twitter facebook instagram

Tikai par to, kas būs tālāk...

06.Jūn.2013 - Ieva Runge

Numurs: 
279
Tikai par to, kas būs tālāk...

Daudziem Kristera Gudļevska sekmīgā debija pasaules hokeja čempionātā bija pārsteigums, bet treneri un komandas biedri uzsver — ieguldītais darbs, dotības un mērķtiecība to liek uztvert drīzāk kā likumsakarību, nevis kā nejaušību. Jā, par spīti tam, ka līdz šim lielākoties spēlēts HK Rīga sastāvā Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL) un pieredze pieaugušo hokejā Rīgas Dinamo rindās mērāma nepilnos divos mačos.

 

IZSALKUŠĀ IESPĒJA

Divdesmitgadīgais Kristers uzskata, ka, uzsākot gatavošanos pasaules čempionātam, izlases vārtsargu hierarhijā kopā ar Jāni Kalniņu dalīja ceturto/piekto vietu. Priekšā palaižot Edgaru Masaļski, Māri Jučeru un Ervīnu Muštukovu. Bet pasaules čempionātu Somijas galvaspilsētā Helsinkos viņš pabeidza kā stabils pirmais numurs.

Četrās cīņās ar Gudļevski vārtos Latvijai uzvara pār Slovākiju (5:3) un Franciju (3:1), zaudējums Somijai (2:3 papildlaikā) un Vācijai (0:2). Atvairīto metienu procents (92,5) Kristeram bija astotais labākais turnīrā. Masaļskis drošāks bijis tikai vienā čempionātā, tāpat arī pašreizējais izlases treneris un Kristera paraugs Artūrs Irbe. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pret divām lielvarām — Krieviju un ASV — Gudis, kā viņu dēvē komandas biedri, nespēlēja.

Ja Helsinkos labākajā formā būtu Masaļskis, Gudļevskis, visticamāk, dabūtu vienu — maksimums — divas spēles. Tomēr pēc meniska operācijas Edgars organismu nespēja piemānīt, savukārt Māris Jučers jau kopš oktobra un novembra nepārliecināja. Latvijas izlases treneris Artūrs Irbe pirms mača pret slovākiem žurnālistiem atzina, ka savas karjeras laikā nav redzējis daudz spēlētāju, kas būti tik izsalkuši kā šobrīd Gudis. Viņam jādod iespēja.

Atceroties spēles pasaules čempionātā, Kristers ir paškritisks: „Pret Slovākiju neaizvadīju labāko spēli, trīs slikti ielaisti goli. Bet bija prieks skatīties uz čaļiem, todien mēs ar jebkuru vārtsargu būtu uzvarējuši, slovākiem nebija variantu. Vāciju atceros ar pozitīvām domām, jo jutos pārliecināts par sevi, jutu, ka varu pavilkt komandu. Pret Franciju bija forša spēle, uzvarējām. Es palīdzēju komandai, un džeki — man. Labas emocijas, liels atvieglojums. Pret somiem bija visinteresantākā spēle, 60 ļoti foršas minūtes — metieni pa vārtiem, momenti, 2:2, čaļi cīnījās. Bet pēc papildlaikā ielaistā gola, protams, bija sarūgtinājums, jo Anti Filstrēma metienu vajadzēja atvairīt. Laikam pārāk ātri sāku domāt par bullīšiem.”

KŪKA ABSOLVENTAM

Gudļevska ceļš uz Helsinkiem sākās Aizkraukles ledus hallē. „Mans sporta skolotājs Ivars Māliņš bija vienlaikus gan florbola, gan hokeja treneris. Viņam Aizkrauklē vajadzēja jaunos vārtsargus, florbola treniņos iedeva formu, paskatījās, kā mums izdodas, vai varam noķert, un piedāvāja trenēties. Teica, lai paprasām vecākiem atļauju, bet es aizgāju mājās un vecaimātei pateicu, ka jābrauc uz treniņu. Tobrīd man bija 11 gadi, slidot nemācēju, un viss bija jāsāk no nulles,” stāsta Kristers.

