Par zvaigžņu ceļu sapņojot

Sacensību atklāšanas zvans atskanējis Orbit Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja čempionāta dalībniekiem. Šogad cīņās dodas sportisti no 10 līdz 18 gadu vecumam. Startam pieteiktas 75 komandas ar gandrīz 1300 dalībniekiem.

Rīga un Liepāja, Daugavpils un Aizkraukle, Ventspils un Talsi, Brocēni un Jelgava, Ogre un Smiltene, Valmiera un Tukums -šo pilsētu sportisti uzsākuši sacīkstes ar cerību, ka pavasarī varētu tikt čempionāta laureātu godā. Dažās vecuma grupās atšķirīga izcīņas kārtība, arī spēļu skaits atšķirīgs. Pirmo reizi dalībnieku vidū ir Lietuvas pilsētas Roķišķi spēlētāji.

Katram pēc spējām

„Šogad esam liberalizējuši noteikumus," stāsta Latvijas Hokeja federācijas sporta menedžeris Mārtiņš Pagodkins. „Komandas var pieteikt 16 spēlētājus, nevis 17, kā tas bija pērn. Uz spēli var pieteikt 12 hokejistus. Tas ir minimālais skaits. Reti spēlē ar trijām maiņām. Turklāt dažos pieteikumos agri vai vēlu atklāsim arī mirušās dvēselītes.

Šogad radikāli palielināts spēļu skaits. Piemēram, U-18 grupā sezonā būs 13 spēles. Ņemot vērā vairāku komandu lūgumu, katrā vienībā iespējams pieteikt piecus 1989. gadā dzimušos jauniešus. Vēl ir noteiktas vairākas grupas, kurās atļauts pieteikt piecus vecākus spēlētājus, piemēram, Lavīnai, Talsiem, Ventspilij, Jelgavai, Ogrei. Čempionāta direktorātā šādam solim piekrita - iespēja cīnīties ir ikviena vecuma hokejistam.

Visvairāk spēļu (32) ir 15 gadu vecajiem. Savukārt 1995. gadā dzimušie Tukuma komandas dalībnieki, apzinoties savas spējas, cīnās kopā ar gadu jaunākiem konkurentiem. Četras vienības (U-14) ir otrā līga, kurā laukumā lielākoties iziet tie, kas nesen iepazinuši šo sporta veidu. Spēļu viņiem ir mazāk, tomēr, piedaloties sacīkstēs, nezūd azarts un vēlme trenēties."

Čempionātā, salīdzinot ar pērno gadu, klāt nācis gandrīz 300 spēļu. Sacīkstēs otro gadu piedalās arī sieviešu izlase, konkurējot ar U-15 grupas hokejistiem. Sezonas laikā tajā tiek izmēģinātas visas valstsvienības potenciālās kandidātes, viņas gūst pieredzi, kas noder, gatavojoties Latvijā gaidāmajam pasaules čempionātam 1. divīzijā.

Meitenes arī grib spēlēt

Latvijā hokejs ir populārs arī meiteņu vidū. Tomēr viņu nav tik daudz, lai varētu izveidot atsevišķas komandas. Nolemts, ka 14 gadu vecas spēlētājas cīnās kopā ar divu gadu jaunākiem hokejistiem. Hokeju par savu sporta veidu pagaidām izvēlējušās meitenes Jelgavā, Brocēnos un Rīgā. Kad sacīkstes sāks desmitgadīgie, iespējams, starp viņiem būs pa kādai bižainai hokejistei.

Blēžus noķers

Statistika šogad krietni vien uzlabota un paplašināta - būs iespējams redzēt, ko katrs spēlētājs veicis šajā un iepriekšējās sezonās.

„Par pieminētajām mirušajām dvēselītēm," turpina Mārtiņš Pagodkins, „pērn bija trīs vai pat pieci spēlētāji, kuri sezonas laikā nopelnīja tikai divas soda minūtes vai izdarīja pāris rezultatīvas piespēles. Skaidrs, ka viņi vismaz kādā mačā laukumā izgājuši. Bet, ja pēc 25 spēlēm visos statistikas rādītājos ir vienīgi nulles, tas liek aizdomāties. Tādi hokejisti vienkārši neeksistē. Ir komandas, kurām rezervistu soliņš ir par īsu. Ir tikai 15 spēlētāju, un 16. nākas izdomāt."

