Sapnis un izaicinājums

Vimbldona ir kas vairāk par tenisa turnīru - te ir dzimušas un vēl dzims leģendas, tā ir visu tenisistu Meka. Ikviena spēlētāja lielākais sapnis ir uzvarēt tieši Vimbldonā finālspēlē centrālajā laukumā karaliskās ģimenes un citu augstību klātbūtnē. Vimbldonā joprojām tiek ievērotas tradīcijas - paklanīšanās karaliskajai ložai, spēlēšana baltā tērpā, un spēles, protams, notiek zāles laukumos.

Kas maina Vimbldonu
Vimbldonas turnīra vēsture aizsākās 1877. gadā. Šīs sacensības nav notikušas tikai pasaules karu laikā - no 1915. līdz 1918. gadam un no 1940. līdz 1945. gadam. Sievietes Vimbldonā debitēja jau 1884. gadā, kad gandrīz nevienā citā sporta veidā daiļā dzimuma pārstāvēm nebija iespējams startēt.

Vēl joprojām amerikāņiem pieder visvairāk uzvaru vienspēļu turnīros - 33 vīriešiem un 50 sievietēm! Mūsdienu vīriešu tenisā septiņas reizes Vimbldonā izdevies uzvarēt Pītam Samprasam, amerikāņa uzvaras gājienu 2001. gadā pārtrauca 19 gadus vecais šveicietis Rodžers Federers. Zīmīgi, bet tagad tieši Federers ir pasaules tenisa lielākā zvaigzne un šogad pretendēs uz savu piekto uzvaru Vimbldonā pēc kārtas.

Toreiz britu laikraksts The Times rakstīja: "Iezīmējiet šo dienu savā kalendārā! Kopš 2001. gada 2. jūlija Vimbldonā viss ir mainījies!" Kas tad patiesībā notika? Vai kopš Freda Perija uzvaras 1936. gadā Vimbldonā beidzot triumfējis kāds britu tenisists? Nē, toties Pīts Samprass astotdaļfinalā zaudēja Rodžeram Federeram 6:7, 7:5, 4:6, 7:6 un 5:7. Šveicietim tā bija pirmā spēle centrālajā laukumā vispār, bet Samprass pretendēja uz savu astoto uzvaru Vimbldonā un piekto uzvaru pēc kārtas. Neizdevās.

"Nekas nav mūžīgs," rezumēja amerikānis. Nākamgad savā pēdējā turnīrā Samprass otrajā kārtā zaudēja šveicietim Georgam Bastlam. Ko Federers? Pēc lielās uzvaras pret Samprasu zaudējums ceturtdaļfinālā četros setos anglim Timam Henmanam. Šis bija trešais Vimbldonas turnīrs Federeram - divos viņš bija zaudējis jau pirmajā kārtā, gadu vēlāk notika līdzīgi un tikai nākamajā (2003. gadā) viņš izcīnīja pirmo čempiona titulu.

Horvātu mafija un lietus

2001. gads bija pārsteigumiem bagāts - vīriešiem uzvarēja horvāts Gorans Ivanisevičs, kas tobrīd bija 125. ATP reitingā un pēdējā brīdī saņēma rīkotāju uzaicinājumu jeb wild card. Ivanisevičs kļuva par pirmo tenisistu, kas saņēmis wild card un uzvarējis Grand Slam turnīrā, turklāt horvāts uzstādīja arī jaunu netveramo servju (ace) rekordu turnīrā - 213!

Ar horvāta vārdu - mums labi zināmo tagadējo Ernesta Gulbja treneri Nikiju Piliču saistīts vēl kāds zīmīgs atgadījums Vimbldonā. 1973. gadā par attiekšanos spēlēt Deivisa kausa izlasē toreizējās Dienvidslāvijas tenisa savienība panāca Piliča diskvalifikāciju uz dažām nedēļām. Diskvalifikācija nozīmēja nespēlēšanu Vimbldonā un komunikablais Piličs lūdza atbalstu citiem ATP profesionāļiem. Kopējais lēmums bija negaidīts un daudziem šokējošs - 79 tenisisti, ieskaitot 13 no 16 pasaules reitinga līderiem, nolēma solidarizēties ar Piliču un boikotēt Vimbldonu.

