twitter facebook instagram

Pārdomas pēc uzvaras

27.Sep.2007 - Portāla Administrators

Numurs: 
91
teniss-Analiize.jpg

Visi zina, ka Latvijas tenisistu izlase pārliecinoši pieveikusi Monako un iekļuvusi Deivisa kausa izcīņas Eiroāfrikas pirmajā grupā, kurā nākamgad pretiniekos varam sagaidīt ļoti spēcīgas komandas, Šveici un Horvātiju ieskaitot. Visi cer, ka tīkamā uzvaru sērija mūsu komandu nav iemidzinājusi pašpārliecinātībā. Bet vai tā ir?

Veiksmes pamats                                                              
Latvijai Deivisa kausa izcīņā šis bija ceturtais panākums pēc kārtas. Visas uzvaras gūtas samērā pārliecinoši, ne reizi vēl izšķiroša nav bijusi pēdējā, piektā spēle. Būtiska nianse - trijās no četrām cīņām pretinieki savainojumu dēļ nav varējuši pabeigt spēles labākajā sastāvā. Šajā ziņā mums fortūna bijusi labvēlīga. Latvija šogad pieveikusi Bulgāriju, Somiju un Monako (pērn DĀR), tālab nākamajā sezonā varēs spēlēt Eiroāfrikas pirmajā grupā.

Tajā kopā ar Latviju cīnīsies 10 Eiropas komandas - Itālija, Horvātija, Nīderlande, Šveice, Slovākija, Baltkrievija, Polija, Gruzija un Maķedonija. Pretinieku varēja būt vēl vairāk, taču daudzas Eiropas komandas play-off cīņās pieveica citu reģionu valstu izlases un iekļuva Pasaules grupā (Serbija, Austrija, Izraēla, Rumānija).  Izraēlas tikšana spēcīgāko grupā ir unikāla, jo vienspēlēs komandai nav neviena tenisista ATP reitinga labāko simtniekā, tomēr komanda spēja uzvarēt Čīli ar Fernando Gonzalesu un Nikolasu Masū ierindā.

Latvija savā laukumā Lielupes hallē pavisam noteikti var līdzīgi cīnīties pat ar favorītiem, taču izbraukumā viss atkarīgs no veiksmes un mājinieku izvēlētā laukuma seguma. Teiksim, māla laukumos pret Itāliju mums ir krietni mazāk izredžu nekā pretiniekiem, taču Lielupē var būt otrādi.

"Jāsāk lēnām noturēties pirmajā grupā, lai gan pirms izlozes vēl negribu neko prognozēt,"  teica mūsu izlases kapteinis Ģirts Dzelde. "Progresēt vajadzētu visiem, arī dubultspēles jāuzlabo, bet vairākas komandas noteikti ir uzvaramas."

Iespējas ir kaut vai tāpēc vien, ka mums ir viena no jaunākajām komandām visā Deivisa kausa izcīņā - izlases līderim ir tikai 19 gadu, otrajam numuram - 22, abiem pārējiem puišiem - 24 un 19  gadi. Daudzsološa perspektīva...

Ceturtais nav lieks

Panākumu atslēga Deivisa kausa izcīņā bieži vien ir komanda kopumā, ne kāda atsevišķa spēlētāja meistarība. To nupat lieliski apliecināja Šveice. Pret Čehiju spēlēja arī pasaules reitinga līderis Rodžers Federers, bet pat viņa divas uzvaras vienspēlēs nespēja garantēt panākumu kopumā. Dubultspēlē pārāki bija čehi (atspēlēja mačbumbu!), un tieši viņi nākamgad cīnīsies Pasaules grupā, savukārt Šveice būs kopā ar Latviju.

Mums ir jauna, perspektīva un saliedēta komanda, taču nākotnē vajadzētu tomēr izlīdzināt plaisu starp līderiem un pārējiem spēlētājiem. Ja gadās kāda veselības liksta līderim, tad liela atbildība gulstas uz pārējo pleciem. Pēdējā dienā Lielupē patīkami pārsteidza Kārlis Lejnieks, divos setos uzvarot Monako līderi Benžamēnu Balerē. Protams, cīņas kopējais iznākums jau bija izšķirts, bet tik un tā - Monako noteikti gribēja gūt goda punktu, savukārt Kārlis - apliecināt savu piederību izlasei.

"Tā noteikti bija viena no labākajām spēlēm manā karjerā," tūlīt pēc turnīra atzina Lejnieks. Ernesta Gulbja vienaudzis arī tagad trenējas Nikija Piliča akadēmijā Minhenē, kur ar viņu strādā Martins Rutners.

