twitter facebook instagram

Pēc 20 gadiem

14.Sep.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
266/267
Pēc 20 gadiem

Šomēnes Latvijas valstsvienība aizvadījusi pirmās spēles 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Varam svinēt sava veida jubileju, jo pirms 20 gadiem jaunizveidotā Latvijas izlase atgriezās uz pasaules futbola skatuves, pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma atkal piedaloties pasaules čempionāta atlasē. Toreiz mūsējie satricināja futbola pasauli, nospēlējot neizšķirti ar tā laika Eiropas čempioniem dāņiem un grandiem spāņiem.

Nevar gan aizmirst, ka vēl pirmās republikas laikā Latvijas futbolisti bija tikai vienas uzvaras attālumā no dalības 1938. gada pasaules čempionāta finālturnīrā, kvalifikācijā divreiz ar 4:2 un 5:1 apspēlējot lietuviešus, bet izšķirošajā atlases mačā Vīnē ar 1:2 zaudējot austriešiem.

ATGRIEŠANĀS

Latvijas valstsvienības atgriešanās starptautiskajā apritē tika gaidīta ar lielu satraukumu, jo tā bija došanās pretī nezināmajam — bija grūti iedomāties, kā mūsu futbolisti, kuriem aiz muguras tikai PSRS pirmās vai otrās līgas pieredze, izskatīsies uz pasaules futbola zvaigžņu fona. Pirms debijas pasaules čempionāta atlases turnīrā Latvijas izlases rēķinā bija tikai pārbaudes spēles ar Rumāniju (0:2) un Maltu (0:1), kā arī dalība atjaunotajā Baltijas kausa izcīņā. 1992. gada augustā Latvijas izlase pasaules čempionāta atlasi sāka ar spēli savā laukumā pret kaimiņiem lietuviešiem, kur mājinieki piedzīvoja zaudējumu ar 1:2, lai gan jau spēles sākumā Ainars Linards izvirzīja mūsējos vadībā. Tomēr galvenais gada notikums bija nākamā spēle ar Dāniju, kas tikai pirms pāris mēnešiem bija triumfējusi Eiropas čempionātā. Jāņa Giļa trenētā komanda sagādāja sensāciju, nosargājot pret Eiropas čempioniem bezvārtu neizšķirtu. Nav zināms, kā vēl viss beigtos, ja pirmā puslaika izskaņā pēc mūsu pussarga Jurija Popkova sitiena leģendārajam dāņu vārtsargam Peteram Šmeihelam talkā nenāktu vārtu stabs. Toreiz gan līdzjutēji sprieda, ka varbūt pat bija labi, ka Popkovs neiesita, jo citādi dāņi sadusmotos un mēs diez vai tiktu pie neizšķirta (starp citu, pēc spēles līdzīgas pārdomas bija arī Gilim).

Pāršķirstot tā laika avīžrakstus, jāatzīmē, ka pirms spēles ar Dāniju lielākā daļa Sporta apjautāto latviešu sporta žurnālistu prognozēja mums zaudējumu ar vismaz trīs vārtu starpību. Tāpat vēl var atcerēties kuriozu, ka pirmsspēles dienā Dānijas valstsvienības treniņa laikā ASK stadionā paralēli notika arī PSRS sarkanās armijas virsnieku spartakiāde — kamēr dāņi uz zaļā laukuma gatavojās spēlei, blakus pa skrejceļu jodelēja krievu armijnieki. Neiedomājami, bet fakts.

Pēc sensacionālā panākuma mačā ar Dāniju septembrī gan mums sekoja auksta dušaĪrijā (0:4), taču drīz vien Latvijas izlase sarūpēja vēl vienu pārsteigumu, atņemot punktus arī zvaigžņotajai Spānijas izlasei — 0:0. Vēlā rudenī sekoja vēl divi izbraukuma neizšķirti 1:1 Lietuvā un Albānijā, tāpēc pat decembra sagrāve Spānijā (0:5) vairs nevarēja sabojāt prieku par mūsu futbola skaļo atgriešanos starptautiskajā arēnā — atjaunotās Latvijas valstsvienības pirmais gads bija izdevies godam.

