twitter facebook instagram

Skeletons ziemas vārtos

21.Nov.2014 - Ieva Runge

Numurs: 
296
Skeletons ziemas vārtos

Ja neskaita olimpiskās spēles, Martins un Tomass Dukuri pērno sezonu beiguši kā skeletona pasaules līderi. Abi guvuši dubultuzvaras gan Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, gan Eiropas čempionātā. Bet olimpiskās spēles tiek skaitītas, un tās neļauj baudīt absolūta maksimuma sajūtu, jo Sočos tajās Martins otro reizi palika otrais, Tomass otro reizi — ceturtais. Sācies jauns cikls.

Skeletonisti līdz novembra valsts svētku nedēļai šķietami ikdienišķi un rāmi krāja braucienus un atguva īstās izjūtas Siguldā. „Vēla sezona, sākas tikai 8. decembrī,” norādīja šī sporta veida metrs Dainis Dukurs. Novembra otrajā dekādē treniņi jau ar dažām specifiskām niansēm turpinās Vinterbergas trasē, kur īsi pirms ziemas izskaņas risināsies sezonas nozīmīgākais mačs — pasaules čempionāts, kas olimpiskajā sezonā nenotiek.

VECIE ZALDĀTI UN JAUNIESAUKTIE

Pirms ziema ver vārtus, kārojas uzzināt, kas mainījies Latvijas skeletona saimniecībā. „Brauksim ar tiem pašiem skeletoniem, pērn katram uzbūvēju vēl divus jaunus, ir iespēja izvēlēties,” to sakot par brāļiem Dukuriem, tēvs un treneris Dainis Dukurs liek noprast, ka sagatavošanās sezonā vairāk akcentēts darbs ar jaunatni. „Vēl tagad viņiem būvēju kārtējo skeletonu, man papildus jāstrādā, lai jaunajiem būtu ar ko braukt. Tā ir labā ziņa. Lielajiem taisām jaunas slidas un ar tām eksperimentējam. Viņiem šī varētu būt tāda mierīgāka sezona, lai sakārtotu galvu. Nākamgad — tad kaut ko jaunu mēģināsim.”

Pēc smagās un sarežģītās olimpiskās ziemas pavasara ledus tradicionālajos brāļu Dukuru pēcsezonas treniņos deldēts minimāli. Arī Mihaila Arhipova fiziskās sagatavotības programma bijusi vieglāka, toties mazliet citādāka. „Jāmēģina no tā, kas bijis iepriekš, atrast labāko, turklāt katram labāko, jo sportisti ir atšķirīgi,” norāda skeletonistu galvenais treneris. „Tas arī tiek darīts. Forma vēl nav pati labākā, bet pamazām tai tuvojamies, un sezonas sākumā tā būs, kā vajag.”

Nekādi dārgmetāliem rotāti mērķi nosprausti neesot. Bet... „Kad tas karuselis sāks griezties, tad jau gribēsies būt tuvāk augšgalam, varbūt pašā priekšā. Ja tur reiz ieķersies, tad jau negribēs atlaisties,” lietu secīgo norisi atklāj Dainis Dukurs, piebilstot, ja spīdēs augstas vietas Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā (kas gan par to šaubās?!), nākšoties braukt pat uz pēdējo posmu Sočos, kuru trasē mūsējiem nebūt nekārojoties atgriezties.

Leldei Priedulēnai šoruden galvenais uzdevums esot mācīties. Turklāt ne tik daudz skeletona gudrībās, cik Latvijas Universitātē. „Leldei jānokārto pēdējie olimpiskās sezonas dēļ radītie parādi un jākļūst par pilntiesīgu 3. kursa studenti, mēs, treneri, vairāk pielāgojamies viņas grafikam un ar Leldi strādājam individuāli. Sportistam jābūt gudram, dzīve nebeigsies ar pēdējām sacensībām, tāpēc treneriem jāprot organizēt duālo karjeru,” savu pārliecību deklarē Dainis Dukurs.