Turnīrs izvērtās par farsu un finālā tikās Austrumu bloka tenisisti - Jans Kodešs (Čehoslovākija) un Aleksandrs Metreveli (PSRS). Padomju Savienībā to skandēja kā milzu panākumu, noklusējot spēcīgāko tenisistu boikotu. Finansiāli 1973. gada turnīrs bija izgāzies, skatītāju nebija daudz un kopš tā laika profesionālo tenisistu asociācija jeb ATP kļuva arvien varenāka. Tenisisti bija parādījuši funkcionāriem, kas ir galvenie aktieri uz tenisa skatuves.

Ikvienā Vimbldonā ir noticis kas īpašs, taču nav gandrīz neviena turnīra, kad nelītu lietus. Dažreiz Londonā ir īstas lietavas, un tās krietni apgrūtina gan turnīra rīkotājus, gan sportistus un skatītājus. "Jau pēc desmit sekundēm lietus laukums pārvēršas par īstu slidotavu," uzskata vācu tenisists Nikolass Kīfers. Strādnieki tad steigšus velk pāri laukumiem brezenta teltis, skatītāji meklē patvērumu dažādās kafejnīcās un veikalos zem tribīnēm, bet pašiem sportistiem atliek vien pacietīgi gaidīt. Cik ilgi, to nezina neviens, galvenais šādās reizēs ir pacietība. Tradicionāli Vimbldonā pirmās nedēļas nogalē svētdienās nekad spēles nenotika, taču lietus dēļ pēdējos gados bieži vien nācies atkāpties no normas. Dažkārt vīriešu finālspēle pat nav pabeigta turnīra pēdējā dienā, otrās nedēļas svētdienā, bet pārcelta uz pirmdienu (tā bija arī 2001. gadā, kad Ivanisevičs spēlēja pret Rāfteru).

Šorti Nadalam un Gulbim

Šogad vīriešu pamatturnīrā debitēs arī Latvijas jaunais talants Ernests Gulbis. Iespēja iekļūt pamatturnīrā tika dota arī otrajam labākajam Latvijas tenisistam Andim Juškam, diemžēl kvalifikācijas pirmajā kārtā viņš zaudēja kolumbietim Alehandro Fallam, kurš ATP rangā ieņem 121. vietu, Andis reitingā ir trešā simta vidū un viņam sacīkstes bija jāsāk netālajā tenisa stadionā Rohemptonā. Juška tajā jau ir spēlējis junioru turnīros un bija priecīgs par apkārtējo gaisotni: "Te ir pilnīgi savādāk nekā citos turnīros, par visu padomāts, līdz pēdējam sīkumam." Pašam sportistam atliek vien spēlēt, sadzīvisku problēmu nav. "Protams, zāles laukumos jālieto speciāli apavi, jāvelk balts tērps, tāpat šorti nevar būt garāki par ceļiem. Varbūt Rafaels Nadals arī var vilkt nedaudz garākus šortus, pārējiem tas nav atļauts," smej Andis. Visi pretinieki kvalifikācijā ir augstāk reitingā par Andi, taču mūsu tenisista spēles stils ātrajiem zāles laukumiem ir piemērots. Juškam ir spēcīga serve, viņš nav ilgstošu izspēļu piekritējs - tieši tas vajadzīgs Vimbldonai. Pirmais pretinieks diemžēl palika nepārspēts 1:6, 3:6.

