Pirmā zelta kalēji

Latvijas Basketbola līgas 16. čempionāta finālā turpinās cīņa par zelta medaļām starp BK Ventspils un ASK Rīgu, bet pirmās zelta medaļas tika pasniegtas pirms 15 gadiem, kad par čempioniem kļuva Brocēni-Parair. Toreiz bročiem pietika ar diviem mačiem, lai apliecinātu pārākumu pār Bonus, bet šogad pēc ilgiem laikiem varam sagaidīt arī septiņu spēļu sēriju.

Latvijas Basketbola līgas (LBL) 16 sezonās nav trūcis dažādu skandālu, kad spēļu rezultāti un spēlētāju likteņi tika izšķirti ne tikai laukumā, bet arī pie amatpersonu galdiem, liekot lietā juristu sagatavotus dokumentus. Šīs tradīcijas tika iedibinātas jau pirmajā sezonā, kad vieni no favorītiem vefieši tika noņemti no trases brīdī, kad notika cīņa par medaļām. Tam par iemeslu bija konfliktā ar tiesnešiem diskvalificētā Igora Miglinieka došanās laukumā.

Gadi iet, bet nekas jau nemainās, jo šogad pusfinālā un finālā ar katru spēli arvien biežāk tika pieminēti incidenti, kurus izraisījusi tiesnešu ne vienmēr izskaidrojamā darbībā. 1992. gada 23. maijā Basketbola vēstis rakstīja: „Basketbols nav vienīgā sporta spēle, kur cilvēku melnā (šis termins aizgūts no futbola valodas poētismu klāsta) peļ un gāna gan tribīnēs sēdošie, gan laukumā spēlējošie. Tiesnesis katram, kas kaut uz brīdi aizdomājās par viņu sūtību vai iejūtas soģa ādā, acīmredzami šķiet otršķirīga būtne. Ja salīdzina, piemēram, ar šahu, tad tiesnesis ir dāma laukumā un bandinieks ārpus tā. Lai gan bieži vien soģim viņa niecība tiek parādīta vai citreiz pat fiziski pierādīta spēles laikā turpat laukumā."

Šoreiz gan ne par tiesnešiem, kuriem vēl priekšā LBL izšķirošās cīņas par zelta medaļām, bet gan pirmajiem LBL čempioniem - basketbolistu duci un treneri Anatoliju Konstantinovu: kā ir mainījies Latvijas basketbols 15 gadu laikā.

Jubileju laiks

Brocēnu-Parair viens no vadošajiem basketbolistiem Valdis Valters joprojām ir lielajā basketbolā, jo šonedēļ tika oficiāli paziņots par jauna kluba VEF-Rīga izveidi.

„Šis pavasaris ir jubileju laiks, jo pirms 30 gadiem VEF iekļuva PSRS čempionāta augstākajā līgā, bet pirms 15 gadiem līdz ar VEF diskvalifikāciju no LBL čempionāta beidzās tā pastāvēšana," sarunā ar Sportu atceras jaunizveidotā VEF-Rīga galvenais treneris Valdis Valters. „LBL pirmajā turnīrā favorīti bija VEF basketbolisti, taču viņi tika diskvalificēti, paverot iespējas bročiem sērijā ar Bonus tikt pie zelta medaļām."

Lai arī Valters lielajā basketbolā atgriezies pat vairāk reižu nekā Maikls Džordans, tomēr kopš kaulu izlocīšanas 2000. gada LBL turnīrā viņš dod priekšroku citai bumbu spēlei - futbolam.

„Sekoju ārstu ieteikumiem par to, ka futbols manā vecumā ir daudz mazāk traumatisks nekā basketbols. Turklāt spēlēšana notiek svaigā gaisā," spriež Valters.

Šajā sezonā Valters cīņās vadīja ASK/Juniora jaunos un talantīgos basketbolistus, bet par finālsēriju papildus interesi rada vecākā dēla Sanda spēlēšana ASK Rīgas rindās.

