twitter facebook instagram

Skonto zelta jaunatne

11.Nov.2010 - Portāla Administrators

Numurs: 
222
3-Futbola sezona10-ANALIIZE-JBSfoto.jpg

Latvijas futbola čempionāts beidzies ar Rīgas Skonto atgriešanos čempionu tronī. Pēc piecu gadu pārtraukuma rīdziniekiem izdevies apsteigt abus Kurzemes lielklubus FK Ventspils un Liepājas metalurgu. Ekonomiskās krīzes apstākļos visas iespējas parādīt sevi LMT virslīgā bija jaunajai paaudzei. Šodien atskatāmies uz šo sezonu, izvērtējot visu LMT virslīgas komandu paveikto. Tiesa, Latvijas futbola sezonai punkts tiks pielikts tikai 17. novembrī, kad mūsu valstsvienība aizvadīs pārbaudes spēli Ķīnā.

Nepārspējamais Starkovs
Rīgas Skonto jau 15. reizi izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Tādā veidā turpinās Latvijas valstsvienības galvenā trenera Aleksandra Starkova panākumu sērija valsts meistarsacīkstēs — Starkovs ir uzvarējis visus čempionātus, kad viņš atradies pie Skonto stūres. Savulaik Starkovs ar Skonto nosvinēja 11 valsts čempionu titulu pēc kārtas (1993.—2003. g., neskaitot 2004. gadu, kad Starkovs pāris mēnešus pirms sezonas beigām devās strādāt uz Maskavas Spartak, bet viņa vietu ieņēma Jurijs Andrejevs, kurš arī finišēja pirmajā vietā). Piecos gados bez Starkova Skonto ne reizi netika pie zelta medaļām. Pēc pagājušās sezonas, kurā rīdzinieki finišēja trešajā vietā, Starkovs Skonto galvenā trenera amatā nomainīja angli Polu Ešvortu.
Šosezon Skonto panākumu atslēga bija stabilā spēle ar potenciāli vājākiem pretiniekiem — Starkova vadītā komanda nezaudēja nevienu (!) punktu mačos ar tām sešām komandām, kas virslīgā ieņēma 5.—10. vietu. Tajā pašā laikā Skonto arī veiksmīgi aizvadīja savstarpējos mačus ar galvenajiem konkurentiem — liepājniekiem rīdzinieki trijās spēlēs atdeva tikai vienu punktu, abas reizes uzvarot pretinieka laukumā, bet ar FK Ventspils un Daugavpils Daugavu punkti tika dalīti uz pusēm (pa uzvarai, neizšķirtam un zaudējumam). Skonto bija gan rezultatīvākais uzbrukums (86 gūtie vārti), gan arī labākā aizsardzība (16 zaudēti vārti).
Pirms sezonas Starkovs veica nopietnus sastāva grozījumus — no komandas atvadījās daudzi pamatsastāva spēlētāji (pagājušās sezonas kapteinis gruzīns Dāvids Gamezardašvili, pieredzējušais izlases kandidāts Vladimirs Koļesničenko, kā arī jaunie Raivis Hščanovičs, Igors Kozlovs, Igors Semjonovs, Oļegs Laizāns, Sergejs Golubevs, Aleksandrs Vlasovs), bet viņu vietu pārsvarā ieņēma Skonto fārmkluba Olimpa futbolisti. Olimpieši pilnībā attaisnoja uz viņiem liktās cerības — vārtsargs Kaspars Ikstens un aizsargs Kaspars Dubra visu sezonu aizvadīja gandrīz bez maiņām, kļūstot par vienu no galvenajiem sezonas atklājumiem. Daudz komandas panākumos ieguldīja aizsargs Renārs Rode, pussargs Alans Sineļņikovs, uzbrucēji Artūrs Karašausks un Daniils Turkovs. No jaunpienācējiem Skonto rindās veiksmīgi iekļāvās arī deviņpadsmitgadīgais aizsargs Vitālijs Maksimenko, kurš pagājušās sezonas otro pusi aizvadīja Maskavas CSKA dublieru komandā.
Turklāt sezonas gaitā Starkovam izdevās pārvarēt arī dažādas sastāva problēmas — sezonas vidū uz pazīstamo Ukrainas klubu pārcēlās jaunais talants Karašausks, kurš jau čempionāta pirmajās trijās spēlēs guva septiņus vārtus, tiekot atzīts par aprīļa labāko LMT virslīgas spēlētāju, bet Latvijas valstsvienības pussargs Juris Laizāns devās meklēt laimi uz Krievijas pirmo līgu. Pēc Laizāna aiziešanas 39 gadus vecais Vitālijs Astafjevs palika vienīgais Skonto spēlētājs, kurš sasniedzis jau 25 gadu vecumu. Tāpat tikai pusi sezonas Skonto varēja palīdzēt vēl viens valstsvienības pussargs Aleksandrs Cauņa, kurš ilgi ārstēja traumu un sāka spēlēt tikai jūlija beigās (pavisam Aleksandrs aizvadīja 12 čempionāta spēles). Tas gan netraucēja Starkovam jau pēc čempionu titula izcīnīšanas atzīt Cauņu par čempionāta spilgtāko futbolistu.
Jāpiebilst, ka šosezon Skonto rindās spēlēja tikai trīs leģionāri — 21 gadu vecais brazīlietis Natans Žuniors ar 18 gūtajiem vārtiem dalīja čempionāta labākā snaipera godu, astoņpadsmitgadīgais turkmēnis Ruslans Mingazovs izcēlās ar vairākiem svarīgiem vārtu guvumiem mačos ar tiešajiem konkurentiem (pavisam viņa rēķinā astoņi vārti), vienīgi baltkrievs Aleksandrs Perepečko nespēja iekarot vietu pamatsastāvā.
Skonto uzvaras gājienu nespēja apturēt arī finansiālas problēmas — vasarā futbolistiem vairākus mēnešu aizkavējās algu izmaksa, bet septembrī par kluba jauno īpašnieku kļuva čečenu izcelsmes uzņēmējs Beslans Abdulmuslimovs, kurš iegādājās Skonto prezidentam Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas.
Skonto medus mucā gadījās arī viena rūgta darvas karote — rīdzinieki jau Eiropas līgas priekšsacīkšu pirmajā kārtā negaidīti piekāpās pusprofesionālajam Ziemeļīrijas klubam Portadown — 1:1 viesos un 0:1 savā laukumā. Tāpat Skonto neveicās arī Latvijas kausa izcīņā, kur Starkova vadītā komanda pusfinālā negaidīti pēcspēles 11 m sitienu sērijā zaudēja FK Jelgava.