FUTBOLA DZĪVE

Atjaunotajā Latvijas izlasē nopietnas lomas vēl paspēja uzspēlēt arī vairāki astoņdesmito gadu Daugavas meistarkomandas pārstāvji — Oļegs Karavajevs, Jurijs Ševļakovs, Jurijs Popkovs un Oļegs Aleksejenko. Savukārt pirmos soļus lielajā futbolā spēra Vitālijs Astafjevs un Mihails Zemļinskis, kuri pēc tam pārsniedza lielmeistaru cienīgo 100 valstsacīkšu spēļu robežu, pēc 12 gadiem tiekot arī uz Euro 2004 finālturnīru. Ja tagad vairākums Latvijas valstsvienības futbolistu pelna iztiku ārzemēs, tad pirms 20 gadiem šāda iespēja bija tikai pāris futbolistiem — vārtsargs Karavajevs spēlēja Dienvidslāvijā, aizsargs Ševļakovs — Somijā, bet jau pēc pirmajām izlases spēlēm uz Zviedriju pārcēlās mūsu uzbrukuma līderis Ainars Linards.

Daudzi atjaunotās valstsvienības pirmā sasaukuma futbolisti šobrīd turpina nodot savas zināšanas nākamajām paaudzēm jau trenera arodā. Bijušais izlases aizsargs Jurijs Ševļakovs joprojām ir Latvijas valstsvienības rindās, pildot galvenā trenera Aleksandra Starkova palīga pienākumus. Vairākus gadus par Latvijas U-21 izlases galveno treneri strādāja agrākais pussargs Jurijs Popkovs, kurš 17 gadu laikā vadījis arī pusduci dažādu Latvijas virslīgas klubu, šobrīd diriģējot Rīgas Daugavu. Vēl pirms gada Latvijas U-21 izlasi vadīja ilggadējais valstsvienības aizsargs Mihails Zemļinskis, kurš tagad var koncentrēties Saeimas deputāta darbam. Bijušais pussargs Aleksandrs Stradiņš šobrīd māca futbola gudrības Liepājas metalurga jauniešiem, bet Latvijas izlases rekordists pēc aizvadīto spēļu skaita Vitālijs Astafjevs pilda otrā trenera pienākumus valsts titulētākajā klubā Rīgas Skonto. Kādu laiku Liepājā bērnus trenēja arī Rolands Bulders. Savukārt Latvijas čempionāta pirmajā līgā pie Valmieras FK vadības pults atrodas bijušais valstsvienības aizsargs Gatis Ērglis, bet uzbrucējs Aleksandrs Jeļisejevs šo sezonu sāka FK Auda galvenā trenera amatā, taču ilgi tur nenostrādāja.

Diemžēl nu jau trīs gadus mūsu vidū vairs nav Genādija Šitika, kurš pēc spēlētāja karjeras beigšanas izveidoja savu futbola skolu, bet vēlāk arī vadīja Latvijas U-21 izlasi. 1999. gadā aizsaulē aizgāja bijušais padomju laiku Rīgas Daugavas uzbrucējs Aivars Drupass, kura dzīves ceļš nopietnas slimības dēļ aprāvās 36 gadu vecumā. Drupass gan neizgāja laukumā pirmajā atjaunotās Latvijas izlases atlases ciklā, taču Aivars spēlēja pirmajā Latvijas izlases oficiālajā pārbaudes spēlē Rumānijā. Pavisam jauns no dzīves atvadījās arī Romāns Abžinovs, kurš 1992. gadā aizvadīja valstsvienībā vienu spēli pasaules čempionāta atlases turnīrā ar Īriju, bet pēc gada viņa dzīve traģiski aprāvās 24 gadu vecumā. Mūsu vidū nav vairs arī trenera Jāņa Giļa, kurš vadīja valstsvienību pirmos trīs atlases ciklus.