„Protams, sekoju līdz norisēm LBL finālsērijā. BK Ventspils un ASK Rīgas ārējās līnijas darbība ir ļoti atšķirīga," spriež Valters. „Ja rīdziniekiem Kērtiss Miledžs un Sandis Valters regulāri gūst daudz punktu, tad ventspilniekiem tomēr saspēles vadītāji darbojas daudz klasiskāk, īpaši patīk Edija Šenona spēle. Lai arī kādi procesi noritētu Latvijas basketbolā, tomēr esmu pārliecināts, ka ārzemnieku izmantošana ir pārāk liela."

Mazais kā šovs

Šonedēļ 50 gadu jubileju nosvinējušais Edvīns Dreibergs no basketbola nav šķīries, jo regulāri un ar lieliem panākumiem startē Latvijas Maksibasketbola čempionātā. Šosezon Dreibergs pat kļuva par 50+ vecuma grupas rezultatīvāko spēlētāju. Edvīna darbs ir cieši saistīts ar sportu, jo viņš ir basketbola treneris Salaspils BJSS un sporta skolotājs Salaspils 1. vidusskolā.

„Protams, notikumi pirms 15 gadiem vienmēr paliks atmiņā, jo pirmajiem čempioniem ir goda vieta vēsturē," spriež Edvīns Dreibergs. „Sports un basketbols ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa."

Dreibergs nepalaiž garām arī notikumus pašmāju basketbolā, it īpaši izšķirošo notikumu laikā.

„Skatītājiem nepieciešami spilgti tēli," saka Dreibergs. „Lielākās ovācijas ir brīžos, kad augumā mazam basketbolistam izdodas apspēlēt kādu garo. Arī pats esmu piedzīvojis šādus mirkļus, jo 1,78 metri nav tas lielākais augums. Šogad šādu līdzjutēju izklaidētāja lomu uzņēmies ASK Rīgas amerikānis Kērtiss Miledžs."

Valters pierādīja pretējo

Lai arī Uldis Valneris nav bijis broču līderu pulkā, tomēr viņš savu vietu sastāvā godam nopelnīja ne tikai LBL pirmajā čempionātā, bet arī 1994. un 1995. gadā, kad jau Armanda Krauliņa vadībā atkal sekmēja SWH/Brocēnu čempionu titulus.

„Pēc bročiem vēl paspēju uzspēlēt LainERS, Zemgales un VEF rindās," atceras Uldis Valneris. „Profesionālus treniņus grūti apvienot ar darbu, tādēļ pamazām kļuvu par amatieri. Jau desmit gadus strādāju firmā Nelss datoru jomā. Gadus sešus basketbola spēlēšanu biju metis pie malas, jo daudz laika bija nepieciešams veltīt ģimenei, bet šajā sezonā atkal devos cīņās, pārstāvot Dubultamatieru līgas komandu Varenie runči."

Lai arī darba komandējuma dēļ Valnerim nav izdevies vērot finālsērijas mačus, tomēr savs spriedums par basketbola notikumiem ir arī viņam.

„Mūsdienu basketbolā saspēles vadītājam noteikti klājas grūtāk, jo uzbrukuma laiks ir nevis 30, bet gan tikai 24 sekundes," izvērtē Valneris. „Ja salīdzina abu finālistu sastāvus, tad nav grūti pamanīt, ka ASK Rīga izmanto savulaik grūti iedomājamu taktiku - saspēles vadītājs Kērtiss Miledžs gandrīz katrā mačā uzbrūk ļoti daudz. Ja to dara šīs pozīcijas basketbolists, tad ko gan uzbrukumā dara pārējie četri spēlētāji? Pirms gadiem divdesmit gan Valdis Valters pierādīja pretējo..."

Izvēloties trenera darbu

Latvijas Basketbola līgas kluba Ķeizarmežs galvenais treneris Guntis Endzels ar prieku atceras broču laikus.