Mainīgā Ventspils
Otro gadu pēc kārtas Latvijas čempionāta sudraba godalgas ieguva FK Ventspils, kas no čempioniem atpalika par sešiem punktiem. Šī bija pirmā pilnā sezona FK Ventspils itāliešu trenerim Nuncio Dzavetjēri. Viņš jau pagājušās sezonas otrajā pusē nomainīja nopelniem bagāto ukraiņu treneri Romānu Grigorčuku, kura vadībā dzeltenzilie izcīnīja trīs Latvijas čempionu titulus pēc kārtas (2006.—2008. g.).
Pēc pagājušās sezonas Ventspili pameta ducis futbolistu. Daudzi no viņiem gan komandā pabija tikai dažus mēnešus (itālietis Alesandro Dzamperīnī, šveicietis Ronijs Hodels, Latvijas izlases veterāni Vitālijs Astafjevs un Juris Laizāns, jaunais Edgars Gauračs), bet daži aizgājušie spēlētāji (moldāvs Igors Cigirlašs, kamerūnietis Žans Pols Ndeki, mūsu Artis Lazdiņš) bija izbaudījuši pat čempionu priekus.
Šogad sastāva pārmaiņas turpinājās — futbolisti joprojām nāca un gāja. Piemēram, leģionāri Sergejs Šumiļins un Aleksejs Kučuks tikai pirms šīs sezonas pievienojās Ventspils komandai, bet jau sezonas vidū devās meklēt laimi tālāk. Līdzīgi klājās arī rēzeknietim Artūram Silagailim, kurš vasarā uz vienu gadu devās iepazīties ar Albānijas futbolu. Sezonas otrajā pusē FK Ventspils šķīrās no komandas pamata vārtsarga Aleksandra Koļinko, kurš pārcēlās uz Krievijas premjerlīgu. Prom devās arī krievu leģionārs Igors Špakovs, bet līgums tika lauzts ar Latvijas U-21 izlases kandidātu Aleksandru Solovjovu, pamatojot to ar disciplināriem pārkāpumiem (tai skaitā par ierašanos uz treniņiem alkohola reibumā).
Toties vasaras pāreju periodā Ventspilī atgriezās 23 gadus vecais aizsargs Nauris Bulvītis, kurš pagājušo sezonu sāka FK Ventspils fārmklubā Tranzīts, bet tad nepilnu gadu spēlēja Skotijā. Atgriežoties Kurzemē, Bulvītis jau kļuva par FK Ventspils pamatsastāva spēlētāju. Vasarā Ventspilī atgriezās arī uzbrucējs Andrejs Butriks, kurš gada pirmajā pusē nesekmīgi izmēģināja spēkus Rumānijā, taču šosezon viņš Ventspilī reti tika pie vārda. Augustā FK Ventspils saņēma kolorītu leģionāru pievedumu no Āfrikas — 23 gadus veco ganieti Bertrānu Maiklu Maki Mvondo un kamerūnieti Seržu Tatjefangu, kā arī astoņpadsmitgadīgo nigērieti Ahmedu Abdultaofiku.
Šosezon no leģionāriem ventspilniekiem svarīgāko lomu spēlēja pussargi Grigorijs Čirkins no Krievijas un nigērietis Maikls Tukura. Tomēr par izteiktu komandas līderi kļuva 24 gadus vecais Latvijas valstsvienības pussargs Jurijs Žigajevs, kurš ar 15 gūtajiem vārtiem kļuva par LMT virslīgas trešo rezultatīvāko spēlētāju. Šogad no FK Ventspils uz valsts pirmo komandu regulāri tika aicināts vēl tikai Žigajeva vienaudzis un novadnieks no Ilūkstes Ritus Krjauklis, kurš aizvadīja pirmo sezonu dzeltenzilajā formā.
Kad pērn Dzavetjēri ieņēma Grigorčuka vietu, tika paziņots par gaidāmo FK Ventspils sastāva atjaunināšanu. Šosezon FK Ventspils rindās tiešām ievērību izpelnījās vairāki perspektīvi jaunieši — 22 gadus vecais aizsargs Vladimirs Bespalovs, par gadu jaunākais pussargs Ritvars Rugins un deviņpadsmitgadīgais pussargs Artūrs Zjuzins, kuram jaunība nav šķērslis, lai pildītu dzeltenzilo kapteiņa pienākumus. Visi viņi jau tiek aicināti uz valstsvienības tuvāko rezervju treniņiem. Sezonas izskaņā gan sāka runāt, ka drīzumā komandā gaidāma jauna treneru maiņa.
Tāpat kā Skonto, arī FK Ventspils piedzīvoja vilšanos Eiropas līgā, kur kvalifikācijas otrajā kārtā (pirmo kārtu ventspilnieki izlaida) zaudēja Maķedonijas klubam Teteks — 0:0 Ventspilī un 1:3 izbraukumā. Tomēr pie vienas trofejas šogad ventspilnieki tika, Baltijas līgas finālā pēcspēles 11 m soda sitienu sērijā pārspējot Marijampoles Sūduva.