Kārlis pēdējo mēnešu laikā pilnveidojies, kļuvis asāks, stratēģiski domā, turklāt tūdaļ sāksies sezona viņam daudz parocīgākajos ātrā seguma laukumos telpās. "Es jau iepriekš esmu sacījis, ka arī Kārli var izmēģināt dubultspēlē," spriež izlases kapteinis. "Viņam ir labs potenciāls, bet pagaidām pietrūkst ātruma, šajā ziņā Deniss Pavlovs ir labāks. Pret Balerē  Lejnieks nospēlēja ļoti labi, bet vai viņš varēs noturēties, ja 10 reizes pēc kārtas spēcīgi sitīs virsū? Ideāli, ja mums būtu savi spēlētāji vienspēlēm un savi dubultspēlēm."

Ģirts Dzelde lūdzis arī Andi Jušku profesionālajos turnīros piedalīties dubultspēles, jo pirmajā grupā tam būšot vēl lielāka nozīme. Daudziem pavisam negaidīti Monako  komanda tieši dubultspēlē parādīja ļoti labu sniegumu, un Ernests Gulbis kopā ar Denisu Pavlovu tikai smagā četru setu cīņā trijās stundās spēja uzvarēt pretiniekus. "Spēle bija nervoza, ar ļoti garām izspēlēm, turklāt es vēl dubultspēlē nejūtos tik droši pie tīkla," atzīst Ernests Gulbis. Pēc izpratnes mūsu lielākais dubultspēļu profesionālis ir Deniss Pavlovs, taču šoreiz viņam pietrūka asuma, triecot bumbas pie tīkla.

Mānīgais vieglums

Viss ir labs, kas labi beidzas, kaut bez šaubām neiztika arī šoreiz. Pavisam droši un pārliecinoši savu spēli aizvadīja tikai Ernests Gulbis, kaut viņam pret Žanu Renē Lisnāru nācās izspēlēt tikai pirmo setu (6:1) un vēl vienu nepilnu geimu otrajā. Pretiniekam muguras savainojums (skriemeļu disku trūce) liedza maču turpināt.

Ernestam ne īpaši labi veicās treniņos pirms Deivisa kausa, taču jau pirmajā spēlē viņš pierādīja, kāpēc pasaules reitingā ir tik augstu. Prasme koncentrēties un saņemties īstajā brīdī, turklāt vēl lieliska tehnika un spēles pavediena prognozēšana. Pats tenisists saka: "Esmu guvis pieredzi un iemācījies, ka katrā līdzīgā cīņā ir dažas izšķirīgas izspēles, kas arī nosaka iznākumu. Tās ir jānospēlē maksimāli labi, jo citādi tu esi zaudējis vai nu setā vai arī visā mačā."

Vēl ne tik pārliecinošs Gulbis ir dubultspēlēs, jo pēdējā laikā lielajos turnīros viss pakārtots vienspēlēm. "Pretiniekam servējot, dubultspēlē parasti palieku uz gala līnijas, jo tur jūtos drošāk, pie tīkla vēl neesmu tik ass," atzīst Ernests. "Mēs jau Anglijas tūrē uzspēlējām dubultspēli ar Ivanu Ļubiciču, bet tas vairāk bija iesildīšanās pēc, turklāt Vimbldonā man nācās vienas dubultspēles dēļ gaidīt trīs dienas." Skaidrs, ka pagaidām Ernesta prioritāte ir daudz prestižākās vienspēlēs, bet Deivisa kausā viņš vienmēr gatavs palīdzēt komandai arī tandēmā.

Līdzsvars Juškam

Divas dažādas dienas, divas spēles un divi dažādi iespaidi. Pirmajā dienā Andis Juška trijos setos pārspēja Monako līderi Benžamēnu Balerē, toties svētdien mocījās pret rezervistu Gijomu Kuijāru. Spēcīgas un precīzas serves, taču reizēm arī bērnišķīgas kļūdas it kā vienkāršās situācijās. Par laimi, Andis labāk nospēlēja tieši tik nozīmīgo pirmo spēli, komandai gūstot otro uzvaru. Svētdien viņš sāka vareni, jau pirmajos divos geimos septiņas netveramas serves, bet tad pēkšņi zaudēts pirmais sets. "Es šodien vispār slikti redzēju bumbu, jo naktī biju aizmirsis izņemt lēcas, tādēļ  visu laiku grauza acis," taisnojas sportists. "Pats arī nospēlēju nestabili, sākumā nespēju sakoncentrēties, bet pēc otrā seta gan bija skaidrs, ka uzvarēšu."