JAUNIE LAIKI

Laiki ir mainījušies. Pēc ilga pārtraukuma mums atkal ir pārstāvji vadošajās Eiropas futbola līgās — aizsargs Kaspars Gorkšs Reading sastāvā debitējis Anglijas premjerlīgā, bet uzbrucējs Artjoms Rudņevs veido karjeru vienā no slavenākajiem Vācijas bundeslīgas klubiem Hamburg. Savukārt mūsu vidējās līnijas līderis Aleksandrs Cauņa jau kļuvis par pamatsastāva spēlētāju vienā no Krievijas premjerlīgas vadošajiem klubiem MaskavasCSKA. Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uz pirmajām divām spēlēm ar Grieķiju, Bosniju un Hercegovinu izsauca 22 spēlētājus, no kuriem 13 spēlē ārzemēs. Šķiet, ka mode uz mūsu futbolistiem pārgājusi Polijā, jo tur vairs nespēlē neviens no Latvijas izlases kandidātiem, toties uzreiz četri valstsvienības spēlētāji atraduši darbu Krievijas pirmajā līgā. Vēl trīs Latvijas izlases futbolisti pelna maizi Azerbaidžānā. Vistālāk no dzimtenes nonācis aizsargs Ritus Krjauklis, kurš spēlē Dienvidāfrikā. Tajā pašā laikā nevar noniecināt arī Latvijas čempionātu, kur joprojām futbola meistarību slīpē deviņi valstsvienības kandidāti — Skonto pussargs Aleksandrs Fertovs devās laukumā starta vienpadsmitniekā, bet 15 minūtes pirms mača beigām viņu nomainīja kluba biedrs Ritvars Rugins.

Šajā atlases ciklā jau droši var teikt, ka Latvijas valstsvienībā ir notikusi paaudžu maiņa. Labākais apliecinājums tam ir fakts, ka 2012. gada Latvijas izlases modelī ir palicis tikai viens Euro 2004 finālturnīra dalībnieks — 32 gadus vecais uzbrucējs Māris Verpakovskis. No mūsu sākuma sastāva mačā ar Grieķiju tikai vārtsargs Andris Vaņins un kapteinis Gorkšs ir sasnieguši 30 gadu vecumu. Savukārt abām jaunajām cerībām Cauņam un Rudņevam ir tikai 24 gadi, un viss vēl priekšā.

Jāatzīmē, ka Starkovam šis ir jau desmitais cikls valstsvienībā. Starkovs nebija izlases štābā tikai pirmajā 1994. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklā, bet no 1995. līdz 2001. gadam viņš bija sākumā Jāņa Giļa, bet pēc tam gruzīna Revaza Dzodzuašvili un arī angļa Gerija Džonsona palīgs. Kopš 2001. gada Starkovs jau pārņēmis valstsvienības vadību savos grožos, lai gan viņam bija pāris gadu pārtraukums, kad madonietis strādāja ar Maskavas Spartak.

Šajā pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas valstsvienības pretinieki ir Grieķijas, Bosnijas un Hercegovinas, Slovākijas, Lietuvas un Lihtenšteinas izlases. Ceļazīmi uz finālturnīru Brazīlijā iegūs grupu uzvarētāji, bet labākās astoņas no deviņām otro vietu ieguvējām (neskaitot spēļu rezultātus ar grupu sestajām vienībām, jo vienā grupā ir rikai piecas komandas) izslēgšanas mačos sadalīs vēl četras biļetes pāri okeānam.

SAPNIS IZSAPŅOTS?

Latvijas valstsvienība ar diviem zaudējumiem sākusi 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru, krietni iedragājot savas izredzes uz vismaz otro vietu grupā. Vispirms mūsu futbolisti savās mājās ar 0:1 zaudēja Grieķijai, bet tad viesos ar 1:4 atzina Bosnijas un Hercegovinas pārākumu. Abos mačos mūsējie pirmie izvirzījās vadībā, taču pēc tam gan grieķi, gan bosnieši pilnībā pārņēma spēles grožus savās rokās, ātri vien mainot cīņas gaitu. Diemžēl jāatzīst, ka abu spēļu iznākums bija likumsakarīgs. Mūsu komandai nav daudz laika, lai izlabotu situāciju, jo jau 12. oktobrī Latvijas izlasi gaida vēl viens grūts pārbaudījums — izbraukums uz Slovākiju. 

