twitter facebook instagram

Trekns teikums vēsturē

21.Nov.2008 - Portāla Administrators

Numurs: 
150
4-Baltins-SABIEDRIIBA-08 002.jpg

Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu šogad saņems LOK
goda prezidents Vilnis Baltiņš. Aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Latvijas
komandā jau startēja atlēti, kas dzimuši pirms 20 gadiem, kad sākās kustība par
LOK atjaunošanu. Solis vai lēciens
"Man reizēm Dievs pasaka priekšā, kas jādara," Vilnis
Baltiņš atceras, kā sapnis par LOK tika pārvērsts par mērķi. 1988. gadā
pasaules eksčempions smaiļošanā, kam, paša vārdiem runājot, bija vairāk nekā
trīsdesmit gadu pieredze sportā, arī trenera un sporta birokrāta funkcijas
pildot, vadīja republikas Kinofondu un sāka meklēt domubiedrus, kas būtu gatavi
reālai rīcībai, kāda varēja būt visai bīstama. Tas bija laiks, kad par
sarkanbaltsarkanā karoga izkāršanu kā pretpadomju akciju vēl draudēja
cietumsods un Tautas frontes ideja klusībā virmoja tikai dažos možākajos
prātos.Lai iniciatorus nevarētu uzskatīt par ekstrēmistu saujiņu,
Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas idejai vajadzēja gūt iespējami
plašāku tautas atbalstu. Vispirms bija nepieciešams šo prasību publiskot. Tika
izstrādāts, no šodienas situācijas raugoties, visai divkosīgs Aicinājums,
bet jāņem vērā, ka tajos laikos tā bija maksimāla atļaušanās. Pat Rietumos šo
dokumentu uzskatīja par pārsteidzīgu, prasības par nereālām, aizrādot, ka šādu
mērķu sasniegšanai jālieto soli pa solim politika.Parakstītāji, podpisanti..."Saistība ar Aicinājumu draudēja ar risku sabojāt
padomju sistēmā sekmīgi sāktu karjeru, pazaudēt ietekmīgu vietu, regulārus
ārzemju komandējumus, sportistam - izslēgšanu no PSRS izlases..." rakstīts
grāmatā Latvijas olimpiskā vēsture. "Tomēr drosminieki atradās pat
aktīvo sportistu rindās. Iniciatīvas grupu papildināja un Aicinājumu
parakstīja olimpiskie čempioni - bobslejists Jānis Ķipurs, kurš nupat Kalgari
spēlēs, izcīnot pa vienai zelta un bronzas medaļai, bija kļuvis par
pārliecinošu PSRS komandas līderi, un šķēpmetējs Dainis Kūla, kā arī
starptautiskās klases kārtslēcējs Aleksandrs Obižajevs. Senāku dienu piecapļu
gvardi pārstāvēja olimpisko spēļu bronzas laureāte kamaniņu braukšanā Ingrīda
Amantova un triju spēļu dalībnieki basketbolā Valdis Muižnieks un Jānis
Krūmiņš, kā arī, protams, šīs kustības aizsācējs pasaules eksčempions
smaiļošanā Vilnis Baltiņš.No treneriem klāt bija padomju bobsleja radītājs Rolands
Upatnieks un Ventspils vieglatlētu skolotājs Māris Grīva. Arbitru korpusu
pārstāvēja starptautiskās kategorijas tiesneši rokasbumbā Jānis Ķuzulis, Andris
Vītols un viņu volejbola kolēģis Gunārs Blūms. Drosmīgi bija arī vairāki sporta
darbinieki - sporta komitejas sektora vadītājs Maigonis Geistards, Murjāņu
sporta internātskolas direktors Rodrigo Henrici, sporta biedrības Daugava priekšsēdētāja
vietnieks Imants Ramuts.

Aicinājumam
pievienojās arī Latvijā populārā zvejnieku kolhoza 9. maijs priekšsēdētājs
Gunārs Saltais, kas vienlaikus vadīja Burāšanas federāciju, airēšanas slaloma
komitejas loceklis, viens no kooperatoru kustības pionieriem Aivars Krūze, kā
arī sabiedriskā jahtkluba Usma komandors, Latvijas PSR Augstākās Padomes
deputāts no Ugāles Ilmārs Lakšs.

Ar aizrautību iniciatoru rindas papildināja tēlnieks Ojārs
Feldbergs, kinorežisors Ansis Epners, aktieris Jānis Skanis, dizainers Māris
Dāle (viņš arī vindsērfinga asociācijas dibinātājs un prezidents). Presi
pārstāvēja trīs žurnālisti, kas vienlaikus aktīvi darbojās arī sporta
federācijās, laikraksta Sports korespondente Mairita Solima (bobslejs),
žurnāla Liesma galvenais redaktors Dainis Caune (burāšana, kalnu
slēpošana) un Liesmas atbildīgais sekretārs Andris Stavro (airēšanas slaloms,
skijorings)."

Aicinājuma parakstītājus
Vilnis Baltiņš vēlāk iedēvēja par podpisantiem, norādot, kā dēvē
pretpadomju dokumentu atbalstītājus Sibīrijas lēģeros.

Iegaumējiet šo datumu!

Tālāk grāmatā aprakstīta LOK atjaunošanas konferences norise:
"Lietainā 1988. gada 19. novembra rītā Daugavas sporta namā
pulcējās 483 delegāti no sporta veidu federācijām, klubiem, biedrībām, LOK
atbalsta grupām un citām ar sportu saistītām organizācijām, kā arī vairāk nekā
500 viesu. "Iegaumējiet šo datumu. Ļoti iespējams, ka šī diena Latvijas
sporta vēsturē tiks ierakstīta ar lieliem burtiem," tā klātesošos uzrunāja
olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Savukārt Lietuvas un Igaunijas sportistu
pārstāvji apsveica latviešus ar uzdrošināšanos pirmajiem atjaunot savu Nacionālo
olimpisko komiteju un izteica apņemšanos iespējami ātrāk sekot Latvijas
piemēram."

Par LOK atjaunošanu balsoja 454 delegāti, 22 bija pret, 7
atturējās. Atjaunotajā LOK ievēlēja 178 locekļus. LOK prezidenta amatam tika
izvirzīti pieci kandidāti. Vilnis Baltiņš šajā cīņā pārspēja Dainu Šveicu,
Ivaru Knētu, Ilgvaru Forandu un Jevgeņiju Kisielu.

LOK Ģenerālās asamblejas pirmā sesija notika 1. decembrī un tajā
tika ievēlēta Izpildkomiteja (21 loceklis). Uļjana Semjonova, Daina Šveica,
Aivars Fogels un Ilmārs Janovs kļuva par viceprezidentiem, bet Aldons
Vrubļevskis - par LOK ģenerālsekretāru.

Sākās darbs un patiesi sīva cīņa par savu tiesību atgūšanu.

Tā Vilnis Baltiņš ne tikai lika pamatus, bet, līdz 2004. gadam
būdams LOK prezidents, arī vadīja Latvijas olimpiskās ēkas būvdarbus, kuros
viņš piedalās joprojām. LOK goda prezidentam ir ne tikai tituli un apbalvojumi,
bet arī pienākumi.

Dainis CAUNE

 

Es neesmu beigts!
Uzzinājis, ka saņems Latvijas gada balvu sportā par mūža ieguldījumu, LOK goda
prezidents Vilnis Baltiņš paziņoja: "Es vēl neesmu beigts, es gatavojos
olimpiskajām spēlēm, kuru programmā drīz būs iekļauts golfs!" un ar
elektromobili aizbrauca turpināt treniņu savā golfa laukumā

Foto: Dainis Caune, Sports

 

 

1988. gada mūžīgā olimpiāde

Šie četri gadi, laika posms no 1988. līdz 1992. gadam, bija mūsu
spožākā olimpiāde. Liela daļa LOK atjaunotāju pašas spēles klātienē nav
redzējuši un, iespējams, arī nekad neredzēs. Bet šie četri gadi, šis ceļš no
idejas līdz īstenošanai nomoda sapņos mums lika soļot zem Latvijas karoga
olimpiskajā stadionā jau tad, kad tas vēl likās pilnīgi neiespējami.

Ne visām paaudzēm gadās brīži, kuros iespējams īstenot tik lielus
sapņus, kuros uzvar patiesība un atdzimst valstis. Tādēļ tas vienmēr paliks
mūsu skaistākais laiks - četru gadu cikls jeb olimpiāde pirms 1992. gada
spēlēm, kurās Latvija atgriezās olimpiskajā saimē.

Kad dumpinieki uzvarējuši, viņi bieži vien apjūk, jo viena lielā
mērķa vietā nu viņu priekšā atklājas tūkstoš mazo mērķīšu bezgalība. Nereti
šādos brīžos uzvara tiek zaudēta. Sākas ierēdņu un funkcionāru laiki. LOK bija
veiklāks. Lai neapjuktu un nezaudētu prasmi orientēties, bezgalības laukā atkal
tika izlikts pa kādam lielam mērķim - Latvijas Olimpiskā vienība, olimpiskie
sporta centri... Liela daļa dumpinieku šiem darbiem bija nepiemēroti, daudziem
aktuālākas kļuva idejas pavisam citās jomās, tomēr viņi palika savējie, jo LOK
mērķi joprojām ir tikai daži, lieli un skaidri redzami.

Ik pēc diviem gadiem, kad zem baltā piecapļu karoga olimpiskajā
stadionā pavīd tumši sarkans, vidū balts, mēs visi atkal esam kopā. Savā tālajā
un visskaistākajā olimpiādē, kas sākās 1988. gadā.

Dainis CAUNE