twitter facebook instagram

Regbija jaunā vara

17.Jūn.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
291
Regbija jaunā vara

Šogad Latvijas regbijā notikusi vadības maiņa — pirms sezonas Latvijas Regbija federācijas prezidenta amatā ievēlēts Aleksandrs Zuments. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pārmaiņas notikušas arī dažādās Latvijas izlasēs, var teikt, ka mūsu regbijā ir sākušies jauni laiki. Katrā ziņā jaunais prezidents ir ieguvis lielu uzticības kredītu, jo Zumenta kandidatūru atbalstīja 17 LRF kongresa delegāti no 21, tikai diviem balsojot pret.

Aleksandrs Zuments ir piektais mūsu Regbija federācijas prezidents pēc Andra Ozola, Jurija Krivoja, Andra Deniņa un Jura Silova. 60 gadu vecais Zuments pats regbiju nekad nav spēlējis, bet viņa vārds regbija sabiedrībā nav svešs, jo Aleksandra dēls Jānis ir viens no šobrīd spēcīgākā Latvijas regbija kluba Livonia izveidotājiem.

„Jau ļoti sen nodarbojos ar uzņēmējdarbību, pēc izglītības esmu ķīmiķis, darbs ir saistīts ar farmāciju. Pats savulaik trenējos džudo un tenisā, bet dēls Jānis, gribēju gan, lai iet pa manām pēdām — džudo —, izvēlējās regbiju. Tā jau gadus 20 esmu aktīvs skatītājs,” Aleksandrs Zuments iepazīstina ar sevi. „Nekad nebūtu gājis tādā reprezentatīvā amatā, 60 gadu vecumā man to vairs nevajag — savā dzīvē esmu bijis gan santehniķis, gan ģenerāldirektors. Bet mani ļoti lūdza gan draugi, gan arī daudzi citi no Regbija federācijas, jo federācija ir sašķelta, ir vecas rētas, kas nedzīst, bet pastāvīgi tiek uzturētas svaigas. Tā trīšanās un skandāli sportam neko labu nenes, tāpēc pieņēmu šo piedāvājumu, par ko, protams, naudu nemaksā.”

LABAIS VĀRDS

— Kādi bija pirmie darbi dienas kārtībā?

— Regbija federācijai bija lieli parādi. Pārņemot stūri rokās, bija jāsamaksā 2012. un 2013. gada parādi, jāatjauno mūsu labais vārds, lai partneri redz, ka maksājam savus rēķinus, jo kopš pagājušās vasaras netika maksāti ļoti daudzi rēķini. Līdz ar to daudzas organizācijas, ar ko sadarbojāmies, jau sāka slēgt to bodīti ciet. Vēl mums ir liels parāds bijušajam federācijas prezidentam Deniņam (ap 60 tūkstošiem eiro), kurš vadīja federāciju vēl pirms iepriekšējā prezidenta Silova. Septiņus tūkstošus jau atmaksājām, tā ka šos jautājumus atrisināsim. Par galveno uzdevumu uzskatu saliedēt kolektīvu, kļūt maksātspējīgiem, iedvest partneriem uzticību pret mums. Domāju, ka divu gadu laikā to visu sakārtosim. Nevar teikt, ka klājas viegli. Mūs ļoti lamā interneta komentāros, bet tas viss ir anonīmi. Pārmet, ka noturam pārāk daudz valdes sēžu. Kopš janvāra beigām, kad mēs, ja tā var teikt, pārņēmām varu, valdes sēdes ir gandrīz katru pirmdienu. Varbūt tik daudz nevajag, bet tās visas ir atklātas — lai cilvēki nāk, lai klausās un izrunājas. Bieži varbūt ir runāšana runāšanas pēc, bet cilvēkiem ir jāļauj izrunāties. Man nevajag neko slēpt.

— Vai nav bijuši pārmetumi, ka Zumenti ir no livoniešu mafijas?

