu Murjāņu sporta ģimnāzijas tiesisko statusu. Nepieciešams saglabāt un paredzēt nākamajā budžetā Murjāņu sporta ģimnāzijai šobrīd atņemtos līdzekļus.

Tāpat sadarbībā ar LOK, LSFP, LPS jāveic izmaiņas likumdošanā, lai realizētu pasākumus reģionālo sporta centru (internātu) izveidošanā dažādos sporta veidos. Tas ļautu pilnvērtīgi izmantot gan valsts, gan pašvaldības finanšu līdzekļus un piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu.

Pie konkrētiem pasākumiem jāmin nepieciešamība turpināt Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukciju un attīstību; Daugavas stadiona rekonstrukcija jāpabeidz līdz Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā, nodrošinot valsts un privātā kapitāla līdzfinansējumu, lai valsts centrālajā sporta bāzē varētu notikt augstākā līmeņa sacensības un kultūras pasākumi.

No sirds Latvijai:

Mēs atbalstām vispārattīstošo sporta veidu internātu izveidi ar dažādām specializāciju klasēm vai grupām, jo mūsdienās ne katrs vecāks var atļauties nodrošināt savam bērnam sporta nodarbības pie profesionāļiem sporta pedagogiem, kā arī iegādāties sporta nodarbībām nepieciešamo inventāru.

Uzskatām, ka ir jāveicina reģionālā attīstība un jānodrošina, lai lauku vide arī ir apdzīvota, un sporta internāti reģionos dos iespēju arī ģimenēm ar ierobežotiem finanšu resursiem atbalstīt bērnus. To iespējams realizēt pašvaldību līmenī, pārprofilējot un specializējot jau esošos internātus. Vēlamais skolēnu vecums, kas tiktu uzņemti reģionālajos centros, būtu no 16 gadiem.

 

5. Vai sportam nepieciešama nozīmīgāka un neatkarīgāka pārvaldes institūcija par departamentu vienā daudznozaru ministrijā?

Saskaņa:

Piekrītam, ka Latvijai ir nepieciešama atsevišķa struktūra, kas nodarbotos gan ar sporta vadību, gan ar jauniešu lietām. Tā varētu būt Jaunatnes lietu un sporta ministrija vai atsevišķs birojs, kam piešķirtas lielas pilnvaras un kas pakļauts Ministru kabinetam.

Vienotība:

Jā. Bet arī tas ir nākotnes jautājums — katra reorganizācija bez attiecīga finansējuma aizkavē nozares attīstību.

Zaļo un Zemnieku savienība

Jā, ir nepieciešama. Sporta nozare un politiķi par šo ir runājuši jau daudzus gadus. Skaidrs ir tas, ka sporta nozari šobrīd pārvalda institūcija (IZM), kurai sports objektīvi nekad nebūs prioritāte. Līdz ar to sporta pārvaldības reforma ir nepieciešama, tas ir akcentēts arī sporta organizāciju memorandā politiskajām partijām. Sporta pārvaldības jautājums ir iekļauts arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

Atbalstām nepieciešamību veidot valstī patstāvīgu sporta lietu pārvaldes institūciju, kura būtu pakļauta tieši Ministru prezidentam.

Ņemot vērā to, ka sporta izglītības iestādes atrodas IZM pārraudzībā, nepieciešams paredzēt jaunās institūcijas saikni ar ministriju.

No sirds Latvijai:

Uzskatām, ka jaunas institūcijas izveide neizmainīs situāciju sporta nozarē. Mūsuprāt, ir svarīgi ikvienai valsts pārvaldes institūcijai un nozarei noteikt skaidrus rezultatīvos rādītājus, bet atbilstoši funkcijām un izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem tiek piešķirts nepieciešamais finansējums. Tādā gadījumā ikvienam sabiedrības loceklim ir iespējams prasīt atbildību gan ierēdņiem, gan politiķiem par finanšu resursu izmantošanu un sasniegtajiem mērķiem.

Autori: 
Dainis Caune