twitter facebook instagram

Tālais trīspunktnieks kā palīgs uzbrucējiem

24.Nov.2010 - Portāla Administrators

Numurs: 
223
10-basketbols-ANALIIZE-RBfoto-IMG_0556.jpg

Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) gandrīz katru vasaru izstrādā kādus jauninājumus basketbola noteikumos, taču 2010. gada rudens kļuvis par vēsturisku brīdi, jo visā pasaulē, izņemot ASV profesionālo un studentu basketbolu, trīspunktnieku līnija atbīdīta par 50 centimetriem tālāk nekā padsmit gadus ierasts. Paradoksāli, bet no šīm pārmaiņām lielāki ieguvēji ir uzbrucēji. Par to ir pārliecināti žurnāla Sports aptaujātie treneri un basketbolisti.
Sporta spēļu cienītājiem nav noslēpums, ka ASV viss ir citādāk. Basketbola laukuma perimetra atšķirības uz aci gan pirmajā brīdī grūti būs pamanīt, jo garumā starpība ir par nieka 65 centimetriem (28 metri un 28,65 metri ASV), bet platumā par 24 centimetriem (15 un 15,24 metri).
Daudz sarežģītāk ir ar trīspunktu līniju, jo pat ASV laukumos ir redzami vairāki marķējumi, kuri neatbilst ne Nacionālās basketbola asociācijas (NBA), ne jaunajiem FIBA noteikumiem. Tas ir saistīts ar ASV tik populāro studentu basketbola čempionātu, jo tikai Amerikā jaunās basketbolistes trīspunktniekus izpilda no 6,01 metru attāluma. Puišiem šī līnija atrodas 31 centimetru tālāk.

Krāsotāju prieks, tiesnešu rūpes
FIBA vēl šoruden veco laukuma marķējumu izmantoja pasaules čempionātos, bet pārējās sporta zālēs, kur notiek oficiālie turnīri, vasarā pie darba ķērās krāsotāji. Viņiem ne tikai nācās tikt vaļā no vecās trīspunktnieku līnijas, bet arī uzzīmēt jauno, kurai gan bija nedaudz sarežģītāka trajektorija. Tas tāpēc, ka laukuma sānos trīspunktnieku līnija ir paralēla sānu līnijai. Līdz ar to no sāniem ir vismazākā distance trīspunktnieku izpildei — tikai 6,60 metri. Līdzīgi ir arī NBA. Pie viena krāsotājiem nācās arī pārveidot trīssekunžu zonu, jo tā no trapeces pārveidota par taisnstūri.
Protams, novitātes nav skārušas visas Latvijas sporta zāles, jo tās ir izmaksas vairāku simtu latu apjomā, tādēļ ir lokāli basketbola turnīri, kuros vēl tiek pieļauts izmantot veco marķējumu. Piespiedu remontdarbi ne mazums sporta zālēs kļuvuši par iemeslu lakas kārtas atjaunošanai laukumā kopumā. Savukārt ir arī tādas sporta zāles, kurās jaunās līnijas un trīssekunžu laukums spilgti disonē ar gadiem neatjaunoto segumu.
„Nepieciešams laiks, lai spēlētāji pierastu pie jaunā laukuma marķējuma,” žurnālam Sports uzsver pieredzējušais FIBA kategorijas tiesnesis Juris Kokainis. „Tiesnešu semināros pirms sezonas īpaši uzsvērām, ka rūpīgi jāseko līdzi spēlētājiem līdzās sānu līnijām, jo attālums starp trīspunktnieku līniju un autu ievērojami samazinājies. Prognozes tiešām izrādījās pareizas, jo katrā mačā vismaz vienu vai divas reizes kāds no basketbolistiem uzkāpj uz sānu līnijas. Protams, uzmanīgi sekojām līdzi tam, vai tiks uzkāpts trīspunktnieku līnijai metiena izpildes brīdī. Lai arī līnija ir atbīdīta tālāk, nemaz tik bieži nenākas norādīt, ka trīspunktnieka vietā spēlētājs grozā raidījis tālu divpunktnieku.”

