twitter facebook instagram

Prezidents, kas diskvalificēts kā sportists

20.Mai.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
338
Prezidents, kas diskvalificēts kā sportists

Kādam populāram Latvijas sporta žurnālistam garām ejot, ieminējos, ka tagad, kārtējā pasaules futbola čempionāta priekšvakarā, būtu interesanti uzzināt, ko par to (un arī par sevi) domā Jozefs Blaters. Pagājuši jau divi gadi, kopš vadošās pasaules futbola organizācijas FIFA bijušais prezidents, tāpat kā Eiropas Futbola asociāciju savienības UEFA bijušais prezidents Mišels Platinī, uz sešiem gadiem (pirmajā lēmumā — astoņiem gadiem) atstādināts no jebkādiem futbola amatiem.

“Vai tad viņš nav cietumā?” tāds bija pretjautājums. Varbūt līdzīgās domās ir daudzi, taču varbūt vēl vairāk ir tādu, kas par Blateru vispār vairs neko nedomā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka eksprezidents šos divus gadus tikpat kā klusējis un futbola vai sporta dzīvē nav īpaši zīmējies. Taču, sākot ar 2018. gadu, viņš atkal palicis runīgs, ļāvies intervijām, kurās aktīvi paudis savu nostāju ne tikai par futbolu, kurā pavadījis savas dzīves lielāko un galveno daļu, bet arī atklāti dalījies par savu privāto dzīvi un par korupcijas skandālu, pēc kura bijis spiests atstāt augsto FIFA prezidenta krēslu.

IETEKME ARĪ BASKETBOLĀ

Nezinu, vai daudzi basketbola vēstures pētnieki Latvijā zina, kāda loma bijušajam FIFA prezidentam Jozefam Blateram bijusi PSRS—ASV dramatiskajā basketbola mačā 1972. gada olimpiskajās spēlēs, kad PSRS izlase pēdējās trijās sekundēs izrāva uzvaru pār ASV ar 51:50? Izrādās, ka Blaters bijis hronometrists, kas nodrošinājis attiecīgās aparatūras darbību, bet tās rādītājus fiksējis laika tiesnesis. Līdz spēles beigām bija atlikusi viena sekunde. Ja to nenospēlē, spēle nav pabeigta. Tad FIBA ģenerālsekretārs V. Džonss devis rīkojumu — pielieciet trīs sekundes! Pielikuši. Piespēle pāri visam laukumam, un PSRS komanda uzvarēja ar viena punkta pārsvaru. Amerikāņi bija tik ļoti sašutuši, ka atteicās no sudraba medaļām...

Dažos citos medijos minēts, ka Jozefs Blaters 1972. gada olimpiskajā basketbola turnīrā pildījis tieši laika tiesneša pienākumus.

Savu karjeru Blaters sāka studiju laikā Lozannas universitātē (1954.—1958. g.), kad strādāja gan par sporta komentētāju, gan žurnālistu. 1964. gadā Blaters kļuva par Šveices Hokeja federācijas ģenerālsekretāru un arī par futbola kluba Xameks padomes locekli. Minhenes (1972. g.) un Monreālas (1976. g.) olimpiskajās spēlēs viņš pārstāvēja Šveices pulksteņu un hronometru firmu, bet no 1975. līdz 1981. gadam jau bija FIFA tehniskais direktors, līdz 1998. gadam — FIFA ģenerālsekretārs un pēc tam — līdz pat 2015. gadam — prezidents.

PRODUKTĪVAIS ŠVEICES KANTONS

Jozefs Blaters dzimis vienā gadā ar Raimondu Paulu (1936. g.) mazā Šveices pilsētiņā Fispā, kurā ir tikai nedaudz vairāk par astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Tur viņš 10. martā svinēja arī savu 82. dzimšanas dienu, jo ir Fispas Goda pilsonis. Vietējā valoda — vācu valodas dialekts, ko Cīrihē dzīvojošie pat nesaprot, — ir senvācu valoda, kas piebārstīta ar itāliešu un franču vārdiem.