„Toreiz bija izveidojies lielisks kolektīvs, valdīja pacilātība," uzsver Guntis Endzels. „Pēc pirmā čempionu titula izcīnīšanas komandas trenēšanu pārņēma Armands Krauliņš, aizsākās gatavošanās sezonai, kurā notika debija Eiropas kausos. Vasarā vēl piedalījos treniņnometnē, taču drīz vien pieņēmu lēmumu par pievēršanos trenera darbam. Dzimto Līvānu komandā vēl kādu laiku regulāri spēlēju basketbolu, bet pašlaik pašam tā retāk izdodas iziet laukumā."

Endzels spēlējis aizsarga vai uzbrucēja postenī, tādēļ arī viņa vērtējums pašlaik finālā spēlējošo BK Ventspils un ASK Rīgas sastāviem.

„Ja kādreiz par svarīgākajiem posteņiem tika uzskatīti saspēles vadītājs un centra spēlētājs, tad pašlaik visiem ampluā ir liela nozīme," saka Endzels. „Sadarbībām bagātā spēlē ir svarīgi basketbolistu universālums, spēja gan spēlēt grozu tuvumā, gan pie trīspunktnieku līnijas. LBL finālisti ir spēkos līdzīgi, jo Sandim Valteram un Steponam Babrauskam tiek pretstatīti Džastins Lavs, Raimonds Vaikulis, Aigars Vītols. Lielākā atšķirība gan slēpjas faktā, ka bez Valtera ir grūti iedomāja ASK Rīgas sekmīga darbība, viņš ir viens no galvenajiem komandas posmiem."

Jābūt firmas zīmei

Jumavas valdes priekšsēdētāja Jura Visocka izdevniecībā tapusi ne viena vien grāmata par basketbolu.

„Broču pirmais čempionu tituls ir īpašs ar to, ka pirms tam biežāk biju komandās, kurām nācās samierināties ar otrajām vietām," uzsver Juris Visockis. „Pa retam izdodas uzspēlēt arī basketbolu. Ahilleja cīpslas problēmu dēļ šajās nodarbībās bija izveidojies lielāks pārtraukums, taču godam ir izdevies atgriezties Kluba 33 rindās, sev par pārsteigumu pat iemetot arī kādu bumbu grozā. Šīs iemaņas nevar aizmirst."

Visockis biežāk basketbolu vēro televīzijas ekrānos nekā sporta zāļu tribīnēs.

„Pietiekami labi orientējos notikumos pašmāju basketbolā, tomēr arī man spēlētāju mainība ir pārāk liela un bieža," spriež Visockis. „Protams, ASK Rīga ir tikai veidošanās stadijā, tādēļ vēl pāragri prasīt no tās kādu firmas zīmi. Par tādu varētu uzskatīt Kārli Muižnieku BK Ventspils rindās. Tā ir nemainīga vērtība. Turklāt basketbols ir pārāk komercializējies, ļoti daudz uzmanības tiek pievērsta naudai, bet nevis sportiskām vērtībām."

Skarbas cīņas

Ja vērtējam pēc mūsdienu basketbola standartiem, tad Vladimirs Spolītis ir īstena spēka uzbrucēja iemiesojums. Līdzjutēju ļoti mīlētais Spolītis divas sezonas palīdzēja kaldināt broču panākumus, arī Eiropas kausos, bet reiz pat tiek valstsvienības sastāvā.

„Pirms gadiem piecpadsmit tiešām tika piedzīvots daudz skaistu mirkļu," ar prieku atceras Vladmirs Spolītis. „Par to jāpateicas ne tikai Valda Valtera iniciatīvai, bet arī Brocēnu cementa rūpnīcas šefa Jura Reisona atbalstam. Basketbolu var droši nosaukt par manu neizārstējamo slimību, jo nu jau gadus piecus veterānu mačos pārstāvu Ventspils komandu. Ikdienā gan naudiņu pelnu ar projektu vadīšanu celtniecībā, logu jomā."