Liepājas atkāpšanās
Pagājušā gada čempionvienībai Liepājas metalurgs šosezon neizdevās noturēt pērn iekarotās pozīcijas, finišējot trešajā vietā. Tas liepājniekiem ir sliktākais rezultāts pēdējo astoņu gadu laikā. Jau izskanējusi informācija, ka pēc šīs sezonas Liepājas metalurgs šķirsies no galvenā trenera vācieša Rīdigera Abramčika, kuram pērn izdevās ar pirmo piegājienu triumfēt Latvijas čempionātā.
Ņemot vērā, ka liepājnieki saglabāja pagājušā gada zelta sastāvu, pirms sezonas no metalurgiem tika gaidīti jauni varoņdarbi. Pēc pirmā riņķa šķita, ka viss rit pēc plāna — liepājnieki cīnījās bez zaudējumiem. Tomēr vasarā otrajā riņķī Liepājas metalurgs piedzīvoja krīzi, kad tika piedzīvoti trīs zaudējumi savā laukumā — Jūrmalai 1:2, Daugavai 0:1 un Skonto 1:2. Pēc zaudējuma Jūrmalai Abramčikam neizturēja nervi — viņš publiski veltīja bezprecedenta kritiku liepājnieku uzbrukuma līderim Kristapam Grebim. Abramčiks bija daiļrunīgs: „Grebis ir dumjš spēlētājs. Ja es būtu kluba prezidents, tad atlaistu Grebi no komandas, lai viņš turpina tirgot alu savā būdā.”
Pirms sezonas liepājnieki pastiprinājās ar vairākiem leģionāriem, taču brazīlietis Velingtons un Ilija Spasojevičs no Melnkalnes jau pēc dažiem mēnešiem devās prom, vienīgi lietuviešu uzbrucējs Vitalijs Kavaļausks aizvadīja visu sezonu, taču ne ar ko īpašu neizcēlās. Vasaras transfēru periodā liepājnieki gan saņēma jaunu papildinājumu no ārzemēm — pēc pusotra gada prombūtnes Liepājā atgriezās lietuviešu pussargs Darjus Miceika, vērtīgs papildinājums izrādījās arī japāņu pussargs Takufumi Akahoši, regulāri spēlēja arī horvātu aizsargs Jurica Puljics un brazīlietis Markešs de Souza. Jūlijā Liepājas metalurgu pastiprināja arī Latvijas izlases aizsargs Pāvels Mihadjuks, kurš ir Liepājas futbola audzēknis, taču dzimtajā pilsētā atgriezās pēc vairāk nekā desmit gadu prombūtnes. Tiesa, vasarā no Liepājas uz Krievijas premjerlīgu izmēģināt spēkus devās aizsargs Oskars Kļava, bet ar Latvijas valstsvienības kandidātu Genādiju Soloņicinu metalurgi līgumu nepagarināja.
Šogad Liepājas metalurgam tā arī neizdevās apspēlēt Skonto — pirmajā riņķī Rīgā tika fiksēts bezvārtu neizšķirts, bet savā laukumā liepājnieki cieta divus zaudējumus ar vienādu rezultātu 1:2. Neērts pretinieks liepājniekiem izrādījās arī Daugavpils Daugava — mačos ar Daugavu Abramčika vadītā komanda izcīnīja tikai divus punktus (1:1 Daugavpilī, 0:1 un 0:0 Liepājā). Liepājas metalurgam neizdevās izcelties arī Eiropas Čempionu līgas priekšsacīkstēs — divi bezierunu zaudējumi Prāgas Sparta (0:3 un 0:2).
Liepājas metalurga astoņpadsmitgadīgais uzbrucējs Deniss Rakels ar 18 vārtu guvumiem kļuva par čempionāta labāko snaiperi (tikpat vārtu arī skontietim Natanam Žunioram, taču viņš vairāk vārtu guvis ar 11 m soda sitieniem, tāpēc LMT virslīgas rezultatīvākā spēlētāja balvu saņems Rakels). Viss liecina, ka nākamgad Rakels Liepājā vairs nepaliks — talantīgais jēkabpilietis atteicies pagarināt līgumu ar Liepājas klubu. Liepājniekiem gan aug labas rezerves — Liepājas metalurga otrās komandas sešpadsmitgadīgais uzbrucējs Dāvis Ikaunieks ar 17 vārtu guvumiem kļuva par pirmās līgas labāko snaiperi.
Liepājas metalurgs pavisam bez trofejām gan nepalika — šogad pirmo reizi vēsturē Latvijas čempionu titulu izcīnīja kluba sieviešu komanda.

