twitter facebook instagram

Spartaka kapteiņa Baltijas debija

29.Jūn.2012 - Ieva Runge

Numurs: 
260/261
Spartaka kapteiņa Baltijas debija

Lai gan jūnijā visas pasaules uzmanība pievērsta notikumiem Polijas un Ukrainas futbola arēnās, šomēnes atzīstamu panākumu guvusi arī Latvijas valstsvienība, dramatiskā veidā izcīnot Baltijas kausu. Šajā turnīrā izlases rindās debitēja 25 gadus vecais aizsargs Nauris Bulvītis, kurš sev uzmanību pievērsis ar labu spēli Spartakā. Jūrmalas komandu, kur Bulvītis ir kapteinis, droši var saukt par šīs sezonas Latvijas čempionāta galveno atklājumu, jo virslīgas debitanti uzreiz iejaukušies cīņā par medaļām.

„Mani uz futbolu aizveda vecākais brālis. Pirms tam spēlēju sētā, futbols no visiem sporta veidiem patika visvairāk. Nopietni trenēties sāku diezgan vēlu — tikai 12 gadu vecumā. Pēc tam vairs neizlaidu nevienu treniņu. Sāku trenēties Skonto pie trenera Aleksandra Raiza, tad visa komanda pārgājām uz klubu RTU/Rīgas Stars, bet vēlāk jau spēlēju FK Rīga dublieros,” Nauris Bulvītis atklāj savus pirmos soļus futbolā.

IEPAZĪT EIROPU

Latvijas virslīgas čempionātā Bulvītis debitēja 20 gadu vecumā, kad viņš aizvadīja sezonu Daugavpils Daugavas rindās. Pēc tam Naura karjerā sākās lielo pārmaiņu laiks, kad četru gadu laikā viņš uzspēlēja piecos klubos, izmēģinot spēkus arī trīs citās valstīs — Lietuvā, Skotijā un Slovākijā. No Daugavpils Bulvītis pārcēlās uz mums pavisam netālo Lietuvas pilsētu Šauļiem, kur aizvadīja labu sezonu. Tad Nauris atgriezās Latvijas virslīgā Ventspils Tranzītā, taču tas tiešām bija tikai tranzīts — jau pēc pusgada latviešu aizsargs nonāca Skotijas pirmajā līgā, kur palīdzēja klubam Inverness Caledonian Thistle iekļūt Skotijas premjerlīgā. Ar Skotijas futbola pieredzi Bulvītis atkal atgriezās Ventspilī — tikai jau pilsētas galvenajā komandā FK Ventspils, iegūstot 2010. gada Latvijas čempionāta sudraba medaļas, kas gan Ventspilī tiek uzskatīta par neveiksmi. Pagājušajā pavasarī Nauris atkal devās uz ārzemēm, parakstot līgumu ar vienu no spēcīgākajām Slovākijas vienībām Trnavas Spartak. Diemžēl nopietna trauma izjauca Naurim visus plānus Slovākijā, tāpēc vasarā viņš atkal atgriezās dzimtenē, pastiprinot Jūrmalas Spartaku, kas tad vēl spēlēja pirmajā līgā.

„Daugavpils Daugavā man maz ļāva spēlēt, tāpēc sapratu, ka vajag kaut ko mainīt. Šauļos neizlaidu nevienu spēli. Pēc tam Skotijā iepazinu kaut ko līdzīgu lielajam futbolam, redzēju, kas ir futbola valsts. Invernesā treneris bija Anglijas izlases bijušais kapteinis Terijs Butčers. Viņš bija ļoti labs treneris, palīdzēja man iejusties. Tā bija mana labākā sezona, uz spēlēm nāca daudz skatītāju. Tā kā Inverness es biju tikai izīrēts, pēc sezonas bija jāatgriežas Ventspilī. Nezinu aizkulises, kāpēc nevarēju palikt Skotijā. Pagājušajā gadā parakstīju līgumu ar slovāku Spartaku, taču drīz vien guvu traumu, bija problēmas ar krusteniskajām saitēm un menisku, tāpēc nevarēju spēlēt trīsarpus mēnešus. Kamēr dziedēju savainojumu, klubā nomainījās treneri, bet jaunais treneris vairs nedeva iespēju man sevi pierādīt, tāpēc izrunājos ar kluba vadību, lai laiž mani vaļā. Bija piedāvājumi arī no Latvijas virslīgas klubiem, bet manam aģentam bija labas attiecības ar Jūrmalas Spartaku, tāpēc beigās piekritu šim variantam. Pēc traumas nebiju spēlējis, tāpēc pirmā līga bija piemērota, lai varētu atkopties,” Bulvītis stāsta par saviem ārzemju piedzīvojumiem.

TRADĪCIJU SPĒKS

Iepazinis dažādu valstu futbolu, Bulvītis var salīdzināt, kā Latvijas čempionāts izskatās uz ārzemju fona.

