Rēdlihu sapņa piepildījums

2008. gada 7. februāris ir vēsturiska diena Rēdlihu ģimenei. Pirmo reizi trīs dēli - Krišjānis, Jēkabs un Miķelis - kopā spēlēja Latvijas hokeja valstsvienībā. Tas notika starptautiskā turnīrā Polijas pilsētā Sanokā. Pirmais taciņu uz pieaugušo izlasi iemina Krišjānis 2002. gadā. Tajā sezonā viņu draftēja Nacionālās Hokeja līgas komanda Ņūdžersijas Devils. Četras ezonas latviešu aizsargs spēlēja tās fārmklubā Olbani River Rats, līdz atgriezās Eiropā. Cīnījies Vācijas, Krievijas un Zviedrijas līgās, Krišjānis šo sezonu aizvada Hamburgas Freezers vienībā. Ģimenes pastarītis Miķelis izmēģinājis spēkus Latvijas jauniešu un junioru izlasē, vienu sezonu spēlējis viņpus okeānam EJHL komandās Ņujorkas Apple Core un Bostonas Harbor Wolves, tomēr nolēma turpināt karjeru pašu mājās. Latvijas valstsvienībā uzbrucējs Miķelis debitēja 2005. gadā un, tāpat kā vecākais brālis, cīnījās arī Turīnas olimpiskajās spēlēs. Šajā sezonā viņš aizstāv Žlobinas Metalurg krāsas Baltkrievijā.

Lielākais lepnums - universitātes diploms
Kamēr abi brāļi jau bija kļuvuši par izlases stabiliem dalībniekiem, Jēkabu 2002. gadā draftēja Kolumbusas Blue Jackets, un toruden viņš uzsāka studijas preztižajā Bostonas universitātē, pārstāvot augstskolas komandas Terriers krāsas. Un tā četrus gadus, līdz iegūts bakalaura grāds. Pēc tam Jēkabs cēlās spārnos un divas sezonas spēlēja kolumbusiešu fārmklubā Sirakūzu Crunch rindās, bet šosezon latviešu aizsargs nolēma doties uz Eiropu un spēlē Čehijas Plzen klubā. Tuvāk brāļiem, tuvāk mājām.

Visi Rēdlihi, neatkarīgi no sarunas vasarā vai ziemā, uzsvēra, ka nevarot vien sagaidīt brīdi, kad beidzot varēšot spēlēt valstsvienības rindās. Aizķeršanās bieži vien iznāca tādēļ, ka gatavošanās pasaules čempionātam jau gāja pilnā sparā, bet Jēkabam vēl turpinājās sezona otrpus okeānam. Tagad, kad trīs brāļi ir Eiropā, vienīgi viņu meistarība izšķīra - būt vai nebūt izlasē. Galvenais treneris Oļegs Znaroks un viņa asistents Harijs Vītoliņš uzskatīja, ka nu ir īstais brīdis trijiem Rēdlihiem būt vienā komandā.

Modelī iederīgais

„Kad saņēmu uzaicinājumu piedalīties izlases treniņos, sajūtas bija ļoti patīkamas," stāsta Jēkabs, „jo sen gribēju izmēģināt spēkus valstsvienībā. Pirmā doma bija, redz, varēšu uzraut hokeju kopā ar bračkām. Šosezon man bijusi iespēja trenēties pie vairākiem treneriem. Visi vingrinājumi lielākoties ir ļoti līdzīgi, neatkarīgi no tā, kurā valstī tie notiek. Man nebija lielu problēmu pievienoties komandas biedriem, kuri pie izlases treneru metodēm pieraduši. Katrs treneris grib, lai komanda spēlē pēc viņa shēmas un likumiem. Ja vēlies sevi redzēt šajā izlasē, uzdevumi ir jāizpilda."

Starptautiskais turnīrs Sanokā Latvijas izlasē bija pēdējais pirms pasaules čempionāta. Mūsu valstsvienībai vēl būs vairākas pārbaudes spēles, izejot finiša taisnē, pirms došanās uz Kanādu. Tādēļ, ja gribi nostiprināties komandā, katrs mačs, katrs izgājiens uz ledus var būt izšķirošs, lai apliecinātu treneriem, ka tieši tu esi nepieciešams šajā komandas modelī. Jau tagad skaidrs, ka īpaši aizsargu vidū būs pamatīga konkurence pasaules hokeja simtgades čempionātā.

„Atklāti sakot, pats biju pārsteigts un pat brīnījos, ka pirmajā mačā ar poļiem biju tik mierīgs un maksimāli koncentrējies. Dažreiz pirms spēlēm tomēr nedaudz satraucos. Galvenā doma bija: jāspēlē tā, lai treneri būtu ar mani apmierināti un lai man būtu iespēja sevi apliecināt arī nākotnē. Šajā turnīrā, ne tikai ar poļiem, mūsu komanda spēlēja kā pa kalniem: te lejā, spēlējām švaki un nesavākti, te augšā, esam aktīvi un labi. Pirmajos divos mačos biju vienā pārī ar Agri Savielu. Ar austriešiem cīņa bija līdzīga kā iepriekšējā dienā: iemetam kādu goliņu, atkal ielaižam. Laikam lai būtu intriga un skatītājiem asums. Protams, jāprasa treneriem, kā nospēlēju, jo pašam grūti spriest. Centos spēlēt fiziski aktīvi un droši."