Andis var nospēlēt ļoti labi, bet dažkārt pieļaut nepiedodami daudz kļūdu. "Serves viņam labas, bet pats nenoteikts," rezumē Ģirts Dzelde. "Servē, servē, bet, ja pēkšņi tā serve vairs neiet, ko tad? Andim it kā nav mērenības, nav vidusceļa, svarīgi psiholoģiski kļūt noturīgākam."

Par laimi, tieši Deivisa kausa izcīņā Juška ir aizvadījis vairākas ļoti labas spēles, un viņam kapteiņa padoms minūti ilgajā atpūtā ir ļoti noderīgs. Cita lieta individuālie turnīri, kuros ar visu jātiek galā pašam, spēles laikā treneris nevar palīdzēt.

Partneris Ņikita Svačko

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis paplašinājis savu komandu un sācis sadarboties arī ar neseno spēlētāju vairākkārtējo Latvijas čempionu Ņikitu Švačko, kurš šopavasar ieguva bakalaura grādu (starp citu, latviešu mācību grupā) Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Tieši Ņikita bija tas, kurš 17 gadu vecumā no Latvijas tenisa troņa nobīdīja ilggadējo čempionu Andri Fiļimonovu.

Par nepilniem četriem gadiem vecākais Ņikita arī ir spēlējis Latvijas komandā Deivisa kausa izcīņā un trešajā grupā  2003. gadā pat aizvadījis divas nozīmīgas vienspēles Jūrmalā pret kiprieti toreizējo pasaules junioru ranga līderi Markosu Bagdati un gruzīnu Irakliju Labadzi.

Ņikita Švačko bija kopā ar Ernestu Gulbi Amerikas tūrē, un arī oktobrī šis tandēms paliks nemainīgs. "Ņikita ar savu klātbūtni man devis papildu psiholoģisko pārliecību," stāsta Ernests. "Viņš mani var iesildīt pirms mača, normāli pasist pretī un vēl palīdzēt fiziskajā sagatavotībā. Ja viss jādara vienam, vienmēr gribas kaut kā izvairīties, jo nav tik interesanti. Ņikita mani piespiež, abi darām kopā, un tas ir daudz labāk."

Ņikita uzteic mūsu līdera spēju saņemties arī Deivisa kausa izcīņā, jo treniņos pirms cīņas tiešām neesot gājis viegli, turklāt divi Monako tenisisti taču atzīstami spēlējuši ATP turnīros: "Ernesta spēle ir pilnveidojusies, viņš kļuvis krietni vīrišķīgāks un vairs necenšas ātri, ar vienu sitienu gūt punktus. Māka izturēt ir svarīga. Tagad ar savu spēli viņš piespiež kļūdīties pretiniekus. Pret Ernestu spēlēt ir grūti, - viņš visu redz, domā līdzi un vada spēli. Viņam vajadzīga tikai veiksme un veselība."

Būtiska ir abu puišu labā psiholoģiskā saderība, jo Ernestam gadu starpība ar treneri Nikiju Piliču tomēr ir pārāk liela.  "Mača laikā arī svarīgi, lai kāds savējais būtu tribīnēs," skaidro Ņikita Svačko. "Lai arī padomus vairs nevar dot, svarīgs ir pat acu kontakts un apziņa, ka neesi viens..."

Gulbis turpinās sadarbību ar Nikiju Piliču: "Pēc US Open mēs ar Nikiju apsēdāmies un izrunājāmies, kā sadarboties tālāk. Kopā esam vairākus gadus no dienas dienā, tādēļ arī viens no otra mazliet noguruši. Mūsu sadarbība gan nebeigsies, pēc Deivisa kausa atkal došos trenēties uz Minheni, savukārt uz turnīriem līdz gada beigām braukšu kopā ar Ņikitu. Ar Piliču sadarbību turpināsim jaunajā sezonā, nav jau tā, ka mēs šķirtos. Dažkārt apstākļu maiņa palīdz."

Māris RĪMENIS, LTV Sports

 

Latvija - Monako 5:0

Ernests Gulbis - Žans Renē Lisnārs  6:1 un atteikums

Andis Juška - Benžamēns Balerē   6:4, 6:4, 7:5

Ernests Gulbis/Deniss Pavlovs - Benžamēns Balerē/Gijoms Kuijārs 3:6, 7:5, 6:3, 7:5

Kārlis Lejnieks - Benžamēns Balerē 7:6 (4), 6:2

Andis Juška - Gijoms Kuijārs 4:6, 6:3, 6:2