Pozitīvisma meklētājs

Māra Jurševica

Latvijas izlases pirmajā spēlē pasaules čempionātā Maskavā mūsu komandas rindās par labāko tika atzīs vārtsargs Sergejs Naumovs.

Ne jau katru dienu izdodas tikt pie uzvaras. Tā bija arī starta mačā Krievijā. Un ir jau vienalga, vai konkurenti vinnē ar minimālu vārtu starpību vai ar graujošu rezultātu. Zaudējums paliek zaudējums. Tiesa, vārtu sargātājiem tomēr ir nedaudz citādāka dzīves uztvere, un katra ielaista ripa (lai arī ne paša vainas dēļ) rīvē kantes. Taču arī šādā situācijā Sergejs cenšas rast vien pozitīvas emocijas, visu negatīvo atstājot tur, ledus laukumā. Rīt taču ir jauna diena un pavisam cita spēle.

Sergejam Naumovam ir īpašs vārtu sargāšanas stils, un viņš no daudzu kolēģu puses atzīts par augstas klases spēlētāju šajā tik atbildīgajā pozīcijā. Ne velti virkne jauno paaudzes treneru mudina savus audzēkņus, cik vien iespējams, vērot, kā būrī darbojas Sergejs. Viņš ir inteliģents vārtsargs, taču ne brīvdomātājs, liekot nevajadzīgi satraukties komandas biedriem. Citkārt pragmatisks, taču vienmēr - pārliecināts par katru savu rīcību, lieliski apzinoties, ka ir pēdējais spēlētājs komandā, kurš vēl var glābt komandu kritiskā situācijā.

Ja paskatīsieties Sergeja pārstāvēto vienību sarakstu, nav grūti pamanīt, ka tas ir pamatīgi garš. Viņš hokejā ir no septiņu gadu vecuma. Visu cieņu šādai uzticībai savam sporta veidam. Iepazīts daudzu valstu hokejs, iepazīti visdažādākie sāncenši un komandas biedri. Lai kurā okeāna krastā Sergejs arī būtu, ik pavasari viņš gaidījis uzaicinājumu no Latvijas izlases treneriem. Rīdzinieks bija valstsvienības dalībnieks, kad Latvija pēc neatkarības atgūšanas debitēja pasaules čempionātā. Pašā zemākajā, C grupā. Un tā gadu no gada, līdz aizbrauca pāri okeānam. Kā pats atzīst, pavēlu, lai iekarotu katra spēlētāja sapni - Nacionālo Hokeja līgu. Toreiz viņam bija 25 gadi. Lai arī izdevās piedalīties arī Losandželosas Kings treniņnometnē, NHL neizdevās iekarot.

Taču ir arī cits stāsts. Ja kādam potenciālajam izlases dalībniekam varbūt bijušas problēmas par patriotisma jūtām, par Sergeju to nevar teikt. Piektajā sezonā spēlējot Sandjego Gulls, viņu uzaicināja gatavoties pasaules čempionātam. Amerikāņu treneri lika izvēlēties - turpini cīnīties izslēgšanas mačos vai vari iet un neatgriezties. Sergejs nedomāja ne mirkli. Viņš lidoja atpakaļ uz mājām, uz Latviju. Lai spēlētu izlasē. Tobrīd vēl nezinot, vai visu čempionātu nenāksies pavadīt uz rezervistu soliņa, kas vārtsargiem jau nu ļoti nepatīk.

Hokejs 38 gadu vecajam Sergejam Naumovam joprojām ir darbs. Cik ilgi vēl? To nezina arī viņš pats. Kamēr izlases treneri atzīs Sergeja prasmi par gana augstvērtīgu, viņš noteikti būs hokejā.

Māra JURŠEVICA