twitter facebook instagram

Skolotāja, kurai sporto visa klase

18.Jan.2016 - Ieva Runge

Numurs: 
310
Skolotāja, kurai sporto visa klase

Pirms gada skriešanas entuziaste un Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova uz Latvijas Gada balvas sportā noslēguma ceremoniju bija aicināto viesu pulkā, jo bija sekmīgi iesaistījusies projektā Sporto visa klase. Pagājušo Ziemassvētku priekšvakarā viņa pati kāpa uz skatuves, jo tika atzīta par 2015. gada labāko sporta skolotāju Latvijā.

— Kas pamudināja piedalīties konkursā Gada sporta skolotājs?

—Iepriekšējais pasākums, kuru pirmo reizi vēroju klātienē, likās ļoti iespaidīgs un skaists. Toreiz vēlējos atrasties uz skatuves kopā ar Latvijas labākajiem sportistiem. Tāpēc nolēmu piedalīties konkursā. Mērķis bija tikt līdz finālam un nopelnīt skolai 500 eiro sporta inventāra iegādei, bet man paveicās, un es uzvarēju.

Konkursa finālā vadīt stundu svešā skolā man bija liels izaicinājums un pārbaude kā pedagogam. Uzvara devusi gandarījumu un iedvesmu turpmākajam darbam.

— Kādas bija sporta stundas, kad vēl pati gājāt skolā?

— Sporta stundas sākumskolā neatceros, jo, pirmkārt, bieži slimoju un, otrkārt, mācījos Rīgas centrā — skolā, kurai nebija normālas sporta bāzes. Bet vecākajās klasēs Jelgavas 7. vidusskolā man bija fantastisks skolotājs — Jevgeņijs Gordins. Savos tolaik 45 gados viņš bija ļoti labā fiziskā formā. Skolotājs skrēja, spēlēja sporta spēles, slēpoja kopā ar mums, bet, kad viņš rādīja vingrošanas elementus uz līdztekām vai uz stieņa, visiem bija mutes vaļā.

Nopietni nodarbojos ar akadēmisko airēšanu un biju atbrīvota no sporta stundām, bet vienalga skrēju uz sporta stundām. Skolotājs nekad nekliedza, nepazemoja skolēnus, katrā centās ieraudzīt kādas dotības, ar viņu visu varēja sarunāt. Mēs pie viņa gājām starpbrīžos, lai vienkārši parunātos, pēc padoma un dažreiz lai palielītos ar sasniegumiem. Viņš spēja iedvesmot, uzmundrināt, paslavēt. Atceros, kā 10. klasē skolotājs pateica, ka pēc nedēļas pilsētas sacensībās vieglatlētikā man būs jāgrūž lode, uz ko atbildēju, ka man nesanāks, jo nemāku. Skolotājs uzmundrināja, ka vajag ticēt saviem spēkiem un ka vēl ir vesela nedēļa laika. Tajās sacensībās izcīnīju 1. vietu. Ļoti labi atceros, kā starpbrīžos sporta zālē vienmēr skanēja mūzika un jebkurš varēja iet iekšā, lai uzspēlētu bumbu. Man palaimējās divus gadus strādāt kopā ar Jevgeņiju kā kolēģei, daudz ko iemācījos.

— Kas pamudināja kļūt par sporta skolotāju?

— Beidzot skolu, nezināju, kur iet mācīties, bet tad vasarā man piedāvāja pastrādāt bērnudārzā. Pietika ar nedēļu, lai saprastu, ka gribu tur palikt un mācīt bērniem fizkultūru. Paldies bērnudārza vadītājai, kura sešpadsmitgadīgai meitenei uzticēja bērnus un parādīja pareizo ceļu. Tā nu par sporta skolotāju strādāju jau 22 gadus.

— Kādam jābūt sporta skolotājam, lai pievērstu bērnus fiziskajām aktivitātēm?

— Jāmīl savs darbs, lai bērni redz, ka skolotājam acis mirdz, jāmīl bērni, jo citādi nekas prātīgs neiznāks. Jābūt radošam, saprotošam, spējīgam iedvesmot, pierunāt un atbalstīt. Sporta skolotājam vienmēr jābūt labā fiziskā formā. Lai bērni redz, ka skolotājs pats var parādīt to, ko prasa no skolēniem.

— Vai ir kāds īpašs paņēmiens raisīt bērnos interesi par sportu? Kā ir ar dauzoņām un sliņķiem?

— Jārāda piemērs, pašam jābūt aktīvam, jābūt gatavam jebkurā brīdī samainīties ar skolēnu vietām, lai ļautu viņam izpausties skolotāja lomā. Stundai jābūt interesantai un daudzveidīgai. Pajautāt sev: “Vai man pašai bija interesanti, vai es pati labprāt būtu gatava piedalīties tādā stundā?”

