Pekinas emblēma

01.Nov.2007 - Portāla Administrators

Numurs:

Kuldīgas skolniece skries olimpiskajā Ķīnā Vairāk nekā simts pretendentu no Latvijas tika pieteikti Pekinas olimpisko spēļu lāpnešu konkursā. Viena no uzvarētājiem ir 17 gadu vecā Kuldīgas 12. klases skolniece Anete Midrijāne. Pirmais un pašreizējais treneris Dzintra Vaivade un Ieva Skurule
Nozīmīgākie sasniegumi šogad Latvijas junioru ziemas čempionātā 1. vieta 2000 m skrējienā, Latvijas junioru krosa čempionātā 3. vieta, Latvijas junioru čempionātā 2. vieta 1500 m skrējienā, Latvijas junioru čempionātā 3. vieta pusmaratonā, Latvijas orientēšanās čempionātā Sprintā S18 grupā 1. vieta.
Vaļasprieki Latvijas jaunsardze, sports - kā sportistei un kā līdzjutējai, deju nodarbības, ceļošana
Ģimene māmiņa Inese, tētis Igo, brālis Artūrs, māsa Amanda, pusbrālis Gatis
- Kam piederēja ideja Tevi virzīt Pekinas olimpisko spēļu lāpnešu konkursam?
- Manai trenerei Ievai Skurulei. Zināju, ka trenere to darīs, jo viņa prasīja par maniem panākumiem orientēšanās sportā.

- Biji pārsteigta, kad iekļuvi finālā?

- Ļoti, it īpaši, kad izlasīju, cik eseju iesūtītas konkursam.

- Kas bija sarežģītākais izšķirošajā kārtā?

- Neuztraukties.

- Laikam jau esi izpētījusi Ķīnas karti krustu šķērsu. Esi pamanījusi un iedomājusies, pa kurieni vislabprātāk gribētu nest lāpu?

- Pa Ķīnas mūri. Bet tas laikam nav reāli. Pat ja stafete virzīsies pa šo mūri, šķiet, šo stafetes posmu veiks kāds slavens sportists.

- Ko tev nozīmē šī uzvara lāpnešu konkursā Latvijā?

- Tas ir pārsteigums un prieks, ka tieši es esmu izvēlēta no visiem pieteiktajiem. Lepnums par iespēju pārstāvēt Latviju. Tā ir viena no lieliskākajām iespējām, kādu dzīve man ir devusi.

- Tev ir daudz sportā izcīnītu godalgu. Turpat līdzās nākamgad tiks novietota arī olimpiskā lāpa, vai tai tiks rasta vēl īpašāka vieta?

- Domāju, ka lāpu novietošu kopā ar visiem diplomiem, medaļām un kausiem. Taču tas varētu būt jauns, vēl lielāks plaukts, jo uz pašreizējā lāpai vietas vairs nav.

- Pēc uzvaras konkursā esi pamanījusi pret sevi citādāku attieksmi dzimtajā pilsētā Kuldīgā un savā skolā?

- Attieksme mainījusies tāpēc, ka ir liela mediju uzmanība. Tās dēļ cilvēki uz ielas mani pazīst, apsveic ar iespēju nest lāpu. Draugu un paziņu attieksme nav mainījusies, taču viņi priecājas par mani.

- Kopš kura laika esi sportā?

- Trenējos kopš 5. klases, tad arī sāku piedalīties lielākās sacensībās. Līdz tam startēju dažādos tautas skrējienos, kas Kuldīgas rajonā notika visai bieži.

- Kāpēc izvēlējies vieglatlētiku?

- Man nepadodas bumbu spēles. Patiesību sakot, patīk, ka varu paļauties tikai uz sevi. Garās distances izvēlējos, jo tajās jutos vislabāk.

- Tavs paraugs sportā esot Jeļena Prokopčuka.

- Viņa vienmēr ar godu nes Latvijas vārdu pasaulē un parāda, ka arī sportistiem no mazām valstīm ir iespējas. Manuprāt, viņa iedvesmo daudzus jaunos sportistus, un es neesmu izņēmums. Apbrīnoju darbu, kuru viņa ieguldījusi sportā.