Profesionālajai karjerai kaitīgi
Daudzi jaunie un talantīgie Latvijas basketbolisti karjeru turpina ASV, studējot un spēlējot basketbolu augstskolās. Vairums no viņiem atgriezīsies Eiropā, kur nāksies piemēroties daudz tālākiem trīspunktniekiem. Dāmām šī atšķirība būs 74 (!) centimetri.
„Sieviešu basketbolā tiek izmantotas mazākas bumbas, taču trīspunktniekus esam spiestas mest no tāda paša attāluma,” žēlojas Latvijas U-20 izlases basketboliste Baiba Eglīte, kura šoruden turpina studijas ASV. „Oficiālo turnīru apstākļos tā arī nav izdevies izmēģināt jauno trīspunktnieku līniju, jo vēl vasarā Eiropas čempionātā sacentāmies pēc vecajiem noteikumiem. Nākamvasar man būs vēl grūtāk adaptēties Eiropas laukumos, jo trīspunktnieku līnijas atšķirības jau pārsniegs 70 centimetrus. Sievietēm tas ir ļoti liels attālums, lai uzreiz pierastu. Pēc studijām ASV augstskolu absolventēm nenāksies viegli, jo ierastais trīspunktnieks vairs būs tikai kā tāls divpunktnieks.”
Sporta zālēs, kur vasarā notika oficiālas sacensības, marķējums tika mainīts tikai īsi pirms sezonas.
„Pirmajos treniņos izpildīju trīspunktnieku un brīnījos, cik gan tālu tagad ir grozs,” stāsta Latvijas izlases basketboliste Liene Jansone, kura šosezon pārstāv Itālijas klubu Umana Reyer. „Tiešām bija grūti pierast pie šīm izmaiņām, jo pat sezonas pirmajos mačos nereti gadījās kāds klusais metiens. Sākotnēji katra trīspunktnieka izpildes brīdī bija nepieciešams piedomāt, lai bumba tiktu raidīta uz grozu ar nelielu papildus spēku.”
Jansone piekrīt tiesnešu novērojumiem, ka basketbolistēm brīžam laukums ir par šauru. Īpaši to izjutusi Liene, kura nereti tieši no laukuma stūriem izpilda trīspunktniekus.
„Laukuma sānos un stūros vairs nevar justies tik pārliecinoši, jo vienmēr pastāv risks uzkāpt līnijai,” komentē Jansone. „Tieši tādēļ daudz mazāk man izdodas izpildīt savus tālmetienus no laukuma stūriem. Trīspunktnieku precizitāte nav būtiski samazinājusies, taču skaidrs, ka daudz biežāk nākas izpildīt tālus divpunktniekus.”

Jauns basketbols nav jāizdomā
Basketbolā bieži vien visu nosaka viens metiens vai dažas sekundes, tādēļ tik nopietnai laukuma pārbūvei jāatstāj iespaids uz komandu spēli.
„Trīspunktnieku līnijas pārcelšana daudz mazāk iespaido profesionālos basketbolistus nekā sieviešu vai jauniešu komandu sniegumu,” akcentē Latvijas čempionvienības Barons galvenais treneris Uvis Helmanis, kurš pats vēl iepriekšējā sezonā bija viens no labākajiem trīspunktnieku izpildītājiem. „Lielas izmaiņas spēļu taktikā noteikti nav jāievieš. Iespējams, ka no trīspunktnieku līnijas pārcelšanas daudz lielāki ieguvēji ir tieši uzbrucēji, jo aizsargiem nepieciešams nosegt daudz lielāku laukumu nekā iepriekš. Nešaubīgi, ka ir dažas jaunas nianses aizsardzības veidošanā, jo, piemēram, sāncenšu veidotu bloku trīspunktnieku līnijas vidū daudz racionālāk ir apskriet pa grozam tuvāko pusi. Daudz vairāk izmaiņu skārušas sadarbības, kuras pabeidz vai uzsāk spēlētājs laukuma stūros. Tur ir daudz mazāk vietas starp trīspunktnieku un sānu līniju.”
Latvijas Basketbola līgas debitantes Latvijas Universitātes galvenais treneris Mārtiņš Zībarts, kurš ir viens no labākajiem skautinga un spēles analīzes meistariem valstī, piekrīt Helmaņa izteiktajām domām par to, ka daudz vairāk problēmu pašlaik sagādā sānu līnijas.
„Nav tādas spēles, kurā kāds no mūsu basketbolistiem cīņas karstumā nepārkāptu sānu līniju,” saka Mārtiņš Zībarts. „Ja iepriekš bija labi zināms attālums no trīspunktnieku līnijas līdz sānu līnijai, tad pašlaik lielākais risks kļūdīties ir brīdī, kad tiek saņemta bumba un uzsākta strauja kustība uz grozu. Nereti viena kāja skar sānu līniju. Pēc šīm noteikumu izmaiņām aizsargu uzdevums ir kļuvis smagāks, jo nākas sabalansēt pretdarbību groza tuvumā, kā arī pie 50 centimetrus tālākās trīspunktnieku līnijas.”