— Jā, pirmos divus mēnešus visiem regbija cilvēkiem asociējos ar Livoniju. Domāju, ka nu jau cilvēki jūt, ka tā nav. Nekad neesmu spēlējis Livonijā, vienreiz esmu sponsorējis Livoniju ar tūkstoš eiro, bet tāpat pazīstu arī daudzus Miesnieka un citu klubu puišus. Federācijas valdē ir arī mans dēls Jānis, un valdes sēdēs ik pa laikam rodas arī domstarpības. Tā ka es neesmu Livonijas cilvēks.

ĀRZEMJU SKOLA

— Pārsteigums bija treneru maiņa Latvijas regbija 7 izlasē, kur komandu pameta Uldis Bautris, kurš izlasi vadīja vairāk nekā 20 gadu. Kāpēc tā notika?

— Manuprāt, Latvijas regbijā galvenie vājie punkti ir tiesneši, treneri, un var teikt, ka nulles punkts ir jaunieši. Tiesnešu jautājumu sakārtosim, jo tur bija daudz pretenziju no komandu un treneru puses. Bet to var sakārtot. Treneru problēma ir vislielākā. Ilgus gadus mums regbijā ir visādi gājis — agrāk bijām stiprāki par lietuviešiem, bet tagad viņi mūs ģērbj ārā tā, kā agrāk mēs ģērbām viņus. Kopš tiem gadiem, kad bijām Baltijas līderi, ir aizritējis daudz laika, un regbijs ir mainījies, spēle kļuvusi atlētiskāka un ātrāka. Tāpēc bija arī jāmainās mūsu treneriem.

Regbijā 15 mums jau pusotru gadu ar izlasi strādā Krievijas treneris Sergejs Lisko. Viņš ir samērā jauns treneris ar labu domāšanu. Pat ja tagad zaudēsim Horvātijai, treneri nemainīsim (21. jūnijā Rīgā Latvijas izlase tiksies ar Horvātiju pārspēlē par iekļūšanu Eiropas Nāciju kausa 2A divīzijā — K. G.). Mums tikai viņam jāpalīdz, lai, kamēr galvenais treneris ir prom, palīgi pilnvērtīgi varētu izpildīt viņa norādes. Lielajā izlasē ir fantastiski puiši, spēlē gan jauni, gan veci, var teikt, ka kopā spēlē gandrīz divas paaudzes.

Savukārt regbijā 7 mums ilgus gadus treneris bija Bautris, bet šogad mums bija izvēle, jo pieteicās arī lietuvietis Edmunds Ščavinsks (pagājušajā sezonā Ščavinska vadītā komanda Autowelt/Livonia uzvarēja Latvijas čempionātā regbijā 7 — K. G.). Uldi pazīstu jau kādus 20 gadus, bet, noklausījies abus trenerus, nobalsoju par Edmundu. Tas bija grūts lēmums, kas valdē izraisīja ļoti lielas emocijas. Valdes balsojums par Ščavinsku bija trīs pret divi. Tagad paskatīsimies, ko Ščavinsks parādīs — jūnija vidū Kauņā būs Eiropas čempionāts A divīzijā. Sākumā Eiropas čempionātā bija paredzēti divi posmi, bet turnīru Odesā atcēla Ukrainas notikumu dēļ. Vēl arī Latvijas U-20 izlasi pārņēma velsietis Marks Alens. Viņam ir ļoti labs CV.

Izlašu treneru sastāvs mums nav gluži latvisks. Visi esam savas zemes patrioti, bet jāsaprot, ka ir lietas, ko pagaidām citi var izdarīt labāk. Mūsu jaunajai paaudzei tagad ir jāpievelk un vēlāk jāpārņem stafete. Tā notiek daudzās valstīs. Mums vajadzētu atrast katrai izlasei vēl pa diviem labiem jauniem puišiem, ar kaut kādu regbija pieredzi, sportisko izglītību, valodu zināšanām un interesi par nākotni, kurus tad varētu piestiprināt pie šiem ārzemju treneriem, lai vēro un uzsūc zināšanas.