Daugavpils aizsardzība
Ar lielu interesi šogad tika gaidīts Daugavpils Daugavas starts — pagājušajā oktobrī Daugavpils palika bez savas komandas Latvijas čempionāta virslīgā, jo Dinaburga par spēļu sarunāšanu tika izslēgta no turnīra. Tomēr šogad Daugavpils komanda atgriezās virslīgā, bet jau ar nosaukumu Daugava. Tā gan bija tikai izkārtnes maiņa, jo Daugavā palika tie paši Dinaburgas futbolisti. Tiesa, pārmaiņas notika kluba štābā, jo bijušais Dinaburgas treneris Tamazs Pertija kopā ar kluba prezidentu Oļegu Gavrilovu pērn tika diskvalificēti uz mūžu. Par Daugavas galveno treneri tika norīkots Sergejs Pogodins, lai gan Pertija tāpat bija manāms komandas tuvumā. Tomēr jau čempionāta pirmā riņķa beigās Pertija tika reabilitēts, tāpēc oficiāli varēja stāties pie Daugavas stūres.
Pertijas vadībā Daugava kļuva par vērā ņemamu spēku, ilgu laiku pretendējot uz bronzas medaļām. Daugavpilieši piedzīvoja tikai trīs zaudējumus — Skonto 0:1, FK Ventspils 0:1 un Rēzeknes Blāzmai 1:3. Jāpiebilst, ka savstarpējos mačos Daugava neatpalika no pirmā trijnieka vienībām — mačos ar Skonto un FK Ventspils daugavpilieši izcīnīja pa uzvarai, pa reizei spēlēja neizšķirti un piedzīvoja pa zaudējumam, kā arī bija pārāki pār liepājniekiem (1:1, 1:0, 0:0). Ceturtā vieta Daugavpils komandai ir visai ierasta — savulaik Dinaburga deviņus gadus pēc kārtas finišēja uzreiz aiz pirmā trijnieka (1998.—2006. g.), ceturtajā vietā Dinaburga palika arī 2008. gadā.
Daugavai kopā ar Skonto bija čempionāta labākā aizsardzība — tikai 16 zaudēti vārti. Vairākos mačos lielisku spēli demonstrēja vārtsargs Māris Eltermanis, aizsardzībā izcēlās gandrīz divmetrīgais Krievijas leģionārs Jurijs Šeļenkovs, bet vidējās līnijas motors bija Valērijs Afanasjevs. Tiesa, ar uzbrukumu daugavpiliešiem viss nebija labākajā kārtībā — Daugava guva tikai 35 vārtus, tas ir par 51 vārtiem mazāk nekā Skonto. Daugavpiliešu labākais snaiperis ar sešiem vārtiem bija gruzīns Mamuka Gongadze, kurš komandai pievienojās tikai jūlijā. Jāpiebilst, ka sezonas otrajā pusē Daugavā jau izveidojās neliela gruzīnu diaspora, jo bez trenera Pertijas bija vēl pieci gruzīnu futbolisti. Diemžēl vasarā Daugava pārdzīvoja arī traģēdiju — noslīka 23 gadus vecais futbolists Maksims Denisevičs.