Plašums uzbrukumā
Arī ierindas basketbolisti atzīst, ka pēc trīspunktnieku līnijas pārcelšanas priekšrocības ir uzbrucējiem. Protams, iespējas jāmāk izmantot.
„Trīspunktnieku līnijas pārcelšana paver iespējas arī caurgājieniem. Aizsargs spiests tālāk iziet laukumā, lai segtu tālmetienu, radot uzbrucējam iespēju apspēlēt viens pret vienu,” uzsver Zemgales basketbolists Andris Justovičs. „Daudz vairāk vietas uzbrukumā ir arī brīžos, kad tiek izspēlētas sadarbības. Aizsargi ir vairāk izsēti. Katrā mačā gan neizdodas sasniegt vēlamo trīspunktnieku precizitāti, taču šajā apstāklī noteikti nebūtu pamats vainot to, ka pārcelta līnija.”
Viens no Latvijas lielākā ielu basketbola turnīra Ghetto Basket labākajiem spēlētājiem Oskars Rusmanis regulāri visus pārsteidza ar trīspunktnieku sērijām. Uz asfalta vēl tika spēlēts pēc vecajiem noteikumiem, bet Latvijas Basketbola līgas II divīzijas komandas Jūrmala/Fēnikss rindās Oskars jau darbojas pēc jaunajiem noteikumiem.
„Bieži esmu izpildījis tālus trīspunktniekus, tādēļ šīs izmaiņas nav ietekmējušas manu sniegumu,” akcentē Oskars Rusmanis. „Līdz ar distances palielināšanos ir daudz lielāka nozīme basketbolistu fiziskajai sagatavotībai. Ja spēle vai treniņš tuvojas beigām un fiziskā slodze bijusi liela, tad šos centimetrus var izjust daudz pamatīgāk. Iepriekš domāju, ka plašums uzbrukumā būs daudz lielāks, taču dzīvē tik lielas izmaiņas neesmu izjutis.”
Renārs BUIVIDS

Trīspunktu līnijas attālums no groza
(Norādīts attālums no groza līdz līnijai pa vidu laukumam, attālums var būt mazāks laukuma sānos)
Nacionālā basketbola asociācija (NBA) 7,24 metri
Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) 6,75 metri
ASV vīriešu studentu basketbols (NCAA) 6,32 metri
Sieviešu nacionālā basketbola asociācija (WNBA) 6,25 metri
ASV sieviešu studentu basketbols (NCAA) 6,01 metrs

Latvijas Basketbola līgas I divīzijas precīzākie trīspunktnieku izpildītāji
2009./2010. gada sezona
Mareks Jurevičus (BK Ventspils) 29/14 48,3
Jānis Graudiņš (Valmiera) 25/12, 48,0
Agnis Čavars (Barons) 30/14, 46,7
Jevgeņijs Kosuškins (Liepājas lauvas) 86/39, 45,3
Sandis Valters (VEF Rīga) 44/19, 43,2
Jānis Kaufmanis (Valmiera) 95/41, 43,2
2010./2011. gada sezona
Māris Ziediņš (Valmiera) 11/8, 72,7
Jevgeņijs Kosuškins (Liepājas lauvas) 11/6, 54,5
Mārtiņš Laksa (VEF Juniors) 25/12, 48,0
Mārtiņš Kravčenko (Liepājas lauvas) 15/7, 46,7
Korijs Lovs (Barons) 13/6, 46,2
Eduards Ķikuts (Turība) 24/11, 45,8

Baltijas Basketbola līgas elites divīzijas precīzākie trīspunktnieku izpildītāji
2009./2010. gada sezona
Tomass Rakausks (Nevežis) 66/32, 48,5
Deriks Lovs (Šiauliai) 87/42, 48,3
Martins Gecevičs (Lietuvos rytas) 97/45, 46,4
Stepons Babrausks (Lietuvos rytas) 65/30, 46,2
Ingus Bankevics (VEF Rīga) 84/36, 42,9
Deivids Gaiļus (Šiauliai) 89/38, 42,7

2010./2011. gada sezona
Edvīns Ruzgs (Šiauliai) 33/18, 54,6
Stens Timmu Soks (Rock) 38/18, 47,4
Ģedimins Oreliks (Rudupis) 49/21, 42,9
Mareks Jurevičus (Liepājas lauvas) 35/15, 42,9
Ads Juškēvičs (Rudupis) 33/14, 42,4
Kristaps Janičenoks (VEF) 26/11, 42,3