Arī Blatera pēctecis FIFA prezidenta amatā — Džanni Infantino — ir no tā paša Šveices kantona, gandrīz Blatera kaimiņš, taču pēdējo reizi abi pasaules futbola bosi tikušies pirms pāris gadiem un tagad kontaktējas tikai ar savu advokātu starpniecību.

Blatera draudzene Linda Gabrieljana ir armēniete, dzimusi Teherānā biznesmeņa Akopa Gabrieljana ģimenē, kas 1970. gadā no Irānas pārcēlās uz dzīvi Šveicē. Fispā dzīvo arī Blatera meita Korini un mazmeita Selena.

Mūžam dzīvās, grūti prognozējamās starptautiskā futbola spēles, sensacionālie UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfināli (RomaBarcelona, RealJuventus) pilnīgi savā varā pārņem futbola specu, žurnālistu, fanu un, protams, futbola ierindnieku prātus, tāpat kā tvitera pierakstītājus un lasītājus. Varbūt FIFA korupcijas skandāls un atstādinātā prezidenta biogrāfija un turpmākais liktenis it kā palicis, futbola vēstures necaurspīdīgajā miglā tīts.

Maskavas čempionāta tuvums licis atkal īpaši sarosīties intervētājiem, FIFA funkcionāriem, šīs pasaules futbola jumta organizācijas prezidentam — jaunievēlētajam Džanni Infantīno (Itālija) — un, protams, sodītajam atbildētājam Blateram.

Jozefs (Zeps) Blaters arī šodien aktīvi dzīvo līdzi futbolam, seko līdzi visiem jaunākajiem notikumiem un ļoti labi atceras sava likteņa asos pagriezienus. Viņam rūp futbola šodiena un arī rītdiena. Jo tā ir viņa dzīves daļa.

Blaters studējis ekonomiku un dienējis armijā, kur ieguvis pat pulkveža pakāpi. Viņa padotībā bijis vesels armijas apgādes pulks. Tā teikt — aizmugures, nevis kaujas daļa...

RĪKOTĀJI UN PROTESTANTI

Viņa dzīvē viss mainījies kaleidoskopiskā ātrumā un arī raibumā. Taču savu īsto vietu viņš atradis futbolā. Blaters asi pārdzīvo savu atstādināšanu, bet īpaši smagi — savu bijušo kolēģu un draugu sazvērestību pret viņu. Pēc atstādināšanas viņa draugus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Jozefs Blaters pārliecināti apgalvo, ka viņš ir mūsdienu futbola izveidotājs, taču pret viņu organizēta sazvērestība. Viņš gribējis, lai 2018. gada pasaules čempionāts notiek Krievijā un 2022. gadā — ASV, nevis Katarā. Taču UEFA tālaika prezidents Platinī un Sarkozī (Francijas prezidents) panākuši balsu vairākumu par labu Katarai.

Pretēji ilgajai draudu kampaņai boikotēt pasaules čempionātu Krievijā, FIFA eksprezidents bija un ir pārliecināts optimists, kurš uzskata, ka Maskavā ieradīsies visu 32 valstu vienības. Viņš gan neizslēdz FIFA tiesības uz komandu skaita maiņu vai čempionāta vietas (valsts) pārcelšanu. Uz Anglijas protestējošo reakciju Blaters reaģē mierīgi, uzsverot, ka angļi neprot zaudēt un allaž ir ar visu neapmierināti. Savulaik viņi publicēja negatīvus materiālus pirms čempionāta Dienvidāfrikā un Brazīlijā, tagad pienākusi kārta Krievijai.