Astoņpadsmit gados pat Federeram neizdevās tikt tālāk par pirmo kārtu, taču vācietis Boriss Bekers 1985. gadā uzvarēja Vimbldonā vēl nepilnu 18 gadu vecumā. Vimbldonā viss ir iespējams, kaut Ernests Gulbis pirmajos turnīros vēl tā īsti nebija pieradis pie zāles. Gulbis spēlēja Queen's Club turnīrā Londonā, pēcāk Nīderlandē un pieredze uz zāles nāk ar katru nākamo spēli. Liela nozīme arī dubultspēlēm kopā ar slaveno horvātu Ivanu Ļubičiču, labs padoms ir zelta vērts. Kopumā zāles laukumos Gulbis varētu parādīt saturīgu spēli, jo viņam ir ļoti laba serve un gana asi sitieni no gala līnijas. Veiksme gan būs atkarīga arī no izlozes, taču derīga pieredze jau iegūta maijā Roland Garros turnīrā Parīzē.

Ko spēj teniss

Vīriešiem favorīts ir un paliek Rodžers Federers, kurš tēmēs uz piekto uzvaru pēc kārtas. Samprasam tas neizdevās, kungu konkurencē šāda uzvaru sērija bijusi pa spēkam vien zviedram Bjernam Borgam (no 1976. līdz 1980.g.). Tehniski Federers noteikti ir labākais spēlētājs pasaulē, it īpaši zāles laukumos, taču psiholoģiski šveicietis var arī neizturēt spriedzi. Tieši psiholoģiskajā aspektā Federera bīstamākais sāncensis ir Rafaels Nadals, kaut arī spēles stils spānietim nemaz nav tik atbilstošs Vimbldonai.

Sievietēm favorītu pulkā jāmin daudzas - pērnā gada čempione Amēlija Moresmo, tāpat māsas Serēna un Venusa Viljamsas, Justīne Henina, Marija Šarapova, arī Ana Ivanoviča. Serbiete Ivanoviča sagādāja milzu pārsteigumu Parīzē, pusfinālā sagraujot Šarapovu, turklāt viņas spēles stils ir arī atbilstošs zāles laukumiem. Cita lieta, ka Ivanoviča nav psiholoģiski tik stipra kā Šarapova. Krievietei māla laukumi ir par lēnu, toties Vimbldonā viņa būs agresīva un ļoti spēcīga. Lai nu ko, bet saņemties Šarapova māk un dažkārt viņa pat izkļuvusi no šķietami bezcerīgām situācijām. Leģendas statuss sievietēm gan pieder čehu izcelsmes amerikānietei Martinai Navrātilovai - deviņas uzvaras vienspēlēs un 20 tituli kopā, ieskaitot dubultspēles un jauktās dubultspēles.

Nākamgad lielajos turnīros varētu spēlēt arī mūsu Anastasija Sevastova. Jaunā liepājniece jūnijā pirmo reizi ielauzusies labāko trīssimtā WTA reitingā un viņas progress 17 gadu vecumā ir milzīgs. Sevastova gluži kā Gulbis trenējas Nikija Piliča akadēmijā Minhenē, kaut ikdienā ar viņu strādā citi treneri nevis pats Piličs.

Atlika Borisam Bekeram 1985. gadā sensacionāli uzvarēt Vimbldonā un visā Vācijā sākās īsts tenisa bums, Bekera dēļ pat tika pārcelti bundeslīgas spēļu laiki futbolā! Par tādu tenisa bumu Latvijā vēl runāt pāragri, taču mūsējo panākumi šogad noteikti sekmējuši sporta veida attīstību un vispārējo interesi par tenisu.

Māris RĪMENIS, LTV Sports

Latvijas tenisisti Vimbldonā

Larisa Neilande (Savčenko). Vimbldonas turnīrā debitēja 1983. gadā, kad vēl dzīvoja Ukrainā un pārstāvēja PSRS. No 1992. līdz 2000. gadam Larisa Neilande Vimbldonā spēlējusi kā Latvijas tenisiste.

Lielākais panākums vienspēlēs - 1994. gadā iekļūšana ceturtdaļfinālā, kur Neilande ar 3:6 un 4:6 zaudēja Lorijai Makneilai (ASV).