- Uzzinot, ka tev vislabāk patīk garās skriešanu disciplīnas, nesapratēji teiks: kāpēc mocīties?

- Pirms regulāri nesāku trenēties, dažādu garumu skrējieni bija vienīgās sacensības, iespēja regulāri sportot. Acīmredzot tādēļ šāda izvēle.

- Līdz pavasarim tev visai piepildīts gads - jābeidz vidusskola. Kas patlaban skolā sarežģītākais?

- Jāapvieno mācības skolā un autoskolā ar sacensībām, jo to dēļ nereti iznāk pamatīgi kavēt stundas. Nav laika izpildīt visus mājas darbus.

- Tavi ievienītākie un ne tik mīļie mācību priekšmeti?

- Vislabāk patīk fizika un matemātika, jo tur ir jādomā, nevis jāatsēž stundas, skaitot minūtes līdz zvana skanēšanai. Vissliktāk padodas krievu valoda, jo nav iespēju kontaktēties ar krieviski runājošajiem.

- Draugi arī sporto?

- Protams, bet ne visi. Ar tiem, kuri nesporto, man ir grūti rast kopīgas intereses. Daudz draugu man ir orientēšanās sportā, viņi ir atraisītāki, jautrāki. Arī distancē, kopīgi meklējot kontrolpuntku, var paspēt parunāties un sadraudzēties. Vieglatlētikā tas ir grūtāk - neiesi jau runāt, kad skrien pilnā ātrumā. Mani draugi un klasesbiedri aizraujas arī ar bumbu spēlēm, bet vislabākais draugs nodarbojas ar kikboksu un cīņas sambo.

- Kuri ir tavas iecienītākās vietas Kuldīgā?

- Kuldīga patiešām ir ļoti skaita. Ikkatrā gadalaikā te paveras vienreizēji skati uz Ventu, tiltu, rumbu. Mana mīļākā vieta ir Kuldīgas tornis, kas atrodas Pārventā, jo no turienes var redzēt visu pilsētu.

- Lielākā uzvara un neveiksme sportā?

- Daudz bijis uzvaru, bet vislielāko prieku sagādā tās, kuras tiešām ir grūti izcīnītas. Par neveiksmi uzskatu to, ka vienīgo reizi, kad mani uzaicināja startēt Latvijas izlasē, es biju slima un noskrēju ļoti slikti.

- Uzvaras dzīvē?

- Man līdzās ir veiksme. Lai gan uzskatu, ka tā nav vienīgā panākumu atslēga. Daudz nozīmē gribasspēks. Bet no neveiksmēm mācos un kļūstu stiprāka.

- Ko vēlies darīt pēc vidusskolas beigšanas? Olimpiskās lāpas nešana vasarā nevar izjaukt iecerētos mērķus?

- Gribu iestāties augstskolā, apvienot mācības, treniņus, atrast arī darbu, lai vecākiem mani nav pilnībā jāuztur. Vēl nezinu, vai lāpas nešana man iegriezīs mācībās, jo vēl nezinu, kad man jādodas uz Ķīnu, lai gan saprotu, ka tas var notikt eksāmenu laikā.

- Kad nav jādomā par mācībām un treniņiem, ar ko nodarbojies?

- Cenšos relaksēties, satiekos ar draugiem, izklaidējos.

- Ja būtu iespēja skatīties olimpiskās spēles klātienē, uz kādām sacīkstēm ietu vispirms?

- Noteikti apmeklētu vieglatlētu cīņas. Vēl aizietu uz sacīkstēm, kur startēs latvieši.

- Tava ģimene ir sportiska?

- Noteikti. Vecākiem varu teikt paldies, ka viņi vienmēr mani atbalstījuši gan treniņos, gan sacensībās.

- Tavi mīļākie svētki?

- Ziemassvētki, jo tad var saņemt dāvanas un apdāvināt citus.

- Mīļākie ziedi?

- Hiacintes, jo tās burvīgi smaržo.

- Kādu vēlies pēdējo dienu savā skolā?

- Lai visi divpadsmit skolā pavadītie gadi paliktu atmiņā ar labāk emocijām.