Blaters vairākkārt paudis, ka pasaules futbola čempionāts nav nekāds īslaicīgs, pārejošs pasākums, bet gan svarīgāks pat par olimpiskajām spēlēm. Arguments: spēles ilgst tikai divas nedēļas, bet futbola čempionāts — veselu mēnesi! Taču neviens cits, bet tikai FIFA var noteikt čempionāta norises valsti. Par angļiem Blaters ar ironiju piebilst, ka galvenais, ko angļi paveikuši futbola labā, esot šīs spēles noteikumu izgudrošana. Blaters pauž pilnīgu pārliecību, ka pasaules čempionāts Krievijā būs labi organizēts, atsaucoties uz tā ģenerālmēģinājumu — Konfederācijas kausa izcīņas norisi pirms gada.

EKSPERIMENTĀLS ČEMPIONĀTS?

Tomēr viņu patiesi satrauc FIFA sagatavošanās turnīra organizēšanai. Blatera lakoniskie, skopie vārdi, kas adresēti gan bijušajam UEFA prezidentam Mišelam Platinī, kurā futbola sabiedrība saskatīja nākamo FIFA prezidentu Blatera vietā, gan tagadējam FIFA vadītājam Infantino, ir kā asas un indīgas bultas. Taču Zepa kritiskajos izteikumos grūti atrast sazvērestības upura sarūgtinājumu vai personisku aizvainojumu. Atstādinātais prezidents ir patiesi satraukts par FIFA pārsteidzīgajiem lēmumiem jau Krievijā ieviest videoatkārtojumus un videotiesnešus (VAR sistēmu). Blaters nav pret, taču uzskata šo jaunumu par sasteigtu eksperimentu, bet pasaules čempionāts ir tik svarīgs un atbildīgs, ka organizatoru iegribu dēļ var pārvērsties par eksperimentālu čempionātu. FIFA nav izmantojusi iespēju eksperimentēt zemākajās līgās vai turnīros, jaunās iekārtas izmantošanā nav pieredzes ne tiesnešiem, ne treneriem, ne futbolistiem.

Blaters pilnīgi noraida Eirolīgas spēlēs jau ieviesto tiesnešu skaita palielināšanu ar diviem papildasistentiem pie vārtiem. Šī liekā jaunieveduma autors ir Mišels Platinī, ko Zeps ironiski nosaucis par futbola Primadonnu. „Mums ar Mišelu nav savstarpēja naida. Taču atstādināšana no futbola viņu skāra smagāk nekā mani. Arī mani tā ietekmēja, taču es nepazudu, cenšos būt cilvēkos, publikā. Bet Platinī ir noslēdzies mājās, nekur nerādās un intervijas nesniedz,” skaidro Blaters.

Zepa vārdiem runājot, Džanni Infantino ir atlaidis no darba 61 (!) FIFA menedžeri, bet vietā pieņemtajiem neesot pieredzes pasaules čempionātu sarīkošanā. “Infantino dzīvo pēc sava kalendāra,” ironizē Blaters. Interesanti, lai neteiktu — savādi un neizprotami, ka tajā pašā marta dienā, kad FIFA padome pieņēma lēmumus par VAR sistēmas (video) pielietošanu Krievijas turnīrā, UEFA prezidents Aleksanders Čeferins (Slovākija) izteicās, ka tuvākajos gados Čempionu līgā negatavojas ieviest dārgo VAR programmu. Turklāt Vācijas, Itālijas čempionātos un Anglijas kausa izcīņā jau bijis pietiekami daudz skandālu un domstarpību starp VAR aparatūru un tiesnešiem, kas atšķirīgi traktē noteikumus, arī pašiem aparātiem bijušas tehniskas problēmas (aizmugures līnijas noteikšanā u. tml.). Bet kā var tā — uz sitienu — bez pieredzes uzreiz ieviest videosistēmu, ja tā ir sveša Dienvidamerikas, Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas tiesnešiem? Nekādi, pat mēnešiem ilgi kursi vai semināri nepalīdz aizvietot praktiskas tiesāšanas pieredzes trūkumu.