DETAĻAS SAGATAVOTAS

Sacensību sezonu Lelde gan sāks agrāk — jau 18. novembrī Interkontinentālā kausa izcīņā Lillehammerē. Ar šo sezonu šīs sacensības notiek vienā vietā un paralēli ar Eiropas kausa izcīņas posmiem, kas samazina komandu ceļojumu izmaksas. Tādējādi iespējams, ka jau sezonas sākumā pirmo reizi uz starta stāsies vēl vairāki jauni Latvijas pārstāvji. Šāgada skeletona iesaukumā ir trīs (!) meitenes un divi jaunieši, kas jau izjutuši ledus garšu, kā arī 21 gadu vecais Murjāņu sporta ģimnāzijas absolvents Ivo Šteinbergs. „Ļoti cītīgs, centīgs un motivēts puisis,” debitantu raksturo treneris. „Domāju, ka ar laiku spēs radīt konkurenci Martinam un Tomasam.” Pārējiem galvenais mērķis — Jaunatnes II ziemas olimpiskās spēles, kas 2016. gadā risināsies Lillehammerē.

Kad Pasaules kausa izcīņa pēc diviem Amerikas posmiem atgriezīsies Eiropā, tā apritē kopā ar brāļiem iekļausies arī Lelde. „Bija laimīgas beigas,” tā mūsu līdz šim vienīgās skeletonistes pērno sezonu, kuru viņa noslēdza ar 14. vietu olimpiskajās spēlēs, vērtē Dainis Dukurs. „Gribētos, lai šoziem Lelde dažas reizes iekļūst arī desmitniekā. Viņa to var. Tikai dažas lietas jāsakārto. Ir labs starts, viņa var būt sestā ātrākā, ir labs skeletons, bet braukšanā kaut kas vēl ķeras. Iespējams, drusku jāpamaina arī regulējums kamanās, esmu jau sagatavojis detaļas.”

KĀPOSTI MATIASAM

Atšķirībā no Siguldas trases, kas pēc modernizācijas sezonu sagaida ar jumtu, jaunu, mūsdienīgu apgaismojuma sistēmu un žalūzijām, kurai atjaunots pievedceļu asfalts, nākamā pasaules čempionāta mājvieta Vinterbergā palikusi par sportistiem senilu trasi, kurā viss joprojām pakļauts dabas untumiem. „Siguldā vakar varēja notikt ledus treniņi, lai arī bija plus 15 grādi, Vinterbergā tādos apstākļos strādnieki nomet instrumentus un iet mājās,” ne bez lepnuma saka Dainis Dukurs, kas ir arī Siguldas Kamaniņu un bobsleja trases direktors. „Lietus Vinterbergas trasi piegāž ar ūdeni, sniegputenis ar sniegu. Arī par ledus kvalitāti tur neviens īpaši nesaspringst. Ja laikapstākļi labvēlīgi, tad tur daudzmaz viss kārtībā.” Pašiem skeletonistiem pret Vinterbergu gan nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt. Pērnajā Pasaules kausa izcīņas posmā tur tika gūta dubultuzvara — pirmo vietu izcīnīja Martins, otrais finišēja Tomass.

Mainoties kompānijas vadībai un rodoties citām sponsorēšanas prioritātēm, var gadīties, ka pēdējo sezonu eksistē starptautiskā Sika skeletona komanda, kurā jau gadiem ar mūsējiem strādā vācu trases treneris Matiass Bīdermanis. „Ļoti labs speciālists, pilnībā mūsējais,” vērtē Dainis Dukurs. „Nākamgad mums jādomā, kā samesties, varbūt skābēt kāpostus un mežā lasīt sēnes, lai uzturētu Matiasu, jo viņš mums būs vajadzīgs.”

 

JĀPAŅEM NEPAŅEMTAIS

Lai arī klīda runas, ka Sočos pēc palikšanas ceturtajā vietā Tomass Dukurs aiz izmisuma sacīkšu tērpu izmetis miskastē, pats viņš atzīst, ka jau nākamajā dienā sapratis: Nekas traks nav noticis. Jāatrod motivācija, un aizies!” Kāda motivācija atrasta? Beidzot tomēr jāpaņem, kas divreiz nepaņemts, pēc četriem gadiem beidzot jāuzkāpj uz tā pjedestāla.”

