twitter facebook instagram

Solīda sabiedrība arī bez lietuviešiem

12.Jan.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
250
Solīda sabiedrība arī bez lietuviešiem

ANALĪZE

Ar diviem kausiem un diskomfortu

Deviņas uzvaras 12 spēlēs un izcīnīti divi kausi no četriem — Latvijas basketbola jaunatnes izlašu bilance tradicionālajā Baltijas jūras kausa izcīņas turnīrā Tallinā joprojām ļauj justies kā Ziemeļbaltijas reģiona līderiem, taču katrs no trim zaudējumiem bija kā trauksmes zvans. Sajūtas gluži kā šāgada ziemā — īsti nesaldē, bet komfortabli justies nav iespējams.

 

SOLĪDA SABIEDRĪBA ARĪ BEZ LIETUVIEŠIEM

Uz Baltijas jūras kausa izcīņas sakarā populārāko jautājumu — bet kā tad bez lietuviešiem?! — atbilde skan vienkārši. Proti, šā turnīra tradīcija tika iesākta XXI gadsimtā, sadarbojoties Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas basketbola virsorganizācijām. Savukārt ar Lietuvas tradicionāli stiprajiem puišiem un neprognozējamas kvalitātes meiteņu komandām latviešiem ir iespēja sacensties vasarā Baltijas kausa izcīņā, kam saknes meklējamas vēl padomju laikos.

Taču ironija par sāncenšu kvalitāti nav īsti vietā, kaut arī zviedriem groza bumbas pamatus pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados iemācīja latviešu trimdinieki un kopš tā laika uz ziemeļnieku centieniem basketbola laukumos ierasts skatīties no augšas. Tostarp šogad Tallinā no 16 spēlējušajām komandām Eiropas Jaunatnes čempionāta A līgu (pirmo sešpadsmitnieku) pārstāvēja četras vienības — abas Latvijas puišu un abas zviedru meiteņu izlases. Savukārt latviešu treneri vaļsirdības brīžos aizvien biežāk sāk atzīt, ka zviedri un somi daudzos aspektos spēlē atbilstoši Eiropas jaunākajai modei, kam seko cītīgāk, nekā to darām mēs paši.

Mācās zviedri, mācās latvieši

Tātad skolēni bijuši gana centīgi un apķērīgi. Arī neatlaidīgi, jo mācību process neapstājas. Šogad Tallinā pēc vētrainās Baltijas jūras šķērsošanas bija izsēdies apmēram pussimt zviedru basketbola treneru liels desants. Viņi bija cītīgākie klausītāji Igaunijas Basketbola federācijas noorganizētajā treneru seminārā un zināšanu papildināšanas nolūkā izmantoja arī citas iespējas. Piemēram, minūtes pārtraukumus spēļu laikā, kad ap zviedru komandu treneriem drūzmējās ne tikai basketbolisti, bet arī kolēģi ar diktofoniem un piezīmju blociņiem rokās, apgūstot pieredzi. Varbūt ko līdzīgu pamēģināt arī Latvijā?

Mācību tēma latviešiem bija aktuāla vēl arī citā aspektā. Proti, Latvijas Basketbola savienība otro gadu turas pie principa, ka nesekmīgie skolēni izlasēs nespēlē. Iepazīšanās ar liecībām mazliet paretināja divu izlašu rindas, graujot jauno talantu cerības, ka kampaņai būs īslaicīgs raksturs. Nebūs vis. No basketbola izlašu dalībniekiem neviens neprasa būt eņģeļiem un mācību teicamniekiem, taču sakarīgi sakārtot savu dzīvi ārpus laukuma gan vajadzēs iemācīties. Jo vairāk tāpēc, ka no katra gadagājuma ar basketbola spēlēšanu vien iztiku spēj nodrošināt tikai daži izcilnieki.

TALANTU SKATE

Tādus tradicionāli gribas saskatīt katrā jaunatnes izlasē, un ar šo kaiti sirgst ne tikai līdzjutēji un žurnālisti. Ne velti turnīra dienās Audentes halles simboliskajās tribīnēs varēja sastapt starptautiskā basketbola kuluāros iepriekš redzētas dienvidnieciska izskata personas ar piezīmju blociņiem rokās. 15—16 gadus vecu Ziemeļeiropas basketbolistu savaņģošana uz Spānijas vai Itālijas klubu jaunatnes organizācijām vēršas plašumā.