SAVU KANTI TUROT

Starptautiskajā futbolā laikam ir tikai divi cilvēki, par kuriem labsirdīgi pasmaida visi tie, kuriem ir vairāk vai mazāk laimīgas ģimenes. Tie ir Francijas tiesnesis Mišels Votro un, protams, Zeps Blaters. Par abiem mēļo, ka sievu vietā viņiem esot... futbols. Votro FIFA tiesneša darbību ir pasen beidzis, un jaunāku ziņu par viņa privāto dzīvi nav, bet Blateram piedēvē vēl vienu, un ne jau to sliktāko, īpašību — darbaholiķis.

Pats Zeps atceras, ka pusmūžā, kad viņš dzīvoja viens, apmeties ofisa pieticīgajās telpās. Tikai vēlāk, darba kolēģu apcelts un kritizēts, pārvācies uz dzīvokli jaunuzceltajā FIFA namā, maksājot par to oficiālu īres naudu. Arī šis fakts raksturo cilvēku.

Ar daudzu valstu, valstsvīru, klubu, sponsoru un dažādu slavenību un varas pārstāvju balvām, ordeņiem un medaļām, piemiņas un atzinības balvām viņš varot sevi nokārt visā augumā līdz zemei. Bet tas viss glabājoties FIFA birojā, jo apbalvojumi paredzēti organizācijai, nevis viņam personīgi. Kāds žurnālists atklāj, ka mājās Zeps mēdzot uzvilkt smaržīgas tabakas cigāra dūmu...

Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons, vairākkārt veikdams pasaules klubu kausa izcīņas turnīra organizācijas komitejas locekļa pienākumus, vairākkārt ticies ar Platinī Āfrikas un Āzijas valstīs. Brīvajā laikā uzspēlējuši gan futbolu, gan  arī golfu. Taču šajos brīvbrīžos klātesošais Blaters neesot uzvilcis nevienu dūmu. To pašu var teikt par Blatera viesošanos Rīgā darba vizītē 2002. gadā. 17 gadus Blatera vadībā tika organizēti un arī norisinājās deviņi (!) pasaules čempionāti (1982.—2014. g.).

Jozefs Blaters no laika gala uzskata, ka UEFA ir mūžīgā opozīcijā ar FIFA. Savos pēdējos vadības gados Platinī turējis Infantino kanti, kurš tolaik bijis FIFA ģenerālsekretārs, bet tagad ir FIFA vadītājs. Infantino ir Platinī ideju un uzskatu pilns. Blatera ieskatā sazvērestības iemesls esot skaudība. Tāpēc pret viņu ierosināta krimināllieta par noziedzīgu paviršību un līdzekļu izlaupīšanu. Viņu turēja aizdomās par divu miljonu franku nelikumīgu nodošanu Platinī no FIFA līdzekļiem. Pēc tam FIFA ētikas komiteja nolēma viņus abus ar Platinī atstādināt no futbola darbībām uz astoņiem gadiem, bet 2016. gada februārī šo sodu samazināja līdz sešiem gadiem.

Kādā intervijā Blateram uzdeva arī visai kutelīgu jautājumu: vai viņš atbrauks uz Maskavu vai Pēterburgu pasaules čempionāta dienās? “Man ir Krievijas valsts galvas ielūgums,” atbildēja Blaters. “Nezinu, vai aicinājums ir uz čempionāta atklāšanu vai finālspēli. Bet es neieradīšos kā privātpersona, bet gan kā FIFA eksprezidents, kaut arī esmu atstādināts uz laiku. Ceru, ka līdz čempionāta atklāšanai mani no soda atbrīvos. Process jau ir sācies. Es taču neesmu ne tiesāts, ne notiesāts. Tas ir sportisks lēmums. Esmu atstādināts — tāpat kā diskvalificē tiesnesi, spēlētāju vai treneri.”

Nav ne mazāko šaubu par to, ka neatkarīgi no tā, vai Blaters būs Krievijā vai nebūs, pasaules čempionāts notiks tik un tā. Futbola trakās dienas sāksies 14. jūnijā Maskavā ar Krievijas un Saūda Arābijas spēli un aprims tikai pēc mēneša: fināls — 15. jūlijā.

Autori: Miķelis Rubenis