„Lietuvas čempionāts daudz neatšķiras no mūsējā, varbūt tur spēle ir nedaudz fiziskāka. Skatītāju arī Lietuvā ir drusciņ vairāk. Skotijā laukumā viss notiek daudz ātrāk. Tiesneši arī mazāk svilpj, tāpēc ir mazāk paužu, bet futbolisti spēlē daudz agresīvāk. Publikai tas patīk. Slovākijā futbols ir diezgan līdzīgs mūsējam, tikai spēlētājiem ir augstāks līmenis. Protams, arī līdzjutēju tur ir daudz vairāk. Mūsu galvenā problēma ir tā, ka tribīnēs ir pārāk maz skatītāju. Laikam pie vainas ir tradīciju trūkums. Lai gan uz Spartaku tagad nāk arvien vairāk līdzjutēju. Gan Latvijas izlase, gan arī Latvijas čempionāts pārdzīvo paaudžu maiņu, tāpēc čempionāts diez vai kļūst stiprāks, bet organizācija gan ir uzlabojusies,” uzskata Bulvītis.

Šobrīd daudzi mūsu jaunie futbolisti, tiklīdz rodas pirmā iespēja, sapņo doties meklēt laimi uz ārzemēm, bet Bulvītis var padalīties savā pieredzē.

„Tur ir gan plusi, gan mīnusi. Pluss ir tas, ka ārzemēs tu kļūsti patstāvīgāks, vairāk domā par futbolu, jo Latvijā daudz kas cits novērš uzmanību. Taču jaunajiem ārzemēm bieži vien nedod daudz spēlēt. Ja esi pārliecināts, ka tur būs pietiekams spēles laiks, tad es noteikti iesaku braukt prom, bet nav jābrauc tikai braukšanas pēc,” saka latviešu aizsargs.

AMBICIOZIE DEBITANTI

Atgriežoties Latvijā, Bulvītis ilgi neaizkavējās pirmajā līgā, jo Spartaks izcīnīja ceļazīmi uz virslīgu. Pirms sezonas komandas biedri Nauri ievēlēja par vienības kapteini. Lai gan čempionāts vēl nav pat pusē, jau tagad var teikt, ka Spartaka debijas sezona mūsu futbola elitē ir izdevusies vairāk nekā pārliecinoša, jo virslīgas jaunpienācēji izrāvušies līderu pirmajā trijniekā. Čempionāta starts gan radīja bažas par jūrmalnieku virslīgas perspektīvām, jo Spartaks sāka ar trim zaudējumiem, taču pēc tam bijušā Latvijas valstsvienības aizsarga Oļega Blagonadeždina trenētā komanda 12 mačus pēc kārtas vairs nav izjutusi zaudējuma garšu (iespējams, ka šī sērija ir pagarināta, jo jau pēc raksta tapšanas šotrešdien Spartaks tikās ar virslīgas pēdējo vienību Metta/LUK. G.). Šajā laikā Spartaks uzvarējis arī pagājušā gada čempionvienību FK Ventspils (2:0, šajā spēlē savus vienīgos vārtus sezonā guva arī Bulvītis), kā arī vicečempionus Liepājas metalurgu (2:1). Tomēr pēdējā laikā jūrmalnieku mīļākais rezultāts ir 2:2 — tā beigušās četras no iepriekšējām piecām spēlēm. Turklāt visos šajos mačos jūrmalnieki bijuši iedzinēju lomā, taču spējuši atspēlēties.

„Mani nepārsteidz Spartaka augstā vieta. Patiesībā cerēju, ka būs vēl labāk. Pēc pirmajām spēlēm nevarēju saprast, kāpēc mums neiet. Mēs cīnījāmies, kamēr izlabojām situāciju. Labākā spēle laikam bija Liepājā, kur pārliecinoši uzvarējām. Mums vēl daudz jāstrādā. Pagaidām klibo komandas spēle, tā mums nav stiprākā puse. Varbūt arī tāpēc ir tie daudzie neizšķirti, kad spēles sākumā nevaram noskaņoties, bet pēc tam atspēlējamies. Nevar noliegt, ka izceļamies ar saviem leģionāriem, lai gan ir arī pietiekami labi vietējie spēlētāji. Neviens mums nav izvirzījis kādu konkrētu sezonas uzdevumu. Tas skan banāli, bet katrā spēlē ir jācīnās par uzvaru,” stāsta Spartaka kapteinis.

KOLUMBIEŠU EKSOTIKA

Spartakafirmas zīme ir pieci kolumbiešu leģionāri. Viņi vidū īpaši izceļas Dāvids Kortess un Hairo Moskuero, kuri pa diviem ir guvuši 13 vārtus, bet vēl pieci vārti guvumi ir Ganas junioru izlases (U-20) spēlētājam Patrikam Tvumasi.