 

LATVIJAS VALSTSVIENĪBA

Vārtsargi:Andris Vaņins (Sion, Šveice), Pāvels Doroševs (Liepājas metalurgs), Germans Māliņš (Skonto)

Aizsargi:Kaspars Gorkšs (Reading, Anglija), Deniss Ivanovs (Baki, Azerbaidžāna), Oskars Kļava (AZAL, Azerbaidžāna), Ritus Krjauklis (Golden Arrows, Dienvidāfrika), Vitālijs Smirnovs (FK Ventspils), Igors Savčenkovs, Ritvars Rugins (abi Skonto), Nauris Bulvītis (Spartaks)

Pussargi:Aleksandrs Cauņa (CSKA, Krievija), Aleksandrs Fertovs (Skonto), Aleksejs Višņakovs, Artūrs Zjuzins (abi Baltika, Krievija), Ivans Lukjanovs (Metalurh, Ukraina), Oļegs Laizāns (Jeņisej, Krievija), Andrejs Kovaļovs (Daugavpils Daugava)

Uzbrucēji:Artjoms Rudņevs (Hamburg, Vācija), Edgars Gauračs (Maskavas Torpedo, Krievija), Māris Verpakovskis (Baki, Azerbaidžāna), Vladimirs Kamešs (Liepājas metalurgs)

 

2014. GADA PASAULES ČEMPIONĀTA ATLASES TURNĪRS

Eiropa

A grupa

Horvātija

Serbija

Beļģija

Skotija

Maķedonija

Velsa

B grupa

Itālija

Dānija

Čehija

Bulgārija

Armēnija

Malta

C grupa

Vācija

Zviedrija

Īrija

Austrija

Farēru salas

Kazahstāna

D grupa

Nīderlande

Turcija

Ungārija

Rumānija

Igaunija

Andora

E grupa

Norvēģija

Slovēnija

Šveice

Albānija

Kipra

Īslande

F grupa

Portugāle

Krievija

Izraēla

Ziemeļīrija

Azerbaidžāna

Luksemburga

G grupa

Grieķija

Slovākija

Bosnija un Hercegovina

Lietuva

Latvija

Lihtenšteina

H grupa

Anglija

Melnkalne

Ukraina

Polija

Moldova

Sanmarīno

I grupa

Spānija

Francija

Baltkrievija

Gruzija

Somija

 

Latvija—Grieķija 1:2 (1:0)

Vārtus guva:Cauņa 41. (no 11 m) — Spiropuloss 57., Gekass 69.

Brīdināti:Gorkšs, Lukjanovs, Kļava — Maniatiss, Cioliss

Tiesnesis:Ivans Bebeks (Horvātija)

Rīga, 7956 skatītāju

Latvija:Vaiņins, Gorkšs, Ivanovs, Krjauklis, Kļava, O. Laizāns (Gauračs 80.), Fertovs (Rugins 75.), Cauņa, Lukjanovs, Višņakovs (Verpakovskis 75.), Rudņevs

Grieķija:Karnezis, Maniatis, Spiropuloss, Papadopuloss, Ciolis, Torosidis, Papastopuloss, Kacuranis, Fortunis (Holebass 80.), Mitroglu (Samarass 46., Ninis 78.), Gekass

Bosnija un Hercegovina—Latvija 4:1 (2:1)

Vārtus guva:Misimovičs 12. (no 11 m), 54., Pjaničs 44., Džeko 92. — Gorkšs 5.

Brīdināti:Krjauklis, Rudņevs

Tiesnesis:Denizs Ajtekins (Vācija)

Bosnija un Hercegovina:Begovičs, Spahičs, Mujdža, Zahirovičs, Vranješs, Luličs, Salihovičs (Šunjičs 91.), Pjaņičs, Misimovičs (Vrsajevičs 31.), Ibisevičs (Medunjanins 87.), Džeko

Latvija:Vaņins, Gorkšs, Ivanovs, Kļava, Krjauklis, O. Laizāns, Rugins, Cauņa, Višņakovs (Kamešs 62.), Lukjanovs (Zjuzins 80.), Rudņevs (Verpakovskis 62.)

 

LATVIJAS IZLASES SPĒĻU KALENDĀRS

2012. gads

12. oktobris

Slovākija—Latvija

16. oktobris

Latvija—Lihtenšteina

2013. gads

7. jūnijs

Latvija—Bosnija un Hercegovina

6. septembris

Latvija—Lietuva

10. septembris

Grieķija—Latvija

11. oktobris

Lietuva—Latvija

15. oktobris

Latvija—Slovākija

Autori: 
Kristiāns Girvičs