Sākuma dažādā maģija

Labākos profesionālā tenisa spēlētājus pazīst un ciena, viņi ir daudzu jauniešu elki. Tā ir virsotne, ceļā uz kuru nozīmīgs solis ir Eiropas Tenisa asociācijas (ETA) rīkotie turnīri. Jau desmito gadu pēc kārtas šādas sacensības notiek arī Latvijā. Tikko Mežaparkā aizvadīts Riga Open by Parex, kurā piedalījās gandrīz pustūkstotis dalībnieku no 22 valstīm.

Mežaparka svētība                        
Ne visi talanti kļūst par pasaules klases tenisistiem, taču neviena zvaigzne tāpat vien nerodas. Sākums ir ETA rīkotie turnīri, kuros spēlējis gandrīz ikviens profesionālā tenisa līderis. To uzsver arī Rīgas turnīra galvenie rīkotāji - Sergejs Bogačovs un Roberts Reitups. Ideja rīkot sacensības pieder Sergejam Bogačovam, kas pats bijis viens no labākajiem spēlētājiem valstī, bet tagad kopā ar domubiedriem izveidojis biedrību Teniss Rīgā un koordinē šī sporta veida attīstību galvaspilsētā.

Lieliskajā Rīgas satiksmes tenisa kompleksā Mežaparkā pagājušos gados spēlējuši daudzi tagad atzīti meistari, bez pašmāju tenisistiem noteikti jāmin krievietes Dināra Safina, Anna Čakvetadze, Vera Duševina un Jevgēņija Ļiņecka.

Ik nedēļu Eiropā notiek trīs četras šādas jaunatnes sacensības, kas pēc nozīmības sadalītas četrās kategorijās. Visaugstākās jeb pirmās kategorijas turnīru ir maz, Rīgas turnīram un vēl dažiem piešķirta otrā kategorija, pārējiem - trešā vai ceturtā. Jaunākajā grupā spēlē līdz 12 gadu vecumam, taču reitings tiek apkopots divās nākamajās grupās U-14 un U-16, vienīgi Eiropas čempionātā spēlē arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Savulaik savās vecuma grupās triumfējuši gan Rodžers Federers un Rišārs Gaskuē, gan Markoss Bagdatis un Martina Hingisa. No Latvijas tenisistiem vislabāko panākumu Eiropas meistarsacīkstēs guvis Krišjānis Stabiņš, kurš 2005. gadā Šveicē izcīnīja bronzas medaļu U-16 grupā.

Augšupeja un regress

Visi tagadējie meistari kādreiz spēlējuši jaunatnes turnīros, bet ne visi bijuši paši labākie reitingā. Mēdz būt atšķirīgas tenisa attīstības formulas, daži bērnībā aizvadījuši tikai trīs četrus turnīrus gadā, citi spēlējuši gluži kā profesionāļi 20-30 turnīros.

Varētu pieminēt arī daudzus jaunībā daudzsološus talantus, kas tā arī nav spējuši kļūt par profesionāļiem. Šie vārdi vairumam neko neizteiks, tomēr daži varbūt atcerēsies Anastasiosu Bavelasu. Šis grieķis 15 gadu vecumā demonstrēja izcilu spēli un 1983. gadā Eiropas meistarsacīkstēs Jūrmalā junioru turnīrā pārliecinoši pārspēja par pieciem gadiem vecāko Ģirtu Dzeldi un tika līdz finālam. Bavelass bija gandrīz neuzvarams savā grupā, tomēr ātri noziedēja un profesionālajā tenisā ne tuvu netika labāko simtniekam.

Dienvidnieki attīstās straujāk un tāpēc viņu panākumi jauniešu vecumā nepārsteidz. Aprīlī Lielupē redzētais bulgārs Todors Jeņevs 2000. gada pasaules junioru reitingā bija otrais aiz Endija Rodika. 1999. gadā par ITF pasaules čempionu kļuva dānis Kristians Pless, taču tagad viņš reitingā nav augstāk par Ernestu Gulbi, un janvārī Heilbronā Ernests dāni uzvarēja divos setos.

Savukārt Rafaels Nadals jaunatnes turnīros ārpus Spānijas spēlējis reti un augstāk par piekto vietu 2000. gada ETA reitingā U-14 grupā nav ticis. Rafaels agri sāka spēlēt ITF junioru un pēc tam ATP profesionālajos turnīros, jau 17 gadu vecumā viņš aizcīnījās līdz trešajai kārtai Grand Slam turnīrā Vimbldonā, 18 gadu vecumā iekļuva ATP reitinga labāko 50 skaitā un gadu vēlāk uzvarēja French Open Parīzē.

Uzvarētājs un peramais

Ne visi attīstās vienādi un ne visiem ir mērķis uzreiz sasniegt ļoti labus rezultātus. Sergejs Bogačovs uzskata, ka nav jēgas samaksāt 30 eiro dalības maksu, dabūt no rīkotājiem ielūgumu jeb tā dēvēto wild card un pirmajā kārtā piedzīvot zaudējumu. Svētīgāk ir cīnīties kvalifikācijas turnīrā, jo šādi tiek gūta spēļu prakse un uzvarot - arī pozitīvas emocijas. Ja jaunais censonis ir pietiekami labi sagatavojies, morāli un fiziski stiprs, viņš izcīnīs tiesības cīnīties pamatturnīrā.