Neizmantotā iespēja
Diemžēl šosezon Latvijas čempionāta komandas sadalījās divās daļās — Jūrmalas komandu, kas ieņēma piekto vietu, no ceturtās pozīcijas šķīra 28 punkti. Jūrmala-VV jau sezonas sākumā saņēma sāpīgu triecienu, Latvijas kausa izcīņas finālā pēcspēles 11 m sitienu sērijā zaudējot FK Jelgava. Tā jūrmalnieki palaida garām izdevību debitēt Eiropas kausos. Likteņa ironija, ka pēc pāris mēnešiem jelgavnieki savu Eiropas līgas spēli aizvadīja tieši Slokas stadionā.
Latvijas čempionātā jūrmalniekiem nebija pa spēkam konkurēt ar pirmā četrinieka komandām, taču atsevišķos mačos Vladimira Babičeva trenētā komanda pakutināja nervus līderiem. No pirmā četrinieka komandām jūrmalnieki punktus atņēma tikai Liepājas metalurgam, sensacionāli ar 2:1 uzvarot Liepājā.
Visu sezonu Jūrmalas vienībā aizvadīja bijušais Latvijas izlases aizsardzības balsts 34 gadus vecais Igors Stepanovs, bet par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar sešiem vārtu guvumiem kļuva vēl viens pieredzējušais vīrs Gatis Kalniņš.
Diemžēl šogad tikai ar nostalģiju varēja atcerēties tos laikus, kad Jūrmalā uz virslīgas spēlēm nāca pat tūkstotis skatītāju, jo šosezon ērtais Slokas stadions parasti nebija pat pustukšs. Iespējams, ka nākamajā sezonā Jūrmalā būs jau divas virslīgas komandas, jo pirmajā līgā otro vietu ieguva FC Jūrmala. Ņemot vērā, ka LMT virslīgas priekšpēdējā komanda Ventspils Tranzīts atteicās no pārspēlēm, FC Jūrmala ieguvusi tiesības nākamajā sezonā spēlēt Latvijas futbola elitē.