Viņš ir dzimis Ogrē, skolojies Skrīveros un Koknesē, bet uz Rīgu pārcēlās 6. klasē. „Bērnībā man bija hokejs un podu gāšanai neatlika laika. Dzīvoju un mācījos Bolderājā, bet treniņi notika LSPA hallē, Teikā. Liela braukāšana. Skolotājas mācību ziņā mani droši vien neatceras kā piemēru, grūti gāja. Problēmu nebija sportā (smejas), patika arī vēsture. Bet ķīmija, fizika, matemātika... Tomēr ar visām skolotājām bija ļoti labs kontakts, nekad nestrīdējos. Tāpēc domāju, ka cilvēciskā ziņā mani piemin ar labu vārdu. Pēc pasaules čempionāta pat kūku izcepa!”

ĀTRI NOLIKTS PIE VIETAS

Kopumā Kristers ar aizvadīto sezonu ir apmierināts: „Redzama izaugsme. Vienmēr var izdarīt vairāk, bet man bija svarīgi pierādīt pašam sev, ka varu spēlēt pieaugušo līmenī. Vairāk vai mazāk to arī izdarīju.”

Viņa debijas iznāciens Kontinentālajā hokeja līgā notika 5. oktobra vakarā Rīgā pret Čehovas Vitjazj. „Emocionāli tā bija smaga spēle. Trešajā periodā izgāju, rezultāts 0:0, Dinamo atradās tabulas beigās. Tā īsti toreiz neatraisījos, ielaidu vārtus tuvajā stūrī,” atceras Kristers. „Pirmā pilnā spēle man bija janvārī Novosibirskā. Tad nervozēju, jo nekad nezini — ja nesanāks, kad būs otra iespēja. Pēc pirmā perioda biju mazliet sapriecājies, ka te nav nemaz tik grūti! Pirmais gols bija metiens no vārtu priekšas, ripu neredzēju. Otro gan vajadzēja paņemt. Tas notika pusminūtes laikā, ātri mani nolika pie vietas, un sapratu, ka jāsavācas, jākoncentrējas. Ar šo bagāžu izlasē gatavošanās posms bija daudz vienkāršāks.”

Kristers Gudļevskis jau pirms trim gadiem pieteicās kā ļoti talantīgs hokeja vārtsargs. Pirmajā HK Rīga sezonā tika iebalsots MHL Zvaigžņu spēlē, iekļauts līgas izlasē turnejai pa Ziemeļameriku un kļuva par Pasaules kausa jauniešu komandām reklāmas seju. Pēc tam bija dzirdamas runas, ka vārtsargam piezagusies zvaigžņu slimība un tāpēc progress apstājies. „Pašam grūti spriest, durvis ar kāju vaļā nekur netaisīju, neviens acīs to neteica,” plecus rausta Kristers. „Tās runas sākās pēc kāda mača Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā, kad dabūju noraidījumu līdz spēles beigām. Uzreiz sapratu, ka esmu rīkojies pilnīgi aplam, un to nožēloju. Vārtsargam, lai kas notiktu, jābūt mierīgam. Notikušo mainīt nevari, vari domāt tikai par to, kas būs tālāk.”

VASARAS UZDEVUMS

Gudļevska spēlē liels akcents ir krišanai uz ceļiem. „Tas ir mūsdienu stils, un tā sauktajā butterfly (tauriņstilā) nespēlē tikai Martins Brodērs. Tu slīdi uz ceļiem un centies procentuāli nosegt vairāk vietas. Vārti jau nav tik lieli, ar augumu 1,90 metri tā ir jāspēlē.” Kristers gan atzīst, ka kļūdu pietiek, tāpēc viņš cenšas visu laiku pilnveidoties.Vērtīgus padomus devuši dažādi aroda brāļi. „Vienā vai divos treniņos esmu darbojies ar Pēteri Skudru, Juri Klodānu, Vladislavu Tretjaku un daudziem citiem. Bet lielākoties — ar Sergeju Naumovu, Miku Tarvainenu un Artūru Irbi, kuram savulaik pasaules čempionātos cītīgi sekoju līdzi. Tagad strādājām kopā un bija mazliet dīvainas izjūtas. Ļoti cienu Artūru par to, ko viņš sasniedzis un kā to izdarījis.”