Uzbrucēja Elvisa Želubovska trauma treneriem lika pārkārtot maiņas. Jēkabam pēdējā mačā ar itāļiem nācās veikt centra uzbrucēja funkcijas, malās - Viktors Bļinovs un Juris Štāls. „Atšķirība bija diezgan liela starp šiem partneriem. Iedomājies, uzbrukumā divi uzbrucēji un aizsargs. Tad nu gan bija brīnumi. Centos, cik varēju, spēlēt pēc uzbrukuma likumiem un īpaši neizgāzties, taču uzbrukums ir uzbrukums. Tā nav mana pozīcija. Iespējams, ka vairākas reizes biju tur, kur man nevajadzēja būt... Ceru, ka treneur prātā tomēr atstāju labu iespaidu kā aizsargs. Kas palika nepadarīts? Varbūt kāds neiemesls goliņš, varbūt varēju reizēm vēl aktīvāk un drošāk spēlēt."

Nekad nesaki nekad

Viens brāļu Rēdlihu sapnis piepildījies - visi trīs vienlaikus startējuši izlasē. Nepiepildīts ir vēl viens sapnis - spēlēt vienā maiņā. „Lai tā notiktu, nepieciešama treneru svētība, jo tikai viņi ir tie, kuri saliek piecniekus, kuri var nolikt mūs visus trīs blakus. Protams, vēl piebilde: mums visiem brāļiem jātiek izlasē."

Viens no viņiem uzbrucējs, divi - aizsargi. Ar ko atšķiras Jēkabs no Krišjāņa? „Es esmu fiziskāks aizsargājošā tipa aizsargs, bet Krišiņš ir uzbrūkošā un tehniskā tipa aizsargs, kurš ļoti labi tiek galā arī ar aizsardzību. Savā pirmajā izlases turnīrā pārliecinājos, cik forši ir spēlēt hoķīti un patrīt mēli ar bračkām un vecajiem čomiem."

Tik maz ir hokejistu, kuri necer agri vai vēlu tikt pie spēlēšanas NHL. Jēkabs nebija izņēmums. Tikai, vai atgriešanās Eiropā neliecina, ka par atgriešanos otrpus okeānam vairs netiek domāts? „Sapnis par NHL hokejistus nekad neatstāj, arī mani. Kas notiks nākamgad, man nav ne mazākās nojausmas. Ļoti gribētu, lai man būtu vēl reizīti iespēja pārbaudīt savus spēkus NHL. Taču AHL, kur biju divas sezonas sezonas, vairs negribu spēlēt. Eiropā gokejs un atalgojums ir labāks, tad nu neredzu iemesla, kāpēc man (te gan smejos) būtu jābojā veselība kaut kur citur. Bet, kā latvieši saka, nekad nesaki nekad!

Māra JURŠEVICA

Starptautisks turnīrs Sanokā, Polija

Latvija - Polija 3:1 (1:0, 1:1, 1:0)

17:18 (1:0) Dārziņš (Tribuncovs, Arm. Bērziņš), 29:14 (1:1) Radvanskis (Baginskis), 34:09 (2:1) Cipulis (G. Džeriņš), 56:01 (3:1) A. Širokovs (Jerofejevs, Štāls). Vārtsargi: Naumovs - Soveckis. Soda minūtes: 16 - 14.

Latvija - Austrija 4:3 (1:0, 1:1, 1:2, 1:0)

12:12 (1:0) Cipulis, 34:00 (2:0) Laviņš (Dārziņš, M. Rēdlihs), 39:29 (2:1) Latusa (Šullers), 45:33 (2:2) Rafls (Kaspics, Rafls, vair.), 49:16 (3:2) A. Širokovs (Cipulis, G. Džeriņš), 49:55 (3:3) Ofners (Latusa, maz.), 60:25 (4:3) Cipulis (Reķis, Sprukts). Vārtsargi: Masaļskis - Enzenhofers. Soda minūtes: 30 - 8.

Latvija - Itālija 4:3 (0:1, 2:1, 1:1, 1:0)

18:11 (0:1) Pitiss (Helfers, de Betins, vair.), 27:02 (1:1) Jerofejevs (Mamonovs, A. Širokovs), 32:00 (1:2) Bustreo, 38:44 (2:2) M. Rēdlihs (Dārziņš, Arm. Bērziņš), 41:06 (2:3) Ansoldi (Ramosers, Lucs), 49:35 (3:3) G. Džeriņš (Cipulis, Sprukts), 65:00 (4:3) Cipulis (pēcspēles metiens).

Latvija            3          1          2          0          0          11:7    7

Austrija           3          1          0          1          1          6:8       4

Itālija   3          1          0          1          1          7:8       4

Polija  3          1          0          0          2          4:5       3

Foto

Viens no brāļiem. Jēkabs Rēdlihs pērn vēl spēlēja Sirakūzās, bet šogad jau debitēja Latvijas izlasē

Jēkabs Rēdlihs

hokejists

Dzimis           1982. gada 29. martā Rīgā

Augums, svars        1,87 m, 86 kg

Pozīcija         aizsargs

Spēlējis         Essamikā/Juniors, Liepājas metalurgā, Ņujorkas Apple Core, Bostonas universitātes Terries, Sirakūzu Crunch (AHL), Rīgā 2000, Latvijas jauniešu, junioru un pieaugušo izlasē

Foto: Viesturs Zariņš