Arī tagadējais Latvijas tenisa līderis Ernests Gulbis nav nemaz tik daudz spēlējis jaunatnes turnīros, 2004. gada ETA U-16 reitingā Ernests bija trīspadsmitais. 2002. gadā U-14 kopvērtējumā Gulbis bija 44. vietā, toties 25. pozīciju aizņēma Kārlis Lejnieks, otrais toreiz bija horvāts Marins Ciličs. Lejnieks veselības problēmu dēļ vairākus gadus nevarēja pilnvērtīgi trenēties, Ciličs junioru turnīros spēlēja gandrīz līdz 18 gadu vecumam un bija viens no labākajiem pasaulē. Ernestam Gulbim un viņa trenerim Nikijam Piličam ir cita pieeja - agra pāreja pieaugušo grupā, un ATP profesionāļu labāko simtniekā Ernests ielauzās pusgadu ātrāk par savu vienaudzi Ciliču.

Kā būs pēc gadiem diviem trim un kurš ceļš ir pareizākais? Precīzu atbildi nesniegs neviens, it kā jau ir labi jauniešu vecumā iegūt uzvarētāja psiholoģiju, taču profesionāļu konkurencē sākumā tik un tā būs jāsamierinās ar peramā zēna lomu.

Izciest un paciest

ETA turnīros spēlē ne tikai eiropieši, tajos plaši pārstāvēta arī Argentīna, Brazīlija, Ķīna un vēl daudzas Āzijas valstis, vairāk savrup turas tikai ASV un Austrālija. Rīgas turnīra direktors Roberts Reitups uzsver, ka svarīgi kādu laiku spēlēt tieši savā vecuma grupā: "Tādējādi var attīstīt līdera spējas, gūt vairāk uzvaru, šādu ceļu izvēlējušies daudzu valstu jaunatnes tenisa vadītāji. Šajā ziņā labs piemērs ir Francija. Var jau arī kāds ļoti talantīgs jaunietis spēlēt vienu vecuma grupu augstāk, bet tad vienmēr viegli var atrast attaisnojumu neveiksmēm - piekāpās taču vecākam pretiniekam! Psiholoģiski tas par labu nenāk, līdera spējas tenisā jāattīsta jau bērnībā, un tādēļ svarīgi būt labākajam vienaudžu vidū." 

Tenisā raksturs atklājas jau bērnībā, un to labi varēja novērot arī pagājušajā turnīrā Mežaparkā. Dažs labs ir spēcīgs tikai treneru un atbalstītāju klātbūtnē vai spēlēs, kurās izdodas izvirzīties vadībā. Pirmās grūtības nereti jauno censoni salauž, no šādiem spēlētājiem diezin vai dienās iznāks meistari. Tenisā jāiemācās izciest un paciest, jo līdzīgi kā volejbolā pārsvars spēles sākumā vēl neko nenozīmē. Kāds nejaušs skatītāju izsauciens, tiesneša kļūda, paša neveiksme viegli var apdraudēt cerības, bet jāmācās tam tikt pāri.

Spēlēt, redzēt, mācīties...            

Kopumā Riga Open by Parex turnīrā trijās vecuma grupās spēlēja gandrīz 500 dalībnieku no 22 valstīm. Vislabākos panākumus guva Austrumeiropas tenisisti, kaut gan par lielāko zvaigzni noteikti jāuzskata uzvarētājs U-16 grupā soms Henriks Silanpā, kas Eiropas reitingā ieņem septīto vietu. Nosvērts, pārliecinošs un gana meistarīgs. Latvieši vienspēlēs tālāk par ceturtdaļfinālu netika, toties dubultspēlēs Arvis Bērziņš/Arturs Kazijevs iekļuva finālā, kur zaudēja poļu duetam.

Meitenēm šajā grupā uzvara dubultspēlēs Diānai Bukājevai un Grētai Veinbergai. Vienspēlēs Bukājeva jūnija beigās bija labākā Wilson atklātajā turnīrā, bet  Mežaparkā pusfinālā zaudēja krievietei Marijai Birjukovai. Nedēļu iepriekš tieši Birjukova tika pārspēta pirmajā kārtā, taču tenisā pat ar to pašu pretinieku divu vienādu spēļu nav. U-14 un U-12 vecuma grupās Latvijas tenisistiem vienspēlēs neizdevās tikt tālāk par ceturtdaļfināliem, tiesa, ar vienu izņēmumu. U-12 meitenēm ar interesantu spēli līdz pusfinālam aizkļuva Laura Gulbe.

Līdzīgs turnīrs Rīgā būs rudenī. Pārsteidz, ka pēc pašu cīņām jaunieši nevēro labāko tenisistu spēli, nemācās no viņiem. Agrāk tas bija pašsaprotami, tagad to dara tikai retais, un laikam arī treneri nepieprasa saviem audzēkņiem analizēt spēcīgāko vienaudžu spēles. Darbs dzen darbu, laiks negaida, taču reizēm salīdzināšana ir svētīga.

Un vēl kas - Mežaparka rīkotāji grib palēnām atgriezties pie senajām tradīcijām un aicināt visus spēlēt baltā apģērbā. "Ne tikai tāpēc, ka tā dara Vimbldonā," rezumē Sergejs Bogačovs. "Tā bija senāk, un tas tomēr ir skaisti." Lai arī teniss ir individuāls sporta veids, mērķis esot vismaz Rīgā apvienot visus tenisistus un izveidot tenisa sporta skolu jauniešiem.

Māris RĪMENIS, LTV Sports