Zviedri un somi šim procesam īpaši neturas pretī, jo paši vēl tikai mācās attīstīt savus talantus. Senām groza bumbas tradīcijām bagātie latvieši un igauņi nezināšanā ne mūžam neatzīsies, taču bāleliņus un eestipoisus tālumā vilina uzreiz izmērāmie taustāmie labumi — sakārtota sadzīve un — veiksmes gadījumā — arī materiāla ieinteresētība, kam mūspusē pagaidām sakarīgas alternatīvas nav. Tā, piemēram, vismaz trīs jaunie latvieši — Oskars Reinfelds, Rolands Šmits un Rinalds Mālmanis — kuri varēja spēlēt Tallinas turnīrā, šoreiz tur nebija, jo sezonu pavada siltajā Spānijā. Nāks vasara, un tad vērtēsim, cik ārzemēs pavadītais laiks bijis produktīvs.

Vienas līderu daļas nespēlēšana pavēra iespējas citiem, un šajā ziņā Tallinas turnīrs latviešiem bija gana lietderīgs un interesants. Īpaši puišu izlasēm, kuras šosezon ir vērts paturēt redzeslokā īpaši cieši — vasarā Eiropas U-18 un U-16 čempionāti risināsies Latvijā un Lietuvā.

U-18 PUIŠI — 2. VIETA (DIVAS UZVARAS — VIENS ZAUDĒJUMS)

Junioru izlases kandidāti kopš oktobra vidus LBL 1. divīzijas turnīrā krājuši ne tikai pieredzi, bet arī zaudējumus, tāpēc grūti nākusī uzvara pār Somijas komandu (72:65) bija kā svaigs priecīgu emociju malks. Otrajā dienā ar zviedriem puiši jau spēlēja pašapziņā iztaisnotām mugurām (76:61), savukārt trešajā — iekrita igauņu taktiskajās un psiholoģiskajās lamatās (69:73), sliktākas grozu attiecības dēļ atdodot pirmo vietu somiem.

„Mazajiem trūkst stabilitātes, garajiem vēl daudz jāmācās pārvaldīt savu ķermeni un pareizi to izmantot,” U-18 izlases galvenais treneris Guntis Endzels nepiekrīt runām, ka 1994. gadā dzimušo spēlētāju perspektīvas ir stingri ierobežotas. Taču vajadzīgs laiks, pacietība un profesionāls darbs, lai to attīstītu.

Zīmīgi, ka Tallinas turnīrā Latvijas komandas labākā spēlētāja balvu pelnīti saņēma jaunākais komandas dalībnieks ar basketbola aprindās populāru uzvārdu — Ivars Rihards Žvīgurs. Savulaik kolorītā VEF līdera dēls savus 195 cm prasmīgi lika lietā gan enerģiskos caurgājienos, gan bez kompromisiem cīnoties pie groziem par atlēkušajām bumbām, attāli atgādinādams tēva spēles stilu. Starp citu, bez Žvīgura juniora Nikolaja Mazura vadītajā VEF kadeti komandā ir vēl vairāki viņa vienaudži, kuri pērn izcīnīja cīņu Eiropas U-16 čempionātā un U-18 grupā varētu startēt jau šogad. Talantu pārbagātības nav, tomēr no 1994./95. gadā dzimušajiem spēlētājiem ir iespējams izveidot stiprāku komandu nekā tā, kas spēlēja Tallinā.

U-16 PUIŠI — 1. VIETA (2—1)

Kadetu izlases jaunajam sasaukumam (1996. gadā dzimušie un jaunāki) šī bija otrā kopā sanākšanas reize. Pirmajā — decembra sākumā turnīrā Minskā, kur latvieši uzvarēja Ukrainas un Baltkrievijas komandas, bet zaudēja Lietuvai, — daži puiši sevi bija parādījuši tik pārliecinoši, ka treneri Gints Fogels un Ziedonis Jansons viņiem atvēlēja Jaungada brīvdienas. Tallinā iespēja sevi parādīt tika dota citiem. Iznāca kā pa viļņiem — nomocīta Somijas komanda (61:52), fiasko pret Zviedriju (48:55; piecas minūtes pirms beigām bija 32:50) un saplosīti igauņi (81:52; lai izcīnītu 1. vietu, vajadzēja vismaz +17).

Pēc turnīra treneri nesteidzās publiski norakstīt kāda spēlētāja izredzes iekļūt izlases divpadsmitniekā startam Eiropas čempionātā, tomēr varēja manīt, ka komandas kontūras iezīmējušās gana skaidri. Savi favorīti ir gan starp tiem, kuri klavieres spēlēs, gan starp tiem, kuri tās nesīs. Turklāt no pēdējiem Latvijas komandas spēks būs atkarīgs pat vairāk nekā no Jaunatnes līgas rezultativitātes rekordistiem, kuri starptautiskajos mačos, sadūrušies ar modernajam basketbolam raksturīgo ciešo segšanu, bieži zaudē gan pārliecību, gan precizitāti. Tallinā pat labākie — uzbrucēji Rūdolfs Strādnieks un Gustavs Treimanis — nespēja stabili nospēlēt visu turnīru.

U-18 MEITENES — 1. VIETA (3—0)

Trenera Aināra Čukstes vadītā komanda Tallinā bija visveiksmīgākā rezultātu ziņā un visneveiksmīgākā, jo smagu savainojumu dēļ no ierindas uz ilgu laiku izgāja divas spēlētājas. „15 kandidātes jau saskaitīsim, bet...” meiteņu basketbola realitāte — komandu skaits Jaunatnes līgā ir gana liels, bet kvalitatīvu pienesumu jaunatnes izlasēm sagādā tikai dažas — trenera vaigā ievelk rūpju rievu.

Juniores vasarā gaida sarežģīta misija — lai iegūtu ceļazīmi uz A līgu, Eiropas čempionāta B līgas turnīrā jāizcīna vismaz 3. vieta. Var noprast, ka mūsu komandas trumpis būs laba spēles organizācija un kolektīvi pūliņi gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, jo tik spilgtas līderes, kādas savulaik bija Anete Jēkabsone un Elīna Babkina, pašreizējā paaudzē nav pieteikušās. Tallinā individuālās balvas saņēma Ance Aizsila un Paula Langina, bet viņas labāko sniegumu parādīja ar partneru atbalstu.

U-16 MEITENES — 2. VIETA (2—1)

Arī kadetes vasarā Eiropas B līgā cīnīsies par ceļazīmi uz labāko sabiedrību, un arī šajā vecuma grupā trenerei Mudītei Zanderei izvēles iespējas nav ļoti plašas. Talkā jāņem gadu un pat divus gadus jaunākas meitenes. Daļai no viņām pirmās kaujas kristības bija atklāšanas spēlē ar Somiju. Tajā vēsās ziemeļnieces pārsteidza ar nežēlīgi asu presingu, kāds Latvijas komandu savstarpējos mačos nav pieredzēts (57:63). Smagi gāja arī ar zviedrietēm (pagarinājumā 60:54), kuras mājup brauca ar kausu, jo grozu attiecība bija labāka.

„Prieks, ka labi nospēlēja vairākas jaunās, attaisnojās spēle ar četrām mazajām, jo tā varam darboties agresīvāk. Tiesa, bija liela atšķirība starp līderu sniegumu un pārējām, parādījās trūkumi fiziskajā sagatavotībā. Jāstrādā,” Mudīte Zandere lietišķi saskaitīja plusus un mīnusus. Tāda aritmētika palīdzēšot darbā. Kadetu izlasei vēl ir stratēģiska rezerve — komandas līdere Kitija Laksa atgūstas no savainojuma un līdz ar viņas atgriešanos vieglāk būs spēlēt arī Katei Krēsliņai, kura Tallinā rāvās par divām.

Autori: 
Guntis Keiselis basket.lv