KVANTITĀTE UN KVALITĀTE

— Latvijā regbijs ir īsts amatieru sports. Lai varētu pakāpties klasi augstāk, varbūt ir jāsameklē 20 spēlētāji, jāatrod finansējums un jāspēlē kādā ārzemju līgā?

— Šī doma ir skanējusi ne reizi vien. Teorētiski un praktiski to varētu īstenot, bet ir jāievēro savas intereses. Mūs interesē Latvijas regbija kopējais līmenis. Ja pastiprināsim savu labāko komandu, saņemsim finansējumu un aizsūtīsim kauties, piemēram, Krievijas dzirnavās, tad tie puiši būs labāk sagatavoti, bet viņi būs ārā no Latvijas. Tad Latvijas regbija līmenis automātiski pazemināsies. Nav problēmu, ka aizbrauc uz ārzemēm četri vai pieci spēlētāji, kuri tad pēc iespējas ar prieku palīdz Latvijas izlasei, bet mums nav tik daudz spēlētāju, lai varētu atļauties ziedot 15. Tas uzreiz sagrautu mūsu klubu sistēmu.

— Kas ir mainījies, kopš regbijs ieguvis olimpisko statusu?

— Nedomāju, ka šobrīd varētu veiksmīgi cīnīties olimpiskajās spēlēs, jo regbija grandi ir ļoti spēcīgi. Tas ir labi, ka regbijam 7 piešķīra olimpisko statusu, jo tas paceļ mūsu reitingu gan pašu acīs, gan arī cilvēkiem no malas.

— Cik daudz palīdz Starptautiskā regbija federācija?

— Latvijā komandu spēlēs ir trīs grandi, kurus var likt dažādā secībā — hokejs, basketbols, futbols. Zinu, ka futbolā FIFA ļoti spēcīgi palīdz. Mums tā nauda no starptautiskās federācijas FIRA-AER nav tika liela, par 90 procentiem tā ir nauda izlasēm, lai tās varētu braukt uz mačiem. Viņi par 70—80 procentiem sedz ceļojumu izdevumus. Saņemam naudu arī no valsts, tā nav slikta nauda.

— Pie mūsu regbija vājajiem punktiem minējāt situāciju ar jauniešiem. Kā tad mums ir ar jaunās maiņas audzināšanu?

— Tur ir situācija sarežģīta. Latvijā bērni pārsvarā iet uz futbolu, hokeju vai basketbolu. Kas pie mums atnāk, tas atnāk. Skaidrs, ka no kvantitātes parādās kvalitāte, tāpēc, jo būs masveidīgāks sporta veids, jo labāk. Bet masveidība bez treneriem nav nekas. Šobrīd mums nav, ko piedāvāt. Ir tā sauktie pirmsākumi — pieskārienu regbijs. Tur skolā jebkurš sporta skolotājs var izveidot komandu, bet viņš jau tālāk netrenēs to komandu regbijā. Trenerim ir jābūt entuziastam labā nozīmē bez sliktiem paradumiem.

— Ko var darīt, lai regbiju Latvijā vairāk popularizētu?

— Tur nav jāizdomā velosipēds, ja tas jau sen ir izdomāts. Lielākais masu informācijas līdzeklis ir televīzija, kam ir visplašākā auditorija. Mums regbijs kaut kādā veidā ir jādabū līdz televīzijai.

BEZ MIESNIEKIEM

— Kā vērtējat šāgada Latvijas čempionātu, kur šosezon nespēlē visi mūsu labākie klubi, jo Miesnieki devuši priekšroku Lietuvas meistarsacīkstēm?

