Pieredzi un izturību

Šā gada pirmajā Grand Slam sērijas tenisa turnīrā  - Austrālijas atklātajā čempionātā Melburnā - Ernests Gulbis pirmajā kārtā zaudēja krievam Maratam Safinam ar rezultātu 0:6, 4:6 un 6:7. Izlozē nebija paveicies, taču cīnīties varēja arī ar Safinu. Nervozitāte, steiga un pieredzes trūkums tomēr liedza jūrmalniekam sagādāt patīkamu pārsteigumu saviem līdzjutējiem. Zaudējums, kuram jākalpo par mācību turpmākajā izaugsmē.

Ja sanāk...                           
Zaudējumi ir dažādi, bet šoreiz ir nedaudz žēl, ka netika izmantotas iespējas. Marats Safins nekādus brīnumus nerādīja, taču spēlēja daudz stabilāk un, galvenais, izšķirošajos brīžos bija akurātāks. Ernestam Gulbim neveiksmīgs pirmais sets un visai līdzīga spēle nākamajos divos, taču 43 paša kļūdas vienā mačā tomēr bija pārāk daudz. Latvijas tenisists it kā steidzās, it kā centās spēlēt ļoti aktīvu uzbrukuma tenisa, tomēr tehniskā brāķa bija pārāk daudz. No malas viss izskatās pārāk vienkārši. Pēc cīņas arī Safins uzslavēja pretinieku: "Otrajā setā puisis sāka spēlēt ļoti labi. Esmu ļoti apmierināts ar šādu iznākumu pirmajā mačā. Turnīra sākums vienmēr ir grūts."

Vienam - sacensību sākums, otram - jau pēdējā spēlē. Tenisa noteikumi ir nežēlīgi, bet taisnīgi. Atsevišķas izspēles apliecināja  Ernesta Gulbja spējas, taču bija arī epizodes,  kas nežēlīgi atklāja viņa trūkumus. Ļoti precīzi  izteicās agrāk labi pazīstamais tenisists, tagad - Krievijas televīzijas komentētājs Aleksandrs Metreveli: "Gulbim reizēm pietrūkst cīņas plāna, viņš spēlē intuitīvi, - kā sanāks..." Ja sanāk, ir iemesls sagaidīt tādas uzvaras kā pērn pār Timu Henmanu vai Tomiju Robredo. Ja nesanāk, tie ir pārdzīvojumi pašam un līdzjutējiem. Tenisa cienītāji ir tikpat kategoriski kā citos sporta veidos - melns vai balts. Vidusceļa nav.

Dot padomus nav pārāk sarežģīti, tomēr grūti atrast pareizo ceļu. Ernestam Gulbim ir pietiekami daudz padomdevēju un pat vairāki profesionāli treneri. Visi strādā un cenšas, bet galvenais ideju realizētājs tomēr ir pats sportists. Laukumā pašam jātiek ar visu galā, tādēļ varētu vēlēties nedaudz lielāku Latvijas tenisista pārliecību. Vismaz ārēji. Nevajag sāncensim atklāt sevi kā uz delnas. Ja arī kaut kas neizdodas, jāspēlē teātris un jārāda, ka viss ir kārtībā. Sak, tūlīt viss aizies kā pa diedziņu, un tad tikai visi redzēs. Gulbis jau tagad tehniski var spēlēt ar visiem labākajiem tenisistiem, realizācija atkarīga no psiholoģijas un, protams, arī no pašsajūtas. Šoreiz Gulbis arī fiziski laikam nejutās pārāk labi. Par dažiem sīkumiem tālāk.

Rūdītā milža motivācija                                                   

Izloze lielajos turnīros gandrīz vienmēr ir laimes spēle. Vienīgi ATP reitinga 32 labākie var būt droši, ka pirmajās divās kārtās nenāksies cīnīties vienam pret otru. Taču arī līderiem var ielozēt spēlētāju, kurš pats nesen bijis labāko vidū, taču pēdējos mēnešos noslīdējis zemāk savainojumu dēļ. Ja tagad viss ir kārtībā, šādi spēlētāji  ir divtik motivēti atkal atgriezties elitē. Ja esi stiprs, agri vai vēlu jātiekas ar tieši tādiemkonkurentiem. Nevienā turnīrā nejauši uzvarēt (arī piecsetu spēlē) nevar.

Ernestam Gulbim šoreiz nepaveicās. Viņam pirmajā kārtā netrāpījās neviens no izliktajiem tenisistiem, toties Marats Safins pieder pie nupat aprakstītā otrā gadījuma. Krievu tenisists īsu laiku bija ATP reitinga līderis, viņa kontā uzvaras arī divos Grand Slam turnīros - ASV un Austrālijas atklātajā čempionātā. Safins pērn spēlēja maz - savainojumi, kāpšana kalnos, sava es meklējumi. Par Maratu bija arī nievājoši izteikumi pašmāju  presē, toties šogad krievu milzis ir motivēts atgriezties vismaz pasaules labāko desmit spēlētāju vidū. Viņam tas ir pa spēkam, un pirmais solis tiek sperts jau Melburnā.

Ernests Gulbis šogad  nolēmis īpaši gatavoties četriem lielajiem Grand Slam turnīriem. Tieši tā sastādīts viņa sacensību un treniņu grafiks. Uz Austrāliju Gulbis kopā ar austriešu treneri Karlu Heincu Veteru devās jau desmit dienas pirms Jaunā gada. Gadu mijā ATP turnīrā Adelaidā izdevās pārvarēt pirmo kārtu, toties astotdaļfinālā zaudējums francūzim Džo Vilfrīdam Tsongam, kurš šogad ir lieliskā formā. To apliecina viņa uzvaras pār Leitonu Hjūitu un nupat Melburnā pirmajā kārtā arī pār Endiju Mjureju.

Nākamā nedēļa pēc Adelaidas tika pilnībā veltīta treniņiem, taču šoreiz traucēja veselības likstas. Nedaudz smeldzošs plecs, ļoti sāpīgi šķīlās gudrības zobs. Dažam labam varbūt tas šķitīs tīrais sīkums, tomēr mokošās sāpes, vizītes pie zobārstiem un antibiotiku lietošana fizisko kondīciju un omu neuzlaboja. Ikvienam sīkumam ir milzu nozīme, tāpat kā pārliecībai un Grand Slam turnīru pieredzei.

Safins savā karjerā daudz sasniedzis. Viņam ne vienmēr izdodas motivēt sevi mazākiem turnīriem, taču Grand Slam šādi spēlētāji ir īpaši bīstami. Tas ir lielais izaicinājums, un rūdītie vīri to negrib palaist garām. Gan jau Gulbim vēl būs daudz iespēju spēlēt šajos lielākajos turnīros, taču katra mācība jāņem vērā. Šogad vēl atliekFrancijas atklātais čempionāts, Vimbldona un ASV atklātais čempionāts, vēl, iespējams, olimpiskās spēles Pekinā.

Juškas variants

Šogad Austrālijas atklātā čempionāta  pamatturnīrā centās iekļūt arī otrs labākais Latvijas tenisists Andis Juška. Kvalifikācijas pirmajā kārtā viņš zaudēja Izraēlas sportistam Naomam Okunam, savainojuma dēļ nepabeidzot sacīksti, - 7:5, 0:5. Sastieptais vēdera muskulis servējot radīja lielas sāpes. "Izloze bija diezgan laba, un veiksmes gadījumā varēju iziet kvalifikāciju," atceras Andis Juška. Jaunā seguma laukumos bumbas atlēciens varbūt esot nedaudz augstāks, taču laukumi esot kā radīti mūsu tenisista spēles stilam. "Pirms turnīra it kā jutos labi, patrenējos pat ar krievu Nikolaju Davidenko un vācieti Filipu Kolšreiberu. Pirmās spēles sākumā tik trakas sāpes nejutu, bet otrajā setā tās jau kļuva neciešamas. Nelaime sākās iepriekšējā turnīrā Dohā. Trenējos ar ukraini Sergeju Stahovski, un šad tad iesāpējās vēders. Vēlāk uzspēlēju ar Vesliju Mūdiju no Dienvidāfrikas un no sāpēm vairs īsti  nevarēju paservēt."

Kataras turnīra kvalifikācijas pirmajā kārtā zaudējums vācietim Henrikam Doršam ar rezultātu 2:6 un 4:6. Piecas dienas Juška aizvadījis vieglus treniņus, bez servēm, un tad abi ar  treneri Ģirtu Dzeldi devušies uz Austrāliju. Savainojums līdz galam netika izārstēts, un tagad vismaz divas nedēļas nāksies iztikt bez tenisa. Jāgatavojas Deivisa kausa izcīņas spēlei pret Maķedoniju (8.-10.februāris), pirms tam vēl plānots piedalīties Vroclavas Challenger turnīrā.

Maķedonieši trin nažus

Mūsu izredzes Deivisa kausa izcīņas spēlē Splitā pret Maķedoniju vairs tik labi neizskatās. Laukuma saimnieki izvēlējušies Latvijas tenisistiem tik neparocīgo tenisita segumu. Spēcīgām servēm un atkīvam uzbrukuma tenisam tad vairs nav tik lielas nozīmes. Šādos laukumos galvenais ir izturība un pacietība. Ernests Gulbis teorētiski ir klasi pārāks par jebkuru maķedonieti, taču šādos apstākļos pārsvara var arī nebūt. Pieskaitīsim arī mājinieku skatītāju atbalstu, vietējos līnijtiesnešus, un abu komandu izredzes izlīdzinās. Jācer, ka Ernestam Gulbim un Andim Juškam vairs nebūs veselības likstu. Toties rēķināties ar Denisa Pavlova līdzdalību vairs īpaši nevar. Viņam ir hronisks rokas savainojums, un pēdējos mēnešos nav spēlēts sacensībās. Deniss pat treniņus nevar aizvadīt ar pilnu slodzi.

Toties ļoti aktīvi Vīnē kopā ar savu treneri Martinu Rutneru jaunajai sezonai gatavojas Kārlis Lejnieks. Lielupē sacensībā ar Monako viņam pēdējā sacīkšu dienā izdevās izcīnīt uzvaru, un spēles potenciāla ziņā Kārlim ir lielas iespējas. Tiesa, ir atšķirība: spēlēt uz sev ierasta un tīkama seguma mājās, kad kopējais mača iznākums jau izšķirts, vai līdzīgu sniegumu parādīt izšķirošā sacīkstē viesos.

Māris Rīmenis, LTV Sports