— Kas darbā sagādā gandarījumu?

— Bērnu emocijas. Tas, kā viņi gaida manu stundu, kā skumst, kad stunda beidzas, kā viņi skrien pie manis, ieraugot gaitenī. Arī tas, kā viņi dažreiz slinko un kā es mēģinu motivēt, kā dusmojas par savām neveiksmēm un kā spēju mierināt un iedvesmot, kā viņi cenšas, kā priecājas par saviem sasniegumiem un es priecājos līdzi.

— Kā nokļuvāt projektā Sporto visa klase? Vai jau redzami kādi rezultāti?

— Pirmajā sezonā piedalīties šajā projektā piedāvāja tām pilsētām, kurās ir olimpiskie centri. Mūsu skola atrodas blakus Zemgales olimpiskajam centram, un mēs izmantojām iespēju. Šogad projektā iesaistītas jau divas klases no mūsu skolas.

Runājot par rezultātiem, skolēnu fiziskā attīstība ir progresējusi. To apliecina divreiz gadā veiktie testi. Projektā iesaistītie bērni kļuvuši aktīvāki, mazāk slimo, interesējas par olimpisko kustību, cenšas labi mācīties. Sporto arī ārpus skolas, nevis sēž mājās pie datora un spēlē spēlītes. Skolēni labprāt piedalās pilsētas organizētajos sporta pasākumos. Projektā iesaistītā 4. klase vasaras brīvlaikā piedalījās Miera skrējienā, labestības skrējienā Nes cerību, Jelgavas nakts pusmaratonā, kurā lielākā klases daļa noskrēja 5 km, kaut atbilstoši vecumam bija iespēja skriet tikai 800 m.

— Vai projektā iesaistītajās klasēs nav atbrīvoto no sporta stundām?

— Sporto visa klase. Tik tiešām! Ilgstoši atbrīvoto nav. Kāda ārsta zīme un atbrīvojums no sporta stundām gadās tikai pēc slimošanas, uz īsu brīdi.

— Kā sadarbojaties ar skolas administrāciju, pašvaldību?

— Projektā iesaistītajiem skolēniem ir iespēja sporta stundās izmantot Zemgales olimpiskā centra vieglatlētikas stadionu, futbola un spēļu laukumus, kā arī sporta halli. Skolēni nodrošināti ar transportu, lai brauktu uz peldēšanas nodarbībām, kuras vada kvalificēti pasniedzēji. Visas sporta nodarbības ir iekļautas stundu sarakstā. Trešās klases skolēnus pašvaldība nodrošināja ar sporta tērpiem. Ceturtajai klasei tos dāvināja Latvijas Olimpiskā komiteja.

— Pati sportojat arī ārpus skolas. Vai fiziskajās aktivitātēs iesaistāt ģimeni?

— Mans vaļasprieks un lielākā aizraušanās ir skriešana, kurā cenšos iesaistīt arī ģimeni. Vīrs jau skrien, jaunākā meita Veronika ir sporta meistarkandidāte peldēšanā, viņai ir savs treniņu plāns. Mans mērķis skriešanā iesaistīt vecāko meitu Aleksandru, kura mācās RPIVA par sākumskolas skolotāju.

Kopā ar Jelgavas sporta servisa centra sporta darba organizatori Aļonu Fomenko divas reizes nedēļā vadām bezmaksas skriešanas koptreniņus jelgavniekiem. Mūsu mērķauditorija ir skolēni, iesācēji un visi skrietgribētāji, kam nepieciešama palīdzība un kompānija, lai sāktu skriet. Mēs mācām cilvēkiem pareizi iesildīties pirms skriešanas, atsildīties, kā pareizi izvelēties tempu un citas skrējējiem vajadzīgas iemaņas. Šis brīvprātīgais darbs man dod milzīgu gandarījumu.

Pati piedalos skriešanas seriālā Skrien Latvija. Pērn startēju četros posmos no septiņiem — Ventspilī, Jelgavā, Kuldīgā un Siguldā. Skrēju 5 km distanci, kurā labākais rezultāts 25:44,5.

Mērķis 2016. gadam — piedalīties ziemas peldēšanas sacensībās un skriešanas seriālā Stirnu buks.

 

Nataļja GORŠKOVA

2015. gada labākā sporta skolotāja

Dzimusi: 1973. gada 12. augustā Rīgā

Izglītība: Rīgas 2. pedagoģiskā skola (1993), Daugavpils Universitāte (2004)

Darba pieredze: sporta skolotāja Jelgavas 1. sākumskolā, Jelgavas 1. pamatskolā,

Jelgavas 2. pamatskolā, kopš 2005. gada Jelgavas 4. vidusskolā

Vaļasprieks: skriešana

Ģimenes stāvoklis: precējusies, divas meitas

Autori: 
Santa Roze