Pendeļu speciālisti
Par šīs sezonas atklājumu kļuva virslīgas debitanti FK Jelgava, kas LMT virslīgā palika sestajā vietā, taču negaidīti triumfēja Latvijas kausa izcīņā, iegūstot iespēju izmēģināt spēkus Eirokausos. Turklāt Latvijas kausa izcīņā jelgavnieki pa ceļam uz finālu pēcspēles 11 m sitienu sērijās apspēlēja vietējā mēroga grandus Liepājas metalurgu un Skonto, bet finālā tādā pašā veidā tika galā ar Jūrmalu-VV. Arī Eiropā FK Jelgava neapkaunoja sevi — lai gan jelgavnieki tāpat kā pārējie Latvijas klubi paklupa jau uz pirmās barjeras, atļaušos teikt, ka Daiņa Kazakeviča trenētā komanda nospēlēja viscienīgāk, piekāpjoties norvēģu Molde tikai savā laukumā zaudēto vārtu dēļ — 0:1 un 2:1.
Kausu spēles aizēnoja jelgavnieku gaitas Latvijas čempionātā. Taisnības labad gan jāteic, ka valsts meistarsacīkstēs jelgavnieki neizcēlās ar lieliem varoņdarbiem — zemgalieši neatņēma punktus pirmā trijnieka komandām, taču divreiz cīnījās neizšķirti (1:1 un 3:3) ar virslīgas ceturto komandu Daugavu.
Jau pirms sezonas FK Jelgava krietni pastiprināja savas rindas, salīdzinot ar pagājušo sezonu pirmajā līgā — klāt nāca 14 futbolisti. Pirms starta Eiropas līgā Jelgavas komandai pievienojās vēl pāris jaunpienācēju ar aizsargu Igoru Savčenkovu priekšgalā, kurš vēl pirms diviem gadiem spēlēja Latvijas valstsvienībā. Sezonas pirmās puses jelgavnieku panākumus garām nepalaida arī Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, kurš uz Baltijas kausu paņēma līdzi trīs FK Jelgava spēlētājus: aizsargu Valēriju Redjko, pussargu Arti Lazdiņu un uzbrucēju Oļegu Malašenoku (jelgavnieku kapteinis Redjko izlases rindās laukumā gan neizgāja). Malašenoks ar 11 gūtajiem vārtiem ieņēma piekto vietu LMT virslīgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Uz gaidāmo pārbaudes spēli Ķīnā valstsvienības kandidātu sarakstā iekļauts arī jelgavnieku uzbrucējs Vladislavs Kozlovs.
Sezonas lielāko daļu FK Jelgava savas mājas spēles aizvadīja Ozolnieku stadionā, bet septembrī jelgavnieki pārvācās uz jaunu modernu arēnu Jelgavā — Zemgales Olimpiskā centra stadionu, kur ir vietas pusotram tūkstotim skatītāju. Jaunā stadiona atklāšanas mačā FK Jelgava tikās ar Anglijas premjerlīgas klubu Blackpool. Tā bija tikai otrā reize, kad Latvijā viesojās komanda no Anglijas premjerlīgas, kas tiek uzskatīta par pasaules spēcīgāko līgu (1999. gadā Čempionu līgas priekšsacīkstēs pie Skonto Rīgā viesojās Londonas Chelsea).

Sīkstā Rēzekne
Vietu virslīgā saglabājusi Rēzeknes Blāzma. Rēzeknieši jau čempionāta sākumā sagādāja pārsteigumu, otrajā kārtā uzvarot Daugavpils Daugavu (3:1), taču vasarā Blāzma nokļuva neveiksmju joslā, piedzīvojot astoņus zaudējumus pēc kārtas. Šīs zaudējumu sērijas laikā notika arī galvenā trenera maiņa — Žaņa Ārmaņa vietu ieņēma daugavpilietis Ēriks Grigjans. Lai gan vienubrīd rēzeknieši turnīra tabulā jau bija noslīdējuši bīstamajā zonā, pēdējā riņķī Blāzmai izdevās piecās spēlēs izcīnīt desmit punktus, apspēlējot tiešos konkurentus cīņā par palikšanu virslīgā Ventspils Tranzītu un Rīgas Jaunību.
Vasaras pāreju periodā rēzeknieši arī padomāja par sastāva pastiprinājumu, uzaicinot pusduci jaunu futbolistu, tai skaitā arī japāni Go Nagaoku. Jāpiebilst, ka šogad japāņi Latvijas futbolā bija modē, jo vasarā Uzlēcošās saules zemes pārstāvji parādījās arī Liepājā, Jelgavā un pat pirmās līgas uzvarētāju vienībā Gulbenē. Tomēr Blāzmas vērtīgākais papildinājums bija vietējās futbola skolas audzēknis 26 gadus vecais uzbrucējs Guntars Silagailis, kurš atgriezās dzimtajā pilsētā pēc pusotru gadu ilgiem laimes meklējumiem Īrijā un Baltkrievijā. Pēdējā riņķī Guntars guva piecus vārtus. Par komandas labāko snaiperi gan kļuva Baltkrievijas leģionārs Pāvels Riževskis, kura rēķinā ir astoņi rezultatīvi raidījumi.