„Nevar teikt, ka mums ir liela valodas barjera, bet kārtīgi izrunāties ar viņiem nevar. Mūsu kolumbieši angliski zina tikai dažas frāzes. Nopietnākās sarunās talkā nāk tulks, arī treneris jau kaut ko var pateikt spāniski. Brīvo laiku gan viņi pavada atsevišķi — kolumbiešiem ir savas intereses.”

Neatkarīgi no Spartaka veiksmīgās spēles, nav teikts, ka Bulvītis paliks Jūrmalā līdz sezonas beigām, jo vienošanās ar komandu ir līdz sezonas vidum.

„Ja būs iespēja braukt uz ārzemēm, tad to izmantošu. Nekādu konkrētu piedāvājumu šobrīd nav, bet zināmas iestrādes ir. Uz citu Latvijas klubu gan nepāriešu. Gribas domāt, ka nu jau Spartaku var pieskaitīt pie mūsu ierastajiem vadošajiem klubiem,” atklāj Bulvītis.

IZLASES PERSPEKTĪVA

Spartakaun Bulvīša pārliecinošā spēle nepalika nepamanīta arī Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam, kurš pirmo reizi uzaicināja Nauri uz izlasi dalībai Baltijas kausa izcīņā. Pirmajā spēlē ar Lietuvu (5:0) Bulvītis izgāja laukumā tikai spēles izskaņā, kad cīņas liktenis jau bija izšķirts, bet finālmačā ar Somiju (1:1, bet Latvijas izlase ar 6:5 uzvarēja pēcspēles 11 m sitienu sērijā) Spartaka kapteinis aizvadīja laukumā visas 90 minūtes, kļūstot par vienu no mača galvenajiem varoņiem. Nauris pat izpildīja pēcspēles pendeli, taču šajā duelī pārāks izrādījās somu vārtsargs.

„Klusībā jau visi gaida izsaukumu uz izlasi, bet man tas bija pārsteigums. Treneris deva man iespēju, es centos nepievilt. Pēc spēles Starkovs individuāli neko neteica, bet domāju, ka nospēlēju normāli. Pirmajā spēlē īpašas emocijas nebija, jo rezultāts jau bija skaidrs. Otrā spēle gan palikusi atmiņā. Somijas izlase ir spēcīga komanda. Žēl, ka neiesitu pendeli, kas būtu uzvaras vārti. Izlašu spēles ļoti atšķiras no klubu mačiem. Spēlētājiem ir pavisam cits noskaņojums, var redzēt — ja Latvijas čempionātā visi spēlē ar simtprocentīgu atdevi, tad izlasē visi cenšas darboties par 110 vai 120 procentiem,” uzskata Bulvītis.

Pēc mača ar Somiju Bulvīša sniegumu atzinīgi novērtēja arī Starkovs, atzīmējot, ka „neviens no malas nevarēja pateikt, ka Naurim tā bija debija pamatsastāvā”. Baltijas kausa izcīņā Starkova rīcībā gan nebija abu valstsvienības pamata centra aizsargu Kaspara Gorkša un Denisa Ivanova, tā ka Bulvītim uz vietu izlasē ir ļoti nopietni konkurenti.

„Daudz par to nedomāju. Vienkārši katrā spēlē mēģinu pierādīt, ka esmu labāks.”

Euro 2012kaislību laikā nevaram nepieminēt arī notikumus Polijas un Ukrainas futbola stadionos.

„Vienmēr esmu jutis līdzi Anglijas izlasei, tāpēc žēl, ka viņi zaudēja itāliešiem. Šis čempionāts patīkami pārsteidz ar to, ka tiek gūts daudz vārtu. Mana prognoze, ka par čempioniem kļūs vācieši (saruna notika vēl pirms pusfināliem — K. G.),” saka Latvijas izlases debitants.

Kādas ir Latvijas valstsvienības izredzes atkārtot Euro 2004 panākumu un vēlreiz piedalīties kādā lielajā futbola festivālā?

„Vienreiz jau Latvijas izlase pierādīja, ka tas ir pa spēkam. Pēc četriem gadiem Eiropas čempionātā būs jau 24 komandas, tā ka izredzes būs lielākas. Arī šajā paaudzē mums ir daudz labu futbolistu, tāpēc tas nav neiespējami.”

 

Nauris BULVĪTIS

Futbolists

Dzimis: 1987. gada 15. martā Rīgā

Augums, svars: 1,89 m, 84 kg

Pirmais treneris: Aleksandrs Raizs

Klubs:Spartaks (Jūrmala)

Pozīcija: aizsargs

Pārstāvētie klubi: FK Rīga, Daugavpils Daugava, Šiauliai (Lietuva), Ventspils Tranzīts, Inverness (Skotija), FK Ventspils, Trnavas Spartak (Slovākija)

Mācījies: Rīgas Ezerkrastu vidusskola

Autori: 
Kristiāns Girvičs