twitter facebook instagram

Sniega izjūtu arhitekti

09.Apr.2018 - Ieva Runge

Numurs: 
335
Sniega izjūtu arhitekti

Tūkstošgades sākumā no saplākšņa Cēsīs sev taisījuši pirmos sniegadēļus, Jānis Jansons un Jānis Daļeckis Phjončhanas olimpiskajām spēlēm būvēja grandiozo sloupstaila trasi. Abi snovbordu izkoduši līdz kaulam. Snovojuši, strādājuši par instruktoriem Žagarkalnā, būvējuši trases, organizējuši mačus, paši tajos piedalījušies, metuši salto turp — šurp, arī dažus kaulus lauzuši, kopā ar Tomu Vasinu pat pa Eiropas kausu izcīņām borderkrosā pabraukājuši, tagad abi savu pieredzi izmanto, būvējot trases visaugstākās klases snovborda meistariem.

“Kopš 2010. gada esam kādus 30 projektus dažādos pasaules kalnos īstenojuši,” stāsta Jānis Jansons, kurš šim nolūkam pirms vairākiem gadiem dibinājis uzņēmumu We Build Parks. Lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties sekmīgai sadarbībai ar vācu firmu Schneestern. Kopā arī uzvarējuši iepirkumā par snovborda trašu būvniecību olimpiskajām spēlēm. Pie līguma gan tikuši tikai tad, kad šādu pat milzīgu sniega parku Phjončhanā uz kalna sekmīgi uzbūvējuši pirms gada — Pasaules kausa izcīņas posmam.

Olimpisko trasi ar datorprogrammu projektēja Schneestern speciālisti Vācijā. Latvieši 40 dienas vadīja internacionālu vīru komandu, kas to īstenoja dabā. Darbi sākās, iedarbinot vismodernākās sniega ražošanas iekārtas. Pēc tam desmitiem tūkstoši kubikmetru tika stumdīti ar pieciem sešiem retrakiem, veidojot konfigurācijas pamatu. Bet tramplīni, virāžas un slaidi līdz galam tika noslīpēti ar sniega skrāpjiem un izjūtām.

“Svarīgi trasi loģiski sabalansēt,” norāda Jānis Daļeckis. “Visi sāk ar ātrumu 0 km/h, kas pieaug līdz kādiem 80 km/h. Sākumā mazi slaidi un kastītes, pa kuriem vai katrs var rātni nošļūkt. Bet beigās pāri lielajam tramplīnam jau lido metrus trīsdesmit.”

Tā Žagarkalna snovbordparkā gūtā pieredze Cēsu zēniem palīdzēja radīt vienas no aizraujošākajām sacensībām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.

Autori: 
Dainis Caune