Dubultspēlēs Larisa Neilande PSRS izlasē kopā ar baltkrievieti Natašu Zverevu 1991. gadā kļuva par čempionēm, finālā uzvarot Džidži Fernandesu un Janu Novotnu (ASV/Čehoslovakija) ar 6:4, 3:6 un 6:4.

Kā Latvijas pārstāve Neilande trīs reizes spēlējusi dubultspēļu finālā, taču visas trīs reizes zaudējusi. 1992. gadā Larisa Neilande un Jana Novotna ( Latvija/Čehija) - Džidži Fernandesa un Nataša Zvereva ( ASV/NVS) 4:6, 1:6. 1993. gadā Neilande un Novotna - Fernandesa un Zvereva 4:6, 7:6, 4:6. 1996. gadā Neilande un Meridita Makgrāta(ASV) - Martina Hingisa un Helēna Sukova (Šveice/Čehija) 7:5, 5:7, 1:6.

Jauktajās dubultspēlēs Larisa Neilande kopā ar čehu Kirilu Suku 1992. gadā kļuva par čempioniem, finālā uzvarot Miriamu Oremansu un Jako Eltingu (Nīderlande) 7:6, 6:2.

1996. gadā Neilande kopā ar austrālieti Marku Vudfordu finālā zaudēja čehiem Helēnai Sukovai un Kirilam Sukam 6:1, 3:6, 2:6. 1997.gadā kopā ar krievu Andreju Oļhovski Neilande finālā vēlreiz zaudēja Sukoviem 6:4, 3:6, 4:6.

Līga Dekmeijere. 2006. gada sieviešu dubultspēlēs kopā ar igaunieti Kaiju Kanepi pirmajā kārtā zaudēja Annai Gronefeldei un Meganai Šonesijai (Vācija/ ASV) 2:6, 2:6.

Agnese Blumberga. Kopā ar beļģieti Elsu Kālensu 1992. gada dubultspēļu kvalifikācijas turnīrā tika līdz otrajai kārtai, kurā zaudēja Lindsejai Devenportai un Stellai Samprasai (ASV) 3:6, 1:6.

Ģirts Dzelde Vimbldonā debitēja 1990. gadā, kad kopā Māsimo Čiero (Itālija) neizdevās pārvarēt kvalifikācijas pirmo kārtu dubultspēlēs.

1991. gadā Dzelde kopā ar Deividu Edamsu (DĀR) iekļuva dubultspēļu pamatturnīrā. Kvalifikācijas trešajā kārtā Dzelde un Edams gan neuzvarēja, taču kā laimīgie zaudētāji jeb lucky loser tika tālāk. Pamatturnīra pirmajā kārtā Dzelde un Edams uzvarēja amerikāņus Kentu Kinearu un Svenu Salumā 6:3, 6:4, otrajā kārtā divos setos zaudēja amerikāņiem Džefam Braunam un Bretam Gārnetam 6:7, 4:6.

1992. gadā Dzelde kopā ar Polu Vekēzu (Kenija) zaudēja kvalifikācijas pirmajā kārtā.1993. gadā latvietis spēlēja kopā ar Karlu Limbergeru (Austrālija) un atkal zaudēja kvalifikācijas pirmajā kārtā.

Vienspēlēs Ģirts Dzelde Vilmbldonā nekad nav ticis tālāk par kvalifikācijas turnīru, toties 1991. gada kvalifikācijā viņš pirmajā kārtā uzvarēja amerikāni Todu Mārtinu

6:4, 6:4. Pēc dažiem gadiem Mārtins ieņēma 4.vietu ATP profesionāļu reitingā. Otrajā kārtā Dzelde zaudēja Brūsam Stīlam (Austrālija) 3:6, 2:6. 1993. gada vienspēļu kvalifikācijā Dzelde piekāpās Kevinam Uljē (DĀR) 5:7, 6:7.