Čempionu rezerve
Nākamajā sezonā virslīgā turpinās spēlēt arī Skonto neoficiālais fārmklubs Olimps/RFS, kas apsteidza Ventspils otro komandu un virslīgas debitantus Jaunību. Pagājušajā gadā Olimps/RFS pat tika piektajā vietā, taču jāņem vērā, ka pēc pagājušās sezonas septiņi labākie olimpieši pārcēlās uz Skonto.
Šogad Olimpa kodolu veidoja 18—19 gadus veci jaunieši, bet vecākie spēlētāji bija 22 gadus vecie vārtsargs Vitālijs Melničenko un aizsargs Andrejs Kostjuks. Turklāt abi spēlēja tikai pirmajā riņķī.
Olimpā spēlēja arī četri gruzīnu jaunie futbolisti (Dāvids Džanelidze, Konstantīns Zarnadza, Laša Gongadze un Giorgijs Čikvišvili), bet sezonas vidū viņiem pievienojās arī Kijevas Dinamo futbola skolas audzēknis Oleksandrs Nazarčuks. Tiesa, 20 gadus vecais pussargs Džanelidze sezonas vidū pārcēlās uz Skonto. Olimpā sezonas laikā notika arī treneru maiņa — jau maijā holandiešu speciālists Antons Jore pārcēlās uz Igauniju, bet viņa vietu ieņēma bijušais Latvijas izlases uzbrucējs Kaļiņingradā dzimušais Mihails Miholaps. Zīmīgi, ka jau Miholapa debijas spēlē Olimps uzstādīja čempionāta rekordu, ar 9:0 sagraujot Jaunību. Par pārsteigumu olimpieši parūpējās arī čempionāta pirmajā kārtā, olimpiskā sporta centra Rīga hallē spēlējot neizšķirti 1:1 ar Daugavu. Pēc tam olimpieši vairs nespēja atņemt punktus pirmā četrinieka komandām, bet pirmajā riņķī piedzīvoja arī vienu iespaidīgu sagrāvi, ar 0:7 zaudējot FK Ventspils.
Olimpiešu rindās pa sešiem vārtiem guva Andrejs Siņicins, Valērijs Šabala un Gongadze. Īpaši jāizceļ Šabala, kurš oktobrī nosvinēja tikai savu 16. dzimšanas dienu.

Tranzīta beigas
Pēc divu gadu spēles virslīgā no mūsu futbola elites atvadās FK Ventspils otrā komanda Tranzīts. Lai gan Tranzīts LMT virslīgā palika priekšpēdējā vietā, iegūstot iespēju piedalīties pārspēlēs ar pirmās līgas otro komandu, ventspilnieki no šīs iespējas atteikušies. Paredzams, ka nākamajā sezonā ventspilniekiem būs otrā komanda pirmajā līgā, bet tās nosaukums būs FK Ventspils-2.
Sezonas sākumā ar Tranzītu sāka strādāt galvenais treneris no Krievijas Aleksandrs Gorbačovs, taču jūnija beigās viņš tik atbrīvots no amata, bet viņa vietu ieņēma cits Krievijas speciālists Igors Kičigins, kurš ar Tranzītu jau strādāja pagājušajā sezonā. Sezonas vidū kopā ar Gorbačovu Tranzītu pameta arī vairāki futbolisti — baltkrievu vārtsargs Pāvels Česnovskis, vietējie futbolisti Andris Kuvšinovs, Aleksejs Soleičuks, Nikolajs Kozačuks, bet 20 gadus vecais kolumbiešu pussargs Rohers Kanjass tika izdevīgi pārdots Krievijas premjerlīgas klubam Novosibirskas Sibirj. Sezonas otrajā pusē Tranzīta kodolu veidoja septiņpadsmitgadīgi jaunieši, bet no pieredzējušajiem vīriem palika tikai bijušais Latvijas valstsvienības aizsargs 34 gadus vecais Māris Smirnovs.
Diemžēl Tranzīts savas virslīgas spēles beidza ar visai skandalozu gājienu. Pēdējā kārtā Tranzīts tikās ar FK Ventspils. Lai noturētos otrajā vietā, FK Ventspils noteikti bija jāuzvar, bet Tranzīts 80 minūtes varonīgi sargāja bezvārtu neizšķirti. Taču tad Tranzīts nomainīja abus centra aizsargus un vārtsargu, un galu galā FK Ventspils salauza savu jaunāko brāļu pretestību — 5:0.

Debitantu atvadas
Neveiksmīga debija LMT virslīgā bija Rīgas Jaunībai, kas palika pēdējā vietā. Tas gan nebija pārsteigums, jo Jaunība jau pirms sezonas tika uzskatīta par galveno pretendenti uz atgriešanos pirmajā līgā.
Atšķirībā no otriem virslīgas jaunpienācējiem FK Jelgava, Jaunība pirms sezonas īpaši nepastiprināja sastāvu, tāpēc komandā bija maz spēlētāju ar virslīgas pieredzi. Vienīgi sezonas vidū klāt nāca divi pazīstami daugavpilieši — Pāvels Koļcovs un Aleksejs Kuplovs Oginskis. Komandas sastāvā bija arī četri leģionāri no Igaunijas (Dmitrijs Kuļikovs, Alens Stepanjans, Rejals Alijevs un Oļegs Maksimovs), taču viņi ne ar ko īpašu neizcēlās uz partneru fona. Interesanti, ka par komandas rezultatīvāko spēlētāju kļuva vārtsargs Antons Astrahancevs, kurš četras reizes realizēja 11 m soda sitienu (tikpat vārtu gan bija arī Mihaila Cigankova kontā). Jaunība piedzīvoja vairākas iespaidīgas sagrāves — Olimps/RFS 0:9, Liepājas metalurgs 0:8, Skonto 0:7 un 0:6.
Jaunības vietu virslīgā nākamajā sezonā ieņems FB Gulbene-2005, kas uzstādīja pirmās līgas rekordu, 22 mačos zaudējot tikai divus punktus.