Kristers atzīst, ka pēdējo pāris gadu laikā kā vārtsargs ir ļoti mainījies: „Esmu kļuvis emocionālāks, spēlēju uz izjūtām, mēģinu lasīt spēli un pielāgoties, nevis stāvēt vārtos kā pēc rokasgrāmatas. Cenšos kaut ko paņemt no katra vārtsarga, kas ir līdzās, — Masaļskis lieliski izvēlas pozīciju, Telkvistam ir ļoti labs slidojums, tāpēc panika gandrīz vispār nerodas, Holts cīnās līdz beigām, un sanāk superseivi. Man šovasar visvairāk jāstrādā pie slidošanas un pozīcijas izvēles.”

Pasaules čempionāta cīņām Hartwall arēnas tribīnēs cītīgi sekoja līdzi daudzi skauti un menedžeri. Pērn jau čempionāta laikā Mikam Indrašim bija piedāvājums no Vācijas, bet ar Kristeru neviens nav sazinājies: „Man vēl uz gadu ir līgums ar Dinamo, un es to cienu. Jāpabeidz darbs šeit, tad arī varēs skatīties, kas notiks tālāk.”

Gudļevskis ir viens no retajiem vai varbūt vienīgais no mūsu hokeja profesionāļiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu. „Problēma nav mašīnā, bet vadītāja apliecībā — vēl neesmu pie tās ticis. Tas ir šīsvasaras uzdevums,” pasmaida vārtsargs.

ATĻAUT VAI AIZLIEGT?

Latvijas Hokeja federācija, visticamāk, aizliegs bērnu un jauniešu komandām turpmāk piedalīties kaimiņvalstu/pilsētu čempionātos. Kristers šaubās, vai tas ir pareizs solis: „Mēs piedalījāmies gan Latvijas, gan Baltkrievijas čempionātā, un man tas noteikti nāca par labu. Līdz 16 gadu vecumam spēļu prakse ir svarīga, bet jāatceras, ka visi nekļūst par profesionāliem hokejistiem, tāpēc nevienam nevajadzētu aizmirst par mācībām. Ir jāmāk to savienot.”

Dažs no hokeja dzīves vadītājiem uzskata, ka HK Rīga pārāk daudz spēlē (64 mači regulārajā sezonā) un maz trenējas. Provocēju Kristeru, sak’, varbūt tiešām, citādi grūti saprast, kā jūs MHL izslēgšanas spēlēs trīs reizes ar 1:7 nomazgāja Mitišču komanda? Vārtsargs saliek uzsvarus: „Pieaugušajiem jau arī ir tā, ka īstais treniņu laiks ir vasarā, bet sezonas laikā ir spēles, taktikas slīpēšana. HK Rīga bija ļoti jauna komanda, paši sev izvirzījām uzdevumu iekļūt izslēgšanas spēlēs, un pēdējie 25 mači jau bija reāls kapiņš, nevarējām atļauties zaudēt punktus. Tikmēr atlantiem bija cits stāsts — ātri garantēja vietu un varēja gatavoties izšķirīgajiem mačiem. MHL bieži ir četras spēles piecās dienās, plus pārbraucieni ar autobusiem. Mēs fiziski nosēdāmies.”