Spolītis joprojām dzīvo Jelgavā, tādēļ LBL fināla batālijas vēro televīzijā.

„Šajos mačos ir tik uzkurināta atmosfēra, ka pat ar nelielām bailēm vēroju Uvja Helmaņa un Toreja Bregsa cīniņus," saka Spolītis. „Tas noteikti prasa milzīgu spēka un emociju ieguldījumu."

Basketbols nav kino

1992. gada LBL čempioni Brocēni-Parair nākamajā sezonā debitēja Saportas kausa izcīņā.

„No broču laikiem man visvairāk atmiņā iespiedies starts Eiropas kausos," stāsta Juris Čirkovs. „Tas patiešām bija liels panākums, jo uz šiem starptautiskajiem mačiem Daugavas sporta namā brīvu vietu nebija."

Čirkovs izmēģinājis spēkus veterānu basketbolā, pārstāvot Ventspils komandu, kuras rindās pirms diviem gadiem tika izcīnīts valsts vicečempionu titulus 40+ vecuma grupā, bet pašlaik lielāko uzmanību velta darbam nekustamo īpašumu jomā un celtniecībā.

„Līdz ar Arēnas Rīgas atklāšanu ievērojami palielinājusies arī interese par basketbolu," vērtē Čirkovs. „Turklāt līdzvērtīgu komandu izveidošanās rezultātā basketbolu vairs nevar salīdzināt ar kino, kur gandrīz vienmēr jau iepriekš zināms slepkava vai arī paredzamas laimīgas beigas. Šāda ažiotāža nav bijusi kopš laikiem, kad strādāju klubā Bonus, un mēs cīkstējāmies ar bročiem."

Lai arī divmetrinieks Čirkovs mūsdienu basketbolā diez vai spēlētu centra postenī, tomēr bijušais basketbolists pievērš uzmanību tiešī šā ampluā pārstāvjiem.

„Esmu pamanījis, ka man nezināmu iemeslu dēļ apstājies ASK Rīgas centra spēlētāja Raita Grafa progress. Ir visi nosacījumi, lai viņa loma šajā finālsērijā būtu daudz lielāka nekā pašlaik," akcentē Čirkovs.

Trenerim jāsaliedē

Pirms 15 gadiem bročus līdz zelta medaļām aizveda treneris Anatolijs Konstantinovs, kurš pašlaik trenē bērnus Daugavas sporta namā. Konstantinovs atceras, ka lielākā loma bijusi Valdim Valteram, kuram izdevies piesaistīt daudzus meistarīgus basketbolistus, pārliecinot pārstāvēt tieši bročus. Pašlaik treneris ar lielu interesi vēro BK Ventspils un ASK Rīgas cīņas.

„Trenera loma arvien pieaug, jo komandās tiek sapulcēti dažādi basketbolisti, gan pēc tautības, gan pēc spēles izpratnes," saka Anatolijs Konstantinovs. „Trenerim no atsevišķiem spēlētājiem ir jāizveido saliedēta komanda. „Finālsērijās vienmēr ir jāskatās uz priekšu, uz nākamo spēli, jo nedrīkst ieslīgt pārdzīvojumos, jo nav nekādas atšķirības - minimāls zaudējums vai sagrāve. Nākamais mačs sākas no nulles. ASK Rīga trešajā mačā zaudēja ar lielu punktu starpību, bet ceturtajā spēlē atkal viss sākās no jauna."

Renārs BUIVIDS

1992. gada LBL fināls

Bonus - Brocēni-Parair 85:86 (36:53)

Meļņiks 36, Zankovskis 18, Valters 15, Bondarenko 14 - Skrastiņš 19, Helmanis 13, Briņķis 11, R. Jansons 11.

Brocēni-Parair - Bonus 116:108 (61:55)

Meļņiks 39, Valters 31, Zankovskis 22, Bondarenko 14 - Liepnieks 25, Skrastiņš 22, Niedra 20, Briņķis 13.

Renārs Buivids