twitter facebook instagram

Reformas šķēps pret treneriem

09.Apr.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
335
Reformas šķēps pret treneriem

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais projekts, lai reformētu sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas kārtību, paredz, ka turpmāk par treneriem strādāt nedrīkstēs lielākā daļa C kategorijas trenera sertifikātu ieguvušie sporta speciālisti — viņiem vienīgais risinājums būs doties studēt uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kas ir vienīgā augstskola, kura atbilst izmaiņu projektā paredzētajai iegūstamajai izglītībai. Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kopsapulcē pret to iebilda sporta nozares pārstāvji, aicinot nesagraut gandrīz 15 gadus pastāvējušo sporta treneru sertifikācijas kārtību, bet gan uzlabot esošo sistēmu un ieviest tajā trūkstošo, bet tik būtisko kontroles mehānismu.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, lai strādātu par treneri, ir nepieciešams sertifikāts, izņēmums ir sporta studiju programmu absolventi, kas pirmos piecus gadus pēc diploma iegūšanas ir tiesīgi strādāt bez sertifikāta, kā arī ir atsevišķi nosacījumi, kurus izpildot, tiesības strādāt par treneri var saņemt sporta studiju otrā kursa studenti. Sporta speciālistu (treneru) sertifikācija iedalās trīs kategorijās: uz A un B kategorijas sertifikātu var pretendēt speciālisti ar augstāko izglītību sportā, A kategorijai papildus nepieciešami audzēkņu augsti sasniegumi sportā; savukārt C kategorijas sertifikātu iespējams saņemt, apgūstot profesionālās pilnveides programmas un nokārtojot sertifikācijas eksāmenu LSFP. Visos gadījumos ir nepieciešams saņemt arī attiecīgā sporta veida federācijas atzinumu.

LSFP prezidents Einars Fogelis savā uzrunā, uzsverot līdzšinējo konstruktīvo sadarbību, aicināja IZM uz konstruktīvu dialogu un sporta nozares iesaisti IZM ģenerēto reformu īstenošanā: “Esam pārsteigti par radikālo reformu treneru sertifikācijai, kurā pietiktu ar rūpīgi pārdomātām korekcijām esošajā kārtībā, bet — kas svarīgāk — nepieciešama atbilstoša kontroles mehānisma izstrāde. Jo, neskatoties uz to, ka sertifikācijas kārtība ir ieviesta kopš 2004. gada, joprojām ir ļoti liels skaits cilvēku, kuri vada treniņus bez kvalifikācijas!”

Par plānotajām reformām savs viedoklis ir Noa Bootcamp trenerim, kurš tikko ieguvis C kategorijas sertifikātu, Ivo Erdmanim: “Es uzskatu, ka IZM virzītie grozījumi pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, ir diskriminējoši, kā arī neradīs loģisku situācijas un problēmas risinājumu, bet tikai pasliktinās to treneru tiesisko un dzīves kvalitātes stāvokli, kuri ir ieguvuši C sertifikātu, kā arī veicinās vēl lielāku personu skaitu, kas strādā par treneriem bez nepieciešamās izglītības. IZM nav jācīnās ar C sertifikātu ieguvušiem speciālistiem, kuri centušies padarīt tiesisku savu profesionālo darbību, bet gan jāievieš regulējums uzraudzības un kontroles jomā, kas mudinās bez sertifikāta un attiecīgas izglītības strādājošos trenerus sakārtot savu profesionālo darbību. Es uzskatu, ka ir nepieciešams atstāt tiesisko pamatu turpināt strādāt par treneriem jau C kategorijas sertifikātu ieguvušiem speciālistiem. Svarīgāk ir ieviest uzraudzības un kontroles regulējumu attiecībā uz personām, kas veic savu profesionālo darbību bez attiecīgās izglītības un tiesiskā pamatojuma.”