— Vecās ķildas un apvainojumi nedod mieru. Miesnieki ne pirmo reizi bēg prom no Latvijas. Ar Bautri esam strīdējušies par šo lietu, esmu principiāli pret to. Viņš deva mājienu, ka uz to uzstājot sponsori, tāpēc sarunāju ar viņiem tikties. Nezinu, uz kādiem rezultātiem viņi tur cer. Iepriekšējo reizi Miesnieki tur palika ceturtie. Šoreiz arī nelīdzēs atruna, ka Latvijā ir par maz konkurences, jo pagājušajā sezonā Miesnieki neuzvarēja Latvijas čempionātā nedz regbijā 7, nedz arī regbijā 15.

— Varbūt ar lietuviešiem jārīko kopējs čempionāts, jo mūsdienās jau daudzos sporta veidos iet šo ceļu?

— Nedomāju, ka šobrīd trīs Baltijas valstis regbijā ir tik cieši saistītas savā starpā, lai rīkotu kopēju čempionātu. Kad jūnijā būsim Kauņā uz Eiropas čempionātu regbijā 7, tad tikšos ar lietuviešu kolēģiem, varbūt man kā jaunpienācējam arī būs vieglāk ar viņiem runāt. Esmu dzirdējis, ka agrāk viņi šo priekšlikumu esot apdomājuši, bet tas nav guvis atsaucību ne pie viņiem, ne pie mums. Kopējs čempionāts varbūt arī nebūtu slikti. Lietuvieši jau ir īpatnēji — kad viņiem iet grūti, tad esam lielie latviešu brāļi, bet, kad viņiem viss ir labi, tad esam mazie latviešu brāļi. Bet tā jau ir — katram jādomā par sevi.

— Ko domājat par sieviešu regbiju, kas arī ir olimpiskais sporta veids?

— Esmu skatījies sieviešu regbiju, nevaru teikt, ka būtu sajūsmā, bet redzu, ka skuķiem dzirksts ir acīs. Tas ir ļoti labi, tikai drusciņ ir jāpaceļ līmenis. Man patīk tas regbijs, kuru meitenes spēlē labā līmenī. Man nepatīk rupjības, nesportiska uzvedība, arī plēšana aiz matiem, kas sieviešu regbijā gadās diezgan bieži.

— Kas ir tā regbija pievilcība, kāpēc ieteiktu bērniem izvēlēties šo sporta veidu?

— Savulaik tēvs mani aizsūtīja trenēties boksā, bet mani jau otrajā treniņā izmeta ārā, jo sakāvos. Tad viņš mani aizsūtīja uz airēšanu, basketbolu, līdz paliku tenisā. Nodarbojos arī ar sambo, džudo. Ieteiktu katram tēvam savu puiku sūtīt uz jebkuru sporta veidu, kas pašam patīk. Lai paskatās, vai zēnam ir ķēriens uz to, vai nē. Lai pamēģina visu, tostarp arī regbiju. Tikai bez piespiešanas. Pilnībā piekrītu teicienam, ka regbijs nav sporta veids, bet — dzīves stils. Par regbiju baumo, ka tas ir ļoti traumatisks sporta veids, bet tā nav — regbijā nemaz nav tik daudz traumu kā futbolā vai basketbolā. Starp citu, savu dēlu arī biju ieskapējis pie sava vecā džudo trenera, bet Bautris viņu pārvilināja uz regbiju. Rakstura ziņā puisim regbijs ir ļoti piemērots. Tā ir vīru spēle, kauli brakšķ, bet iemācies stāvēt pretī viens pret vienu, spēlēt komandā. Kas var būt labāks par vasaru, saulīti un zaļu laukumu!

 

Aleksandrs ZUMENTS

Latvijas Regbija federācijas prezidents

Dzimis: 1953. gada 3. decembrī Rīgā

Izglītība: beidzis LVU Ķīmijas fakultāti

Nodarbošanās: uzņēmējs

Ģimenes stāvoklis: 36 gadus precējies, divi bērni, četri mazbērni

Autori: 
Kristiāns Girvičs