Ķīnas eksperiments
Nākamajā nedēļā pēdējo spēli šogad aizvadīs Latvijas valstsvienība, kas trešdien Kunmingā tiksies ar Ķīnas izlasi. Šajā mačā Latvijas izlase spēlēs ļoti eksperimentālā sastāvā, jo Starkovs uzaicinājis tikai vienu leģionāru — valstsvienības trešo vārtsargu Denisu Romanovu, kurš iztiku pelna Azerbaidžānā. Toties vairākiem futbolistiem ir iespēja debitēt valstsvienībā — skontiešu vārtsargam Kasparam Ikstenam, aizsargiem Vitālijam Smirnovam un Kasparam Dubram, uzbrucējam Daniilam Turkovam, FK Ventspils aizsargam Vladimiram Bespalovam, Daugavpils pussargam Andrejam Kovaļovam un jelgavnieku uzbrucējam Vladislavam Kozlovam.
Kristiāns GIRVIČS

LMT virslīgas simboliskā izlase (Sporta versija):
Vārtsargs: Ikstens;
Aizsargi: Zirnis, Šeļenkovs, Dubra, Krjauklis;
Pussargi: Afanasjevs, Tukura, Tarasovs, Žigajevs;
Uzbrucēji: Žuniors, Rakels.

Latvijas valstsvienības kandidāti
Vārtsargi: Deniss Romanovs (Khazar, Azerbaidžāna), Kaspars Ikstens (Skonto);
Aizsargi: Ritus Krjauklis, Vladimirs Bespalovs (abi FK Ventspils), Vitālijs Smirnovs, Kaspars Dubra (abi Skonto), Pāvels Mihadjuks, Dzintars Zirnis (abi Liepājas metalurgs);
Pussargi: Vitālijs Astafjevs, Aleksandrs Fertovs (abi Skonto), Maksims Rafaļskis (Liepājas metalurgs), Jurijs Žigajevs (FK Ventspils), Artis Lazdiņš (FK Jelgava), Andrejs Kovaļovs (Daugava);
Uzbrucēji: Andrejs Perepļotkins, Daniils Turkovs (abi Skonto), Kristaps Grebis (Liepājas metalurgs), Vladislavs Kozlovs (FK Jelgava).

LMT virslīga
Skonto 27-22-3-2-86:16-69
FK Ventspils 27-20-3-4-68:18-63
Liepājas metalurgs 27-19-4-4-70:20-61
Daugava 27-16-8-3-35:16-56
Jūrmala-VV 27-8-4-15-30:45-28
FK Jelgava 27-6-7-14-36:45-25
Blāzma 27-7-3-17-27:57-24
Olimps/RFS 27-5-6-16-31:63-21
Tranzīts 27-5-4-18-17:56-19
Jaunība 27-4-4-19-16:80-16
Rezultatīvākie spēlētāji: Deniss Rakels (Liepājas metalurgs), Natans Žuniors (Skonto) — 18, Jurijs Žigajevs (FK Ventspils) — 15, Kristaps Grebis (Liepājas metalurgs) — 12, Oļegs Malašenoks (FK Jelgava) — 11.

1. līga
FB Gulbene-2005 22-21-1-0-85:14-64
FC Jūrmala 22-14-4-4-47:19-46
FK Daugava/RFS 22-13-5-4-51:27-44
Liepājas metalurgs-2 22-13-4-5-55:31-43
Metta/LU 22-10-6-6-42:25-36
Valmieras FK/BSS 22-9-4-9-33:40-31
BFC Daugava-2 22-7-3-12-28:35-24
FK Auda 22-6-6-10-21:33-24
Spartaks 22-6-4-12-32:41-22
FK Tukums-2000/TSS 22-4-7-11-33:46-19
FK Jelgava-2 22-4-3-15-21:42-15
FK Kuldīga 22-1-1-20-14:109-4