Pēc plānotajām izmaiņām basketbola trenera pienākumi būtu jāpārtrauc arī Raimondam Feldmanim: “Lielāko daļu savas dzīves esmu bijis saistīts ar basketbolu, spēlējis to dažādos līmeņos, ieskaitot U-20 izcīnīto sudraba medaļu, spēlējot Latvijas izlasē 2013. gadā, un mana kļūšana par basketbola treneri bija pašsaprotama. Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi sporta veidā, C kategorijas iegūšanas kārtība man šķita adekvāts risinājums, ko arī izmantoju, lai varētu oficiāli uzsākt savu trenera karjeru. Papildu tam, ka ikdienā aktīvi trenēju, esmu VEF skolas galvenais treneris, kā arī BJBS Rīga/Rīdzenetreneris un papildinu savas zināšanas, sekojot līdzi inovācijām basketbolā, kā to paredz spēkā esošie noteikumi, apmeklēju arī kvalifikācijas paaugstināšanas seminārus. Lai izmantotu iespēju turpināt paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, šobrīd studēju, lai, pabeidzot studijas, iegūtu B kategorijas sertifikātu, balstoties uz manu audzēkņu augstajiem sasniegumiem. Taču ierosinātās izmaiņas treneru kvalifikācijas iegūšanas kārtībā mani mulsina, jo to apstiprināšanas gadījumā es ne vien zaudēšu jau iegūto C trenera kategoriju, bet arī manas studijas zaudēs jēgu, jo arī B kategoriju pēc jaunā regulējuma vairs nevarēšu iegūt. Uzskatu, ka šādas izmaiņas ir absolūti destruktīvas un novedīs ne vien pie C kategorijas treneru tiesību aizskāruma, bet arī pie vēl dziļākām problēmām ar treneru piesaisti sporta skolām un pulciņiem, kas mākslīgi zaudēs iespēju nodarbināt daudzus no šobrīd aktīvajiem treneriem.

Ilggadējais Latvijas vīriešu volejbola izlases bijušais galvenais trenerisRaimonds Vilde uzsvēra, ka absurds lobijs nedrīkst sagraut loģisku sistēmu, kura ir vērsta uz talantīgu treneru iesaisti: “Reforma, kas aizliedz augstu sasniegumu sportistiem strādāt par treneriem ar C kategorijas sertifikātu, ir absurda, kā arī ir pretrunā ar sporta tradīcijām un labo praksi. Tāda reforma nenāk no cilvēkiem, kuri izprot, kas ir sports un profesionāls treneris. Tā grautu sistēmu, kura deva iespēju talantīgiem profesionāliem un pieredzējušiem treneriem strādāt sporta veidā, kurā atdoti gadu desmiti. Pieredze konkrētajā sporta veidā ir viena no galvenajām sastāvdaļām profesionāla trenera darbībā. Teorētiskās zināšanas, apgūstot C kategorijas sertifikāta kursu, ir pietiekamas.”

Olimpiskais čempions volejbolā, treneris Pāvels Seļivanovs: “Man jau ir divas augstākās izglītības, esmu olimpiskais čempions un divkārtējs Pasaules kausa volejbolā ieguvējs. Esmu pārliecināts, ka ar to, kā arī ar sporta pedagoģijas kursu C kategorijā pietiek, lai strādātu par treneri un virzītu Latvijas volejbolistes ceļā uz augstākajiem sportiskajiem sasniegumiem. Trešajai augstākajai izglītībai 65 gadu vecumā var nepietikt laika!”

Basketboliste un trenere Liene Jansone: “Kurss C kategorijas iegūšanai pēc karjeras beigšanas bija pats labākais, kas varēja notikt ar mani kā profesionālu sportisti, kas vēlas turpināt gaitas savā sporta veidā. Tā ir iespēja nekavējoties nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajiem talantiem. Esmu lepna, ka ar savu līdzšinējo augstāko izglītību varu strādāt par treneri.”

Kopsapulces laikā tika uzsvērts, ka nav skaidrs, kādi ieguvumi ir sagaidāmi no regulējuma projektā paredzēto izmaiņu ieviešanas, tāpēc, lai nodrošinātu nozares līdzdalību, IZM tiek aicināta izveidot darba grupu situācijas izpētei un Noteikumu projekta izstrādei. Diskusija un konstruktīva sadarbība par piedāvātajām reformām palīdzētu sasniegt gan augstus treneru kvalifikācijas standartus, gan nodrošinātu regulējuma kvalitatīvu izpildi, vienlaikus būtiski nepalielinot birokrātisku un administratīvu slogu.

Kopsapulcē vairākkārt tika uzsvērts, ka piedāvātais regulējums vēl vairāk apgrūtina treneru darba atbilstības un kvalitātes uzraudzību, neskatoties uz to, ka uzraudzības procesa mehānisms joprojām nav ticis ieviests. Turklāt piedāvātais regulējums neatrisina nevienu no C kategorijas programmas sākotnējiem uzdevumiem — atvieglot pieredzējušu sporta speciālistu piesaisti treniņu darbam, mazināt nesertificēto treneru skaitu un kopumā mazināt sporta speciālistu trūkumu. Diskusijas gaitā tika secināts, ka, lai iecerētais regulējums darbotos, jāparedz precīzs atbildības sadalījums par noteikumu neievērošanu, jo ir diezgan paredzami, ka būs sagaidāmi pārkāpumi un formāla regulējuma izpilde, jo sporta iestādes speciālistu trūkuma apstākļos centīsies kompensēt trūkstošo speciālistu skaitu, nodarbinot trenera palīgus bez tiešas treneru vadības un uzraudzības.

Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka jaunā regulējuma projekts negarantē speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanos kopumā, bet vēl vairāk ierobežo iespējas kļūt par sporta veida treneri, kas ir pretrunā ar nepieciešamību aizpildīt vakantās treneru vietas, īpaši reģionos. Par šo jautājumu tika pieņemta LSFP kopsapulces rezolūcija.

Kopsapulce apstiprināja 2017. gada pārskatu, LSFP prezidenta Einara Fogeļa ziņojumu un 2018. gada budžeta projektu, kas pieejams interneta vietnē www.lsfp.lv.

 

LSFP kopsapulces rezolūcija

Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulce, uzņemoties atbildību par sporta speciālistu sertifikācijas procesa kvalitatīvu izpildi, kā arī rūpējoties par kvalificētu sporta speciālistu pieejamību sporta klubos un sporta skolās, pēc iepazīšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu, lai reformētu Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktās prasības, aicina Izglītības un zinātnes ministriju uz konstruktīvu diskusiju Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumu Nr. 77 Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām (turpmāk — Noteikumi)izmaiņu projekta izstrādes procesā un izvirza tālākai apspriešanai sekojošo:

  1. Atgādina, ka Noteikumu ieviešanas sākotnējais mērķis bija jaunu sporta speciālistu iesaistīšana un nesertificēto — nodarbināto speciālistu skaita mazināšana, ko esošais regulējums ir spējis sasniegt vien daļēji, savukārt jaunais regulējuma projekts vēl vairāk apgrūtina iepriekš minēto mērķu sasniegšanu.
  2. Aicina, ievērojot efektīvu sporta nozares pārvaldības modeli, skaidri definēt sporta speciālistu sertifikācijas plānotā jaunā regulējuma mērķus un iecerētos uzlabojumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem MK noteikumiem.
  3. Pieprasa nodrošināt sporta nozares sabiedriskā sektora kā līdzvērtīga partnera līdzdalību un diskusiju par piedāvātajām reformām, izveidojot darba grupu situācijas izpētei un Noteikumu projekta izstrādei.
  4. Atsaucoties uz Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.—2020. gadam noteikto, aicina ieviest efektīvu kontroles mehānismu sporta speciālistu (treneru) kontroles kārtībai, kā arī normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību par sporta speciālistu sertifikācijas noteikumu neievērošanu (gan darba devējam, gan darbiniekam).
  5. Lai veicinātu topošo sporta speciālistu profesionālo izaugsmi un motivētu sertificētos trenerus turpināt mācības un iegūt augstāku trenera kategoriju, rosina izveidot sporta speciālistu (treneru) atalgojuma piesaistes modeli, kas paredz darba samaksas diferenciāciju starp treneru kategorijām, paredzot augstāku atlīdzību treneriem ar augstiem sasniegumiem un augstāku profesionālās kvalifikācijas līmeni.
  6. Nodrošināt izglītības standarta projektā sporta stundām noteikto prasību atbilstību Sporta politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, izvērtēt to ietekmi uz sporta nozari ilgtermiņā, kā arī noteikt papildu termiņu izglītības standarta projekta sadaļas Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sabiedriskajai apspriešanai.

Rezolūcija pieņemta Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulcē 2018. gada 15. martā, piedaloties 75 dalībniekiem no visas Latvijas, ieskaitot 75 atzīto sporta federāciju pilnvarotos pārstāvjus, Padomes sadarbības partnerus un citu sporta nozares institūciju pārstāvjus.