 

 

VIEDOKĻI

Irbes attieksme

Leonīds Tambijevs, HK Rīga galvenais treneris:

„Dažus jaunos spēlētājus nemaz nedrīkst lielīt, jo pēc tam sākas brīnumi, bet par Kristeru esmu pārliecināts — nekādas zvaigžņu slimības nedraud. Trīs gadu laikā par attieksmi ne reizi nebija jāizsaka pretenzijas. Jau ziemā teicu, ka Kristers ir gatavs KHL līmenim. Tā kā jaunu Gudļevski es pasaules čempionātā neieraudzīju.

Viņa raksturs ir piemērs citiem hokejistiem, tāda attieksme savulaik bija Artūram Irbem. Pirmais atnāk uz treniņu, pēdējais aiziet, no Bolderājas uz Piņķiem brauc ar diviem autobusiem. Katrā nodarbībā var redzēt, ka grib kaut ko sasniegt, dusmojas uz sevi par ielaistām ripām. Šosezon pārtraukumos varēja uzkliegt spēlētājiem, ja juta, ka spēlē bez rakstura. Man savulaik bija izvēle — ņemt uz HK Rīga Nikolaju Žurkovu vai Gudļevski. Žurkova attieksme nepatika, viņam galvā bija tikai nauda, slikti trenējās. Kristers viņu noēda, lai gan ir divus gadus jaunāks. Protams, pasaules čempionātā viņam bija kļūdas, ir robi tehnikā — atsit ripas priekšā, daudz spēlē uz ceļiem. Bet ir ļoti ātras kājas, laba reakcija un fiziskā sagatavotība. Pastrādās vairāk ar vārtsargu treneri un būs kārtībā. Viņš jau šobrīd KHL var spēlēt 50 procentus maču sezonā. Varbūt vēl nevar būt pirmais komandas vārtsargs, bet otrais — noteikti. Nepievils.”

 

Ar mieru un nosvērtību

Edgars Dīķis, HK Rīga kapteinis:

„Ar Kristeru iepazinos U-20 izlases pārbaudes turnīrā, pēdējos trīs gadus esam kopā HK Rīga. Arī ārpus hokeja pavadām kopā daudz laika, jo draudzējamies ar dvīņumāsām... Man ar Katrīnu izveidojās attiecības, un tad kādā kopīgā atpūtas reizē viņš iepazinās ar Annu (Anastasiju). Sadzīvē Kristers ir tāds pats kā laukumā — mierīgs, nosvērts. Viņam patīk kino, skatīties NHL un spēlēt videospēles, kur gan es viņu biežāk uzvaru (smejas). Krogi nesaista ne mani, ne viņu, labāk mājas atmosfērā pacept gaļu.

Tas, ka viņš pasaules čempionātā nospēlēja tik veiksmīgi, mani mazliet pārsteidza — kā nekā no junioru hokeja uzreiz pieaugušo līmenī. Tajā pašā laikā es jau trīs gadus redzu, kā viņš strādā. Nav tā, ka kaut kas tagad no gaisa nokrita. Biju pārliecināts — ja iedos iespēju, izmantos. Kristers parasti uz treniņiem nāk āgrāk, bet prom iet pēdējais. Strādā vairāk, salīdzinot ar mūsu pārējiem vārtsargiem. Novēlu, lai turpina ar darbu progresēt un viss izdodas. Lai aizsitas līdz NHL!”

 

Kristers GUDĻEVSKIS

Vārtsargs

Dzimis: 1992. gada 31. jūlijā Ogrē

Augums,svars: 192 cm, 92 kg

Izglītība: Rīgas 19. vidusskola

Hokejā: kopš 11 gadu vecuma

Pirmie treneri: Ivars Māliņš, Ojārs Rode

Pārstāvētās komandas: Rīgas Dinamo, HK Rīga, HK Juniors, Ozolnieki/Juniors, HK Ogre

Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene

Vaļasprieki: kino, florbols, basketbols

Autori: 
Ilmārs STŪRIŠKA, Latvijas Avīze