Savukārt Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionātos Tomasam raksturīga mūžīgā otrā vieta... „Arī to vajadzētu nomainīt!” viņš piekrīt.

Darba kārtībā ir ne tikai sacīkšu kombinezons, bet arī olimpiskās sezonas skeletons, ar kuru no deviņiem mačiem septiņos tikts uz pjedestāla. „Kamanai nav ne vainas,” atzīst vecākais no brāļiem Dukuriem. „Testētas tiek vienīgi jaunas slidas. Ar to nodarbosimies arī Vinterbergā.” Starp citu, ne tikai olimpiskajās spēlēs, arī pasaules čempionātos Tomass pagaidām palicis bez medaļām. „Ja starta numurs Vinterbergā labs, tad viss kārtībā — pati trase ir viegla. Tas nozīmē, ka visu sezonu jābrauc labi, lai būtu pirmajā grupā. Martā ar 20. numuru Vinterbergā var pat nebraukt. Martā tur ir silts, un sarma trasē aug nenormāli. Otrajā braucienā savam rezultātam visi parasti zaudē sekundi vismaz.”

Šai sezonai ar pilnu jaudu Tomass varējis sākt gatavoties tikai augustā. Vasaras sākumā ķirurgs remontējis ceļgalu, operējot menisku. Arī treniņi bijuši vieglāki, tomēr testos sasniegti tādi paši rezultāti kā pirms olimpiskās sezonas. „Vājāki neesam palikuši,” apgalvo Tomass, piebilstot, ka sacensības visu parādīs.

 

SVAIGS GAISS PLAUŠĀS

Gatavojoties šaiziemai, tiešām domājuši, ka varētu palaist tā mierīgāk, bet... Gan jau azarts atkal ņems visroku,” atzīst divkārtējais olimpiskais vicečempions Martins Dukurs. Sezonas laikā iekarsīsim un gribēsies citādāk.” Iepriekšējā olimpiskajā ciklā no trim pasaules čempionātiem divos Martins uzvarēja, bet pēdējā palika otrais. Tātad sezonas mērķis skaidrs? Protams, gribētos atgūt titulu,” Martins piekrīt.

Neapšaubāmi tāpēc brāļi brauc uz divu nedēļu treniņnometni Vinterbergā. „Man tā trase patīk, ir priekšnoteikumi, lai pacīnītos,” turpina Martins. Cik zināms, no konkurentiem sportot beidzis tikai amerikānis Deilijs, kas Sočos līdz pēdējam braucienam sīvi cīnījās par olimpisko bronzu, bet, rupji kļūdoties, neiekļuva sešniekā.

„Krieviem stiprs droši vien būs arī Tregubovs, kas Sočos palika sestais, bet tagad atlasē pārspējis čempionu Tretjakovu. Kopā ar Čudinovu viņi būs trīs stiprinieki,” vērtē Martins. Savās mājās — ASV uz Pasaules kausa pirmo posmu pilns spara konkurentus sagaidīs Soču bronzas laureāts Antuāns. Vienīgi par vāciešiem pēc iepriekšējās sezonas neveiksmēm neesot nekādas skaidrības. „Zināms tikai, ka Rommels beidzis.”

Martins atzīst, ka pēc saudzīgākās gatavošanās šai sezonai viņa fiziskā forma neesot ne par matu sliktāka kā pērn. „Jautājums tikai, vai pietiks izturības visiem posmiem,” vērtē skeletonists. „Sevišķi grūti būs pēc atgriešanās Eiropā — septiņi mači pēc kārtas, divi mēneši no vietas pa sacensībām — čakarīgs un vienmuļš pasākums.” Bet tā jau ir sporta virtuve, kuras smakas paliek aiz sacensību spožuma.

Autori: 
Dainis Caune