Rezervēm bagātie un ne tik bagātie

Pieminot tradīcijām bagātu klubu, nāk prātā Liepājas metalurgs. Lai arī tam vēl nav nosvinēta desmitgade, Liepājā pārdomāti organizē jaunās maiņas audzināšanas darbu. Liepājniekiem nav īpašu problēmu izveidot konkrēta vecuma komandu no 22 vai 25 spēlētājiem. Un ikviens no viņiem tiek laukumā.

Tomēr esot treneri, kuri pārliecināti, ka pilnīgi pietiek ar maksimumu 18 hokejistiem. Pērn ne vienai vien komandai laimējies, ka daudzi puiši nav saslimuši ar gripu vai arī guvuši traumas. Bet ja nu tomēr (piesitam trīsreiz pie koka) gadās savainojumi un ne viens vien?

„Komandā noteikti vajag vairāk par 20 dalībniekiem, lai nekādas stihijas nevarētu ietekmēt vienības sniegumu. Taču treneriem ir ļoti atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā."

Halles ir, ledus - pamaz

Rīgā ir visvairāk arēnu, paredzams, ka drīzumā klāt nāks vēl kāda, taču galvaspilsētā trūkst ledus. Kā zināms, Sporta pils pavasarī tika slēgta. Hokejs populārs ir starp amatieriem, kuriem ir gandrīz 80 komandu. Līdz ar to bērnu un jauniešu vienībām arvien grūtāk par pieņemamu cenu rast laiku ledus treniņiem. Katrai hallei savs biznesa plāns.

„Skan skarbi, taču daudzās arēnās ir rekets. Nereti jādzird: „Ledus stundā maksā 150 latu, gribat - spēlējat, negribat - nespēlējat!" Reizēm izdodas vienoties par 100 latiem. Arēnu saimnieki jau priekšdienām sāk rēķināt, ka, teiksim, gāzes cenas celsies, tādēļ jāpalielina pašiem savas cenas, lai arī lielākajā daļā haļļu (no 14) gāze nemaz netiek izmantota. Parēķinājām un secinājām: Orbit Latvijas bērnu un jaunatnes čempionāta rīkotāji nemaksā vis hallēm, bet gan klubiem par jaunatnes hokeja attīstību. Ir 21 klubs, kas piedalās ar vienu vai vairāk komandām. Atkarībā no vecuma grupas, kurā klubu pārstāvošās vienības startē, Hokeja federācija maksā 75 latu par sacīkšu stundu. Saņemot rēķinus, amatpersonas visu pārbauda un tad pārskaita naudu. Ja klubs atrod lētāku ledu, pārpalikusī summa paliek tā rīcībā, ja rodas pārtēriņš, ar finansēm pašiem vien jātiek galā. Turklāt pērn izmaksājām 30 latu par katru licencēto hokejistu."

Atliek piebilst, ka Orbit sezonā Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātam atvēl 15 000 latu. Tas ir par maz, lai līdz pavasarim veiksmīgi aizvadītu sacensības. Tādēļ arī federācijā tiek lauzīta galva, kā, saprātīgi sadalot finanses arī Samsung premjerlīgas čempionātam, dažādu izlašu sagatavošanai, neradīt problēmas jaunākās paaudzes meistarsacīkstēm.

Par vecākiem īpašs stāsts

Pirms čempionāta sākuma tika pārlūkotas visas sacensību vietas un nopietni domāts par to, kā ierobežot jauno hokejistu vecāku aktivitātes sacensību laikā. Iepriekšējās sezonās vecāki pat izvicinājuši dūres. Arī ģērbtuvēs sacensību laikā viņiem nav nekas meklējams.

Nožēlojami, ja jāmeklē risinājumi, lai sacīkšu laikā abu komandu līdzjutējus izvietotu pretējās tribīnēs. Latvijas U-20 izlases galvenais treneris Andrejs Maticins: „Ne vienam vien tētim vai māmiņai, kuri pirmoreiz atveduši bērnus uz hokeja treniņu, acīs kā kases aparātā sāk griezties cipari, savas atvases jau saskatot Nacionālās Hokeja līgas zvaigžņu sarakstos." Neviens nešaubās, ka augsti mērķi ir nepieciešami. Tomēr tādēļ nevajadzētu zaudēt veselo saprātu. Prieks, ka vecāki un draugi dzīvo līdzi savējiem. Bet prieks būtu vēl lielāks, ja šosezon varētu iztikt bez pārpratumiem un konfliktiem.

Māra JURŠEVICA