Tā ir smalka spēle

Vispusība ir viņa otrā daba. Vieglatlēts -vidusdistančnieks, savulaik PSRS valsts izlases treneris Latvijā, tad teju vai disidents, kurš kopš astoņdesmito gadu beigām dzīvo Vācijā. Beidzot - menedžeris, kurš prata tuvināt Latvijas bobslejistus slavenajai bobu darinātavai Singer un jau otro gadu ir fiziskās sagatavotības treneris mūsu bobslejistu izlasei. Lai gan joprojām paliek ieinteresēts vieglatlētikā, konsultē Valentīnas Eidukas šķēpraižus un domā par 800 metru skrējēju skolu. Tas ir Elmārs Priede.

- Kad sākās tava sadarbība ar bobslejistiem, kuri tagadiecelti sen neredzētā saulītē?
- Pirmās sarunas notika gadu pirms Turīnas olimpiskajām spēlēm. Man bija tikšanās ar Olimpiskās vienības vadītāju Žoržu Tikmeru, federācijas viceprezidentu Zinti Ekmani - jaunās paaudzes bobsleja dvēseli. Runājām par jaunām metodikām fiziskajā sagatavotībā, par iespējamo sadarbību ar Singer bobu konstruktoriem. Tā ir smalka spēle, jo pie jaunām vēsmām grūti pierast, nokāpt no iebrauktās sliedes fiziskajā sagatavotībā daudziem nebija viegli. Bobslejam tobrīd nebija viegli, finanses, lai nu kādas, bet tomēr vajadzīgi. Kurš grib vietas otrajā desmitā?

- Kas bija tas jaunais, ko piedāvāji?

- Jauni vingrinājumi, citāda slodzes sadale. It kā jau vienkārši - sprints un spēks. Piedāvāju vairāk elastības vingrinājumus, skrējienus ar pretestību, citādu spēku sadali. Daudz skatījos un mācījos no vāciešiem. Viņiem arī bija grūti mainīt domāšanu kopš VDR laikiem. Vācieši ātri pārorientējās. Mēs arī maināmies, lai gan ne bez pretestības. Jānis Miņins nav tas stiprākais, bet viņam iet. Tātad domā, izjūt savu ķermeni. Pārējie puiši, es ceru, arī sākuši domāt citādāk. Es gribētu, lai viss treneru korpuss pamazām pāriet uz jaunām fiziskās sagatavotības metodēm.

- Kā tiki pie Singer bobiem?

- Tā ir diplomātiska spēle, un daudz kas notiek aizkulisēs. Nav tā, ka katrs, kuram ir nauda, iet un pērk. Bija laiks, kad krievu nauda Singer firmā regulēja, kam ko pārdot. Singeram ir bobi par 30 000 tūkstošiem un 56 000 tūkstošiem. Mums bobslejā ir skoloti cilvēki. Tas ir tas potenciāls, kas ļauj nopirkt to lētāko un uzlabot, iedvest korpusam citas īpašības. Tā ir mūsu bagātība. Krieviem, bulgāriem tā nav, viņi bez Singera cilvēkiem nespēj nevienu lenķīti nomainīt.

- Kādu redzi Latvijas bobsleja nākotni?

- Cerīgi, ja pratīsim strādāt vienā komandā, ja nepietrūks atbalsta. Mums nav rezervju. Katra stūmēja trauma sagādā problēmas, un jājauc ekipāžas sastāvs. Vāciešiem ir citādāk. Viņiem stūmēji mainās visas sezonas laikā. Vieni brauc, otri pa to laiku trenējas un tad mainās. Pašreiz varam vadāt līdzi tikai svaru stieni un meklēt vietu, kur starplaikos nostiprināt fizisko sagatavotību. Jācenšas izmantot katru mūsu puisi, nostiprināt un pilnveidot viņu labākās īpašības. Neviens no viņiem nav ideāls. Par savu uzdevumu uzskatu atmodināt viņu ķermeni, izprast katru kustību, pilnveidot labākās īpašības un attīstīst jaunas. Tas ir smalks darbs. Pat Jānis Miņins sākumā it kā pretojās, bet viņš ir ļoti saprātīgs sportists un ātri aptvēra, ko dod viens vai otrs neierasts vingrinājums. Tagad aplaudējam viņa un komandas sasniegumiem. Nezinu, kā beigsies šī sezona, bet treneriem un sportistiem veidojas stabils pamats. Tikai komandā varam cīnīties ar bagātām lielvalstīm un ik pa brīdim uzvarēt. Bobslejs ir smalka spēle, kur jāapvieno augstās tehnoloģijas, spēks, ātrums un tik dažādi cilvēki. Tur dzimst izšķirošās simtdaļas.

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS