twitter facebook instagram

Tu neesi zvirbulis, tu esi ērglis!

06.Okt.2011 - Portāla Administrators

Numurs: 
244
2-Zvirbulis-CERIIBA-DSC04689 (4).jpg

Armands Zvirbulis 2011. gada pasaules čempionātā brīvajā cīņā septembrī Stambulā finišēja piektais un ieguva ceļazīmi uz Londonu. Tas ir visu laiku augstākais latviešu cīkstoņu sasniegums pasaules čempionātos, kāds brīvajā cīņā padevies atjaunotās Latvijas laikā.

IZSITĒJS AR ZELTA SIRDI

Satikties ar varoni nebija vienkārši. Visvaldis Freidenfelds, kurš ir Zvirbuļa treneris, strikti sargā savu cīkstoni. Viņš ir gluži kā Zvirbuļa preses sekretārs — tikai ar viņa starpniecību var sarunāt interviju ar mūsu jaunizcepto olimpieti. Likteņa ironija, taču drēgnajā pirmdienas rītā starp krītošajām rūsganajām bērzu lapām tiekamies vietā — kā naglai uz galvas — kafejnīcā, kas atrodas olimpiskajā sporta centrā Rīga.
Ar četrdesmit minūšu kavēšanos Zvirbulis kopā ar treneri iesoļo kafejnīcā. Pa taisno no lidostas, iepriekšējā vakarā Vācijā aizvadīti komercmači. Pirmais iespaids — izsitējs ar zelta sirdi. Tiesa, atziņas pirmā puse galīgi nevietā — sarunas gaitā muskuļotais Armands atstāj inteliģenta un forša džeka iespaidu, kura klātbūtnē droši vien meitenes kūst kā cukurs. „No visām piecām čempionāta cīņām atceros tikai pēdējo,” ar degošām acīm iesāk Armands un ātri iejūtas sarunā.

LAUCINIEKA KRAMPIS

Zvirbulis nāk no Gulbenes puses. Viņa māte ir skolotāja, bet tēvs ilgus gadus bijis policijas iecirkņa saimnieks. Brīvajā cīņā viņš nonāca 5. klasē, vēlāk pirms vidusskolas gaitām viņu pamanīja Freidenfelds. Fanātiskais treneris sacījis: „Tu esi nevis zvirbulis, bet ērglis!” un aicinājis pie sevis uz saviem pleciem iznestajā internātā Mežciemā. Tajā tika skoloti 10 brīvās cīņas cīkstoņi, visi viena vecuma.
„Dzīvojām draudzīgi kā ģimene,” atceras Zvirbulis, savukārt treneris lielās, ka tagad gandrīz visiem šiem audzēkņiem ir augstākā izglītība, jo bijusi laba sadarbība ar 84. vidusskolu. Freidenfelds no Balticovo dabūjis olas, Ādaži devuši maizi, tāpat pa taisno no uzņēmumiem censoņiem gādātas vistiņas, krējums. „Tādā veidā. Bet bez LDZ Kargo atbalsta krīzi neizvilktu,” piebilst treneris.
Tagad viņš pārdevis zemi Nīgrandē, lai uzceltu kārtīgu internātu. Iepriekšējais atradās bērnudārza telpās...

TRENERIS IESPUNDĒS PIRTĪ

Pasaules čempionātam Stambulā 24 gadus vecais Zvirbulis gatavojies ļoti nopietni. Bija jāiztur 47 sportistu konkurence savā svara kategorijā (līdz 84 kg). Katru valsti drīkstēja pārstāvēt tikai viens labākais cīkstonis (Latviju meistarsacīkstēs pārstāvēja seši cīkstoņi — attiecīgi sešās svara kategorijās).
Zvirbulis stāstu turpina par brīvās cīņas popularitāti dienvidos, ko Latvijā varam tikai nojaust. „Turcijā cīņas sports populārs. Tribīnes pilnas. Zāle kā mums Arēna Rīga,” teic Zvirbulis. Biļetes nav dārgas, bet par brīvu iekšā netiksi — lētākā ieejas karte maksā 7 eiro.
Svara kategorija, kurā cīnās Zvirbulis, uz kopējā fona izceļas ar izlīdzinātu spēku samēru. „Nav izteiktu favorītu,” treneris ieskicē sīvo konkurenci.
Neatņemama brīvās cīņas sastāvdaļa ir tā dēvētā svara dzīšana. Patiesībā Zvirbuļa svars ikdienā ir par četriem kilogramiem lielāks nekā kategorija, kurā viņš startē. Un tas ir normāli. „Kad izbraucu uz Turciju, svēru 88 kg,” Zvirbulis skaidro, ka ar pareizu uzturu, pirti un treniņiem var nodzīt vairāk nekā 4 kg dienā (!). „Es parasti atstāju vienu līdz pusotru kilogramu uz pēdējo dienu. Man organisms strauji adaptējas svara izmaiņām.” Svēršanās notiek dienu pirms mačiem, un, ja netrāpa limitā, faktiski var kravāt koferus mājupceļam. Zvirbulim Stambulā sveroties, ierīce uzrādījusi 83,9 kg. Vai nebija stresa? „Nē, nē...” Zvirbulis pārliecinoši noraida bažas. „Tas jau ir gadiem atstrādāts.”
2009. gada PČ Dānijā svēršanās gan izvērtusies par īstu elli. No organizatoriem tikai pēdējā brīdī saņemtas ziņas, ka svēršanās ierastā pēcpusdienas vietā notiks jau plkst. 11 no rīta. „Trīs stundu laikā bija jānomet 4 kg. Cīnījāmies. Tad ar visām drēbēm gājām pirtī. Treneris stāvēja pie durvīm un turēja ciet,” ar ovācijām trakumu atceras Zvirbulis. „Tik paver durvis, uzgāž ūdeni. Vai... Ar visām drēbēm pirtī cīnījāmies.” Viss beidzies laimīgi, un mūsu spēka mitriķis varējis debitēt pasaules čempionātā.

ENERĢIJAS LĀDIŅŠ

Zvirbulis sacensību izlozes spriedzi nepanes, tāpēc tai līdzi neseko. „Apskatos internetā rezultātus.” Stambulā loterija esot bijusi veiksmīga — saka cīkstonis. Taču treneris Freidenfelds gluži vai aizsviltas un viņa acis pārvēršas izbrīna arkās: „Tu runā par šiem mačiem? Tur taču neko nevarēja zināt! Ielozēja nezināmu pretinieku no Puertoriko. Ķīnietis — valsts no viena miljarda var izvēlēties, ko sūtīt uz pasaules čempionātu.”
Jūtams, ka atbildīgā PČ cīņās Zvirbulis izgājis ar milzīgu enerģijas lādiņu (kārotā ceļazīme...), tāpēc atmiņā palikuši tikai sacensību pavērsieni. „Kad organisms ir gatavs cīnīties, vispār nedomāju. Biju pilnībā iegājis sacensībās. Kad sāku domāt, uzreiz nekas nesanāca. Tā arī notika izšķirošajā cīņā par bronzu.”

OLIMPISKĀ ADRENALĪNA VECIS

Visas cīņas sportisti aizvada vienā dienā. Pirmā kārta Zvirbulim bija brīva, bet otrajā stājās pretī Oksfordas universitātes doktora grāda pretendents anglis Neits Akermens. „Kamēr es stāvēju 46 cilvēku rindā uz svēršanos un nevarēju sagaidīt, kad tikšu pie ūdens, viņš mierīgi sēdēja ar grāmatu un rakstīja formulas.” Fiziski spēcīgāko britu izdevās izstumt no laukuma abos periodos. Tālāk trešajā kārtā bija jāspēkojas ar ķīnieti Žigulenu Si.
Aziāts Zvirbuli gribējis nomētāt ar cepurēm: „Viņš mani nenovērtēja, un tā bija ķīnieša lielākā kļūda. Izgāja laukumā. Brīvi staigāja. Sak’, tūlīt mani apmānīs,” Zvirbulis nicinošā intonācijā rekonstruē epizodi. Labi iesāktā cīņa izvērtusies strīdīga. Uz lielā ekrāna tiesnešiem prasīts atkārtoti noskatīties ne vienu vien epizodi. Aziāti — īpaši vjetnamieši un korejieši — mēdzot cits citu izbīdīt (soģu rindās), bet eiropieši tā nedarot. Zvirbulis dusmās viņus nosauc par rasistiem. Panākumu tomēr izdevās nosargāt.
Ceturtdaļfinālā Zvirbulim bija duelis uz dzīvību un nāvi — tā bija olimpiskās ceļazīmes likme. „Es jau trenerim teicu: jūtu, ka būs!” Puertoriko pārstāvis, kas stājies pretī, bijis pārsteigums pēc pilnas programmas. Vispirms viņš ceļā līdz Zvirbulim pieveica nomināli spēcīgākos mongoļu un poļu vīrus, uz paklāja demonstrējot fenomenālu lokanību un akrobātiku.
„Tā bija ļoti smaga cīņa, ļoti.” Treneris piebalso, lai noskatoties iespaidīgo video Starptautisko Nacionālo cīņas sporta veidu federācijas (FILA) mājaslapā. Pirmajā periodā labāks bijis Zvirbulis, bet otrajā Haime Espinals nodemonstrējis nesalaužamu pretestību. „Es biju viņam kājas saspiedis krustā, lauzās ārā ceļgali, bet viņš vienalga stāv. Es sev saku — nu, Armand, uztaisi no visa spēka, bet nevaru un nevaru... Cik viņš bija stiprs!”
Izšķirošie notikumi bija jāatliek uz trešo periodu. „Tur jau es ieslēdzu čerež ņemagu (caur nevaru — kr. val.).” Zvirbulis pēdējās 20 sekundēs adrenalīna iespaidā, sev nesaprotamu strāvu vadīts, uzmeties pretiniekam virsū un kā zvērs izplosījis ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm.
Pēc dueļa Zvirbulis saļimis, viņš no laukuma nonests. Armands izvēmies... „Man tā bija saspiests vēders. Es brokastīs neko nebiju ēdis — kuņģa sula nāca laukā.” Pēc dažām minūtēm jau gaidīja duelis par vietu finālā. Facebook profilā esot bildes, kāds viņš izskatījies. Tagad kož pirkstos, ka pret ukraini Ibragimu Aldatovu pusfinālā nav saņēmies. Kaut arī, no otras puses, fiziskie un emocionālie spēki bijuši izsmelti pilnībā.
Zvirbulis pirmais no Latvijas cīkstoņiem kvalificējies Londonai. Viņš labi varētu nopelnīt komercsacensībās, taču laimi naudā neredz. „Naudai līdzi neskriešu,” saka raženais sportists. Komermači ir šovs. Slikts treniņš.
Varētu vēl daudz stāstīt par šo latvisko cīkstoni, kurš brīvajā laikā klausās Latvijas Radio 2. Kaut kas jāatstāj arī Londonas olimpiādei... „Ar labu cilvēku var atsveicināties arī trīs reizes,” stāvot lietū uz atvadām siltus vārdus nežēlo cīkstonis. Un pazūd viņi autostāvietas rindās. Kā tēvs ar dēlu.
Kristaps ZAĻKALNS

Armands ZVIRBULIS
Cīkstonis, LSPA 5. kursa students
Dzimis: 1987. gada 11. septembrī Gulbenē
Augums, svars: 177 cm, 88 kg
Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir draudzene
Izglītība: LSPA 5. kurss, sporta skolotājs un brīvās cīņas treneris. Rīgas 84. vsk. Gulbenes vsk.
Sportā: kopš 11 gadu vecuma
Pirmais treneris: Dzintars Abakoks, tagad Visvaldis Freidenfelds
Lielākie sasniegumi: 5. vieta PČ 2011. g., 9. vieta EČ 2010. g., Eiropas junioru čempions 2007. g., 7. vieta EČ junioriem, četrkārtējs Baltijas čempions, pieckārtējs Latvijas čempions un trīskārtējs Latvijas junioru čempions
Citi sporta veidi: hokejs, futbols, galda teniss
Hobiji: Street motocikli un slēpošana
Mīļākā filma: Zaļā jūdze
Mūzika: jau kopš bērnības Latvijas Radio 2